Mežsaimniecība

Nelabvēlīga zaļās vienošanās politika var izraisīt mežsaimniecības sašaurināšanos

LETA, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Nelabvēlīga un neapdomīga politika zaļās vienošanās īstenošanas laikā var izraisīt mežsaimniecības sašaurināšanos, intervijā sacīja VAS "Latvijas valsts meži" valdes priekšsēdētājs Arnis Melnis.

Viņš norādīja, lai arī pandēmijas ietekmē mežsaimniecībā bijuši vairāki būtiski izaicinājumi, tostarp produkcijas cenu pieaugums, kas pašlaik ir stabilizējies, pašlaik aktuāli ir citi riski, kas var rasties mežsaimniecības sašaurināšanās rezultātā un novest pie tā, ka koksnes produktu pietrūks, jo mežsaimniecībā netiks ražota koksne.

Vaicāts par mežu sašaurināšanās iemesliem, Melis skaidroja, ka to var izraisīt neapdomīga vai mežsaimniecībai nelabvēlīga politika zaļās vienošanās īstenošanas laikā - apzināti vai neapzināti.

"Neviens nepateiks priekšā, kā tas ir jāievieš Latvijā, - tie būs mūsu pašu politiskie lēmumi," norādīja LVM vadītājs, piebilstot, ja meža zemi izņems no ražošanas kā pamatlīdzekli, tad tam būs sekas un koksne būs mazāk pieejama.

Komentējot mežsaimniecības sašaurināšanās iespējamību Latvijā, Melnis atzīmēja, ka diskusiju līmenī šādi draudi parādās, un diskusijas ir ļoti karstas.

Tāpat viņš atzina, ka diskusiju esamība ir laba pazīme. "Ļoti strauji rīkojoties, var arī nopietni kļūdīties. Jo plašāka ir iespēja diskutēt, vērtēt, arī strīdēties, jo vieglāk būs pieņemt kvalitatīvus lēmumus," skaidroja Melnis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka grūtības ir neizbēgamas. Cita starpā arī tādēļ, ka situācija Eiropā ļoti atšķiras reģionāli.

Pēc Meļņa sacītā, Latviju nevar salīdzināt ar Itāliju, Spāniju vai Portugāli, kur tādas mežsaimniecības, kā šeit, nav vispār. "Ziemeļvalstīs mežsaimniecība ir pavisam citādāka un arī citādāk tiek īstenota," piebilda Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

LVM valdes priekšsēdētājs Strīpnieks kļūs par Latraps vadītāju

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks ir pieņēmis lēmumu atstāt uzņēmuma vadītāja amatu no šī gada 30. decembra, lai jau drīzumā uzņemtos jaunus profesionālos uzdevumus privātajā sektorā.

Viņš kļūs par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" vadītāju.

LVM padome vēl šī gada izskaņā ārkārtas padomes sēdē lems par valdes priekšsēdētāja iecelšanu no citu valdes locekļu vidus, vēlāk rīkojot konkursu uz šo amatu, to liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

"Latraps" padomes priekšsēdētājs Valters Bruss informē, ka R.Strīpnieks "Latraps" sāks vadīt no 17.janvāra, kad pašreizējais LVM valdes priekšsēdētājs stāsies līdzšinējā "Latraps" vadītāja Edgara Ružas vietā. E.Ruža par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu paziņoja pagājušajā nedēļā, informējot, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

22 gadus vadījis LVM

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas valsts meži netiks privatizēti

Arvīds Ozols, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējuši dažādi viedokļi gan par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldi, gan tālāko nākotni, gan Valsts meža dienesta vadības maiņu.

Kā Zemkopības ministrijas (ZM), kas ir LVM akciju turētājs, Meža departamenta vadītājs varu skaidri un droši teikt: LVM nav plānots privatizēt, LVM ir un būs stratēģiski nozīmīgs uzņēmums valsts, tātad visas Latvijas sabiedrības, īpašumā.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, sākot zemes reformu Latvijā, Saeima nolēma, ka Latvijas vēsturiskie valsts meži paliek valsts īpašums un tie nav privatizējami. Šis princips tika nostiprināts likumā. 1999. gadā šā valsts īpašuma apsaimniekošanai un aizsardzībai tika nodibināta LVM. Saeima arī noteica, ka šī akciju sabiedrība nav privatizējama un tās akcijas nav atsavināmas. Ir izveidota skaidra sistēma, kur valsts mežus – visas sabiedrības neprivatizējamu īpašumu – apsaimnieko valstij piederoša, neprivatizējama akciju sabiedrība un peļņa no šī īpašuma apsaimniekošanas arī ir valsts īpašums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas valsts meži (LVM) padome ārkārtas sēdē par jauno uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecēla līdzšinējo LVM valdes locekli Arni Melni, kurš uzņēmuma vadībā strādā kopš tā dibināšanas 1999. gadā.

Jāatgādina, ka ilggadējais LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks atstāj savu amatu no šā gada 31. decembrī un turpmāk strādās par kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētāju.

Līdz šim A. Melnis ieņēma LVM valdes locekļa amatu un, strādājot uzņēmuma vadībā, bijis arī LVM valdes priekšsēdētāja vietnieks un viceprezidents.

Savu karjeru mežsaimniecības nozarē A. Melnis sāka vēl 1980. gadu sākumā, strādājot vispirms Ogres MRS (mežrūpniecības saimniecība), bet vēlāk – Saldus MRS. No 1991. gada līdz 1997. gadam A. Melnis bija SIA “Silva" izpilddirektors, vēlāk divus gadus strādāja par valsts galveno virsmežzini Valsts meža dienestā, savukārt 1999. gadā – sāka savas profesionālās gaitas LVM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži iecelta jauna padome — Kaspars Ozoliņš, Rinalds Muciņš, Aivars Tauriņš un Edmunds Beļskis.

LVM padomes priekšsēdētājs turpmāk būs Edmunds Beļskis, padomes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Tauriņš.

Līdz šim LVM padomes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Jurģis Jansons, viņa vietnieks bija Arnis Muižnieks, savukārt kā padomes locekļi strādāja Irina Pilvere, Mārtiņs Gaigals un Elmārs Švēde.

LVM ir lielākais mežsaimniecības uzņēmums, kura aktīvu kopsumma 2020. gadā sasniedza 563.3 milj. eiro – salīdzinājumam 2018. gadā tā bija 466.1 milj. eiro. Pērn LVN strādāja ar 349.7 milj. eiro lielu neto apgrozījumu 62,3 milj., eiro lielu peļņu. LVM kopējie maksājumi valsts budžetā 2020. gadā sasniedza 79.83 milj. eiro.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,59 miljonus hektāru meža zemes. Saskaņā ar 2010. gadā apstiprināto LVM stratēģiju kā dabas aizsardzības teritorijas tiek apsaimniekoti 0,32 miljoni hektāru jeb 20% no visu LVM valdījumā esošo zemju kopplatības, tai skaitā 0,24 miljoni hektāru ir meža platības. Saimnieciskā darbība ar mērķi ražot augstvērtīgu koksni tiek plānota 1,17 miljonos hektāru meža, no tiem 0,19 miljoni hektāru tiek apsaimniekoti ar papildus nosacījumiem vides aizsardzībai, rekreācijai un vides izziņai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži valsts makā samaksās 89,2 miljonus eiro, tai skaitā 71,4 milj. eiro dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu un 17,8 milj. eiro uzņēmumu ienākuma nodoklī.

Tā nolēmusi uzņēmuma akcionāru sapulce, apstiprinot 2021. gada pārskatu. Tas liecina, ka 2021. gadu uzņēmums noslēdza ar 405,3 miljonu eiro neto apgrozījumu un 111,5 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

6 milj. t oglekļa

Uzņēmuma informācija liecina, ka 2021. gadā Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumiem a/s Latvijas valsts meži realizējis 6,83 milj. m3 koksnes, tajā skaitā 6,64 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,19 milj. m3 augošu koku. Piegādātajos koksnes produktos piesaistīti 6 miljoni tonnu oglekļa.

Pērn LVM izkopa jaunaudzes 31,7 tūkst. ha platībā, kas ir nedaudz vairāk nekā 2020. gadā, kad jaunaudžu kopšana tika veikta 31,4 tūkst. ha. Savukārt mežs atjaunots un ieaudzēts 17,8 tūkst. ha, tai skaitā stādot atjaunoti 12,2 tūkst. ha.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM), reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu pēc siltumenerģijas ražošanai izmantojamiem koksnes resursiem, sākusi enerģētiskās šķeldas papildu apmēru pārdošanu 2022./2023.gada apkures sezonai, liecina LVM publiskotā informācija.

Kompānijā norāda, ka enerģētiskās koksnes - biomasas, no kuras tiek saražota šķelda, - sagatavošana jau ir sākta, tādējādi LVM piedāvā iegādāties 150 000 beram kubikmetrus enerģētiskās šķeldas 130 000 megavatstundu (MWh) apmērā visā Latvijas teritorijā ar piegādes laiku no 2022.gada septembra līdz 2023.gada aprīlim.

Interesenti aicināti pieteikumus iesniegt līdz šā gada 5.jūlijam. Aktīvais pārdošanas process sāksies no 12.jūlija, kad pircējiem būs iespēja iesniegt un mainīt piedāvāto cenu un vēlamo nopērkamo apmēru.

LVM jūnija vidū vēstīja, ka, turpinoties pieprasījuma kāpumam pēc enerģētiskajiem produktiem vietējā tirgū, kompānija palielinās enerģētiskās koksnes ražošanas apmērus un saražos papildu 180 000 berkubikmetru enerģētiskās šķeldas 2022./2023.gada apkures sezonas vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) šogad plāno strādāt ar 471,6 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir lielākais visā uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Peļņa tiek plānota 163,1 miljonu eiro apmērā.

To paredz LVM padomes apstiprinātais 2022. gada budžets. No uzņēmuma ienākumiem 2022. gadā 96% jeb 454,7 miljonus eiro veidos koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldu – pārdošana. 2022. gadā plānots kopumā realizēt 6,95 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,78 milj. m3 apjomā.

Kontrolskaitļi pārspēj rekordus

"Uzņēmuma valdes sagatavotais 2022. gada budžets paredz līdz šim uzņēmuma vēsturē apjomīgāko apgrozījumu un peļņu, tomēr netrūks arī dažādu izaicinājumu. Mainīgā biznesa vide prasa vēl ciešāku sadarbību ar mūsu pircējiem, piegādātājiem un nozares interešu organizācijām,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks no šodienas ieņems lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētāja amatu.

Edgars Ruža, kurš bijis kooperatīva vadītājs kopš tā dibināšanas, iepriekš informējis, ka iesākumā plāno apmācīt jauno kooperatīva valdes priekšsēdētāju, bet pēc tam pievērsīsies darbam stratēģijas un attīstības projektu jomā.

Ruža atstāj Latraps valdes priekšsēdētāja amatu 

Līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs...

"Firmas.lv" publiskotā informācija liecina, ka "Latraps" valdi pagājušajā nedēļā atstājis arī valdes loceklis Andris Balodis. Ruža skaidroja, ka Balodis "Latraps" tika pieņemts uz konkrētu līguma laiku. Turpmāko kooperatīva darbību Baloža aiziešana neietekmēs.

LVM valdes priekšsēdētājs Strīpnieks kļūs par Latraps vadītāju 

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks...

Līdz ar to turpmāk kooperatīva valdē strādās valdes priekšsēdētājs Strīpnieks, kā arī valdes locekļi Gundars Ruža un Ģirts Ozols.

Jau ziņots, ka Strīpnieks vairāk nekā 20 gadus vadīja LVM. Par jauno LVM valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais LVM valdes loceklis Arnis Melnis, kurš uzņēmuma vadībā strādā kopš tā dibināšanas 1999.gadā.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Latraps" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam, bija 269,902 miljoni eiro, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, taču kooperatīvā sabiedrība cieta zaudējumus 3,339 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai iepriekšējā finanšu gadā.

"Latraps" reģistrēta 2000.gadā. Pagājušā gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1110 biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" investīciju apmērs vēja parku projektos varētu sasniegt vienu miljardu eiro, intervijā teica "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš uzsvēra, ka tas ir ļoti nozīmīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, jo ļoti liela daļa no šīs naudas būs būvniecībai.

Čakste skaidroja, ka vēja parkiem ir nepieciešami labi ceļi, infrastruktūra, tādēļ liela daļa šīs naudas nonāks pie Latvijas būvniekiem.

Papildus tam "Latvenergo" mēģinās piesaistīt augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kas varētu kļūt par daļu no šī projekta gan būvniecības, gan pēc tam apkalpošanas stadijā. "Piemēram, vēja ģeneratoru apkopi un tīrīšanu varētu veikt ar droniem," stāstīja Čakste, uzsverot, ka, viņaprāt, šis būs ļoti nozīmīgs projekts ne tikai "Latvenergo", bet arī tautsaimniecībai kopumā.

Tāpat ar vēja parku projektiem "Latvenergo" atbalstīšot pašvaldības, pēc tirgus principiem maksājot par zemi. "Kopējais ieguvums sabiedrībai būs maksimāli iespējamais," apgalvoja Čakste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uzdevusi diviem valsts uzņēmumiem - AS "Latvijas valsts meži" (LVM) un AS "Latvenergo" - kopīgi strādāt pie vēja parku izveides, otrdien pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš pauda, ka pieņemtais lēmums paredz abu kapitālsabiedrību kopuzņēmuma izveidi un vēja parku attīstību līdz 2027.gadam, kas palīdzēs Latvijai veicināt enerģētisko neatkarību no Krievijas dabasgāzes.

"Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu izpildei un Latvijas virzībai uz klimatneitrālu enerģētiku ir būtiski īstenot liela mēroga stratēģiskus vēja parkus," uzsver Vitenbergs, piebilstot, ka atjaunīgo energoresursu plašāka izmantošana ir viens no centrālajiem pīlāriem klimatneitralitātes sasniegšanā.

Kā pavēstīja Ekonomikas ministrijā (EM), šis ir tikai pirmais solis stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parku attīstībā, ministrijām vēl ir uzdots pilnveidot tiesību aktus un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā līdz šā gada 1.aprīlim, lai mazinātu šķēršus un veicinātu vēja enerģijas parku attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kūdras un meža nozares vienojas par sadarbību un rīcību zaļā kursa izaicinājumos

Db.lv, 25.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūdras ieguves un pārstrādes un meža nozarēm nepieciešams īpaši cieši sadarboties ar valsts uzņēmumiem, lai rastu kopīgu stratēģiju zaļā kursa īstenošanā Latvijā tādā veidā, kas neapdraudētu Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās nozares.

Tas secināts tikšanās laikā Jelgavas novada kūdras ieguves uzņēmumā SIA “Laflora”, diskutējot ar A/S “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes priekšsēdētāju Edmundu Beļski un uzņēmuma pārstāvjiem.

Tikšanās laikā tika pārrunāta esošā situācija kūdras ieguves un pārstrādes nozarē, un mežsaimniecībā, tāpat arī kopīgie izaicinājumi saistībā ar Eiropas zaļo kursu un regulējumiem.

SIA “Laflora” sniedza ieskatu savā pieredzē ar ilgtspējīgu purvu apsaimniekošanu un dodot priekšlikumus nozaru kopīgai attīstībai, tajā skaitā par vēja parka un zaļās industriālās zonas ieceres ieviešanu dzīvē, kontekstā ar Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa mērķu adaptāciju Latvijas valsts ilgtspējā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo", attīstot vēja parkus un citus enerģijas ražošanas veidus, plāno sasniegt 2,5-3 teravatstundu (TWh) enerģijas izstrādi, kas pilnībā nosegs pašreizējo Latvija elektroenerģijas deficītu, intervijā aģentūrai LETA stāstīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš skaidroja, ka vēja parku tehnoloģija pašreiz jau ir tik tālu attīstījusies, ka to var virzīt uz priekšu bez jebkādiem papildu atbalsta mehānismiem.

"Ir plānots, ka mēs sasniegsim 2,5-3 TWh enerģijas izstrādi, kas pilnībā nosegs elektroenerģijas deficītu, kas Latvijai šobrīd ir," teica Čakste, skaidrojot, ka pašlaik "Latvenergo" ražo aptuveni 4-4,5 TWh enerģijas.

Pašlaik "Latvenergo" kopā ar "Latvijas Valsts mežiem" (LVM) strādā pie kopuzņēmuma izveides vēja parku attīstīšanai.

"Mums ir laika grafiks, kādā mēs virzīsimies uz priekšu, lai kopuzņēmumu izveidotu un strukturizētu precīzāk visus darbus. Visticamāk, ka gada vidū mēs būsim gatavi sākt," stāstīja Čakste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sešiem saņemtajiem piedāvājumiem ārējās robežas infrastruktūras augstas gatavības posmu izbūves projektā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Citrus Solutions" piedāvājums par 31,4 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētais būvkomersants veiks projektā paredzētos darbus visos deviņos augstas gatavības posmos. Līguma parakstīšana ar būvkomersantu notiks pēc finansējuma piešķiršanas, atklāj Griškevičs, piebilstot, ka tas varētu būt marta sākumā.

Valdība otrdien uzklausīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu un paveiktajiem darbiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, savukārt VNĪ Ministru kabinetam prezentēja cenu aptaujas rezultātus, kurā par saimnieciski visdevīgāko atzīts "Citrus Solutions" piedāvājums.

Ar Ministru kabineta lēmumu otrdien atbalstīta arī papildu dzeloņstiepļu žoga izbūve 22,8 kilometru garumā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Dzeloņstiepļu iegādei, žoga izbūvei un tehniskās uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams finansējums 2022.gadam ir ne vairāk kā 2 329 271 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo akcionāri ārkārtas sapulcē lems par vēja parku attīstību Latvijā

Db.lv, 03.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" akcionāri šodien ārkārtas sapulcē lems par vēja parku attīstību Latvijā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Akcionāru ārkārtas sapulce sasaukta plkst.16.

Valdība šogad 22.februārī konceptuāli atbalstīja nodomu "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) veidot kopuzņēmumu vēja parku attīstībai Latvijā.

Valdības lēmums paredz abu kapitālsabiedrību kopuzņēmuma izveidi un vēja parku attīstību līdz 2027.gadam, kas palīdzēs Latvijai veicināt enerģētisko neatkarību no Krievijas dabasgāzes.

Projekta tālākai virzībai valdība uzdeva "Latvenergo" un LVM kapitāldaļu turētājiem līdz 1.maijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā lēmumprojektu par atļaujas sniegšanu "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai vēja parku projektu attīstībai. Tāpat EM līdz 1.aprīlim jāsagatavo nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi, kas veicinās vēja parku attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šopavasar koksnes stādu tirgū ir priedes stādu deficīts, jo strauji audzis pieprasījums, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Meža konsultāciju pakalpojumu centra apkopotā informācija.

Bērza stādus pagaidām kokaudzētavas vairumā nepiedāvā, jo nezināmu iemeslu dēļ lielas platības bērza stādu ir gājušas bojā. Pieprasījums pēc bērza stādiem ir lielāks, nekā audzētāji spēj nodrošināt.

Savukārt egļu stādi ir pieejami vairākās kokaudzētavās.

LLKC apkopotā informācija liecina, ka Latvijā meža koku stādus piedāvā 32 kokaudzētavas, no kurām desmit ir AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokaudzētavas, bet pārējās - privātas.

Tostarp Vidzemē koku stādus iespējams iegādāties 13 kokaudzētavās, Latgalē un arī Kurzemē - astoņās kokaudzētavās, bet Zemgalē - divās.

LLKC arī norāda, ka šogad LVM kokaudzētavās mainīta stādu pārdošanas un pasūtīšanas kārtība. Pieteikšanās stādu iegādei organizēta centralizēti. Savukārt privātās meža kokaudzētavās katrā ir sava kārtība, kā iegādāties un pasūtīt stādus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mežos trūkst darbinieku. Visas cerības uz tehnoloģijām

Mārtiņš Gūtmanis, AS “Latvijas valsts meži” Mežkopības izpilddirektors, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežkopības izaicinājumi, kas bija aktuāli pirms 10 gadiem, kad sāku vadīt LVM Mežkopības komandu, atšķiras no tiem, ar kuriem saskaramies šodien. Darba spēka trūkums, kas kļuvis aktuāls daudzās nozarēs, arvien biežāk tiek risināts, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Pirms mazliet vairāk nekā gada uzņēmums “Latvijas valsts meži” publicēja sludinājumu par to, ka meklē un vēlas iegādāties mašinizētas stādīšanas pakalpojumu – sešus ekskavatorus, kas būtu aprīkoti ar stādīšanas galvām un attiecīgi varētu veikt stādīšanas darbus. Jā, tie aizstātu cilvēku darbu. To, protams, sludinājumā neteicām. Atbilstošu pretendentu meklēšanai izmantojām visus iespējamos komunikācijas kanālus, arī sociālos tīklus. Tieši tur parādījās komentāri, ka drīz jau reģionos uz ballēm brauks ekskavatori, jo cilvēki vairs tur nebūs… Nu bet lūdzu! Nāciet un strādājiet! Realitāte ir tāda, ka izpildīt mežsaimnieciskos plānus kļūst arvien grūtāk, jo trūkst cilvēku resursu. No vienas puses mēs baidāmies, ka tehnoloģijas atņems darbavietas. No otras – skaudrā realitāte – mežsaimniecībā trūkst darbaspēka, un nākotne šajā ziņā nesola neko labu. Vienīgais risinājums ir tehnoloģijas, un šeit gan ir diezgan plašas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru