Kompānija Lasita Logi apsūdz uzņēmumu Nelss Logi negodīgā konkurencē — reklāmas idejas zagšanā. Vainas pierādīšanas gadījumā kompānijai Nelss Logi var draudēt sods līdz 81 tūkst. Ls apmērā. SIA Lasita Logi ģenerāldirektors Uldis Tatarčuks norāda, ka SIA Nelss Logi nesen izvietotās vides reklāmas ideja ir kopēta no SIA Lasita Logi vides reklāmas kampaņas, kas norisinājusies no 20.jūnija lidz 3.jūlijam. «Nelss Logi videsreklāma ir pilnīga kopija Ķusu reklāmai, ko izstrādājusi reklāmas aģentūra DDB Latvija. Šāda Nelss Logi ļaunprātīga rīcība rada zaudējumus mūsu uzņēmumam, jo daļa klientu pašreizējo Nelss Logi reklāmu uztver kā mūsu reklāmas kampaņas turpinājumu,» teic SIA Lasita Logi ģenerāldirektors Uldis Tatarčuks. «Pirmoreiz redzu tik atklātu un burtiski kopētu reklāmu. Ir pierasts, ka mazie uzņēmumi mēģina veidot savu komunikāciju uz lielo rēķina, bet, kad tādas partizānu metodes lieto lielie tirgus lideri, tad ir šoks,» teic reklāmas aģentūras DDB Latvija klientu servisa direktors Andris Rubīns. DDB Latvija esot izstrādājusi oriģinālu reklāmas ideju. «Nelss Logi gadījumā musu ideja ir acīmredzami kopēta. Par to liecina identiski reklāmas uzbūves principi — fons, krāsa, burtu fonti, struktūra, galvenās ziņas, uzņēmuma nosaukuma un koordinātu izvietojums,» norāda DDB Latvija un konkrēti Lasita Logi reklāmas projektu vadītājs Ivo Skribis. Turklāt, identisks ir arī reklāmas izvietojums — outdoor (vides reklāma). «Nelss Logi dažas nedēļas pēc Lasita Logi kampaņas mēģina uzsākto komunikāciju pagriezt savā virzienā,» tā A.Rubīns. SIA Nelss Logi valdes priekšsēdētāja Diāna Isaksone noliedz jebkādu reklāmas idejas aizgūšanu no Lasita Logi reklāmas. «Reklāmu neesam kopējuši. Piemēram, koka faktūru fonā esam izmantojuši jau agrāk savās reklāmās. Arī burtu fonti, kas izmantoti Nelss Logi reklāmā, nav identiski Lasita Logi reklāmai,» teic D.Isaksone. Viņa uzskata, ka apvainojumi reklāmas idejas kopēšanā esot smieklīgi. «Tad jau arī apelsīnu ražotāji plūktos par apelsīna attēlošanu reklāmā,» komentē SIA Nelss Logi valdes priekšsēdētāja. Viņa norādīja, ka reklāmas ideju ir izstrādājusi kompānija Nelss Logi sadarbībā ar reklāmas un komunikāciju aģentūru Airport. «Uzskatām, ka Nelss Logi reklāmas plakāti nepārkāpj konkurences principus, jo reklāma veidota saskaņā ar uzņēmuma zīmola vadlīnijām,» tā aģentūras Airport komunikācijas stratēģiskā konsultante Žanete Lūse. SIA Lasita Logi ģenerāldirektors Uldis Tatarčuks plāno nosūtīt kompānijai Nelss Logi vēstuli ar prasību pārtraukt reklāmas kampaņu. «Apsveram arī iespēju vērsties Konkurences padomē un tiesā,» teic U.Tatarčuks. Konkurences padomes priekšsēdētājs Pēteris Vilks informēja, ka negodīgas konkurences gadījumos soda sankcija var tikt noteikta līdz 5% apmērā no uzņēmuma gada apgrozījuma. SIA Nelss Logi neto apgrozījums 2004.gadā bija 1,617 milj. Ls, savukārt 5% no šīs summas ir aptuveni 81 tūkst. Ls. Db jau rakstīja par ideju aizgūšanu reklāmās. Viens no šādiem gadījumiem bija 2003.gadā Rietumu Bankas reklāmā izmantotais motīvs, kas bija gandrīz identisks pirms brīža realizētajā NORD/LB reklāmas kampaņā. Plašu rezonansi togad guva arī kāda Unibankas reklāma, kas pēc speciālistu atzinuma bija kopējusi kādu Kannu festivālā godalgotu Brazīlijā tapušu reklāmu.

Nelss grupas uzņēmums SIA Nelss logi no decembra slēgs logu ražotni, Db uzzināja uzņēmuma centrālajā birojā.

SIA Nelss finanšu direktore Evita Januškeviča Db nekomentēja, kādēļ tiek slēgta ražotne, taču pastāstīja, ka Nelss grupa jau tagad un arī turpmāk darbosies tikai divos pamatvirzienos – kokmateriālu ražošana un tirdzniecība, kā arī būvmateriālu tirdzniecība.

Viņa norādīja, ka uzņēmumā notiek reorganizācija, kuras rezultātā notiek dažādu biznesu atdalīšana. Turpmāk SIA Nelss pārstāvēs tieši kokmateriālu ražošanu un tirdzniecību, bet līdzšinējo SIA Nelss būvmateriālu biznesu turpmāk pārņems SIA CMT, kas pieder SIA Nelss Holdings, kas savukārt pieder SIA Nelss dalībniekiem. "SIA CMT būs mātes sabiedrība deviņiem jaundibinātiem uzņēmumiem, no kuriem katrs turpinās veikt būvmateriālu tirdzniecību kādā no līdzšinējām SIA Nelss būvmateriālu tirdzniecības vietām, saglabājot Nelss zīmolu," vēstīja E.Januškeviča.

GE Money Bank, vēloties apķīlāt SIA Nelss mantu, netīšām apķīlājis a/s Latvijas valsts meži (LVM) baļķus, un par to tiesā ir iesniegta sūdzība, ziņo laikraksts Staburags.

SIA Nelss Aizkraukles rajona tiesā iesniedzis sūdzību par tiesu izpildītājas Dzintras Haukas rīcību, aprakstot nekustamo mantu — baļķus, jo tie pieder trešajai personai — akciju sabiedrībai Latvijas valsts meži, kas mantu piegādājusi uz parāda.

SIA Nelss pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Andrejs Strautiņš tiesā apgalvojis, ka aprakstīšanas brīdī tiesu izpildītāja esot zinājusi, ka uzņēmuma teritorijā Aizkrauklē esošie 25.2 tūkstoši kubikmetri baļķu pieder LVM, taču baļķi tikuši saskavoti, un darbs apmēram uz divdesmit dienām apstājies, pakļaujot dīkstāvei ap 150 darbinieku, turklāt apaļkoku vērtība šajā laikā samazinājusies. Sūdzībā lūgts tiesu atcelt mantas aprakstīšanas aktu kopš tā uzrakstīšanas brīža.

Pārsteigumu piedzīvojuši būvmateriālu veikala Nelss darbinieki Liepājā. Aizejot uz darbu 1. decembrī, viņi uzzinājuši, ka veikals slēgts un darba vairs nebūs.

"Nekādu iepriekšēju brīdinājumu nebija, mēs tikai saņēmām informāciju, ka darba attiecības tiek pārtrauktas," telefonsarunā Db pastāstīja kāda no Nelss darbiniecēm, kura savu vārdu nosaukt atturējās. Pēc neoficiālas informācijas, līdzīgi slēgts arī Nelss veikals Daugavpilī.

SIA Nelss centrālajā birojā nekādus komentārus Db nesaņēma, vien apstiprinājumu, ka slēgti veikali Liepājā un Daugavpilī, kā arī solījumu situāciju komentēt rakstiski.

Savukārt Daugavpilī Nelss veikals vēl darbojas līdz 30.decembrim, taču daļu preču piegādātāji jau izved no veikala. Kā pastāstīja Nelss Daugavpils veikala darbiniece, paziņojumu par veikala slēgšanu darbinieki saņēmuši dažas dienas atpakaļ. Situācija tiek skaidrota ar to, ka veikalam ir parādi preču piegādātājiem, tāpēc pašreiz jau daļa piegādātāju parādu dēļ izvedot preci no veikala.

Vidējo parādnieka profilu patlaban ir grūti raksturot, taču lielākās problēmas sagādā vientuļi vīrieši pēc 40 gadiem un policisti, mazākās - pensionāri. Ir pat gadījumi, kad kredīta izsniedzējs nemaz neuzzina par pensionāra-kredītņēmēja nāvi, jo viņa laulātais turpina kredītu maksāt, neskatoties uz visām grūtībām, intervijā biznesa portālam Nozare.lv norādīja kredītkompānijas SIA Aizdevums.lv (līdz 2008.gada vasarai SIA Nelss līzings) valdes priekšsēdētāja Anželika Hoteloviča.

Mazāk atbildīgi maksātāji esot gados jaunie cilvēki vecumā no 20 līdz 25 gadiem, kuriem seko cilvēki vecumā pēc 40 gadiem.

«Vientuļiem vīriešiem pēc 40 gadiem vispār neticu, jo vai nu viņiem ir kaitīgi ieradumi, piemēram, alkohola vai azartspēļu atkarība, vai arī viņi vieglprātīgi dzīvo tikai šodienai, nedomājot par nākotni,» teica Hoteloviča.

SIA Aizdevums.lv pieredze rāda, ka gan pirmskrīzes laikā, gan tagad ļoti daudzi nemaksātāji ir policisti, kuriem pārsvarā nav nekādas maksāšanas disciplīnas.

Iespējams, tas esot skaidrojams ar visatļautību, kas policistiem nāk līdzi ar amatu. Valdošā attieksme ir «ko jūs man izdarīsiet?». Policisti ļoti labi apzinās tiesu sistēmas problēmas. Zina, ko un kā var darīt parādu piedzinēji, un to arī izmanto," sacīja patēriņa kreditore.

SIA Nelss ir ieķīlājis visus piecus uzņēmuma būvmateriālu veikalus SEB bankā, liecina Lursoft informācija.

Kopējā reģistrētās ķīlas summa ir 3.198 miljoni latu. Kā SEB bankas parādnieki norādīti SIA Nelss meitasuzņēmumi, kuru nosaukumi atvasināti no attiecīgā veikala atrašanās vietas - SIA Balvu CMT, SIA Madonas CMT, SIA Aizkraukles CMT, SIA Rēzeknes CMT un SIA Viskaļu CMT, kas atrodas Rīgā.

Uzņēmumā Db norādīja, ka saskaņā ar vadības rīkojumu, komentāri par reģistrētajām ķīlām netiks sniegti.

Db jau ziņoja, ka pērn decembrī bez iepriekšēja brīdinājuma tika slēgti Nelss būvmateriālu veikali Daugavpilī un Liepājā, bet vēl pirms tam slēgts veikals Jelgavā un viens veikals Rīgā.

Starp lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem pirmo vietu kārtējo reizi ieņem SIA Nelss, visstraujāk apgrozījums pieaudzis AS Rautakesko. Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijas (LBTA) biedri pērn strādāja ar 519,43 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 22% vairāk nekā 2005. gadā, kad kopējais asociācijas apgrozījums bija 426.69 milj. Ls. Arī šogad asociācijas izpilddirektors Dainis Olders prognozē, ka kopējais biedru apgrozījums varētu pieaugt par 25%. Pašlaik asociācija apvieno 41 biedru. Nevienam no lielākajiem 10 tirgotājiem aizvadītajā gadā apgrozījums nav krities.

Nemainīgi pirmais

Jau vairākus gadus pēc kārtas nemainīgi pirmo vietu ieņem SIA Nelss, kam apgrozījums pērn bija 85,9 milj. Ls, tomēr jāpiebilst, ka tas ir par abām nozarēm - kokmateriāliem un celtniecības materiāliem kopā. Kompānijas direktors Ēriks Laake-Červinskis stāstīja, ka Nelss abās nozarēs pērn kopā sasniedza peļņas atzīmi 3,2 milj. Ls pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas. "2006. gadā Nelss nozares neto rezultāts bija pamanāmi labākais pēdējo četru gadu periodā," viņš piebilda.

K-rautas izrāvieni

Tirdzniecības uzņēmumam AS Rautakesko, kam pieder veikali K-rauta, pērn apgrozījums salīdzinājumā ar 2005. gadu pieauga par 64%, kas ir visstraujākais starp 10 lielākajiem tirgotājiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Sokolovskis Db sacīja, ka arī šis gads būs veiksmīgs, jo janvārī un februārī uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 74%. Taču tas skaidrojams arī ar siltajiem laika apstākļiem šogad ziemas periodā. Pērn uzņēmums atvēra 2 jaunus veikalus Jelgavā un Liepājā, kā arī K-rauta tīklam uz franšīzes līguma pamata ir pievienojies būvmateriālu tirgotājs Cēsīs. Šogad iecerēts atklāt vēl divus veikalus - Tukumā un Daugavpilī, savukārt veikals Cēsīs tiks ievērojami paplašināts. Uzņēmuma plāni līdz 2010. gadam paredz, ka tiks izveidoti 21 K-rauta veikals un vēl 11 uz franšīzes līguma.

Apkaunojošās darbības ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu parāda, ka valdošie politiķi nedz zina, ko darīt ar valsts vērtīgāko aktīvu – a/s Latvenergo, nedz novērtē citus uzņēmumus – nodokļu maksātājus

Vēl pirms neilga laika bija balsis, kas žēlojās, ka Latvijas politika ir zaudējusi visu laiku izcilāko ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija) un tikpat izcilu premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, kā parāda notikumi ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, šī svarīgā jautājuma sakārtošanā, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, patiesībā nav bijis izdarīts nekas. Politiķi bija pēkšņi kā no mākoņiem nokrituši, jo elektrības tirgus atvēršana jeb, pareizāk sakot, elektrības cenu deregulācija, redz, paaugstināšot elektrības cenas. Jaunieceltā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) savas domas par to, vai 1. aprīlis tomēr ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai, mainīja vismaz divas reizes dienā un tikpat haotiski par to izpaudās presei, līdz neviens vairs nesaprata – atvērs to tirgu vai neatvērs. Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzņēmās iniciatīvu un brīdī, kad līdz tirgus atvēršanai bija palicis mazāk par mēnesi, paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvija nekādu tirgus atvēršanas nestabilitāti un provokācijas nevarot atļauties. Koalīcijas padome atzina Āboltiņas nostāju par labu un pareizu esam, un līdz ar to Saeimai tagad triju nedēļu laikā jāaptur tirgus atvēršana līdz 1. janvārim.

Liepājas tiesa pēc SIA Nelss prasības ierosinājusi UPB holdinga uzņēmuma UPB Nams maksātnespējas lietu. UPN Nams norāda, ka noticis pārpratums.

«Faktiski lieta jau ir atrisināta, tas bija tikai pārpratums,» Db apgalvoja UPB holdings viceprezidente Ilze Freimane.

Savukārt tiesas ieceltā administratora Alekseja Panasina birojā db noskaidroja, ka birojs ir saņēmis mutisku UPB Nams pārstāvja skaidrojumu, ka lieta jau ir nokārtota un prasība tiks atsaukta, tomēr lietas materiāli saņemti tikai 27. aprīlī, un administrators vēl nav ar tiem iepazinies. Tāpēc neko komentēt šobrīd neesot iespējams.

UPB Holding prezidents Uldis Pīlēns ierosināto maksātnespējas lietu skaidro ar pārpratumu virkni un nepilnībām likumdošanā. «Ieviešot jaunu grāmatvedības programmu, parāds SIA Nelss netika identificēts. No Nelss puses nebija ne mutisku, ne rakstisku atgādinājumu. Pēc tam izrādījās, ka Latvijas pasta vainas dēļ neesam saņēmuši SIA Nelss sūtīto ierakstīto vēstuli, bet tā aizgājusi atpakaļ uz SIA Nelss. Tomēr likumdošana paredz, ka pietiek tiesā iesniegt pasta pasakni par vēstules izsūtīšanu, lai tiktu ierosināta lieta,» Db skaidroja U. Pīlēns. UPB Nams neesot nekādu parādu, nedz arī citu maksātnespējas pazīmju.

Viens no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā, uzņēmums Nelss kopš marta nogales esot pārtraucis darbu, bet uzņēmuma kokzāģētavā darbs jau esot atsācies.

Aizkraukles rajona laikraksts Staburags maija vidū rakstīja, ka Nelss esot atlaidis visus kokzāģētavā strādājošos — vairāk nekā 100 cilvēku.

Savukārt šī avīze 22. maijā jau atkal ziņo, ka kokzāģētava atsākusi darbu un tajā strādājot kompānija AKZ.

Uzņēmuma vadība Db.lv nekādus komentārus nesniedz.

Staburags jau iepriekš rakstīja, ka Nelss ir parādā 4.9 milj. Ls GE Money Bank, kura, vēloties apķīlāt SIA Nelss mantu, netīšām bija apķīlājusi arī a/s Latvijas valsts meži (LVM) baļķus. Par to tiesā bija iesniegta sūdzība.

Nelss pērnā gada apgrozījums ir 49.9 milj. Ls, kas salīdzinājumā ar 2007. gadu ir par aptuveni 40 % mazāk, liecina SIA Lursoft datu bāzē esošā informācija.

Šā gada novembra otrajā pusē notiks maksātnespējīgā SIA Nelss kustamās manatas izsole, liecina ieraksts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē, kas plānota 24.novembrī, tiks izsolītas krājumos esošās rezrves daļas un materiāli, kas atrodas Aizkrauklē, Jaunceltnes ielā 7. Izsoles sākuma cena ir saskaņā ar novērtējumu ir 48,79 tūkstoši latu. Mantas izsoli veiks MSIA Nelss administrators Jānis Jurkāns.

Ir notikušas vairākas MSIA Nelss kustamās mantas un nekustamā īpašuma izsoles. Jāatgādina, ka gada sākumā GE Money Bank nosolījusi gatavās produkcijas zāģmateriālu krājumus 1773 kubikmetru apjomā Aizkrauklē par 57,9 tūkstošiem latu. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu bija 33,9 tūkstoši latu.

Savukārt nepabeigtās ražošanas zāģmateriālu krājumu 329 kubikmetru apmērā par 8,8 tūkstošiem latu nosolīja SIA AKZ. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu zāģmateriālu krājumiem bija 6,4 tūkstoši latu.

Sabiedrības SIA Nelss 2008.gada apgrozījums pirmajos 4 mēnešos bija 19.5 miljonus latu, kas atbilst 70% no iepriekšējā gada apjomiem. Ņemot vērā pašreizējo nelabvēlīgo situāciju pasaules, kā arī vietējā tirgū, un ar to saistīto patēriņa samazinājumu, Sabiedrības vadība 2008.gadā neplāno apgrozījuma un peļņas pieaugumu.

"2008.gadā esam pastiprināti pievērsušies būtiskāko saimnieciskās darbības procesu optimizēšanai, lai paaugstinātu Sabiedrības efektivitāti un konkurētspēju, tādejādi spējot turpināt stabilu Sabiedrības darbību arī mazāk labvēlīgos tirgus apstākļos. Sabiedrības darbības optimizēšana ir tieši ietekmējusi arī Sabiedrībā nodarbināto skaitu, kas kopumā ticis samazināts par 23% kopš gada sākuma.

Ar 1.septembri tiek plānots atbrīvot līdz šim būvmateriālu tirdzniecībai izmantotās telpas Rīgā, Augusta Deglava ielā (veikala slēgšana no 14.07.2008.). Šis lēmums saistīts ar konkrētā nekustamā īpašuma objekta īpašnieku maiņu un līdz ar to piedāvāto līdzšinējo nomas attiecību izbeigšanu uz Sabiedrībai izdevīgiem nosacījumiem," norāda SIA Nelss CMT nozares direktors Ilmārs Sētiņš.

Lai samazinātu atkarību no Krievijas valsts dzelzceļa, kā arī nemaksātu milzīgas soda naudas par vagonu ātru neizkraušanu, SIA Nelss iegādājies 35 dzelzceļa vagonus koksnes pārvadāšanai no Krievijas uz kokzāģētavu. «Privātos vagonus Krievijas valsts dzelzceļš nevar aizsūtīt pārvadāt ogles uz reģioniem, lai tie sagatavotos ziemai,» norāda SIA Nelss direktors Uldis Asars. Viņš atzīst, ka rudeņos 2-— 3 mēneši ir tādi, kad vagoni ir milzīgs deficīts, un tāpēc tika nolemts nopirkt pašiem savus vagonus, tādējādi izvairoties no to deficīta Krievijā. Turklāt skujkoku baļķus Nelss pērkot Krievijas vidienē, kur neesot izdevīgi tos kraut vagonos un vest uz Sanktpēterburgas ostu, tad pa Baltijas jūru uz Rīgu un tad atkal uz Aizkraukli, bet izdevīgāk ir izmantot dzelzceļu, neveicot otreizēju pārkraušanu. Pērn Krievijā iepirkti apmēram 150 000 m3 baļķu un ar saviem vagoniem uz Latviju atvesta apmēram puse, atzīst U. Asars. Viņš arī stāsta, ka Krievijā pērn tika iepirkti apmēram 80 000 m3 zāģmateriālu, kur daļai Nelss pievienojis vērtību, tos žāvējot un ēvelējot, kā arī impregnējot. Nodarbināto skaits Aizkraukles kokapstrādes kompleksā gada laikā ir pieaudzis no 397 līdz 406. Neto apgrozījums pērn pēc neauditētajiem datiem bija 79.5 milj .Ls, kas ir par 16.3 milj. Ls jeb 25.8 % vairāk nekā 2004. gadā. U. Asars norāda, ka uzņēmumam ir divas spēcīgas uzņēmējdarbības sfēras — meža sektors un būvmateriālu tirdzniecība, kur katra ir devusi savu artavu šajā pieaugumā. SIA Nelss direktors Uldis Asars: «Pērnā gada straujais kāpums ir saistīts ar iepriekšējos gados veiktajiem kapitālieguldījumiem kokzāģētavā.»

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Tuvāko gadu laikā sasniegsim tādu tirdzniecības platību piesātinājumu uz vienu iedzīvotāju, ka tirdzniecības centru segments sasniegs vēl nebijušu spraigas konkurences stadiju.

Tā intervijā Db atzīst Linstow center management tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. Šādos apstākļos apgrozījuma pieaugums grupas tirdzniecības centros par 14 % - no 92 milj. Ls 2006. gada pirmajā pusgadā līdz 105 milj. Ls šā gada pirmajā pusgadā - esot vērtējams pat kā ļoti labs.

Kā vērtējat šā gada pirmā pusgada rezultātus?

14 % apgrozījuma pieaugums ir pietiekami augsts, jo šobrīd tirdzniecības centru piedāvājums ir sasniedzis patērētāja pieprasījumu. Ja skatāmies uz mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu Latvijā (+ 26 %) un salīdzinām ar Linstow center management apgrozījuma pieaugumu, esam ļoti apmierināti ar rādītājiem. Statistikā lielākais mazumtirdzniecības pieaugums bijis būvmateriālu tirdzniecībā. Mēs visi redzam - ikviens ceļ, katrs Latvijas iedzīvotājs uzskata par nepieciešamu būt par celtnieku un vēl izremontēt savu dzīvokli. Tad seko elektropreces un mēbeles. Šīs trīs kategorijas veido mazumtirdzniecības pieaugumu Latvijā. Un ne visas šīs kategorijas ir mūsu veikalos - mums nav celtniecības materiālu, elektroprecēm mums vērojams neliels kritums, jo centros uz rekonstrukciju bija aizvērušies vairāki veikali. Tas arī iespaidoja apgrozījuma pieaugumu.

Politiķu spēlēšanās ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas datumu mājsaimniecībām nekādā veidā neatrisinās paredzamo cenu kāpumu un to, ka tirgus tiek atvērts bez reālas konkurences, norāda elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pēc viņa domām, vienkārša elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu pārcelšana tikai kārtējo reizi satricinās tos dažus tirgotājus, kuri ir sagatavojušies darbam ar mājsaimniecībām, vienlaikus parādot Latviju kā ļoti nestabilu biznesa vidi potenciālajiem tirgotājiem.

«Ja vēlamies tirgus atvēršanu veikt efektīvi, tad līdz ar termiņu pārcelšanu ir arī jānovērš esošās un jāizvairās radīt jaunas likumdošanas barjeras tirgotāju iespējām brīvi izvēlēties to, kā un kam tirgot elektroenerģiju. Pretējā gadījumā tirgotāju interese par šo tirgu tiek arvien samazināta, un arī ilgtermiņā nav paredzama aktīva konkurence par patērētāju izvēli,» sacīja Bethers.

Lejupslīde būvniecības nozarē nav gājusi garām arī būvmateriālu tirgotājiem, un daļa no tiem šogad jau veikalus slēguši.

Db novēroja, ka slēgti ir visi uzņēmuma SIA Arana būvmateriālu veikali SIMS, kas bija neliels, taču viens no vecākajiem tirgotājiem. Uzņēmumā Db atzina, ka visi veikali ir slēgti, taču no plašākiem komentāriem atteicās. Savukārt ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Agri Upīti Db sazināties neizdevās. Arana ar būvmateriālu tirdzniecību nodarbojās jau kopš 1997. gada. Jāatzīmē, ka izmaiņas skārušas ne tikai mazākos būvmateriālu tirgotājus, bet arī lielākus tīklus, piemēram, Nelss, Profs Latvija, K-Rauta un Tapro (pieder SIA Tapeks). Nesen slēgts arī Nelss būvmateriālu veikals Deglava ielā, bet vēl iepriekš Nelss slēdza veikalu Jelgavā, kas bija nerentabls. Iepriekš (10.04.) Db aptaujātie uzņēmēji — SIA Nelss un SIA Profs Latvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Db jau ziņoja (26.02.), ka arī Profs Latvija zemās veikala rentabilitātes dēļ pēc dažu mēnešu darba slēdzis būvmateriālu veikalu Daugavpilī.

Pārdoti par maksātnespējīgu atzītās būvmateriālu tirdzniecības un kokmateriālu eksporta kompānijas SIA Nelss kokmateriāli, bet tuvākā meneša laikā tiks pārdoti arī uzņēmuma piederošie nekustamie īpašumi.

4.janvārī izsolē AS GE Money Bank ir nosolījusi gatavās produkcijas zāģmateriālu krājumus 1773 kubikmetru apjomā Aizkrauklē par 57.9 tūkstošiem latu. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu bija 33.9 tūkstoši latu.

Savukārt nepabeigtās ražošanas zāģmateriālu krājumu 329 kubikmetru apmērā par 8.8 tūkstošiem latu nosolījusi SIA AKZ. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu zāģmateriālu krājumiem bija 6.4 tūkstoši latu.

SIA Nelss nekustamo īpašumu izsoles notiks arī 6. janvārī un 9.februārī. Kopumā tiks izsolīti nekustamie īpašumi Rīgā, Aizkraukles un Priekuļu novadā.

Pērn viens no lielākajiem zāģmateriālu ražotājiem — SIA Nelss — par 39 500 m3 jeb 20.7 % — palielinājis kopējās saražotās produkcijas apjomu salīdzinājumā ar 2004. gadu. Pērn SIA Nelss kokzāģētavā Aizkrauklē saražoti 230 000 m3 zāģmateriālu, bet šogad plānots zāģmateriālu ražošanu paaugstināt līdz 250 000 m3, skaidro SIA Nelss direktors Uldis Asars. Viņš norāda, ka kokzāģētavas jauda ļauj saražot vairāk zāģmateriālu, taču, nav jēgas ražot, lai pārdotu neapstrādātus dēļus, tāpēc nežāvēti zāģmateriāli tiek pārdoti nelielos apjomos. «Tie lielākoties ir malu dēļi, kuriem ekonomiski neatmaksājas pievienot vērtību,» norāda U. Asars. Viņš norāda, ka pērn ir investēts žāvētavu jaudu palielināšanā, kas 2006. gadā ļaus izžāvēt ap 300 000 m3 salīdzinājumā ar 230 000 m3 pērn. Tāpat ir uzbūvēts jauns ēvelēšanas cehs, otra augstspiediena impregnēšanas līnija. Kopumā kokzāģētavas kompleksā Nelss 2005. gadā investējis 1.5. milj. Ls. Šogad uzņēmums kopumā plāno ieguldīt apmēram 3.3 milj. Ls. «Ieguldījumi paredzēti dzelzceļa atzarā, kas ļaus samazināt baļķu vadāšanu cauri pilsētai no Aizkraukles stacijas uz uzņēmumu, jaunu pievadceļu izbūvei, muitas noliktavu, kā arī kokmateriālu glabāšanas laukumu izveidei,» skaidro U. Asars.

Pēdējo mēnešu laikā valstī ir vērojama būtiska vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un krasa iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, kā rezultātā SIA Nelss būvmateriālu veikali Daugavpilī un Liepājā ir kļuvuši nerentabli.

Papildus tam, ka priekšā ir ziema, kas būvmateriālu tirgotājiem pati par sevi ir nesezona, ir gaidāma arī turpmāka iedzīvotāju pirktspējas pasliktināšanās. Līdz ar to SIA Nelss ir pieņēmusi lemumu šobrīd slēgt būvmateriālu veikalus Daugavpilī un Liepājā. Citus veikalus SIA Nelss slēgt neplāno.

Ar cieņu,

Anda Andersone-Strapcāne

SIA Nelss Uzraudzības Padomes priekšsēdētāja

Neitrālam vērotājam Latvijas politiķu dīdīšanās ap elektrības un gāzes tirgu atvēršanu varētu šķist vienkārši smieklīga, tomēr jautājums ir gana nopietns un atklāj skeletus daudzu Latvijas vadošo politiķu skapjos.

Latvijas valdības ministru un Saeimas deputātu izdarīšanos ar elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus atvēršanu vislabāk varētu raksturot ar multfilmas ainiņu – tracis vistu kūtī. Pēc vēlētāju simpātijām alkstošie politiķi pēkšņi ir apjautuši, ka pēc elektrības tirgus atvēršanas patērētājiem pieaugs elektrības izmaksas, turklāt vēl par 40%! Kaut kā neglīti Saeimas vēlēšanu gadā. Tagad vajag tēlot sašutumu, saukt uz paklāja atbildīgo Ekonomikas ministriju un skaļi bārties: «Jā, jā, mēs arī uzskatām, ka elektrības cenu kāpums ir slikts, to vajag kaut kā apturēt»! Tas nekas, ka Laimdotas Straujumas nesen darbu uzsākušajā valdībā izmaiņas ir visai kosmētiskas un tie paši politiskie spēki, kas piepeši atskārtuši elektrības cenu straujo kāpumu, pie varas bijuši jau n- tos gadus un paši tirgus liberalizācijas jautājumus, virzījuši, balsojuši un apstiprinājuši.

Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa šodien koalīcijas padomes sēdē aicinās partnerus vienoties par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu.

Āboltiņa sacīja, ka šodien koalīcijas padomes sēdē izteiks priekšlikumu atlikt elektrības tirgus atvēršanu. Par šo jautājumu politiķe telefoniski jau runājusi ar citām amatpersonām, jo, ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitiskā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokāciju riski, skaidroja Āboltiņa.

Pēc viņas domām, tirgus atvēršana jāatliek līdz laikam, kad tiks piedāvāts skaidrs kompensāciju mehānisms, tajā iekļaujot arī mazo pensiju saņēmējus. Āboltiņai bija arī telefonsaruna ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), kurš arī uzskatot, ka varētu tikt radīts mehānisms, lai sniegtu atbalstu arī mazo pensiju saņēmējiem. Vienotības līdere uzskata, ka tirgus atvēršanu varētu atlikt uz pusgadu.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

«Mazumtirdzniecības un it īpaši tirdzniecības centru sektors pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis saspringtu laika posmu ekonomiskās krīzes ietekmē, kas izraisīja būtiskas izmaiņas patērētāju/pircēju uzvedībā, viņu pirktspējā. Kā atbildes reakcija bija mazumtirgotāju darbības sašaurināšanās, gan Latvijā, Baltijā, gan arī plašākā mērogā, sekoja veikalu slēgšana, attīstības plānu apturēšana. Šo procesu rezultāti atspoguļojās arī tirdzniecības centru darbībā. Lielākajiem tirdzniecības centriem, ar plašāku mērķa auditoriju, izdevās veiksmīgāk saglabāt savai auditorijai pievilcīgu veikalu sortimentu,» runājot par tendencēm Rīgas tirdzniecības centros, biznesa portālam db.lv skaidroja t/c Domina Shopping vadītāja Ilze Brazeviča.

«Savukārt mazākajiem tirdzniecības centriem bija lielāks izaicinājums noturēt pie sevis nomniekus, ja reiz šie nomnieki bija nolēmuši savu veikalu tīklu optimizēt. Tobrīd spēcīgākie tirdzniecības centri ar plašāko preču, pakalpojumu sortimentu varēja izmantot situāciju un apstākļus, lai kļūtu vēl stiprāki. Kamēr mazākajiem, vai ar šaurāku mērķa auditoriju, bija jārūpējas par esošās pozīcijas un klientūras noturēšanu.

Cīnās par pircējiem

Ekonomiskajai situācijai valstī atlabstot, katrs no tirdzniecības centriem, stiprinot savu piedāvājumu, nomnieku klāstu, sniegtās izklaides iespējas, cīnās par savu pircēju. Turklāt šobrīd līdz ar jaunu starptautisko zīmolu ienākšanu Latvijā, konkurence tirdzniecības centru starpā tikai saasinās. Iepretim abiem lielākajiem tirgus spēlētājiem, ikvienam tirdzniecības centram nomnieku klāsts ir jāveido jo īpaši gudri, apzinoties savas atšķirības zīmes/ unikalitāti, priekšrocības un pircēja jeb izraudzītās mērķa auditorijas vēlmes,» stāstīja I. Brazeviča. Ar diviem lielākajiem spēlētājiem viņa, acīmredzot, domā tirdzniecības centru Spice un tirdzniecības parku Alfa.