Jaunu dzīvokļu iegādes aktivitāte Rīgā pēdējā gada laikā pieaugusi par 46%, kas liecina par pircēju atgriešanos tirgū, norāda Martti Krass, Hepsor izpilddirektors.
Tas ir ļoti nozīmīgs pieaugums, kas parāda, ka pircēji atkal ir gatavi ieguldīt, jūtas drošāk par savu finansiālo situāciju un tic ekonomikas stabilitātei, atzīmē M.Krass, uzsverot, ka Baltijas nekustamo īpašumu tirgus izaugsme turpināsies arī nākotnē. Nedomāju, ka tik straujš pieaugums būs novērojams katru gadu, tomēr šis rādītājs skaidri parāda, ka tirgus ir izkļuvis no zemākā punkta un atkal sācis attīstīties. Šobrīd viss liecina, ka 2025. gadā un turpmākajos gados tirgus turpinās augt mērenā un stabilā tempā. Arī ekonomikas kopējais noskaņojums Baltijā ir pozitīvs, un šie faktori rada ļoti labu pamatu turpmākai izaugsmei, pārliecināts ir Hepsor izpilddirektors. Rīgas tirgus šobrīd attīstās visstraujāk Baltijā, un tam ir visi priekšnoteikumi, lai arī turpmāk saglabātu stabilu augšupeju, spriež M.Krass.
Kādi faktori pēdējo gadu laikā visvairāk ietekmējuši Hepsor darbības rezultātus?
Pēdējie pieci gadi bijuši ļoti dinamiski un izaicinājumiem bagāti, jo tirgus piedzīvojis ne tikai straujus kāpumus, bet arī kritumus. Hepsor darbojas gan dzīvojamo, gan komerciālo īpašumu segmentā, un šo divu virzienu rezultāti ir bijuši krasi atšķirīgi. Pandēmijas sākumā dzīvojamo mājokļu tirgus attīstība praktiski apstājās un aktivitāte bija ļoti minimāla, un līdzīga situācija bija vērojama arī komercīpašumu pusē. 2021. un 2022. gadā dzīvojamo īpašumu segmentā savukārt atkal sākās izaugsme, kā rezultātā tirgus piedzīvoja vienu no straujākajiem uzplaukumiem Baltijā kopš 2007. gada. Šis kāpums gan nebija ilgs, jo līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būtiski pieauga būvmateriālu un energoresursu cenas, kā arī inflācijas līmenis un līdz ar to - arī centrālo banku procentu likmes, kas ievērojami noslāpēja pircēju aktivitāti. Rezultātā 2023. un 2024. gads mājokļu tirgū bijis ļoti kluss, un aktivitāte ievērojami mazinājās gan pircēju, gan investoru pusē. Rīgā pārdošanas apjomu kritums sasniedza aptuveni 50%, taču tas nebija tik dramatisks kā, piemēram, Tallinā. Ja iepriekš Rīgā gadā tika pārdoti ap 2400 jaunu dzīvokļu, tad tirgus zemākajā punktā šis skaitlis samazinājās līdz apmēram 1200. Tallinā kritums bija vēl daudz straujāks - no aptuveni 5000 vienībām gadā pārdoto dzīvokļu apjoms samazinājās līdz 1000.
Kāpēc Rīgā pārdošanas apjomu kritums nebija tik būtisks kā Tallinā?
Rīgas tirgus pirms tam nebija piedzīvojis tik lielu uzplaukumu kā Viļņā un Tallinā, kur jauno projektu aktivitāte un vietējo iedzīvotāju interese par mājokļiem bija daudz augstāka. Rīga tobrīd tikai sāka attīstīties šajā virzienā. 2022. gadā bija mēneši, kad tika noslēgti vairāk nekā 300 jaunu dzīvokļu darījumi, taču šis kāpums bija īslaicīgs. Kopējā attīstības plūsma Rīgas tirgū joprojām bija zemāka nekā kaimiņvalstīs, tādēļ arī sekojošais kritums nebija tik dramatisks. Tas savā ziņā šobrīd rada pamatu optimismam, jo Rīgas tirgum joprojām ir ievērojams izaugsmes potenciāls, īpaši, ja iedzīvotāju ienākumi turpinās pieaugt un kļūs arvien caurspīdīgāki. Vēsturiski Latvijā un it īpaši Rīgā daudz ticis runāts par pelēkās ekonomikas klātbūtni dažādās nozarēs, kas ierobežoja cilvēku iespējas oficiāli iegādāties mājokļus vai kvalificēties hipotekārajiem kredītiem. Situācija gan pakāpeniski mainās, un caurspīdīgāku ienākumu struktūra nākotnē varētu kļūt par vienu no galvenajiem Rīgas tirgus izaugsmes virzītājiem.
Vai šobrīd tirgus ir atguvies?
Rīgas tirgus atveseļojas straujāk un jau tuvojas iepriekšējiem rādītājiem, tāpēc varētu teikt, ka sliktākais, visticamāk, ir jau aiz muguras. Mūsu novērojumi liecina, ka 2025. gadā dzīvojamo mājokļu segments atkal sācis augt, un tieši šī segmenta atdzīvošanās mums ir ļoti nozīmīga, jo tas ir Hepsor galvenais darbības virziens Baltijā. Pozitīvās tendences ļauj mums atkal uzlabot projektu rentabilitāti un turpināt attīstību ar pilnu jaudu. Ja savukārt runājam par komercīpašumu segmentu, jāatzīmē, ka šobrīd lielākie izaicinājumi šajā tirgū saistās ar ārvalstu investoru piesaisti. Diemžēl ārvalstu investoru interese par Baltijas valstīm pagaidām ir ierobežota, un tas nozīmē, ka, lai gan šim tirgum ir potenciāls, tam būs nepieciešams ilgāks laiks, lai pilnībā atveseļotos un atgūtu stabilu izaugsmes tempu. Komercobjektiem pircēju loks ir ļoti ierobežots, un tas būtiski ietekmē cenu līmeni, jo mazs pieprasījums nozīmē arī zemākas cenas. Savukārt, ja cenas ir zemas, tirgus dalībnieki nevēlas pārdot savus īpašumus, līdz ar to darījumu apjoms samazinās vēl vairāk. Rezultātā lielākā daļa īpašnieku izvēlas turēt savus aktīvus un neveikt darījumus. Šogad gan redzam, ka situācija pamazām sāk mainīties - tirgū atkal ienāk vietējie fondi, kas veic jaunus darījumus un investīcijas, tomēr šie darījumi joprojām pārsvarā notiek vietējo spēlētāju starpā.
Visu interviju lasiet 11.novembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
