Jaunākais izdevums

Nav tā, ka uz ASV dolāra fona ļoti labi izskatītos kāda cita lielā valūta, – būtībā notiek sacensība, kura no tām varētu būt mazāk neglīta.

Kopš šā gada sākuma eiro cena ASV dolāros ir paspējusi pieaugt, sarukt, pieaugt atkal un pēc tam vēlreiz sarukt. Ja janvāra pirmajā pusē eiro cena bija palēkusies līdz 1,155 ASV dolāru atzīmei, tad piektdien tā dzīvojās pie 1,134 ASV dolāriem. Pašlaik joprojām tiek gaidīts, ka šis gads eiro cenai varētu būt veiksmīgs, lai gan tirgus dalībnieki, runājot par eiro/ASV dolāra pieaugumu, pārsvarā mīl šīm prognozēm piekabināt klāt dažādas atrunas. Daļēji par to, ka nākotne ir visai neskaidra, liecina arī minētā šā gada sākuma eiro/ASV dolāra «mētāšanās». Gaidas ietekmējis skatījums uz varenāko centrālo banku rīcību. No ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vairs netiek gaidīti likmju paaugstinājumi, un arī Eiropas Centrālā banka (ECB) droši vien ko tādu nedarīs.

Lielākās daļas ekspertu aplēses gan tāpat runā par labu spēcīgākam eiro un vājākam ASV dolāram, kuru pagājušogad balstīja gan salīdzinoši stipra ASV tautsaimniecība, gan FRS rosīšanās likmju palielināšanās ziņā. Piemēram, nupat veiktajā Thomson Reuters 70 valūtu analītiķu aptaujā 80% pauduši, ka ASV dolāra cenas pieaugums jau ir stājies (līdzīgā aptaujā pirms mēneša tā uzskatīja 60%). «Izskatās, ka 2018. gada scenārijs ASV dolāram, ko ieskicēja spēcīgāka ASV ekonomikas izaugsme, FRS likmju palielinājumi un bilances samazināšana, var pavērsties pretējā virzienā. Apsteidzošie rādītāji, piemēram, biznesa un patērētāju noskaņojuma dati jau liecina par ASV tautsaimniecības bremzēšanos, un FRS retorikas maiņa liek domāt, ka dolāra likmes zemas būs ilgāk un bilance lielāka, nekā gaidīts pirms tam. Tā ir laba recepte ASV dolāra vājumam,» uzskata investīciju bankas Morgan Stanley speciālisti. FRS tonis ir mainījies visai strauji. Savā decembra sanāksmē iestāde signalizēja, ka šogad varētu būt gaidāmi vēl daži pakāpeniski likmju paaugstinājumi. Savukārt nu tonis ir vērsts pamatā uz pacietības ievērošanu. Rezultātā šobrīd daudzi finanšu tirgus dalībnieki ne vien nākamo 12 mēnešu laikā negaida nevienu dolāra likmju paaugstinājumu, bet pat runā par šo likmju samazināšanas iespējamību.

Visu rakstu Neglīto sacensība lasiet 11. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Patveras ASV dolāros; eiro šogad gan paredz nelielu pārsvaru

Jānis Šķupelis, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kā nopelnīt (vēl vairāk) ar Ziemassvētkiem un Jauno gadu

Jolanta Sēnele, speciāli DB, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs pārsteidzošas idejas, kā nopelnīt (vēl vairāk) ar Ziemassvētkiem un Jauno gadu.

Jā, īsti grinčiskā garā, mēs nevis par to, kā, piemēram, būt vairāk kopā ar sev tuvajiem un nozīmīgajiem cilvēkiem šajā svētku posmā, bet gan par to, kādas svētku idejas varētu ienest papildu vērdiņu, jo, kā labi zināms, nerimtīgais patērētājs apgurst ar sev tuvajiem un nozīmīgajiem gana ātri, un tad viņam gribas pirkt un darīt, un rosīties, tāpēc svētku laiks ir vislabākais, lai pārbaudītu, vai uzņēmīgā ideja spēj iekārdināt arī nerimtīgo patērētāju. Un neba visām idejām ir jābūt tik sezonāla rakstura kā, piemēram, Salaveču biznesam. Lai gan pat to ar mazliet izdomas un apķērības var pārvērst biznesā, kam nav sezonas, kā to pierāda Sealed by Santa, neliels uzņēmums, kas sezonā izsūta «Santaklausa dāvanas», bet pēc tās omulīgais resnvēderis iemiesojas i’ Lieldienu zaķa un pat Zobu fejas «ādā». Taču tās idejas...?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Valstī ir kritiska situācija attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā

LETA, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī ir izveidojusies kritiska situācija attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā, pabeidzot ikgadējās revīzijas par iestāžu 2018.gada pārskatu pareizību, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Kā informēja VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne, izvērtējot ministriju un valsts centrālo iestāžu gada pārskatus, revidenti nākuši pie atzinuma, ka valsts attīstībai piešķirtā nauda nesasniedz mērķus.

Gada pārskatu revīzijās VK primāri vērtē uzskaites pareizību, un 2018.gads liecina, ka uzskaites un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte iestādēs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav mainījusies un ir apmierinošā līmenī, informēja Krapāne.

Tomēr papildus uzskaites pareizībai VK finanšu revīzijās veic arī tā sauktās atbilstības pārbaudes, kurās vērtē, vai pareizi uzskaitītais finansējums ir ticis izlietots atbilstoši mērķim, kuram tika pieprasīts, tiesību aktiem, un vai tas ir devis plānoto rezultātu. Šo pārbaužu rezultāts licis VK celt trauksmi un aicināt atbildīgās amatpersonas pavērst savus lēmumus un rīcību sabiedrības interešu virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izvēloties korporatīvās dāvanas, "tā dara visi" nav pareizākā stratēģija

Anda Asere, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, taču mūsdienās šī kultūra nereti tiek uzturēta mākslīgi.

Tā uzskata Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta korporatīvo attiecību vadītāja un ilgtspējas eksperte Karīna Javtušenko.

To, ka dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, apliecina dažādu starptautisku pētījumu rezultāti. Piemēram, pēc "Forbes" datiem 57% uzņēmēju atzīst, ka korporatīvās dāvanas var ietekmēt viņu viedokli par esošo vai potenciālo biznesa partneri, turklāt - kā pozitīvā, tā arī negatīvā nozīmē.

"Tomēr korporatīvo dāvanu kultūra, kas savulaik izveidojās ļoti organiski (dāvanas tika izmantotas, lai nostiprinātu sadarbību un attīstītu to ilgtermiņā), mūsdienās tiek uzturēta mākslīgi. Un to ir veicinājis ne tikai fakts, ka korporatīvo dāvanu industrija gadu gaitā ir ievērojami attīstījusies, nodrošinot neierobežotas iespējas, kas dāvanu izvēli būtiski apgrūtina. Mainījusies ir arī izpratne par korporatīvo dāvanu mērķiem biznesa vidē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas izstrādei šogad veltīta milzu enerģija un līdzekļi. Līdz gada beigām, iespējams, vēl dzirdēsim par citiem stāstiem šajā vakcīnas sacensībā no tādiem farmācijas nozares milžiem kā Johnson & Johnson, AstraZeneca, Novavax, GlaxoSmithKline un Sanofi.

Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas datiem, visā pasaulē tiek izstrādātas aptuveni 200 Covid-19 vakcīnas. Līdz šim kādu vakcīnu izstrādāšana un testēšana prasījusi gadus, nevis mēnešus. Šāda zibenīga vakcīna ir milzīgs sasniegums, lai gan, protams, ir zināmi jautājumi par dažu to drošību un efektivitāti ilgākā termiņā. Tiesa gan, šobrīd aktuālais vīruss draud nomērdēt gan cilvēkus, gan pasaules ekonomiku. Tas liek pieņemt zināmus riskus.

Daudzmiljardu bizness

Jau agrāk ziņots, ka vakcīnas izstrādāšanas ziņā notiek gluži vai izšķirīga sacensība. Spekulēts, ka tas reģions, kas šo vakcīnu spēs atklāt un izplatīt pirmais, arī ātrāk atjaunos savu ekonomiku un globālo ietekmi. Katrā ziņā šis ir milzīgs bizness, kas potenciāli sola ļoti dāsnu peļņu arī dažiem veiksmīgajiem uzņēmumiem. Ne velti šomēnes vien Moderna akcijas vērtība pieaugusi aptuveni uz pusi. Strauji palielinājusies arī Pfizer akcijas cena, lai gan, piemēram, pagājušās nedēļas sākumā tā uz ziņu fona par efektīvo Moderna vakcīnu pat paklupa. Galu galā – konkurents ir konkurents, un Moderna klāstījusi, ka tās izstrādātās vakcīnas pārvietot un izplatīt varētu būt vieglāk, jo to uzglabāšanai nepieciešama daudz mazāk zema temperatūra, ja salīdzina ar Pfizer un BioNTech vakcīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija skopi izturas pret tām nozarēm, kas Covid-19 pandēmijas dēļ cietušas visvairāk, Latvijas tūrisma un transporta nozaru pārstāvju tiešsaistes diskusijā pauda Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komitejas deputāts Andris Ameriks (GKR).

Diskusijas ievadā politiķis atzina, ka Eiropas Savienībā (ES ) tūrisma, transporta un kultūras nozares Covid-19 pandēmijas dēļ ir skartas vissmagāk un kā vienīgā izeja no krīzes tiek uzskatīta vakcinācija. Ameriks atgādināja par izvirzīto mērķi līdz vasaras beigām vakcinēt 70% ES iedzīvotāju. Politiķis atzīmēja - vai tas izdosies, būs atkarīgs no katras valsts iespējām un no tā, kā šis process tiks organizēts.

EP deputāts uzsvēra, ka gan Eiropas Komisija, gan EP deputāti patlaban izturas ļoti lojāli pret to programmu kopumu, kas nepieciešams atbalstam, jo katrā bloka dalībvalstī ierobežojumi ir dažādi, tomēr transporta un tūrisma jomā tie ir kritiski. Viņš pavēstīja, ka Briselē netiek domāts par naudas līdzekļu ierobežošanu vai par iespēju samazināšanu valstīm izmantot programmu iespējas, ko piedāvā gan Atveseļošanās mehānisms, gan arī citi instrumenti, lai valstis pandēmijas laikā varētu atbalstīt uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dārgi var pārdot lietas ar stāstu

Jānis Šķupelis, 29.07.2019

2008. gadā ASV Sinsinati ar Cowan’s Auctions starpniecību par 2350 ASV dolāriem tika pārdots sažuvis citrons (attēlā). Lieta tāda – cilvēki runā, ka tas esot plūkts no koka, ko iestādījis pats ASV pirmais prezidents Džordžs Vašingtons.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir labs stāsts un vēsture, par tūkstošiem var pārdot arī sažuvušu citronu.

Lielu naudu interesenti gatavi maksāt ne vien par kādiem slaveniem mākslas darbiem. Kolekcionēt var visdažādākos priekšmetus un attiecīgi - cerēt uz to cenas pieaugumu. Tas ietver arī nosacīti ikdienišķas lietas, kurām var piedēvēt vēsturisko vērtību, piemēram, kādu apģērba gabalu, ko valkājusi kāda slavena persona.

Vašingtona citrons un ratiņkrēsls

Turklāt ar šādu piesitienu iespējams pārdot, šķiet, gandrīz visu. 2008. gadā ASV Sinsinati ar Cowan’s Auctions starpniecību par 2350 ASV dolāriem tika pārdots sažuvis citrons. Lieta tāda – cilvēki runā, ka tas esot plūkts no koka, ko iestādījis pats ASV pirmais prezidents Džordžs Vašingtons. Proti, to 1842. gada maijā (43 gadus pēc minētās personas nāves) šķietami esot noplūcis dārznieks, kurš to rūpīgi noglabājis slēgtā pudelē. Kopumā maksa par šādu priekšmetu var it kā šķist daudz. Šajā pašā laikā tam piemīt emocionālā atdeve un vienmēr ir iespēja palielīties ar šādu reālu lietu. The Wall Street Journal piebilst – šo citronu pat varētu uzskatīt par ļoti izdevīgu darījumu (šobrīd to, iespējams, izdotos pārdot daudz dārgāk), ja ņem vērā, ka daudzu šādu leģendu apvītu vēsturisko kolekcionējamo priekšmetu pārdošanas cena pēdējos gados bijusi krietni augstāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šādos tempos sabiedrības vakcinēšanai būs nepieciešami gadi

Jānis Šķupelis, 05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu dažādās pasaules daļās notiek dažādos tempos. Visai raiti ar sabiedrību potēšanu klājas ASV un Apvienotajā Karalistē. Savukārt Eiropā šie tempi jau ir krietni zemāki. Tas rada bažas, ka salīdzinoši vēlāk atgūsies arī visa šī reģiona ekonomika.

Bloomberg apkopotie dati liecina, ka ASV vismaz vienu devu pret Covid-19 vīrusu saņēmuši 8,7% šīs valsts iedzīvotāji. Savukārt Apvienotā Karalistē šīs īpatsvars pietuvojies gandrīz 16%. Izcilnieks šajā ziņā ir Izraēla, kur vismaz vienu devu pret Covid-19 vīrusu saņēmuši jau 37% no šīs valsts iedzīvotājiem.

Tad ir kontinentālās Eiropas stāsts, kurā ar vakcinēšanos klājas jau daudz smagnējāk. Vācijā vismaz vienu poti (no divām) pret Covid-19 saņēmuši 2,5% no tas sabiedrības, Francijā – 2,6%, Itālijā – 2,3% un Spānijā – 2,8%. Pilnībā Vācijā pret Covid-19 vakcinēs nepilns procents sabiedrības, kur Francijā tie ir vien 0,2%. Salīdzinājumam – ASV tie ir 2,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa ideju lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 8. septembrim ikvienam ir iespēja savu biznesa ideju pieteikt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2019.

Biznesa ideju konkurss Ideju kauss notiek jau 11. gadu, un pirmajā pastāvēšanas desmitgadē tas palīdzējis daudziem savas ieceres realizēt dzīvē un uzsākt veiksmīgu biznesu. Pērn konkursā pieteica 160 idejas un 79 autoru komandām bija iespēja soli pa solim apgūt biznesa pamatus, bet 12 no tām iekļuva finālā, lai cīnītos par trīs galvenajām naudas balvām. Tiek prognozēts, ka arī šogad interese par konkursu būs liela, jo papildus tajā 25 labas idejas ar 2000 eiro lielu naudas balvu atbalsta Rīgas dome.

Konkursa kārtība

Dalībai LIAA organizētajā konkursā nav nekādu ierobežojumu, līdz ar to visi, kuriem idejas ir, var piedalīties.

«Reti izdodas izveidot ilglaicīgu un ilgtspējīgu pasākumu, bet Ideju kauss sevi ir pierādījis. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās Ideju kausam, kas norisināsies līdz 8. septembrim. Konkurss tiek organizēts kā sacensība, bet vienlaikus tās ir arī vērtīgas apmācības, kuru beigās tiek noteikti uzvarētāji. Grūti ir pateikt, kas ir nozīmīgāks – apmācības vai tas, ka beigās tiek noteikti trīs labākie, kas saņem naudas balvas. Jebkurā gadījumā gan mentori, gan eksperti, kuri piedalās apmācību programmās, ir augstākās raudzes. Ieteikumi un pamācības ir nozīmīgas un tiek novērtētas. Tās ir unikālas zināšanas. Kopskaitā visā apmācību posmā būs seši vebināri. Tas ir unikāls piedāvājums konkursantiem piedalīties apmācībās gan uz vietas, gan attālināti,» konkursa atklāšanā konceptuālajā mākslas telpā Berga Bazārā informēja LIAA Tehnoloģiju direktors Edgars Babris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Nopirkt auto, lai izbēgtu no sabiedriskā transporta

Jānis Šķupelis, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija milzīgus izaicinājumus atnesusi spēkratu industrijai. Auto ir pietiekami liels pirkums, un tādējādi visai saprotama ir situācija, ja neskaidros laikos tas tiek atlikts.

Britu auto industrijas pētnieki no "AutoAnalysis" aprīlī rēķināja, ka Eiropā pandēmijas iespaidā spēkratu pārdošana varētu samazināties par 2,6 miljoniem vienību un ASV – par diviem miljoniem. Tas novedīšot pie tā, ka Eiropā no jaunu auto pārdošanas netiks gūti ieņēmumi vismaz 66 miljardu ASV dolāru apmērā un ASV – 52 miljardu ASV dolāru apmērā.

Arī lietotas automašīnas pērk internetā 

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu...

Neskatoties uz šādu visai drūmu bildi, šajā tirgū negaisa mākoņiem tomēr tiek saskatīta arī neliela zelta maliņa. Iesmels ir pandēmijas potenciālā ietekme uz patērētāju paradumu maiņu. To apliecina, piemēram, kāda "Financial Times" aptaujāta Ņujorkas iedzīvotāja, kas norāda, ka nupat internetā iegādājusies "Honda" automašīnu: "Man kopš 1999. gada nav bijis personīgā auto. Es to negribēju. Tomēr tagad man ir nepieciešams veids, kā droši pārvietoties."

Vai mainīs tendenci

Milzīgas pārmaiņas auto tirgū pēdējos gados saistītas ar demogrāfiju. Pieņemts, ka izteikta vēlme tikt pie personīgā auto bijusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), bet jaunieši šādu nepieciešamību neizjūt. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība.

Tomēr šo tendenci pa spēkam pašķobīt var būt Covid-19, uz ko uzmanību vērš arī "Financial Times". Turklāt par to liekot domāt, piemēram, notiekošais Ķīnā, kuras ekonomikai pēc pandēmijas viļņa atveroties salīdzinoši ātrāk, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc privātajiem spēkratiem. Aprīlī šajā valstī jaunu auto pārdošana, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, negaidīti palielinājusies par veseliem 4,4%, liecina China Association of Automobile Manufacturers pieejamie dati. Martā Ķīnas spēkratu pārdošana saruka par 43% un februārī – par 80%.

"Mēnesi pēc Covid-19 dziļākā punkta Ķīnā bija vērojama interese par iespēju pārslēgties prom no sabiedriskā transporta," novērojuši arī "Volkswagen" pārstāvji.

"Mums ir aizdomas, ka nesenā Ķīnas patērētāju interese par privāto transportu saglabāsies tik ilgi, kamēr vien būs bailes par Covid-19," "Financial Times" klāsta arī "Bernstein" auto analītiķi.

Faktiski, ja agrāk privāto auto pircējus vārēja pievilināt, piemēram, ar dzinēja jaudu vai komfortu, tad tagad to jau var darīt, piesolot labumu veselībai. Protams, jāņem vērā, ka pasaules tautsaimniecība šogad atradīsies asā recesijā, kura sliktākā gadījumā var pārvērsties par ekonomikas depresiju. Šādos brīžos daudz cerību izteikti cikliskiem biznesiem lolot nevajadzētu. Tomēr šādi dati auto industrijai rada nelielu cerību, ka laiki tomēr varētu būt nedaudz mazāk slikti.

"Ir kaut kas tāds, ko jūs gandrīz varētu nosaukt par tādu kā "spītīgu pirkšanas aktivitāti". Cilvēkiem ir apnicis ieslēgtiem sēdēt mājās, un viņi vēlas iet ārā un pirkt," piebildusi arī "Volvo" vadība.

Interese arī britiem

Jautājums, protams, ir par to, vai šāda tendence atbalsosies arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

"Financial Times" vēl, piemēram, izceļ, ka Apvienotās Karalistes valdība mudinājusi savus iedzīvotājus pēc iespējas lielākā mērā izvairīties no sabiedriskā transporta. Viens no viediem, kā to var darīt, protams, ir pārvietošanās ar privāto auto.

Valdot šādam fonam, dienā, kad Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons nāca klajā ar šādu valdības paziņojumu, piemēram, tiešsaistes spēkratu tirdzniecības "Auto Trader" platformā interesentu aktivitāte esot palēkusies līdz jaunam rekordam. Tiek izcelta arī aptauja, kur aptuveni puse no šīs valsts autovadītāju apliecību ieguvējiem, kuriem spēkrats vēl nepieder, apsverot tā iegādi, lai izvairītos tieši no sabiedriskā transporta lietošanas arī pēc pandēmijas ierobežojumu beigām.

"Tas, kas sākās kā niecīga plūsma, pārvērtās par veselu straumi. Pasaule ir pamodusies dramatiskā veidā," savukārt teic cita auto pārdevēja "Citygate Automotive" pārstāvji.

"Pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav intereses par personīgā auto iegādi. 35% no viņiem nu norāda, ka meklē iespēju, kā to tomēr iegādāties," savukārt piebilst konsultāciju uzņēmuma "Capgemini" analītiķi. Interesanti arī tas, ka no ASV no 15. marta līdz 21. martam, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, internetā meklējumu skaits frāzei "Vai šis ir labs brīdis, lai iegādātos auto" palielinājies septiņas reizes.

Nav gan izslēgts, ka notiekošais būs vien īstermiņa atlēciens. "Nav iedomājams, ka mēs visās lielākajās pilsētās aizstāsim sabiedrisko transportu ar individuālo. Notiekošais gan var veicināt pieprasījumu īsākā laika posmā," klāsta "Volkswagen" pārdošanas daļas vadītājs Kristians Dalhaims.

Gandrīz apstājies

Šonedēļ publicētie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati par spēkratu reģistrāciju vecajā kontinentā (Eiropas Savienības valstīs) bija vairāk nekā vāji. Jaunu auto reģistrācija aprīlī gada skatījumā sarukusi par 76,3%. Savukārt kopumā gada četros pirmajos mēnešos tā noplanējusi gandrīz par 40% zemāk. Jau pirms tam nevarēja teikt, ka šis tirgus atradās uz stabila seguma. 2018. gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Savukārt pagājušajā gadā Eiropā autoražotājiem bija jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmēja papildu izmaksas.

Grafikā: Jaunu auto reģistrācija ES. Avots: ACEA

Auto reģistrācija gada četros mēnešos strauji samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 31%, Apvienotajā Karalistē – par 43,4%, Francijā, Spānijā un Itālijā – aptuveni par 50%. Mūsu valstī tie šajā periodā saplakuši par ceturto daļu.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Līdzīgi ir arī Igaunijas mērījumi, bet Lietuvā jaunu spēkratu reģistrācija četros mēnešos sarukusi nedaudz mazāk dramatiski - par 17,3%.

Kopumā Eiropā nav tādas valsts, kurā situācija neapliecinātu šī tirgus krahu vai pat pilnīgu apstāšanos. Nosacīta sacensība drīzāk ir par mazākajiem mīnusiem. Aprīļa skatījumā jaunu auto reģistrācija vairāk nekā par 90% samazinājusies, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, tie ir attiecīgi 97,6%, 97,3%, 96,5% un 96,1%. Savukārt nupat pieminētie mazākie mīnusi Eiropā aprīlī šajā ziņā bijuši Dānijā (-37%), Zviedrijā (-37,5%) un Somijā (-38,6%).

Var arī salīdzināt, kādas tieši mašīnas eiropieši izvēlējušies vai, ņemot vērā unikālo pandēmijas dabu, tieši pretēji – sevišķi aktīvi neizvēlējušies. ACEA dati liecina, ka "Volkswagen" grupas (pieder arī "Audi", "Škoda", "Seat", "Porsche" zīmoli) automašīnu reģistrācija gada četros mēnešos saplakusi par trešo daļu, kas ir visai "OK", ja ņem vērā, ka daudziem citiem kritums bijis straujāks. Kopumā Eiropā 26,8% no reģistrētajiem auto nākuši no "Volkswagen" grupai piederošajām ražotnēm. Tas gada laikā ir kāpums par veseliem 2,4 procentpunktiem.

Šogad straujāk - par 44,4% - saruksi "PSA" grupas (pieder "Peugeot", "Opel", "Citroen" zīmoli) jaunu auto reģistrācija. Tā par veseliem 47% samazinājusies arī "Renault" grupai un par 48% - "FCA" grupai (pieder "Fiat", "Jeep", "Lancia", "Chrysler", "Alfa Romeo" zīmoli), bet "Ford" – par 47%.

Mazāk slikti klājies "Hyundai", kuras zīmolu auto reģistrācija samazinājusies par 31%, "BMW" grupai (kritums par 27,3%) un "Toyota" grupai (kritums par 24,4%). Jaunu "Daimler" ("Mercedes", "Smart" zīmoli) auto reģistrācija savukārt samazinājusies par 37,2%.

Protams, notiekošais ietekmē arī akciju investoru omu. "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā šogad sarukusi par piekto daļu līdz 138 eiro atzīmei. Tiesa gan, kopš marta vidus tā ir palēkusies par 36%.

Grafikā: Volkswagen akcijas cena

Francijas "Renault" bilde ir bēdīgāka - šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad noplanējusi par 60% zemāk. Turklāt šī uzņēmuma akciju nav skārusi "Volkswagen tipa" atveseļošanās. Līdzīgi depresīva ASV Ņujorkas biržā izskatās "Ford" akcijas cenas līkne.

Grafikā: Renault akcijas cena

Savukārt Japānas "Toyota Motor" akcija Tokijas biržā šogad kļuvusi "vien" par 17% lētāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4. līdz 7. septembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks Baltijas lielākā pārtikas nozares izstāde Riga Food 2019, organizatori informēja izstādes atklāšanas preses konferencē.

«Riga Food ir cienījams notikums Baltijas mērogā. Šī ir lielākā un stabilākā pārtikas izstāde, kas kalpo ne tikai Baltijas reģionam, bet arī plašāk. Šeit sākas un tiek slēgti nozīmīgi darījumi. Daudzi mūsu ražotāji ir šeit atraduši partnerus. Ir uzņēmumi, kas kļuvuši starptautiski, nes citus zīmolus. Ir globālai ekonomikai gan pozitīvā, gan problemātiskā puse, tomēr ik gadu mēs redzam, ka izstādes stendi kļūst bagātāki un interesantāki,» preses konferencē sacīja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

«Jau tradicionāli Latvijai būs divi lieli nacionālie stendi. Viens no tiem būs Latvijas maiznieku stends, kuru izstādes laikā pārraudzīs Latvijas maiznieku biedrība. Tajā būs septiņu Latvijas maiznieku piedāvājums. Lielajā nacionālajā stendā būs 14 citu dažādu produktu ražotāju produkcija. Daļa būs tradicionāli izstādes dalībnieki, bet ir arī jaunpienācēji šogad,» informēja Agroresursu un ekonomikas institūta Izstāžu daļas vadītāja Daina Saktiņa, piebilstot, ka šā gada produktu stāsts ir veselīga pārtika. Gluži tāpat kā pērn būs arī Latvijas ražotāju inovācijas, kuras pārstāvēs vairāki uzņēmumi un viens no tiem savu ceļu pasaulē uzsāk tieši no Riga Food 2019.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas Eiropā, bet pieaug ASV

LETA--AFP, 16.03.2021

Eiropas akciju cenas pirmdien kritās, aizvien lielākam skaitam valstu apturot "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnas izmantošanu.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju cenas pirmdien kritās, aizvien lielākam skaitam valstu apturot "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnas izmantošanu, bet ASV akciju cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, tirgus dalībniekiem cerot uz ekonomikas atkopšanos.

Dānija pagājušonedēļ apturēja Lielbritānijas un Zviedrijas uzņēmuma "AstraZeneca" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu sakarā ar ziņām par trombozes gadījumiem Eiropā. Dānijas piemēram sekoja arvien lielāks skaits Eiropas valstu.

"Ja tiks pierādīts, ka "AstraZeneca" vakcīna izraisa asins recekļus, un vēl vairāk valstu būs spiestas izbeigt tās izmantošanu, tad tas izrādīsies liels šķērslis sacensībā par pašizolācijas pasākumu izbeigšanu," sacīja "ThinkMarkets" analītiķis Favds Razakzada.

"Eiropas akcijām bija grūti visu dienu, un to pārdošana paātrinājās pēcpusdienā, kad Francija un Itālija kļuva par jaunākajām Eiropas valstīm, kas apturējušas "AstraZeneca" un Oksfordas Universitātes Covid-19 vakcīnas izmantošanu, pēc Vācijas un vairākām citām valstīm."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra vidus paies nozīmīgu centrālo banku sapulču zīmē, un tam droši vien vēl ilgi būs ietekme gan uz tendencēm finanšu tirgos, gan arī ekonomikā.

Jau šo ceturtdien gaidāms Eiropas Centrālās bankas (ECB) mītiņš, un tirgus dalībnieki no šī pasākuma gaida procentu likmju samazināšanu un vēl kādus nestandarta pasākumus, lai pasargātu reģiona tautsaimniecību no atgriešanās mazasinīgas izaugsmes un deflācijas slazdā. Būtībā tiek pieņemts, ka ECB šefs Mario Dragi pirms šī amata atstāšanas nometīs kārtīgu monetārās politikas «atombumbu».

Problēma gan šoreiz tāda, ka likmes jāsāk samazināt jau no eksperimentāli zema līmeņa, un centrālā banka savas nesen iepauzētās kvantitatīvās mīkstināšanas programmas ietvaros jau ir uzpirkusi gigantisku kaudzi vērtspapīru. Eiro refinansēšanas likme ir nulle, depozītu likme bankām ir negatīvos ūdeņos un atrodas pie -0,4%. Šobrīd tiek lēsts, ka šī likme negatīvajā teritorijā tiks vesta vēl dziļāk un ceturtdien tiks noteikta -0,5% vai uzreiz -0,6% apmērā. Tas nozīmē to, ka bankām par savu lietā nelikto naudu būs jāmaksā vairāk, kam pamatā ir doma – tas spiedīs tās izsniegt aizdevumus un tādā veidā stimulēt ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāpēc Covid-19 vakcīnas izgudrošana un masu vakcinēšanās nenotiks tik ātri?

Dins Šmits, "Repharm" ģenerāldirektors, 28.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija un visa pasaule turpina cīnīties ar Covid-19, un pagaidām rezultāti rāda, ka Eiropai un ASV ar šīs sērgas ierobežošanu sokas labāk, tomēr milzīgu jaunu saslimšanas vilni pašlaik pieredz Dienvidamerika, līdz ar to kopējais saslimušo skaits pēdējās dienās sasniedzis rekordu.

Joprojām ir milzīgi riski slimības izplatībai vairākās lielās Āfrikas un Āzijas valstīs, kā, piemēram, Indijā vai Nigērijā, kur slimība tikai sāk uzņemt ātrumu. Irānas piemērs rāda, ka kārtīgi neieviešot stingras procedūras slimības ierobežošanai, slimība pēc īsa laika var nākt atpakaļ ar jaunu spēku. Lielākā daļa pētnieku ir atzinuši, ka šo slimību nebūs iespējams apturēt tās sākumposmā, līdzīgi kā tas bija ar SARS, līdz ar to pie normālas dzīves varēs atgriezties tikai pēc vakcīnas izgudrošanas.

Vispirms par pašām vakcīnām – jau aprīļa sākumā publiski parādījās informācija, ka bija apzināti 86 vakcīnu kandidāti, taču ļoti iespējams, ka līdz šim brīdim vakcīnas kandidātu skaits ir vēl palielinājies. Kā stratēģisko mērķi vakcīnas izgudrošanu sev ir definējusi gan Ķīna, gan ASV, kas šim iemeslam novirzījusi vairākus miljardus ASV dolāru. Par atbalstu dažādiem vakcīnas projektiem paziņojusi arī Eiropas Savienība. Sacensībā piedalās ne tikai valstis, bet arī pasaules labākās universitātes un lielākās zāļu megakorporācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV dolāru īpatsvars pasaules valstu oficiālajās valūtu rezervēs pandēmijā sarucis. Proti, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dati liecina, ka ASV dolāru svars minētajās rezervēs pagājušā gada beigās samazinājies par 1,5 procentpunktiem (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni) līdz 59% atzīmei.

Iepriekšējo reizi ASV dolāru īpatsvars pasaules valūtu rezervēs zem 60% barjeras atradās vien 1995. gadā.

Jānorāda, ka starptautiskajā ziņu telpa periodiski parādās spriedumi par ASV dolāra norietu, kas potenciāli var notikt uz sarūkošas šīs valsts ģeopolitiskās un ekonomiskās varenības un lielā parāda fona. Šajā ziņā arī tā pati pandēmija, kas nozīmējusi strauju Ķīnas lomas palielināšanos un visa esošā digitalizāciju, tikusi piesaukta kā nākamais ASV dolāra kāvējs.

Tiek izcelta Rietumvalstu sacensība gan ar Ķīnu, gan, piemēram, visai dziļā pretstāve ar Krieviju. Rezultātā šādas valstis pieliek pūles, lai mazinātu savu atkarību no tādas norēķinu sistēmas, kuru pamatā kontrolē industriāli attīstītie reģioni. Pat Eiropa demonstrējusi vēlmi kļūt neatkarīgāka no ASV dolāru sistēmas, jo tas iespaidojot, piemēram, šī reģiona iespējas sasniegt savas politikas mērķus. Izmantojot pasaules atkarību no ASV dolāru sistēmas, ASV var visai efektīvi uzlikt un īstenot savu sankciju politiku, ko īsti negrib redzēt vairākas citas pasaules lielvaras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No gigantiskajiem militārajiem tēriņiem vienmēr kāds nopelnīs

Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, pat drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā. ASV prezidents Donalds Tramps nupat solījis savas valsts kodolarsenāla atjaunošanai tērēt vairāk nekā jebkura cita valsts. «Mums ir visvairāk naudas, un mēs šo arsenālu palielināsim. Tas būs līdz brīdim, kad citiem atgriezīsies saprāts. Kad tas būs, tad mēs visi būsim gudri un to pārtrauksim,» norādījis pasaules ekonomiski un militāri varenākās valsts vadītājs. Viņš vainojis Maskavu, ka tā pārkāpusi agrākās vienošanās gan šādu, gan tradicionālāku raķešu bruņojuma palielināšanās ziņā. «Tas ietver Ķīnu, tas ietver Krieviju, tas ietver visus, kas grib piedalīties šajā spēlē. Jūs to nevarat darīt. Jūs to nevarat darīt ar mani,» teicis D. Tramps. Katrā ziņā situācija ir saspringta, un vēl pagājušajā mēnesī Ķīnai tuvīnajos ūdeņos (Taivānas šaurumā) loku izmeta ASV karakuģi. Tas tika uzskatīts par spēka demonstrējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc ar algu vien vairs nepietiek?

Kaspars Buls, mobilo sakaru operatora Bite vadītājs, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu darba tirgū alga vairs nav noteicošais darbiniekus motivējošais faktors un progresīvākais risinājums viņu noturēšanai. Darba devējiem ir rūpīgi jāstrādā, nokomplektējot viņiem konkurētspējīgāko piedāvājumu.

To apliecina arī globālā pētījuma Mercer Talent Trends dati – 97% aptaujāto darbinieku ir svarīgi, ka viņu darba sniegums tiek novērtēts gan monetāri, gan nemateriāli. Labi vien ir, ka tā. Ja nauda šodien aizvien dominētu kā spēcīgākais faktors, uzņēmēji kļūtu maksātnespējīgi, bet darba ņēmēji agri vai vēlu tik un tā meklētu interesantākus piedāvājumus. Pašlaik Latvijā darbaspēka izmaksas aug straujāk nekā reālā darba produktivitāte. Tas nozīmē, ja darbinieku radītā pievienotā vērtība aug lēnāk nekā darbaspēka izmaksas, uzņēmumam tās nākas kompensēt uz peļņas rēķina, tā samazinoties investīciju iespējām. Uzskatu, ka investīcijām darbiniekos un viņu radītajai produktivitātei ir jābūt «veselīgā» balansā. Investīcijas ir veiksmīgs instruments darbinieku piesaistei un attīstīšanai, tomēr ir tikai pašsaprotami, ka, regulāri ieguldot darbiniekos, darba devējs vēlas saņemt no darbiniekiem un pieprasa atbilstošu produktivitātes sniegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru