Jaunākais izdevums

Lielajiem kruīzu kuģiem no 1.augusta būs aizliegts iebraukt Venēcijas centrā, otrdien paziņoja Itālija pēc gadiem ilgas brīdināšanas, ka šie kuģi var nodarīt nelabojamu postu vēsturiskajai pilsētai.

Lēmums par aizliegumu pieņemts dažas dienas pirms ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) sanāksmes. UNESCO bija ierosinājusi pievienot Venēciju apdraudēto mantojuma objektu sarakstam.

"Šodien pieņemtais dekrēts ir svarīgs solis Venēcijas lagūnas sistēmas aizsardzībai," paziņoja Itālijas premjerministrs Mario Dragi pēc dekrēta pieņemšanas ministru kabineta sanāksmē.

Viņš piebilda, ka būtu jāpiešķir nauda, lai mazinātu šī aizlieguma ietekmi uz nodarbinātību.

Lielākie kuģi tiks novirzīti uz Venēcijas rūpniecisko ostu Margeru. Tas tomēr tiek uzskatīts par pagaidu risinājumu, un ministri aicināja izteikt idejas par jaunu pastāvīgu termināli.

Kruīzu kuģu pasažieri dod lielu labumu Venēcijas ekonomikai, bet daudzi pilsētas iedzīvotāji ir pret šo kuģu braukāšanu gar Svētā Marka laukumu, jo to saceltie lielie viļņi grauj pilsētas pamatus un kaitē lagūnas trauslajai ekosistēmai.

Kruīzi jūnijā tika atsākti pēc jaunā koronavīrusa pandēmijas izraisīta ilga pārtraukuma.

Venēcija 1987.gadā tika iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā kā "īpašs arhitektūras meistardarbs", bet organizācija jūnijā brīdināja, ka pilsētai ir vajadzīga "ilgtspējīgāka tūrisma pārvaldība".

Pēc gadiem ilgām debatēm Itālijas kultūras ministrs Dario Frančeskini paziņoja, ka valdība ir nolēmusi rīkoties tagad, "lai novērstu reālo risku, ka pilsēta tiktu iekļauta apdraudētā pasaules mantojuma sarakstā".

"No 1.augusta lielie kuģi vairs nevarēs sasniegt Venēciju pa Svētā Marka baseinu, Svētā Marka kanālu vai Džudekas kanālu," pavēstīja infrastruktūras ministrs Enriko Džovannini.

Tiem, kas cietīs zaudējumus šī lēmuma dēļ, ir paredzēta kompensācija. Margeras ostā tiks ieguldīti 157 miljoni eiro.

Džovannini sacīja, ka aizliegums ir "nepieciešams solis, lai aizsargātu Venēcijas vides, ainavas, māksliniecisko un kultūras integritāti".

Aizliegums attieksies uz kuģiem, kas ir smagāki par 25 000 tonnu, garāki par 180 metriem, augstāki par 35 metriem, vai emitē vairāk nekā 0,1% sēra.

Tūrisma asociācijas "Confturismo" viceprezidents Marko Mikjelli nosauca jauno likumu par "labu kompromisu". "Margeras risinājums saglabās ostas aktivitāti Venēcijā, no vienas puses nodrošinot darbavietas un aktivitāti, bet no otras - atbrīvojot Džudekas kanālu," sacīja Mikjelli.

Jautājums par kruīzu kuģiem Venēcijā ir izraisījis globāla mēroga debates. Jūnijā vairākas slavenības un kultūras darbinieki, tai skaitā Miks Džegers, Frensiss Fords Kopola un Ņujorkas Solomona Gugenheima muzeja direktors Ričards Ārmstrongs, atklātā vēstulē Itālijas valdībai aicināja veikt pasākumus pilsētas labākai aizsardzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas valdība ceturtdien paziņoja, ka lielie kruīza kuģi uz laiku tiks novirzīti prom no Venēcijas pilsētas centra uz Margeras rūpniecisko ostu.

Vides, kultūras, tūrisma un infrastruktūras ministri vienojās uz laiku kruīza kuģos novirzīt uz Margeru, "lai aizsargātu vēsturisko un kultūras mantojumu, kas pieder ne tikai Itālijai, bet pasaulei", teikts ministru kopīgajā paziņojumā.

Ministri arī aicināja iesniegt idejas, kā panākt kuģu piestāšanu ārpus Venēcijas lagūnas un "strukturālā un galīgā veidā atrisināt lielo kuģu tranzītu Venēcijā".

Strīdi par kruīza kuģiem Venēcijā ilgst gadiem.

To pretinieki norāda, ka milzīgie tūristu kuģi neiederas ainavā, apdraud vidi un veicina tūristu pūļu rašanos pilsētā, bet to aizstāvji norāda, ka tie pilsētā rada darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas valdība ir apstiprinājusi plānus aizliegt kruīzu kuģu iebraukšanu rajonā ap Venēcijas pilsētas centru.

Ministru kabinets pēc trešdien notikušas sanāksmes paziņoja, ka vajadzētu izteikt priekšlikumus par enkurvietu būvēšanu lieliem pasažieru kuģiem un konteinerkuģiem attālāk no vēsturiskiem objektiem.

Attiecīgs dekrēts paredz, ka lieliem kuģiem vajadzēs piestāt ārpus Venēcijas lagūnas, sacīja kultūras ministrs Dario Frančeskini.

Tas arī atbildīs ANO kultūras organizācijas UNESCO prasībām.

Vairāki ministri pēdējā laikā jau ir izvirzījuši plānus par jaunu enkurvietu būvēšanu kruīzu kuģiem.

Kruīzu kuģi Venēcijā jau daudzus gadus ir pretrunīgi vērtēti. Kritiķi uzskata, ka milzīgie tūristu kuģi ir nepievilcīgs skats un vides apdraudējums, kā arī sekmē tūristu pūļus, bet aizstāvji uzsver, ka šī nozare nodrošina darbavietas Venēcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G20 finanšu ministri sestdien sanāksmē Venēcijā atbalstīja iecerēto transnacionālo kompāniju nodokļu reformu.

Reformas nolūks ir noteikt, ka uzņēmumi maksā nodokļus tajās valstīs, kurās gūst ieņēmumus, kā arī ieviest minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā.

Principiālu atbalstu šai reformai, kuras izstrādi koordinē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), paudušas jau 132 valstis.

"Mēs esam panākuši vēsturisku vienošanos par stabilāku un drošāku starptautisko nodokļu arhitektūru," teikts divu dienu sanāksmes noslēgumā izplatītajā ministru paziņojumā.

Reformas nolūks ir novērst to, ka valstis sacenšas par lielo uzņēmumu investīcijām, piedāvājot tiem zemākas nodokļu likmes.

Iecerēts, ka reforma stāsies spēkā 2023.gadā.

Tomēr pret minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā iebilst Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis Igaunija, Īrija un Ungārija. Ja šīs valsts nepiekritīs reformai, to nevarēs ieviest ES mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrija neatbalstīs transnacionālo kompāniju nodokļu reformu, ceturtdien paziņoja valsts finanšu ministrs Paskals Donohou.

G20 finanšu ministri sestdien sanāksmē Venēcijā atbalstīja iecerēto transnacionālo kompāniju nodokļu reformu.

Reformas nolūks ir noteikt, ka uzņēmumi maksā nodokļus tajās valstīs, kurās gūst ieņēmumus, kā arī ieviest minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā.

Principiālu atbalstu šai reformai, kuras izstrādi koordinē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), paudušas jau 132 valstis.

Taču Īrija, kurā uzņēmumu ienākuma nodoklis ir 12,5% līmenī un kuru atsevišķas valstis uzskata par tā dēvēto nodokļu patvēruma valsti, neatbalstīs šo ieceri tās pašreizējā veidolā, sacīja Donohou.

"Šobrīd ir piedāvāta vienošanās, kurai Īrija nevar piekrist," intervijā Īrijas raidorganizācijai norādīja ministrs, piebilstot, ka valsts ir gatava turpināt sarunas.

Komentāri

Pievienot komentāru