Nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor” kopā ar sadarbības partneri “Perton Ehitus” topošā 13 stāvu augstā dzīvojamā projekta “360° Dzelzavas Residences” pamatos iemūrējis laika kapsulu, simboliski atzīmējot projekta uzsākšanu Purvciemā.

Dzīvojamais nams ir pēdējos gados modernākā daudzstāvu ēka pieprasītajā apkaimē. Tas ir pirmais “Hepsor” dzīvojamā segmenta projekts Purvciemā, un tirgu papildina ar 103 dzīvokļiem.

Vērienīgo projektu “Hepsor” īsteno sadarbībā ar Igaunijas attīstītāju “Perton”, kam ir 18 gadu pieredze, realizējot vairāk nekā 45 projektus Tallinā. Kopējās investīcijas plānotas 15 miljonu eiro apmērā. Projekta arhitektūru veidojis Uldis Bērziņš no arhitektu biroja “Tectum”, interjera dizainu veidojusi Londonā praktizējoša dizainere Elīna Jukuma. Ēkas būvniecību veic “Mitt&Perlebach”, nodošana ekspluatācijā paredzēta 2026. gada nogalē.

Ēkas 13. stāvā izvietoti mājokļi ar plašām terasēm un panorāmas skatu uz Rīgu. Dzīvokļi augšējos stāvos jau šobrīd ir vispieprasītākie, un no pieciem dzīvokļiem pēdējā stāvā, trīs lielākie jau ir pārdoti. Kopumā projektā līdz aktīvās būvniecības uzsākšanai rezervēti jau 14% mājokļu.

Biržā kotētais nekustamā īpašuma attīstītājs Hepsor sadarbībā ar AS LHV Pank gatavo obligāciju programmu un plāno kotēt obligācijas Nasdaq Tallinn biržas oficiālajā sarakstā.

Mērķis ir diversificēt uzņēmuma finansējuma struktūru un nodrošināt kapitālu projektiem ģeogrāfiski diversificētajā portfelī tā vietējos tirgos.

“Plānotā obligāciju programma nodrošinās mums iespēju ātri reaģētu brīdī, kad tirgus apstākļi radīs pievilcīgas investīciju iespējas vai būs labvēlīgi papildu kapitāla piesaistei. Ņemot vērā nekustamā īpašuma attīstības ciklu, ir pamatoti nodrošināt, lai projektiem varētu dot impulsu īstajā brīdī,” sacīja Hepsor izpilddirektors Marti Krass (Martti Krass).

Tā kā nekustamā īpašuma attīstības cikli ir gari, projektiem dažādos posmos bieži ir nepieciešams finansējums. Obligāciju programmas mērķis ir nodrošināt elastīgu piekļuvi kapitālam tieši tad, kad tirgus apstākļi ir vispiemērotākie. Piesaistītais kapitāls tiks novirzīts jau iesākto un jaunu dzīvojamo un komerciālo attīstības projektu īstenošanai. Hepsor portfelī šobrīd ir 30 projekti dažādās attīstības stadijās – 15 Igaunijā, 10 Latvijā un 5 Kanādā.

Biržā kotētais nekustamā īpašuma attīstītājs Hepsor no šodienas piedāvā obligācijas Baltijas investoriem.

Trīs gadu obligāciju ienesīgums ir 9,5%, un izmaksas ieguldītājiem tiks veiktas reizi ceturksnī.Piedāvāto obligāciju nominālvērtība ir 1000 EUR un gada procentu likme ir 9,5%, un izmaksas ieguldītājiem tiks veiktas četras reizes gadā – februārī, maijā, augustā un novembrī.

Sākotnējais emisijas apjoms ir 6 miljoni EUR, taču, ja tiks pārsniegts parakstīšanās apjoms, uzņēmumam ir iespēja to palielināt līdz 8 miljoniem EUR.Hepsor plāno izmantot iegūto kapitālu, lai palielinātu savu attīstības portfeli un refinansētu esošo grupas aizdevumu.

"Investoriem mūsu piedāvājums no citām šogad emitētajām obligācijām atšķiras ar to, ka mēs piesaistīto naudu novirzām nevis vienam konkrētam projektam, bet gan visa mūsu attīstības portfeļa izaugsmei," skaidro Hepsor valdes priekšsēdētājs Martti Krass. "Piedāvājums ir pirmais posms mūsu obligāciju programmā, kuras mērķis ir padarīt Hepsor finansējuma struktūru elastīgāku, lai ātrāk reaģētu uz attīstības un investīciju iespējām tirgū," sacīja Krass. Pēc viņa domām, turpmākajos gados galvenā izaugsme būs energoefektīvu dzīvojamo un komerciālo nekustamo īpašumu projektu segmentā.

Ekspluatācijā nodots nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” biroju, veikalu un noliktavu komplekss “StokOfiss U34” Rīgā, Ulbrokas ielā, kura izveidē investēti 13 miljoni eiro.

Uz jauno kompleksu sava biznesa darbību pārcels vairāki nozarēs vadoši uzņēmumi, tostarp “Cēsu Alus”, “OC VISION”, “DAB Dental Latvia”, “GYM!” un citi.

“StokOfiss U34” kopumā nodrošina 8740 kvadrātmetru platību komercdarbībai. Stokofisa daļa, kur uzņēmumi vienuviet izvieto savu biroju, noliktavu un veikalu, jau ir pilnībā aizpildīta, taču nomai vēl pieejamas mūsdienīgas telpas birojiem un tirdzniecībai vai “showroom” izvietošanai.

“StokOfiss U34 ir lielākais “Hepsor” realizētais komercobjekts Latvijā līdz šim, kas noslēdz Stokofiss kvartāla attīstību, kurā, kopā ar pirmo kārtu, esam izveidojuši telpas biznesam 13500 kvadrātmetru platībā. Projekta mērķis ir radīt mūsdienīgas un viegli pielāgojamas telpas, kur darbinieku labbūtība ir tikpat svarīga kā telpu funkcionalitāte. Esam gandarīti, ka uzņēmēji mums uzticas un izvēlas pārcelt savu komercdarbību šeit. Pateicamies visai projekta attīstības un būvniecības komandai, kā arī sadarbības partneriem, kas piedalījās StokOfiss U34 realizācijā, lai taptu jaunas mājvietas uzņēmumiem,” saka Gints Vanders, SIA “Hepsor” valdes loceklis.

Jaunu dzīvokļu iegādes aktivitāte Rīgā pēdējā gada laikā pieaugusi par 46%, kas liecina par pircēju atgriešanos tirgū, norāda Martti Krass, Hepsor izpilddirektors.

Tas ir ļoti nozīmīgs pieaugums, kas parāda, ka pircēji atkal ir gatavi ieguldīt, jūtas drošāk par savu finansiālo situāciju un tic ekonomikas stabilitātei, atzīmē M.Krass, uzsverot, ka Baltijas nekustamo īpašumu tirgus izaugsme turpināsies arī nākotnē. Nedomāju, ka tik straujš pieaugums būs novērojams katru gadu, tomēr šis rādītājs skaidri parāda, ka tirgus ir izkļuvis no zemākā punkta un atkal sācis attīstīties. Šobrīd viss liecina, ka 2025. gadā un turpmākajos gados tirgus turpinās augt mērenā un stabilā tempā. Arī ekonomikas kopējais noskaņojums Baltijā ir pozitīvs, un šie faktori rada ļoti labu pamatu turpmākai izaugsmei, pārliecināts ir Hepsor izpilddirektors. Rīgas tirgus šobrīd attīstās visstraujāk Baltijā, un tam ir visi priekšnoteikumi, lai arī turpmāk saglabātu stabilu augšupeju, spriež M.Krass.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor” Juglas ezera krastā, Braila ielā Rīgā, uzsāk jauna mājokļu projekta būvniecību – “Zaļā Jugla”. Projektā plānots izbūvēt trīs A+ enerogefektivitātes sešu stāvu ēkas kopumā ar 105 dzīvokļiem. Plānotās investīcijas sasniegs 15 miljonus eiro.

Mājokļi Juglā atradīsies tieši blakus ezeram. Pirms aktīvo būvdarbu uzsākšanas rezervēti vai pārdoti 10% no pārdošanā pieejamajiem dzīvokļiem. Pirmo ēku pabeigt plānots 2026. gada nogalē, otro – 2027.gada vasarā, kam vēlāk sekos trešais nams.

Projekta arhitektūru veidojis arhitektu birojs “A Part”, būvniecību veic “Mitt&Perlebach.

“Zaļā Jugla” ir jau otrais šajā gadā uzsāktais “Hepsor” lielapjoma dzīvojamais projekts – šovasar Purvciemā “Hepsor” kopā ar “Perton Ehitus” sāka 13 stāvu dzīvojamā projekta “360° Dzelzavas Residences” būvniecību, kas tirgū piedāvā 103 dzīvokļus. Dzirciemā attīstītājs uzsācis 54 dzīvokļu projekta “Ķiršu Kalna Mājas” īstenošanu.

Kopinvestīciju nekustamajā īpašumā platforma “Letsinvest” visu darbības gadu garumā pulcināja spēcīgu investētāju kopienu, kura finansēja jau vairāk kā 100 projektus dažādās Eiropas valstīs. Vietējās kopienas komandas darbību veic ne tikai Lietuvā, bet arī Spānijā un Portugālē, kur uz vietas analizē potenciālos projektus un uztur tiešos sakarus ar to attīstītājiem. Ekskluzīvajiem “Letsinvest” atlasītajiem projektiem investētāji līdzekļus piešķīra rekordīsā laikā, bet daļā projektu sagaidīja arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Aicinām apskatīt nekustamā īpašuma objektus, kuru īstenošanai durvis atvēra “Letsinvest“ investētāju kopiena.

“Pūļa finansējuma platformas bieži veic pirmā posma kreditora funkciju, tāpēc “Letsinvest” kopienas investīcijas kļūst par svarīgu soli veiksmīgai projekta īstenošanai. No platformas darbības sākuma mūsu kopiena jau ir nodarbinājusi vairāk kā 75 milj. EUR un finansēja vairāk kā 100 nekustamā īpašumu objektus Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā un Latvijā. Īpaši ātri investētāji līdzekļus piesaista projektiem, kuriem raksturīgs spēcīgs koncepts, attīstītāju vīzija un īpaša vieta”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

“Letsinvest” ievēro konservatīvu risku pārvaldes stratēģiju un piemēro stingru projektu atlasi. Eiropas platforma pēdējo gadu laikā paplašināja savu darbību – vietējās ekspertu komandas pašlaik strādā Lietuvā, Portugālē un Spānijā. Tādā veidā tiek nodrošināti tiešie sakari ar nekustamā īpašuma attīstītājiem, labāka vietējā tirgus dinamikas pārzināšana un kvalitatīva projektu atlase. Ne velti līdz šim “Letsinvest” kredītņēmēji ne vienu reizi nav nokavējuši norēķinu ar investētājiem veikšanu. Jau vairāki Lietuvas un ārvalstu projekti veiksmīgi ir izgājuši visu īstenošanas ciklu – no investēšanas sākuma līdz galējai norēķinu veikšanai ar investētājiem. Vidēji investīciju platformā ir vairāk kā 80 tūkst. EUR.

Katrs eiro, kas ieguldīts sporta infrastruktūrā, atgriežas sabiedrībā - nodokļos, darbavietās, cilvēku veselībā un valsts reputācijā. Tas ir ieguldījums nākotnē, nevis izmaksas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Viņš norāda, ka sporta infrastruktūras pieejamības uzlabošana palīdz ne tikai profesionāliem sportistiem, bet dod iespēju ikvienam - arī bērniem, jauniešiem un amatieriem - nodarboties ar sportu, veicinot sabiedrības veselību un aktīvu dzīvesveidu.

2022. gada 27. septembrī Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais sporta centrs, apvienojot četras valsts kapitālsabiedrības – kultūras un sporta centru Daugavas stadions, bobsleja un kamaniņu trasi Sigulda, tenisa centru Lielupe un sporta centru Mežaparks. Šobrīd tām pievienojušās arī jaunuzceltā Komandu sporta spēļu halle un sporta bāze Kleisti. Kāpēc bija nepieciešams apvienot būtībā tik dažādas sporta bāzes?

Jaunu dzīvokļu iegādes aktivitāte Rīgā pēdējā gada laikā pieaugusi par 46%, kas liecina par pircēju atgriešanos tirgū, norāda Martti Krass, Hepsor izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.novembra numurā lasi:

DB analītika

Nodokļu apjoms no IKP Latvijā aug strauji

Tēma

Latvijas pilsoņi ir pret marksisma ideju ieviešanu ES

Meža nozare

Investīcijas inovācijās - galvenais meža nozares dzinējspēks

Ražošana

Andrejs Ždans: “Tādu šantāžu nebijām gaidījuši!”

Izaugsme

No Rīgas līdz Teksasai: Storent lēciens pāri okeānam

Konference

Zemes nozares var dot papildu pienesumu Latvijai

Portrets

Viktors Savins, EfTEN Capital Latvia vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Agnija Grantiņa, Lemon Gym Latvijas reģiona vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

A klases biroju komplekss “Satekles biznesa centrs” noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu ar Latvijas kosmētikas ražotāju “GMT Beauty”, kas izvēlējies šo biroju kompleksu kā stratēģisku vietu sava biroja un zīmola pārstāvniecības attīstībai Rīgas centrā.

Uzņēmuma jaunās telpas atradīsies vēsturiskajā koka ēkā Ernesta Birznieka-Upīša ielā, un to atklāšana plānota 2026. gada pavasarī.

“GMT Beauty” ir Latvijā radīts kosmētikas zīmols un uzņēmums Satekles biznesa centrā īrēs visu divarpus stāvu namu ar kopējo nomas platību 380 m².

12 000 m2 plašais “Satekles biznesa centrs” ir A klases biroju komplekss, kas atklāts 2025. gadā. To veido trīs savstarpēji saistītas ēkas, tostarp viena vēsturiska 19.gadsimta koka ēka, kas pārbūvēta, saglabājot tās vēsturisko arhitektonisko veidolu. Pārbūvētā 2,5 stāvu koka ēka – viena no daudzajām koka arhitektūras pērlēm, kas palīdzējušas Rīgas vēsturiskajam centram iegūt UNESCO Pasaules mantojuma statusu. Ēka, kas sākotnēji celta aptuveni 1870. gadā kā dzīvojamā māja un vēlāk kalpojusi gan kā bērnu nams, gan lūgšanu nams vietējai ebreju kopienai, šobrīd piedzīvojusi pilnīgu rekonstrukciju. Tās eksterjers ir atjaunots savā sākotnējā vizuālajā godībā, izmantojot mūsdienīgākos tehniskos risinājumus, lai atbilstu šodienas uzņēmējdarbības vajadzībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko koka fasādi un eklektisko šarmu.

SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” ir veiksmīgi īstenojis vērienīgu ražošanas paplašināšanas projektu, kura kopējās investīcijas pārsniedz 8 miljonus eiro.

Projekts īstenots ar Eiropas Lauksaimniecības fonda un Latvijas Lauku attīstības programmas atbalstu, un tā rezultātā uzbūvēta jauna saldētava - noliktava ar kopējo 2856,8 m2 platību; iegādātas 10 modernas iekārtas, kas nodrošina augstākas ražošanas efektivitātes standartus; izveidots industriālais aukstuma apgādes komplekss, kas būtiski uzlabo gaļas uzglabāšanas procesus un ar ALTUM atbalstu izbūvēts saules paneļu elektrostacijas komplekss, kas ļauj būtiski samazināt atkarību no tradicionālajiem enerģijas avotiem un veicina videi draudzīgu, ilgtspējīgu enerģijas ražošanu.

Projekta oficiālā atklāšana notiks 10.septembrī.

“SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" apliecina savu apņemšanos nodrošināt augstākos kvalitātes standartus un inovatīvus risinājumus gaļas ražošanā. Mēs esam pārliecināti, ka šie sasniegumi veicinās turpmāku attīstību un izaugsmi, kas sniegs labumu mūsu klientiem un sadarbības partneriem,” norāda padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

Viedo telpu biznesa parku attīstītājs Nordspace ir pabeidzis trešā viedo telpu biznesa parka “Lubānas” būvniecību Latvijā, vienlaikus uzsākot biznesa parka “Jūrkalne” otrās kārtas attīstību.

Otrā projekta kārta paredz 32 modernu, kompaktu un daudzfunkcionālu telpu izbūvi no 46 līdz 70 m² platībā, kas paredzētas mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu biznesa vai hobija attīstības vajadzībām. Projekta otro attīstības kārtu plānots pabeigt nākamā gada pavasarī, savukārt projekta kopējās investīcijas sasniegs 2 miljonus eiro.

Nordpspace jaunākais projekts “Lubānas” ar kopējo platību 2986,6 m² piedāvā 48 gudri pārvaldāmas telpas no 49,5 līdz 72,8 m² platībā. Telpas pielāgotas noliktavu, biroju un komercdarbības funkcijām. Biznesa parks atrodas stratēģiski izdevīgā lokācijā – Lubānas ielā 133A, Pļavniekos, Rīgā, nodrošinot ērtu piekļuvi pilsētas centram un galvenajiem loģistikas un tirdzniecības maršrutiem, tostarp Krasta un Juglas ielai.

Klajā nācis jaunākais Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500+, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

Vērienīgajā izdevumā, kurš šogad tiek izdots jau 29.reizi, apkopoti Latvijas pelnošākie, vietējā un ārvalstu kapitāla uzņēmumi, lielākie uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, lielākie koncerni, nozaru un reģionu līderi, lielākie EBITDA pelnītāji, lielākie darba devēji u.c.

1.decembrī restorānā Whitehouse norisinājās TOP 500 svinīgā atklāšanas ceremonija, kurā tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025:

Baltijas nekustamo īpašumu ienesīgums ir aptuveni par diviem procentpunktiem augstāks nekā Eiropas vidējais rādītājs, padarot reģionu par pievilcīgu galamērķi kapitālam, kas meklē ilgtermiņa vērtību ar mērenu risku. Tāpēc nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un investīciju uzņēmums East Capital Real Estate AS (ECRE) ir iecerējis veidot jaunu fondu un piedāvāt iespēju starptautiskiem institucionālajiem investoriem piedalīties Baltijas reģiona infrastruktūras projektu attīstībā.

Neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, Baltijas reģions piedāvā vairāk pozitīvus nekā negatīvus attīstības faktorus. Spēcīgas institūcijas, attīstīta digitāla ekonomika un atvērtība tirdzniecībai ir spēcīgs pamats reģiona ekonomiskajai izaugsmei un konkurētspējai arī nākotnē.

NATO saistības paredz 5 % no IKP novirzīt aizsardzībai, no kuriem līdz 1,5 % var tikt novirzīti ar aizsardzību saistītai infrastruktūrai, kā arī liela mēroga savienojamības projektiem, piemēram, Rail Baltica un Via Baltica. Tas rada papildus ilgtermiņa iespējas loģistikas, komerciālo un atbalsta objektu attīstībā.

East Capital Group partneris un nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Albins Rosengrens uzsver: “Pēdējo 20 gadu laikā mūsu izaugsme ir atspoguļojusi reģiona iespaidīgo attīstību. Mēs pastiprinām savu klātbūtni šeit, investējam reģiona panākumos un pozicionējam sevi, lai izmantotu iespējas, ko sniegs turpmākā integrācija un attīstība.”

Ekspluatācijā nodots jahtklubs un daudzfunkcionālais izklaides un atpūtas komplekss “ExPorto” Eksporta ielā, Rīgā, – tā izveidē ir ieguldīti 14 miljoni eiro, no kuriem 6,5 miljoni ir “Bigbank” Latvijas filiāles finansējums, informēja bankā.

Pēc kompleksa nodošanas ekspluatācijā vēl turpinās iekšdarbi un telpu pielāgošana nomnieku vajadzībām. Sagaidāms, ka apmeklētājiem “ExPorto” durvis vērs 2025. gada 1. augustā.

“ExPorto” ir Latvijas uzņēmēju radīts projekts, kura mērķis ir attīstīt un sakārtot Rīgas ostas apkaimi, veicinot Rīgas atpazīstamību kā vienu no skaistākajām Eiropas ostu pilsētām. “ExPorto” piedāvās daudzfunkcionālu izklaides un atpūtas vietu, tostarp jahtklubu, restorānus, kokteiļbāru u.c.

“ExPorto” projektu sāka attīstīt jau 2019. gadā. Kopējā “ExPorto” kompleksa, kas atrodas iepretim Rīgas ostas pasažieru terminālim un robežojas ar kvartālu “Riga Waterfront”, platība ir 4 725 m2, un jau tagad ir piesaistīti astoņi nomnieki.

Latvijā jau ilgus gadus notiek diskusijas par jauna un mūsdienīga Nacionālā futbola stadiona nepieciešamību. Futbols ir sporta veids ar visplašāko iesaisti pasaulē, un arī Latvijā to spēlē un atbalsta desmitiem tūkstošu bērnu, jauniešu un pieaugušo.

Tomēr šobrīd Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav sava nacionālā futbola stadiona.Latvijas Futbola federācija pēc publiska konkursa uzticējusi Baltijā lielākajam arhitektūras birojam SEP uzsākt Latvijas Nacionālā futbola stadiona (LNFS) koncepcijas izstrādi. Projekta izstrādē SEP kā partneri pieaicinājis arī Populous – vienu no pasaules vadošajiem stadionu arhitektūras un attīstības birojiem, kura pieredzē ir vairāk nekā 1400 projekti visā pasaulē, tostarp Vemblija stadions Londonā, Tottenham Hotspur stadionu komplekss, Olimpiskie stadioni Sidnejā un Londonā, un tas ļaus LNFS koncepcijai arī izveidot globālu un modernu dimensiju.Pašlaik koncepcija un izpētes rezultāti vēl ir apkopošanas stadijā, taču jau tagad ir skaidra virkne iemeslu, kāpēc šāds stadions ir vitāli nepieciešams Rīgai un Latvijai. SEP ir apkopojis 5 šādus iemeslus.

Lielie tehnoloģiju uzņēmumi turpina piedzīvot masveida atlaišanu vilni, jaunākais piemērs ir “Amazon” paziņojums par 16 000 darbavietu samazināšanu. Pagājušajā gadā darbinieku skaitu samazināja arī citi tehnoloģiju milži, tostarp “Microsoft”, “Meta” un “Verizon”.

Lai gan šie notikumi risinās tālu prom no Latvijas, tie var satraukt arī pašmāju IT nozares darbiniekus, tāpēc uzņēmumiem ir būtiski būt atklātiem savā komunikācijā pret darbiniekiem, mazināt nenoteiktības sajūtu, sekot līdzi darbinieku labbūtībai un iesaistei, kā arī īstenot dažādas tradīcijas. Ikgadēji notikumi palīdz atgādināt, ka uzņēmums turpina darboties, pielāgojoties notikumiem pasaulē.

Informācija par situāciju uzņēmumā palīdz mazināt bažas

Ziņas par masveidīgām atlaišanām pasaulē var ietekmēt arī darbiniekus pašmāju uzņēmumos. Cilvēki ir dažādi – kamēr vieni domā “tas notiek tālu prom no manis”, citi var satraukties, ka šīs tendences sasniegs arī Latviju. Lai izvairītos no bažām un stresa, darba devējam ir jāinformē darbiniekus par iekšējo situāciju. To var darīt, piemēram, organizējot regulārus forumus un kopīgi pārrunājot, kā uzņēmums virzās pretī mērķiem, kādi ir nākotnes plāni u.tml. Ārējās nenoteiktības apstākļos tas ir īpaši svarīgi. Tas palīdz izvairīties no spriedzes un neuzticēšanās. Ja darba devējs ir atklāts, tas ne tikai veicina uzticēšanos un lojalitāti, tas arī vairo stabilitāti. Īstenojot pārdomātu iekšējo komunikāciju, uzņēmums var samazināt darbinieku mainību arī ārējās nenoteiktības apstākļos.

Pilnībā iznomāts Skanstes apkaimē esošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre”, informēja uzņēmumā.

“Esam gandarīti, ka jau kopš būvniecības sākuma šis projekts ir bijis lielisks piemērs citiem nozarē, jo, vēl nenododot ekspluatācijā biroju kompleksu, vairāk nekā 70 % projekta bija priekšlaicīgi iznomāti,” saka “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

“Tas deva pārliecību, ka “Elemental Business Centre” projekta vīzija, arhitektoniskie un energoefektivitātes risinājumi ne vien dabīgi iekļāvās Skanstes apkaimē, ļaujot tai attīstīties, bet arī uzrunāja potenciālos nomniekus izdarīt izvēli par labu mūsu biroju kompleksam. Turklāt pērn iegūtais BREEAM “Outstanding” novērtējums, kas bija pirmais tik augsts novērtējums ēkai Latvijā, bija kā apliecinājums tam, ka viss ir izdarīts augstākajā līmenī, nodrošinot nomniekiem augstākās klases biroja telpas,” teic I. Krēsliņš.

Mūsdienu darbs vairs nenotiek tikai birojā. Sapulces var būt kafejnīcā, idejas un projekti top lidostā starp reisiem, bet prezentācijas tiek pārskatītas ceļā uz tikšanos. Šādā vidē un biznesa dzīves tempā arvien svarīgāka kļūst mobilitāte un iespēja paņemt līdzi visu darbam būtiskāko. Personīgo finanšu mentore un investīciju apmācību autore Alina Zela dalās padomos, kā izmantot mūsdienu tehnoloģijas, lai biznesa ikdiena būtu efektīvāka un arī drošāka.

Laiks, kad diena pagāja birojā un pie datora, ir pagājis, uzskata Alina Zela, Samsung Galaxy Fold7 vēstnese: “Ir tikai loģiski, ka salokāmie viedtālruņi kļūs par standarta rīku finanšu konsultantiem, analītiķiem, banku darbiniekiem un vadītājiem, jo apvieno datora jaudu un planšetes ērtumu ar telefona mobilitāti. Paredzu, ka nākotnē tie kļūs par “Šveices nazi” biznesa cilvēkiem, mainot spēles noteikumus, kā un kad strādājam. Mūsdienās bizness notiek tur, kur esi tu, tāpēc vēl jo būtiskāk, ka spēj paveikt visu nepieciešamo, lai kur arī atrastos – un finanšu pasaulē tas nozīmē ātrāku lēmumu pieņemšanu un konkurētspējas paaugstināšanos.”

Viss svarīgākais vienuviet – no tikšanās piezīmēm līdz datu salīdzināšanai

Restorānā Whitehouse 1.decembrī norisinājās Dienas Biznesa kopā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha tapušā zīmola izdevuma TOP 500 svinīgā atklāšanas ceremonija.

Svinīgajā pasākumā tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025:

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicē informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti.

Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts, nozīmē datu centru darbību, kuri patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem. Globālais un finanšu medijs “Bloomberg” jau pērn rakstīja, ka, apvienojot datu apstrādes centru darbību ar centralizētās siltumapgādes sistēmām, tādas valstis kā Somija un Zviedrija cenšas mazināt digitālās infrastruktūras ietekmi uz vidi. Šāda pieeja ļauj vienlaikus risināt divus izaicinājumus - pieaugošo elektroenerģijas patēriņu datu centru nozarē un nepieciešamību samazināt fosilo kurināmo izmantošanu siltumapgādē. Rezultātā šādi datu centri kļūst ne tikai par digitālās ekonomikas balstu, bet arī par daļu no ilgtspējīgas enerģētikas risinājumiem.

Investējot vairāk nekā 140 miljonus eiro, Inčukalnā izveidots jaunais koksnes pārstrādes komplekss, kurš ļauj palielināt lielāku lietderīgo iznākumu, vienlaikus paaugstinot darba ražīgumu.

“Jaunais koksnes pārstrādes komplekss un tā iespējas nav salīdzināmas ar to, kas bija iepriekš,” skaidro SIA Rettenmeier Baltic Timber valdes loceklis Rolands Rimicāns. Viņš atgādina, ka jau vairākus gadus Inčukalnā notikusi vērienīga koksnes produkcijas ražotnes modernizācija. “Šīs ieceres pirmie darbi tika uzsākti jau 2019. gadā, kad tika uzsākta jaunas gatavo izstrādājumu šķirošanas un iepakošanas līnijas būvniecība un skujkoka zāģbaļķu šķirošanas līnijas projektēšana, kam vēlāk sekoja jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas zāģēšanas un ēvelēšanas līnijas izveide,” skaidro R. Rimicāns.

Viņš norāda, ka vairāku — septiņu – gadu garumā īstenotie projekti šobrīd ir nodoti ekspluatācijā. “Šī investīciju projekta rezultātā ir izveidots viens no modernākajiem koksnes pārstrādes kompleksiem Baltijā un visā Eiropā, kas uzņēmumam ļauj sasniegt vairākus mērķus — lielāku lietderīgo iznākumu no ikkatra pārstrādājamā kubikmetra koksnes, augstāku produktivitāti — darba ražīgumu un efektivitāti,” uzsver R. Rimicāns. Viņš steidz piemetināt, ka realizētais investīciju projekts paaugstina darbinieku labbūtību, uzlabojot darba apstākļus, tostarp arī darba drošības jomā. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir sasniegt vērienīgā investīciju projekta mērķus ražošanas efektivizācijā, ar mazāk resursiem panākot lielāku ekonomisko ieguvumu efektu. “Ir nepieciešams veikt vēl vairākus darbus un pasākumus, lai šo iecerēto investīciju efektu sasniegtu un pilnībā izmantotu jaunās iespējas. Tas ir izaicinājums, bet tas ir pozitīvs izaicinājums,” tā R. Rimicāns. Pēc uzņēmuma mājaslapā pieejamās informācijas koksnes pārstrādes kompleksa jauda ir 1,04 milj. m3 zāģētu ēvelētu produktu un 30 000 t granulu gadā.

Daudznozaru būvuzņēmums Monum, kas aizvadītajā gadā atzīmēja savu 20 gadu darbību Latvijas būvniecības tirgū, apvienojot pieredzi infrastruktūras, industriālo, komerciālo un dzīvojamo projektu īstenošanā, nākamo desmitgadi iesāk ar nozīmīgu soli — pirmā pašu attīstītā dzīvojamā projekta īstenošanu Rīgā, Ķengaraga apkaimē.

Projekts paredz divu modernu daudzdzīvokļu ēku būvniecību ar kopumā 160 dzīvokļiem platībās no 30.1 līdz 95.9 kvadrātmetriem. Dzīvojamais komplekss tiek veidots, īpašu uzmanību pievēršot funkcionāliem plānojumiem, arhitektoniski pārdomātiem risinājumiem un kvalitatīvai būvniecībai, lai nodrošinātu mūsdienu dzīves standartiem atbilstošu dzīves vidi.

Projekta būvniecības uzsākšana plānota 2026. gada pavasarī, savukārt ēku nodošana ekspluatācijā paredzēta 2027. gada vasarā.

“Šis projekts nav tikai jauns objekts kartē — tas simbolizē mūsu uzņēmuma attīstību no uzticama būvnieka līdz pilnvērtīgam attīstītājam, kas spēj radīt ilgtspējīgas un dzīves kvalitāti uzlabojošas pilsētas telpas,” uzsver Monum valdes locekle Evita Domello.

Augstākā tiesa (AT) ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par Konkurences padomes (KP) lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

AT aģentūru LETA informē, ka gan KP, gan Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu pieteicēju izdarīto konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus.

Tiesa uzsvērusi, ka tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšana neiekļaujas Operatīvās darbības likumā izsmeļoši uzskaitītajos mērķos un uzdevumos, kuru sasniegšanai pieļaujams izmantot sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju.

AT atzinusi, ka šādu informāciju, pat ja tā ir pievienota kriminālprocesa materiāliem, nevar brīvi nodot tālāk izmantošanai tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar operatīvās darbības uzdevumiem. Pretējā gadījumā tas pavērtu plašu un nekontrolētu iespēju operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju, neierobežojot datu veidu un apjomu, caur kriminālprocesu nodot nenoteiktam saņēmēju lokam izmantošanai faktiski jebkurā citā procesā, kurā tā it kā būtu nepieciešama.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2025. gadā pabeiguši 6 nozīmīgus attīstības projektus, kas vērsti uz valsts drošības stiprināšanu, kultūras mantojuma saglabāšanu un publiskās pārvaldes iestāžu darba vides uzlabošanu, projektu kopējām investīcijām sasniedzot 157,5 miljonus eiro.

Īstenotie projekti aptver gan robežas infrastruktūras attīstību, gan valsts iestāžu telpu modernizāciju, nodrošinot ilgtspējīgus un funkcionālus risinājumus valsts vajadzībām.

Gada nogalē noslēdzās vērienīgs un stratēģiski nozīmīgs valsts ārējās drošības infrastruktūras posms – tika pabeigta robežas žoga izbūve gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu, kā arī tika nodota ekspluatācijā iepriekš izbūvēto robežapsardzības infrastruktūra, kas ietver patruļtakas, laipas un citus inženiertehniskos risinājumus, lai nodrošinātu efektīvu robežas uzraudzību jebkuros apstākļos. Kopumā uz Latvijas – Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, tostarp veikta pontonu izbūve 17 kilometru apjomā, būvdarbos iesaistot 6 būvniekus, kā arī vienu posmu īstenojot VNĪ kopā ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem. Kopumā būvdarbi tika veikti 18 darbu daļās, ieguldot 138,6 miljonus eiro. Žogs nodrošina nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts.