Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

«Ir neizbēgami, ka pavisam drīz nāksies celt pensionēšanās vecumu no 70 gadiem. Šo jautājumu gadiem neviens nerisina un negrib risināt, jo vieglu un ātru zāļu tam nav, bet politikā domāšana ir tikai uz četriem gadiem,» pēc Latvijas demogrāfijas datu publiskošanas sociālajā tīklā X paziņoja Saeimas deputāts no Apvienotā saraksta Andris Kulbergs. Pēc būtības jaunākie Latvijas demogrāfijas dati no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) nav nekas jauns un pārsteidzošs. Tas, par ko šobrīd runā deputāts un pirmsākumā paziņoja Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, ir fakts, ka šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

Latvijā sieviešu mirstība vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem ir divkārt augstāka nekā vidēji ES.

Kā liecina Eurostat pieejamā statistika, 2023. gadā, rēķinot visus vietējos iedzīvotājus, pēc sieviešu mirstības rādītājiem pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) bija Bulgārija (14,53 mirušās uz 1000 sievietēm). Otrajā vietā ES ar 14,45 mirušajām uz 1000 sievietēm bija Latvija, kas no Bulgārijas atpalika tikai par astoņām simtdaļām. Jāatzīmē, ka ievērojams skaits gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu un vīriešu dzīvo citās ES dalībvalstīs, tur oficiāli nereģistrējoties, tāpēc netiek pieskaitīti pie attiecīgās zemes iedzīvotājiem.

Vērtējot sieviešu mirstību bez ārvalstīs mirušajām attiecīgās zemes sievietēm, 2023. gadā ar 14,33 mirušām sievietēm uz vienu tūkstoti sieviešu Latvija bija pirmajā vietā ES, apsteidzot Bulgāriju, kuras teritorijā 2023. gadā nomira 14,25 sievietes uz vienu tūkstoti sieviešu. Gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu mirstība 2023. gadā bija par 36% augstāka nekā vidējā sieviešu mirstība ES (10,6 mirušās uz 1000 sievietēm). Jāpaskaidro, ka vidējie mirstības rādītāji visumā ir tieši proporcionāli vidējam dzīves ilgumam. Jo lielāks vidējais dzīves ilgums, jo mazāks vidējais mirstības rādītājs uz tūkstoš personām, un otrādi. Samazinoties sagaidāmajam vidējam dzīves ilgumam, palielināsies mirstības rādītājs uz tūkstoš personām. Galīgajā sagaidāmā dzīves ilguma aprēķinā ar visai komplicētu formulu tiek ņemta mirstība dažādās vecuma grupās.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs konferencē par pensiju sistēmu nāca klajā ar priekšlikumu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, pensionēšanās vecumu sasaistīt ar paredzamo mūža ilgumu. Ideja nav jauna, un 13 OECD valstīs no 30 šāda saikne pastāv.

Pašlaik saskaņā ar portāla https://www.europeandatajournalism.eu jaunākajiem datiem par pērno gadu vidējais dzīves ilgums pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir visai atšķirīgs dažādās Eiropas Savienības valstīs – no 25,9 gadiem Austrijā ar pensionēšanas vecumu 60 gadi līdz 16, 53 gadiem Bulgārijā ar pensionēšanas vecumu - 65 gadi. Pensionēšanās vecums Latvijā ir 63 gadi un trīs mēneši un sagaidāmais dzīves ilgums pēc aiziešanas pensijā ir 19,95 gadi. VSAA mājaslapā atrodams, ka plānots 2025. gadā pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem. Līdz ar vidējā mūža ilguma pieaugumu un sabiedrības novecošanos daudzās valstīs tiek izvirzīta ideja par pensionēšanās vecuma sasaisti ar paredzamo dzīves ilgumu. Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka svarīgāks lielums par paredzamo mūža ilgumu ir paredzamais veselīga mūža ilgums.

Pēdējās nedēļās ar jaunu sparu izskanējis ierosinājums palielināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Diemžēl tas ir tikai īstermiņa ielāps. Ja sistēma darbosies tikpat neefektīvi kā līdz šim, pēc kāda laika jau domāsim par 70 vai 75 gadiem!

Kas tiek panākts, ceļot pensionēšanās vecumu?

Tiek samazināti sociālā budžeta izdevumi. Pirmkārt, statistiski mazāk cilvēku nodzīvo līdz 65 gadiem, līdz ar to arī mazāk būs no budžeta jāizmaksā (ja paceltu līdz 75 vai 80 gadiem, izmaksu samazināšanas efektivitāte būtu vēl «augstāka»). Otrkārt, tuvāko gadu maksājumi tiek atlikti uz vēlāku laiku un arī «spiediens» uz budžetu tiek atlikts uz vēlāku laiku. Turklāt iedzīvotāji sociālo nodokli maksās par dažiem gadiem ilgāk, kamēr viņu atlikušais mūža ilgums, ceļot pensionēšanās vecumu, būs par dažiem gadiem mazāks. Rezultātā no budžeta būs jāizmaksā mazāk līdzekļu un viss sanāk ļoti skaisti, ja vien nedomājam par to, kā jūtas pats nodokļu maksātājs.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi politiskā apņemšanās un drosme, kā rezultātā arvien vairāk palielinās sistēmas atrautība no reālās situācijas.

Jau 2020. gadā Valsts kontrole ziņoja, ka valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē ir sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro un, ka pie šādas situācijas attīstības, nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensiju sistēmu, nākotnē tās var kļūt par teju vai nepanesamu slogu valsts budžetam.

Attēls Nr.1.Avots: Labklājības ministrija*

Dati par VSAA uzskaitē esošām izdienas pensijām un Aizsardzības ministrijas dati par militārpersonu izdienas pensijām, neieskaitot pensijas valsts drošības iestāžu amatpersonām.

Tam ir vairāki iemesli, taču kopš spēkā esošās izdienas pensiju sistēmas ieviešanas, pensiju vecuma kritērijs nav ilgstoši pārskatīts un izdienas pensiju saņēmēju loks, laikam ejot, ir būtiski paplašinājies. Turklāt, vispārējās pensijas saņēmējiem, neraugoties uz ievērojami garāku vidējo stāžu un ievērojami īsāku prognozējamo pensijas saņemšanas periodu, nekā izdienas pensijas saņēmējiem, pensijas ir ievērojami mazākas (sk.att.Nr.2).

Vairākās pasaules valstīs jau izskanējis viedoklis, ka cilvēkiem būtu jāatļauj pašiem brīvi izvēlēties savu pensijas vecumu. Galvenais ieguvums – drošība par reāli uzkrāto pensijas kapitālu kontā, ko jebkurā brīdī var pārvērst naudā, nevis virtuāls ieraksts par uzkrāto pensiju 1.līmenī. Argumenti ir vairāki...

Šo ideju nesen arī paudu «Lietišķajā dienas» 26.oktobra numurā, bet vēlos šo tēmu paturpināt arī savā blogā. Domāju, ka tuvākajos gados esošās pensijas sistēmas maiņa Latvijā ir neizbēgama, tāpēc kvalitatīva diskusija ir ļoti nepieciešama.

Šībrīža krīze Latvijā skaidri atklāj būtisku trūkumu mūsu pensiju sistēmā - samazinoties ekonomiskajai aktivitātei, krītas sociālā budžeta ieņēmumi, kamēr izdevumi (bezdarbnieku pabalsti, pensijas) pieaug. Rezultātā strauji palielinās līdzekļu iztrūkums un kārtējo reizi nākas pārskatīt gan pensijas, gan pabalstus, gan arī visu sistēmu kopumā. Cilvēki, kuri godīgi maksājuši nodokļus iepriekšējo gadu laikā, jūtas apkrāpti, saņemot mazākus pabalstus un pensijas, kā valsts to savā laikā bija solījusi.

Ja cilvēkiem būtu iespēja izvēlēties, cik gados gribētu beigt savas aktīvās darba gaitas un doties pensijā, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pensionētos jau 55 gadu vecumā, negaidot valstī noteikto pensijas vecumu - 62 gadi.

Par to liecina Swedbank un SKDS veiktais pētījums par brīvību izvēlēties pensijas vecumu.

Aptauja liecina, ka visbiežāk (30 %) minētās vēlamās pensionēšanās vecuma grupas ir 51-55 gadi un 56-60 gadi (29 %). Savukārt 18% Latvijas iedzīvotāju kā ideālo pensijā došanās vecumu min 40-50 gadus. Valstī noteiktajā pensionēšanās vecumā, t.i., 62 gados gan vīriešiem, gan sievietēm, vēlas doties tikai 1 % Latvijas iedzīvotāju, bet ātrāk par 40 gadiem – 2 % respondentu. Vēlāk nekā valstī noteiktajā pensionēšanās vecumā vēlētos doties 10% respondentu.

«Latvijā un arī citās pasaules valstīs pensijas vecuma palielināšana šķiet neizbēgama vidējā dzīves ilguma palielināšanās dēļ jeb kopējās sabiedrības «novecošanas» tendences, kas uzliek milzīgu finansiālo slogu esošajām pensiju sistēmām, ja vien netiek izdomāta kāda cita pieeja šīs neizbēgamās problēmas risināšanai. Šobrīd vairākās pasaules valstīs nopietni tiek analizēts priekšlikums atcelt noteiktu pensijas vecumu, ļaujot iedzīvotājiem pašiem brīvi izvēlēties savu pensijas vecumu. Latvijā savukārt tiek apsvērta ideja pensijas vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem, kas vēl vairāk «attālinātu» cilvēkus no tā, ko viņi vēlas,» norāda Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs.

Igaunijas valdība apstiprinājusi likumprojektu, kurš paredz līdz 2026. gadam paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadu vecumam, ar mērķi iegrožot valsts izdevumu slogu, ziņo Bloomberg.

Patlaban Igaunijā pensionēšanās vecums vīriešiem ir 63 gadi, savukārt sievietēm – 60.5 gadi. Līdz 2016. gadam paredzēts palielināt pensionēšanās vecumu gan vīriešiem, gan sievietēm līdz 63 gadiem. Laika posmā no 2017. līdz 2025. gadam pensionēšanās vecums ik gadu palielināsies par 3 mēnešiem.

Ja šis likumprojekts tiks apstiprināts galīgajā lasījumā, jaunie noteikumi neatteiksies uz tiem Igaunijas iedzīvotājiem, kuri patlaban ir vecāki par 56 gadiem.

Tūkstošiem cilvēku svētdien sapulcējušies uz demonstrāciju Maskavas centrā, lai protestētu pret valdības ieceri palielināt pensionēšanās vecumu.

Policija ziņoja, ka demonstrācijā piedalījušies aptuveni 2500 cilvēku, savukārt nevalstiskā organizācija «Belij ščotčik» aplēsusi, ka dalībnieku skaits pārsniedzis 6000.

Protesti pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu Maskavā un citviet Krievijā notika arī sestdien.

Parlamentā pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts paredz pensionēšanās vecumu sievietēm pakāpeniski paaugstināt līdz 63 gadiem, bet vīriešiem - līdz 65. Šobrīd Krievijā sievietes var pensionēties 55 gadu vecumā, bet vīrieši 60 gadu vecumā.

Valdības piedāvāto pensiju sistēmas reformu parlamentā atbalstījusi vienīgi Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvētā valdošās partija «Vienotā Krievija».

Lai veicinātu sieviešu iesaisti darba tirgū un jaunuzņēmumu veidošanā, nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un tehnoloģiju uzņēmums "Accenture" organizē pirmo sievietēm veltīto hakatonu Latvijā "Women in Tech Hackathon #1".

Hakatons notiks 6. un 7. martā Rīgā.

"Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē Latvijā šobrīd strādā tikai 23% sieviešu, bet jaunuzņēmumu vidē šis procents ir vēl zemāks. Turklāt Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2022. gadā IKT nozarē Latvijā trūks 16 tūkstoši darbinieku. Mēs ticam, ka šo darba spēka trūkumu varētu veiksmīgāk kompensēt, veicinot sieviešu iesaistīšanos IKT jomā, pārkvalificēšanos un arī ar lielāku sieviešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā," norāda Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja.

"Women in Tech Hackathon #1" ir "Riga TechGirls" aicinājums izteikt atzinību sievietēm darba vidē ne tikai 8. martā, dāvājot ziedus un konfektes, bet nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un atalgojumu ikdienā.

Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Pirmo reizi pasaules vēsturē 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits uz mūsu planētas pārsniedzis piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaitu, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati.

Tie rāda, ka 2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem.

Pašlaik pasaulē ir ap 705 miljoniem cilvēku, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, bet vēl piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaits sasniedz 680 miljonus.

Pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2050.gadam uz katru līdz četriem gadiem veco bērnu būs divi vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši pasaules iedzīvotāji.

Šīs tendences apliecina demogrāfu jau gadu desmitiem secināto, ka lielākajā daļā pasaules valstu cilvēki dzīvo arvien ilgāk un dzimstība aizvien sarūk.

Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtējuma institūta direktors Kristofers Marejs 2018.gadā publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka nepilnā pusē pasaules valstu draud mazuļu trūkums, lai valsts spētu uzturēt savu iedzīvotāju skaitu.

Labklājības ministrija uzskata, ka pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu Latvijā iespējams sākt ne ātrāk kā 2012. gadā, Db informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilona Jurševska.

Viņa apgalvo, ka, pretēji plašsaziņas līdzekļos izskanējušajiem pieļāvumiem, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana varētu tikt uzsākta jau nākamgad, patlaban Labklājības ministrija šādu ierosinājumu negatavo.

«Mēs apzināmies, ka pensionēšanās vecums Latvijā būs jāpaaugstina, tomēr šis jautājums jāskata kontekstā ar sociālekonomisko situāciju valstī un tādēļ Labklājības ministrija uzskata, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana nav iespējama ātrāk kā 2012. gadā,» uzsver I. Jurševska.

Viņa skaidro, ka pensionēšanās vecums no pašreizējiem 62 gadiem līdz 65 gadiem tiktu paaugstināts pakāpeniski, proti, katru gadu to paaugstinot par pusgadu.

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju dzīves ilgums ir vidēji par desmit gadiem lielāks nekā vidēji pasaulē – sievietēm vidējais dzīves ilgums ES ir vidēji 82,1 gads, bet vīriešiem – 76,1 gads, ziņo ES statistikas birojs Eurostat.

Vidēji pasaulē pēc 2005. - 2010. gada datiem dzīves ilgums sievietēm ir 70,1 gads, bet vīriešiem – 65,7 gadi.

Augstākais vidējā dzīves ilguma rādītājs starp G20 jeb lielākajām pasaules ekonomikām, neņemot vērā ES, ir Japānā (86,1 gads sievietēm un 79,3 gadi vīriešiem), Austrālijā (83,8 gadi sievietēm un 79,1 gads vīriešiem), Kanādā (82,8 gadi sievietēm un 78,2 gadi vīriešiem) un Dienvidkorejā (83,3 gadi sievietēm un 76,5 gadi vīriešiem).

Zemākie vidējā dzīves ilguma rādītāji no visām G20 valstīm bija Dienvidāfrikā (52,1 gads sievietēm un 50,1 gads vīriešiem), Indijā (65,7 gadi sievietēm un 62,8 gadi vīriešiem), Krievijā (74,0 gadi sievietēm un 61,6 gadi vīriešiem) un Indonēzijā (69,4 gadi sievietēm un 66,3 gadi vīriešiem).

Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu, ceturtdienas valdības ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers to pauda, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām pēc informatīvā ziņojuma par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam uzklausīšanas.

Kariņš atzina, ka demogrāfijas dēļ, ja valstī nekas netiks mainīts, sāks samazināties darbaspēks. Kariņš uzsvēra, ka tas apturēs ekonomisko izaugsmi. Premjers norādīja, ka līdzīga situācija ir visā Eiropā, tāpēc notiks cīņa par darbaspēku.

Kariņš norādīja, ka šis jautājums būs nopietni jāizrunā valdībā un jāpiedāvā risinājumi, jo demogrāfijas atbalsta pasākumu rezultātā iedzīvotāju skaits nepieaug un arī matemātiski nevar pieaugt, ņemot vērā, ka pēc neatkarības atgūšanas jaundzimušo skaits samazinājies uz pusi.

Pensionēšanās vecuma paaugstināšana veicinātu lielāku ēnu ekonomikas izplatību Latvijā un neuzticēšanos sociālās apdrošināšanas sistēmai, šādu viedokli pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Viņa ieskatā, nav ekonomiska pamatojuma, lai šobrīd paaugstinātu pensionēšanās vecumu. Tā vietā būtu jārada citi veidi, kā iegūt papildu līdzekļus sociālās apdrošināšanas fondam, piemēram, palielinot darba samaksu un proporcionāli sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, nevis likmes.

Kariņš: Latvijā būs jādomā par pensijas vecuma celšanu

Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu, ceturtdienas valdības ārkārtas sēdē...

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē 6.aprīlī izteicās, ka Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu. Premjers to pauda, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām pēc informatīvā ziņojuma par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam uzklausīšanas.

Vēlāk viņš skaidroja, ka pensionēšanās vecuma celšana nav šī Saeimas sasaukuma jautājums, taču pie tā nākotnē var nākties atgriezties, jo valstī arvien akūtāk trūkst darbaspēka.

Savukārt labklājības ministre Evika Siliņa (JV) Latvijas Radio norādīja, ka Latvijā aizvien turpinās jau iesāktā pensionēšanās vecuma celšana, kas 2025.gadā sasniegs 65 gadu vecumu, un jauna reforma pašlaik netiekot plānota.

Saūda Arābijā no svētdienas sievietēm atļauts vadīt automašīnas, izbeidzot pasaulē pēdējo aizliegumu sievietēm sēsties pie auto stūres.

Daudzas sievietes jau tūlīt pēc pusnakts izmantoja šo iespēju un izbrauca pilsētu ielās, pēc tam sociālajos tīklos daloties ar foto un video, kuros viņas redzamas, vadot auto.

Pagājušā gada nogalē varasiestādes nolēma, ka sievietēm būs atļauts vadīt vieglās un kravas automašīnas, kā arī motociklus.

«Sievietes Saūda Arābijā dzīvo patriarhālā struktūrā. Atļauja viņām sēsties pie stūres palīdzēs apstrīdēt sociālās un dzimumu normas, kas ierobežo mobilitāti, autonomiju un neatkarību,» ziņu aģentūrai AFP norādīja Hana al Hamri, autore topošai grāmatai par sievietēm žurnālistēm Saūda Arābijā.

Daudzām sievietēm aizlieguma atcelšana var ievērojami uzlabot ikdienu, izbeidzot atkarību no privātiem šoferiem un radiniekiem vīriešiem, lai pārvietotos ar automašīnu.

"Riga TechGirls", "Vidzeme TechGirls" un "Liepāja TechGirls" tagad pievienojas arī "Ventspils TechGirls".

"Meklējam aktīvistes katrā reģionā un pilsētā, kuras ir gatavas uzņemties veidot vietējo komūnu un pasākumus, jo attālināti to izdarīt ir neefektīvi," saka Anna Andersone, viena no organizācijas "Riga TechGirls" izveidotājām. Primāri "Riga TechGirls" attīsta reģionu "māsu" organizācijas tur, kur ir izglītības iespējas, t.i. kur ir universitātes vai tehnikumi, kur var apgūt informācijas tehnoloģijas. Viņas skatījumā ir svarīgi veidot šādas organizācijas, jo arī reģionos ir lieliski talanti, kurus var palīdzēt attīstīt, bet tur ir mazāk iespēju. "Tāpēc mums jānāk talkā!" tā A. Andersone. Iecerēts izveidot māsu organizācijas arī Daugavpilī un Rēzeknē.

Trīs ceturtdaļas Latvijas ministrijās strādājošo ir sievietes, kuru vidējā alga ir par 11 % mazāka nekā saņem ministrijās nodarbinātie vīrieši.

Vidējā aprēķinātā alga pērnā gada decembrī ministriju ierēdņiem ir 699.61 lati, savukārt sadalot pa dzimumiem iezīmējas atšķirības – vidējā aprēķinātā alga sievietēm ir 677.73 lati, bet vīriešiem – 758.64 lati, kas ir par 11.27 % vairāk.

Skatoties ministrijas atsevišķi, lielākā atšķirība vidēji aprēķinātajām algām decembrī ir Iekšlietu ministrijā, kur vīriešiem vidējā aprēķinātā alga – 735.40 lati – ir par 16.8 % lielāka nekā sievietēm aprēķinātie 621.55 lati. Cieši pa pēdām seko Labklājības ministrija ar 15.7 % jeb 105.87 latu atšķirību.

Pretējā tendence valda Kultūras ministrijā, kur vīriešiem aprēķinātās algas ir par 0.3 % jeb 1.97 latiem mazākas nekā sievietēm aprēķinātās algas.

Vairāk nekā 20 organizācijas iesniegušas iebildumus par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem grozījumiem Meža likumā, kas paredz samazināt ciršanas vecumu virknei koku sugu, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

Grozījumiem 9.septembrī ir beidzies saskaņošanas termiņš.

Iebildumus iesniegusi SIA "Silvasert", Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība, Latvijas Permakultūras biedrība, biedrība "Mēs Ēdolei", Meža inventarizācijas veicēju apvienība, biedrība "Drosme darīt", Jaunatnes organizācija "Protests", Latvijas Botāniķu biedrība, biedrība "Radi vidi pats", biedrība "Plieņciemam" un SIA "Taxatio".

Tāpat iebildumus iesnieguši Vides aizsardzības klubs, biedrība "Zaļā brīvība", biedrība "Latvijas ainavas", Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds, SIA "Saulgozes D", biedrība "Puse Latvijas", Finanšu ministrija (FM), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Kultūras ministrija (KM), Satiksmes ministrija (SM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts kanceleja.

No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī jābaidās, ja mērķis ir vairot savu kapitālu.

Galvenais ir izvēlēties optimālo ieguldījuma stratēģiju atbilstoši savam ieguldījumu periodam un attieksmei pret risku. Kļūstot negatīvam pensiju plānu ienesīgumam, pirmā reakcija ir sašutums un pat pensiju sistēmas lietderīguma apšaubīšana. Bet ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstības nevar uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem, gluži pretēji – tās var ļaut pelnīt ilgtermiņā.

Finanšu tirgus mīnusi nenozīmē zaudējumus klientiem

Izvērtējot finanšu tirgus rezultātus, svarīgi ņemt vērā, ka finanšu ieguldījumi parasti ir ilgtermiņa, tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus pēc dažu mēnešu svārstībām. Arī pensiju fondu atdeve jāvērtē ilgtermiņā, līdzīgi kā iegādājoties mājokli vismaz uz 20 gadiem, par tā izdevīgumu nespriedīs, izvērtējot ikmēneša vērtību. Attīstoties ekonomikai kopumā un katram saimniekam kopjot savu nekustamo īpašumu, ir pamats uzskatīt, ka ilgtermiņā tā vērtība pieaugs. Taču šajā posmā sagaidāmi gan kāpuma, gan krituma periodi. Līdzīgi notiek arī finanšu tirgos. Situāciju ar ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstībām nevar īsti uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem. Finansiāli zaudējumi gan mājokļa piemērā, gan finanšu ieguldījumos var rasties vien tad, ja ieguldījums tiek pārdots par zemāku vērtību, nekā tika iegādāts.