Vēsture rādījusi – kur ir cilvēki, tur mēdz būt arī konflikti jeb pa kādam kariņam vai vismaz ģeopolitiskam saspīlējam, šķiet, ir bijis vienmēr.

Arī šī pandēmija liecina, ka daudzās sabiedrībās augusi neapmierinātība, kam var būt visai plaša ietekme uz dažādu reģionu stabilitāti. Tas attiecīgi arī nozīmē, ka valstīm jāturpina lielas summas atvēlēt militāriem tēriņiem. Pēdējos gados periodiski asa bijusi Rietumvalstu un Krievijas pretstāve. Turklāt šoreiz situācijas eskalēšanos varam novērot arī uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Pasaules mērogā vērā jāņem arī arvien augošās Ķīnas ambīcijas. Ķīnas vara koncentrē kontroli pār visdažādākajiem procesiem šajā valstī. Pastāv pieņēmums, ka tieši Ķīnai var būt pa spēkam arvien nopietnāk apšaubīt Rietumu demokrātisko kārtību.

Lielākie tērētāji

Piemēram, Stokholmas Starptautiskā miera izpētes institūta (SIPRI) apkopotie dati liecina, ka globālie militārie tēriņi pagājušajā gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauguši par 2,6% līdz teju diviem triljoniem ASV dolāru. Šāds militāro tēriņu pieaugums bija vērojams gadā, kad pasaules ekonomika saruka. Rezultātā pasaules militāro tēriņu apmērs pret tās IKP pieauga straujākajos tempos kopš iepriekšējās finanšu krīzes – līdz 2,4% no 2,2% 2019. gadā. Lielāko militāro tērētāju topa pašā augšgalā gan tradicionāli bez izmaiņām. SIPRI ziņojis, ka ASV šie tēriņi 2020. gadā sasnieguši 778 miljardus ASV dolāru, kas izrādījies par 4,4% vairāk, nekā tas bija 2019. gadā.

Šis pieaugums ir visai straujš, un vienas pašas ASV galu galā ir atbildīgas gandrīz par 40% no visas pasaules kopējiem militārajiem tēriņiem. Jāteic gan, ka tie tāpat ir bijuši par 10% mazāki nekā vēl pirms 10 gadiem. ASV šādi izdevumi auguši trešo gadu pēc kārtas, kur pirms tam septiņus gadus tie saruka. Pieejamā informācija liecina, ka ASV daudz ieguldījusi izpētē un attīstībā, un sava kodolarsenāla modernizēšanā. Tas savukārt tiek saistīts ar situāciju, kurā ASV acīmredzami saskata lielākus draudus no tās stratēģiskajiem konkurentiem – pamatā Ķīnas un Krievijas. Ja runā par militārajiem tēriņiem, tad nevar neizcelt arī Ķīnu. Tai tie auguši jau 26 gadus pēc kārtas un 2020. gadā sasnieguši 252 miljardus ASV dolāru. Rezultātā tie visai pārliecinoši ir otri lielākie pasaulē. 10 gados šīs valsts šādi izdevumi pieauguši par 76%.

Visu rakstu lasiet 21.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!