ASV Pulicera centrs žurnālistei Kristīnei Rizgai piešķīra finansējumu, lai viņa varētu ierasties Latvijā un sagatavot rakstu par ekonomiskās krīzes sekām.

Savā apskatā viņa raksta, ka «Latvija šobrīd ir neparasti tumša un klusa vieta. Kad es ierados Rīgā 6.maijā, pilsētas ielas bija tukšas. Runājot ar latviešiem, uzzināju, ka pašlaik ir par 50% mazāk automašīnu uz ielām, salīdzinot ar iepriekšējo pavasari. Cilvēki nespēj nomaksāt līzinga maksājumus par savām automašīnām un bankas tās viņiem atņem».

Žurnāliste akcentē, ka divi galvenie laikraksti 12.maijā veltīja savas pirmās lapas tikai informācijai par 18% iekšzemes kopprodukta kritumu Latvijā, ilustrējot to ar iespaidīgu grafisko materiālu.

Tumšās ielas palīdzot attīstīties noziedzībai pilsētā. «Gandrīz katra sieviete, ar kuru es runāju, var iedomāties kādu no draudzenēm, kurai nesen ir nozagta rokassomiņa. Kad vidēja gadagājuma sievietes runā par šo situāciju, viņas saka, ka jūtas kā deviņdesmitajos gados, kad sabruka Padomju Savienība, radot haosu un likumu neievērošanu.»

Raidījuma Nekā personīga rīcībā nonākusi informācija, ka starptautiskie aizdevēji vēlas panākt, lai Latvijā pievienotās vērtības nodoklis tiktu paaugstināts no 21% uz 23% un, ieviešot nodokli par dzīvojamo platību, to jāpiemēro visam īpašumam nevis tikai luksus mitekļiem. Valdība arī lemšot par pensiju samazināšanu.

«Šonedēļ, kad atbrauca starptautiskie aizdevēji, viņi ieraudzīja, ka budžets joprojām nav samazināts un tā deficīts ir nevis 7%, bet 11.5%. Neoficiāli, bet droši avoti apliecina, ka piektdien pēc tikšanās ar valdības vadītāju Pasaules bankas un Valūtas fonda eksperti devušies uz Rīgas pili, viņi informējuši valsts prezidentu par neapmierinošo valdības darbu. Pēc šī signāla radies pamatots satraukums, ka aizdevēji turpmākās sarunas pārtrauks un Latviju pametīs vienu ar savām problēmām,» informēja raidījums Nekā personīga.

Par kritisko situāciju zinājis arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, tāpēc viņš licis lietā šoka terapiju, paziņojot, ka rudenī Latvijai nāksies izdot surogātnaudu - talonus. Nekā personīga viņš apstiprinājis, ka viņa mērķis bijis iekustināt valdības darbu. Latvijas Banka būšot pirmā iestāde, kas iestāsies pret šādu talonu vai citu naudas aizstājēju izdošanu. Taču, kā norāda Nekā personīga, ministru izteikumi valdībā liecinot, ka viņi vēl joprojām neapzinoties situācijas smagumu.

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Tiesas priekšā šonedēļ stājās nevis neizglītots bezdarbnieks vai neaudzināts nekauņa, bet gan valsts galvenās lēmējinstitūcijas darbinieks - Jānis Dzelme. Viņš atzīts par vainīgu mēslu mešanā seksuālo minoritāšu organizācijas Mozaīka draudzības dienu laikā, šodien, 20.janvārī, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

J. Dzelme ir aktīvs Jaunās paaudzes un Latvijas Pirmās partijas biedrs, Saeimas deputāta Daiņa Turlā palīgs. Par huligānismu piespriestās 100 stundas piespiedu darba viņš atstrādāt neplāno, jo uzskata, ka spriedums ir provokācija un to pārsūdzēs. Arī viņa partija un darba devējs nedomā no J. Dzelmes novērsties, informēja raidījums.

"Gaiteņa durvis ver jauns un labi ģērbts vīrietis, pieklājīgi pasveicina, nedaudz samulsis un kautrīgs. Šis tēls stipri kontrastē ar to, kuru sabiedrība aptuveni pirms diviem gadiem iepazina pret geju propagandu organizētā pasākumā seksuālo minoritāšu organizācijas Mozaīka draudzības dienu laikā.

J. Dzelme ir ne tikai Saeimas deputāta Daiņa Turlā palīgs, jau vairākus gadus viņš ir arī Latvijas Pirmās partijas biedrs un draudzes Jaunā paaudze aktīvs dalībnieks.

Aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā šonedēļ Finanšu policija veica desmit kratīšanas uzņēmuma Pica serviss struktūrvienībās visā Latvijā, kopumā nopratinot ap 300 cilvēku. Kratīšanas veiktas kriminālprocesa ietvaros, ko Finanšu policija ierosinājusi, pamatojoties uz TV3 raidījuma Nekā Personīga sniegtu informāciju.

Uzmanību iespējamajai krāpniecībai ar nodokļu nomaksu Nekā Personīga pievērsa pēc kāda skatītāja ziņojuma, kurš norādīja uz iespējamām nodokļu mahinācijām vienā no lielākajiem Liepājas ēdināšanas uzņēmumiem. Konkrētā uzņēmumu ķēde pieder Liepājā pazīstamam uzņēmējam Aloizam Norkum, kurš uz franšīzes pamata izmanto Rīgā populāro picēriju Čili Pica vārdu. Zīmols Čili Pica pieder Lietuvā reģistrētam uzņēmumam, kuram ar notikušo nav nekāda sakara.

Lai pārbaudītu skatītāja sniegtās informācijas patiesumu, Nekā Personīga žurnālisti veica eksperimentu. Sākotnēji tika izvēlētas trīs uzņēmumam piederošās picērijas - Čili picērija Rietumu centra lielveikalā ostmalā, Čili picērija Sala XL lielveikalā un pašā Liepājas sirdī – Rožu laukumā esošais restorāns Barons Bumbier’s. Pēc pasūtījumu veikšanas, žurnālisti salīdzināja visās ēstuvēs saņemtos čekus, kas izrādījās atšķirīgi.

Raidījuma Nekā personīga rīcībā nonākusi vēstule, kas apliecinot, ka airBaltic kapitāldaļu pirkšanas darījums kārtots politiskā līmenī un sarunu patiesais vedējs, iespējams, ir bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Pēdējā valdības sēdē pirms Ziemassvētkiem tika nolemts, ka Latvijas valsts atsakās no kapitāldaļu pirmpirkuma tiesībām nacionālajā aviokompānijā airBaltic un tās nopirka kompānijas prezidents B. Fliks.

Tomēr Nekā personīga uzzinājis, ka īstais pircējs nav B. Fliks, jo viņam tādas naudas tobrīd nebija. Jautājums, kurš patiesībā ir otrs airBaltic īpašnieks? Raidījuma rīcībā nonākusi vēstule adresēta lielas bankas prezidentam, kurā tiek norādīts uz airBaltic finansiālajām problēmām:

«Satiksmes ministrija kā lielākais Air Baltic Corporation akcionārs izprot kompānijas sarežģīto finansiālo situāciju un nepieciešamību pēc papildu finanšu līdzekļiem uzņēmuma darbības nodrošināšanai. Nepieciešamības gadījumā satiksmes ministrija izskatīs iespēju palielināt Air Baltic Corporation pamatkapitālu vai arī piesaistīt investorus, ja uzņēmums nespēs nodrošināt pietiekamu likviditāti attiecībā pret tās kreditoriem.»

Pie TV3 raidījuma Nekā personīga veidotājiem vērsušies Liepājas Statoil darbinieki, kuri ievērojuši, ka pilsētas ceļu policijas priekšnieks, kuram valsts piešķīrusi dienesta automašīnu un degvielas uzpildes karti, izmanto dienesta stāvokli un ar šo pašu karti norēķinās, uzpildot savu personīgo automašīnu.

Par notikušo zināja policista priekšniecība, tomēr neko vairāk par formālu pārbaudi neuzsāka. Tikai pēc Nekā personīga iejaukšanās uzsākts kriminālprocess par valstij domātās degvielas izmantošanu personīgām vajadzībām.

Nedēļas sākumā Nekā personīga veidotāji saņēmuši ziņas no Liepājas Statoil degvielas uzpildes stacijas. Tās darbinieki bija ievērojuši pilsētas ceļu policijas priekšnieku Leonīdu Tarabanu pildām degvielu savā personīgajā automašīnā Mazda 5 un norēķināmies ar Valsts policijas degvielas karti. Par notikušo uzzināja L. Tarabana kolēģi policijā un pieprasīja no benzīntanka novērošanas kameru ierakstus. Policija uzsāka pārbaudi. Tomēr L. Tarabanu no amata neatstādināja. Kad Nekā personīga par notikušo informēja Valsts policijas priekšnieku, tas nekavējoties lika lietu nogādāt Rīgā. Nākamajā dienā tika uzsākts kriminālprocess.

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Milanu Beļeviču, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā ziņots, "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis 10.maijā paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

"Nekā personīga" skaidroja, ka jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm" un kāds Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Pēc tam, kad vakar Briselē gaišā dienas laikā aplaupīta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Sirmais. Kulta ēdieni komanda, raidījuma filmēšana ir pārtraukta, apstiprināja raidījuma producente Ilze Lasmane-Brože.

Viņa norādīja, ka nolaupīts ir viss - filmēšanas un materiālu pirmās apstrādes tehnika, kā arī visi safilmētie materiāli.

Lasmane-Brože piebilda, ka tas noticis dienas laikā netālu no Briseles simbola Atomiuma. «Bijām nesen atlidojuši no Dienvidamerikas, kur filmējām raidījuma materiālu Argentīnā un Čīlē raidījuma trešajai sezonai. Izkāpām no automašīnas uz aptuveni pusstundu, lai izlocītu kājas, bet, atnākot atpakaļ, pamanījām, ka automašīnai izsists durvju logs un visa mašīna ir iztukšota.»

Viņa neprecizēja zaudējumu apmēru, bet teica, ka tie ir lieli. «Patlaban tiek veikta zaudējumu aprēķināšana nolaupītajai tehnikai. Taču šķiet, ka lielākais zaudējums ir safilmētais materiāls, kas palika nolaupītajos ārējos cietajos diskos.»

Rīgas namu vadītājs Kārlis Kavacs valūtas maiņas uzņēmēja Ivara Ciskas biznesā iepludinājis daudz vairāk, nekā līdz šim uzskatīts, proti, visus Rīgas namu brīvos līdzekļus - 4,8 miljonus latu.

(Papildināts ar Rīgas domes viedokli.)

Kopumā bijuši trīs aizdevuma līgumi - pa vienam 2010.gada septembrī un 2011.gada aprīlī - slēgti ar SIA Viesis, bet trešais 2011. gada maijā - slēgts ar SIA Zeus. Trīs ar pusi miljoni nonākuši atpakaļ pašvaldībā, bet pārējo naudu 1,2 miljonus Zeus neesot varējis atdot, jo tai arestu pēc bijušo biznesa partneru lūguma uzlikusi Rīgas apgabaltiesa, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Rīgas namu divos gada pārskatos šī naudas kustība, lai arī slēpti, tomēr ir uzrādīta. Trīs gadu laikā neviena Rīgas domes atbildīgā amatpersona to nav pamanījusi. Rīgas namu kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks gada pārskatus ar savu parakstu ir akceptējis.

Dienas biznesa žurnāliste Līva Melbārzde Latvijas Žurnālistu savienības konkursā Žurnālistikas cerība 2010 atzīta par labāko laikrakstu žurnālisti

Savukārt laikrakstu Dienas bizness un Diena kopīgi veidotā žurnāla Lietišķā Diena žurnāliste Ieva Nora Fīrere atzīta par labāko jauno žurnāla vai nedēļas izdevuma žurnālisti.

Līva Melbārzde laikrakstā Dienas bizness raksta par enerģētikas nozares aktualitātēm, kā arī atspoguļo laikraksta lappusēs valdības un Saeimas darbu. Īpaši izceļami ir publicētie raksti par enerģētiku, kas raduši plašu sabiedrības rezonansi, kā arī apspriesti un atspoguļoti citos medijos, piemēram, Latvenergo apsver došanos uz biržu, Zaļā centrālapkure šosezon visdārgākā, Eesti Energia cierē uz Latvijas mājsaimniecībām.

Katram ir iespēja atrast savu aicinājumu, sekot tam un dzīvot piepildītu dzīvi, taču ne visi ir tik drosmīgi, lai to izdarītu; īpaši grūti un svarīgi tas ir 40 gadu vecumā, jo tad cilvēks saprot – kad vēl, ja ne tagad?

Inga Ezera vairākus gadus dzīvo Londonā un ir starptautiskas apdrošināšanas kompānijas RSA personāla vadītāja ar atbildību par vairākām valstīm. Papildu tam viņa strādā kā individuāls koučs, personīgā zīmola veidošanas konsultante un šovasar izdeva savu grāmatu The Success Planner Book. Intervijā DB viņa stāsta par savu grāmatu, tendencēm personālvadībā un karjeras veidošanu ārzemēs.

Pavisam nesen prezentējāt savu grāmatu – panākumu plānotāju. Kas tas īsti ir?

Tā ir grāmata-plānotāja, kas palīdz attīstīt panākumu domāšanu un satur praktiskus rīkus, kā labāk saprast, kas ir cilvēka talanti, aicinājums un dzīves mērķis. Tas ir veiksmes plānotājs ar pievienoto vērtību. Manā koučinga pieredzē, palīdzot klientiem kļūt veiksmīgākiem un attīstot viņu personīgo zīmolu, sapratu, ka gan individuālā, gan grupas sesijā varu palīdzēt ierobežotam skaitam cilvēku. Klienti reizēm prasīja, vai ir kādi rīki, ko viņi var izmantot individuāli, un man radās ideja sarakstīt grāmatu, lai palīdzētu cilvēkiem saprast, kas ir viņa aicinājums, talanti, mērķi, dzīves vīzija un misija, un saplānot mērķus, balstoties uz viņu patieso būtību. Darbojoties saskaņā ar savu sirdi, šie mērķi piepildās teju vai automātiski vai vismaz daudz vieglāk, jo cilvēks ir harmonijā ar sevi. Tā mērķis ir vieglāk sasniedzams. Kopš es esmu izmantojusi grāmatā aprakstītās metodes, esmu sapratusi savus talantus un vērtības un dzīvoju un strādāju saskaņā ar tām. Varu fokusēties uz to, kas man pēc būtības ir svarīgs, sagādā gandarījumu, enerģiju un prieku. Līdz ar to varu sniegt vairāk enerģijas un iedrošinājumu cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams, un saņemu iespējas to darīt. Piemēram, nesen biju komandējumā Barselonā un no viesnīcas uz lidostu devos kopā ar treneri, kurš mums vadīja apmācības. Viņš pajautāja, ar ko vēl nodarbojos, un es pastāstīju par savu grāmatu, ka esmu koučs, un viņš ieminējās, ka viņam ir zināms klients, kam manas personīgā zīmola veidošanas konsultācijas varētu noderēt. 20 minūtēs ieguvu darījumu – tas notiek tad, kad tev ir skaidrība par savu aicinājumu – tu dalies ar to enerģiski un no sirds un cilvēki vēlas saņemt tavu pievienoto vērtību. Ar grāmatas publicēšanu un prezentēšanu gribu aicināt vairāk cilvēku gūt enerģiju un drosmi ņemt dzīves stūri savās rokās. Gribu dalīties ar pieredzi – ja varu, tad var arī citi. Piemēram, kopš guvu skaidrību, ka personīgā zīmola veidošana ir mans aicinājums, braucot atvaļinājumā uz ASV, sarunāju, ka novadīšu personīgā zīmola veidošanas sesiju vienā uzņēmumā Ņujorkā. Kad ir skaidrība par savu aicinājumu un talantiem, cilvēks tos liek lietā, mērķējot augstāk.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) šodien pametis telekanāla TV5 raidījuma tiešraidi, saņemot atteikumu sniegt interviju valsts valodā.

K.Gerhards šodien bija ieradies uz TV5 raidījuma Bez cenzūras tiešraidi, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm.

Lai arī raidījums „Bez cenzūras” notiek krievu valodā, tā vadītājam tika iepriekš norādīts, ka K.Gerhards runās latviešu valodā. Tomēr sākoties raidījumam ministram tikusi liegta iespēja runāt valsts valodā, informē Satiksmes ministra padomniece Inga Spriņķe.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

Divas savstarpēji konkurējošas akciju sabiedrības rosinājušas Daugavu padarīt par kuģojamu kanālu. Viena no sabiedrībām pēdējā laikā tiekas ar pensionāriem, aģitējot iegādāties tās akcijas. Viens no pārliecinātājiem ir aktieris Rolands Zagorskis, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Izveidotas divas akciju sabiedrības. Viena pārstāv solīdus uzņēmējus, politiķus un advokātus. Šo cilvēku tuvākie plāni ir par Eiropas naudu izvērtēt iespējas Daugavas bagarēšanai un ja šādas iespējas ir, tad par Eiropas investoru naudu Daugavu savienot ar Dņepru, izveidojot kuģojamu transporta ceļu.

Otrai akciju sabiedrībai Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga – Hersona – Astrahaņa plāni ir Daugavu bagarēt līdz pat Volgai un būtiskās izmaiņas upes gultnē var pat appludināt Pļaviņas.

Pēdējā laikā tā tiekas ar pensionāriem un aģitē iegādāties akciju sabiedrības akcijas. Prezentācijas sākumā noskaņu rada aktieris un uzņēmuma dalībnieks Rolands Zagorskis.

Nākamajā dienā pēc sižeta filmēšanas par plānoto ES naudas izlietojumu lāzeršova izveidei Kombuļos un Indrā ar Nekā personīga žurnālistu sazinājās kāds cilvēks. Par sižeta nerādīšanu viņš piedāvāja 5 tūkstošus un bija gatavs nekavējoties izsniegt avansu no šīs summas.

nonwrited articlePēc šīs tikšanās „Nekā personīga” vērsās policijā. Uz naudas nodošanu atkārtoti šī persona vairs neieradās. „Nekā personīga” noskaidroja, ka šis cilvēks ir Arvis Auziņš, Ogres novadā pazīstams uzņēmējs un politiķis, Zaļo un zemnieku savienības biedrs. Lai arī sarunā Auziņš norāda uz vairākiem uzņēmējiem, kas ar viņa starpniecību ieinteresēti patiesības noslēpšanā, Nekā personīga noskaidroja, ka projektā ieinteresēts viņš pats.

Tai bija jānotiek Ogres novada budžeta apstiprināšanas laikā pirms dažām nedēļām. Mēra nomaiņu atbalstīja arī vairāki citi pašvaldības deputāti, tomēr domes priekšsēdētājs amatu saglabāja

Žurnālista Kārļa Streipa rupjā izteikuma dēļ Latvijas Televīzija (LTV) pieņēmusi lēmumu pārtraukt raidījuma Skats no malas demonstrēšanu, informē televīzijas pārstāve Ieviņa Ancena.

Šo lēmumu pieņēmusi LTV vadība, laužot līgumu ar Streipu. 19.septembra raidījumā tā vadītājs Kārlis Streips izmantoja necenzētus izteicienus, aizskarot cilvēku godu un cieņu. Latvijas Televīzija to savā ēterā nepieļauj un nepieļaus, paziņojis LTV valdes loceklis Edgars Kots.

Aģentūrai BNS viņš uzsvēra, ka šo lēmumu pieņēmuši vairāki atbildīgie LTV redaktori kopā, konsultējoties ar mediju ekspertiem.

LTV ģenerāldirektors pastāstīja, ka ar Streipu autorlīgums ir lauzts un tuvāko pāris nedēļu laikā tiks lemts par cita formāta diskusiju raidījumu raidlaikā, kurā līdz šim bija raidījums Skats no malas.

«Raidījumā bija izmantoti necenzēti izteicieni, kas aizskar cilvēkus un sabiedrību kopumā, – sabiedriskās televīzijas platforma tam nav paredzēta, jo sabiedriskā televīzija tomēr ir sabiedrības priekšstāvis un mūsu programmā tas nav pieļaujams. Mums ir jārāda priekšzīme sabiedrībai,» klāstīja Kots.

Belostokas tirgū pircējiem ir, kur izvērsties, jo sortiments ir daudzveidīgs - sākot ar dārza rūķiem, beidzot ar kāzu kleitām un mākslīgajām eglēm. Ir arī pītās mēbeles, trauki, audumi. Viss lētāk nekā Latvijā, secinājis laikraksts Diena. «Ar pamperiem esmu šo braucienu atpelnījis,» stāstījis kāds vīrietis no Latvijas.

«Ar lielu tūristu autobusu atgriežamies no Polijas pilsētas Belostokas. Zem manis bagāžniekā - vesels lielveikals: katlu komplekts, bērnu autosēdeklis, tepiķi, kautķermenis, un pat dižegle podā. Turpat arī maisi ar apģērbiem un pārtikas produktiem - jogurtiem, desām, sieriem, makaroniem... Vājā zlota dēļ tas viss Polijā ir kļuvis par 30-40% lētāks nekā Latvijā,» raksta Dienas žurnāliste.

Agrāk iecienīts Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās galamērķis ir bijis Lietuvas Garjūnu tirgus, bet tagad tūrisma firmas pārorientējas braucieniem uz Poliju. Klientu netrūktot. Kādas Rīgas tūrisma kompānijas direktore stāstījusi, ka kopš oktobra pat plāno palielināt reisu skaitu līdz diviem mēnesī - sagaidāms, ka cilvēki aktīvi brauks pirkt ziemas apģērbu, kā arī Ziemassvētku dāvanas.

Sākot ar 9.novembri, televīzijas raidījums par zinātni Futūršoks tiks demonstrēts LTV1.kanālā piektdienās, plkst. 19.00. Pārmaiņas raidījumā gaidāmas arī ar nākamā gada janvāri – Futūršoks būs skatāms visās trīs Baltijas valstīs, informēja raidījuma Futūršoks galvenais redaktors Kristaps Pētersons.

Līdz šim raidījums ar diviem atkārtojumiem tika demonstrēts LTV7.kanālā. Taču tas bieži vien ēterā parādījās dažas minūtes pirms pusnakts un tā pārraidīšanas laiks bija atkarīgs no sporta spēļu tiešraidēm, tāpēc, pēc skatītāju lūguma, producentu kompānija HansaMedia kopā ar Latvijas televīzijas administrāciju vienojās par raidījuma pārcelšanu uz LTV1.kanālu, skaidroja K. Pētersons.

Līdz ar pārcelšanos uz citu kanālu, raidījumā nav paredzētas lielas saturiskās izmaiņas. Kā līdz šim, raidījumu vadīs ziņu aģentūras LETA žurnālists un telekomunikāciju emuāru autors Juris Kaža. ''Mēs varētu runāt par nelielām raidījuma vizuālām izmaiņām, taču tās vairāk būs tā iemesla dēļ, ka ar janvāri Futūršoks būs redzams arī Igaunijā un Lietuvā,'' stāstīja K.Pētersons.

Prokurors, kas veic apsūdzības funkciju kriminālprocesā valsts vārdā, ir pārliecināts, ka divas nedēļas vecu zīdaini, pret kuru vērsts ierocis, nevarot uzskatīt par cietušo un piemērojis noziegumam zemāku kvalifikāciju. Savukārt Kurzemes televīzijas žurnālistes Irinas Kurganova, kura sižetā vērsusi uzmanību uz neskaidrībām lietā, vīrs saņēmis lūgumu no sava priekšieka Valsts policijas Kurzemes reģionā, kā arī no paša prokurora nepubliskot ar prokuroru notikušo interviju.

Sižeta veidošanā žurnāliste saskārusies ar prokurora Jura Sidera nevēlēšanos sniegt interviju, jo prokurors aizbildinājies ar atvaļinājumu, bet vēlāk paudis, ka neatrodas Ventspilī, tomēr galu galā tapa neliela telefonintervija. Minētais gadījums esot ieinteresējis arī Valsts Policijas pārstāvjus Kurzemes reģionā - I. Kurganovas vīrs, kas strādā policijā, saņēmis zvanu no prokurora J. Sidera, kā arī lūgumu no sava priekšnieka, kas esot uzsvēris, ka žurnālistei intervija ar prokuroru nav jāpublisko. «Tas šobrīd izskatās pēc tā, ka policija cenšas iesaistīties lietā, savukārt mans vīrs bažījas par savu darbu, jo, protams, intervija ir publiskota,» norādīja žurnāliste. «Prokurors manam vīram teica, ka intervija nav publicējuma, un tas izskanēja tādā tonī, ka šis jautājums vairs nav apspriežams,» Db.lv norādīja žurnāliste.

«Tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus,» vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga, kā iespējamos ieguvējus no šīs ieceres minot Igoru Ivanovu, Nainu Cibuļsku, bērnu slimnīcas skandālā iesaistītos un citus.

«Ekonomiska rakstura noziegumi Latvijā ir viena no tām jomām, kur noziedznieku ķērājiem ir ļoti daudz un smagi jāstrādā. Un viņi ir ievērojuši, ka aizdomās turamie plašā lokā - no korumpētas amatpersonas līdz narkodīlerim - visvairāk baidās no tāda soda kā mantas konfiskācija. Taču nupat gandrīz ir iznācis tā, ka biedējošais soda mērs no likuma tiktu izsvītrots.

Pēkšņi un negaidīti ir pārsteigti vairāki desmiti likumsargu, kas regulāri ierodas uz Tieslietu ministrijas rīkotām sanāksmēm par jaunajiem Krimināllikuma grozījumiem. Jo tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus.

Nolemts apvienot Latvijas Valsts radio un televīzijas centru un Valsts informācijas tīkla aģentūru. Ekonomisko apvienošanās lietderību vēl vērtēs kāds advokātu birojs, kas par to saņems 55 tūkstošus, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Klusi un bez plašām debatēm Satiksmes ministrija nolēmusi apvienot divus tās uzņēmumus - Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) un Valsts informācijas tīkla aģentūru (VITA). Viens no tiem sācis nest zaudējumus un tā funkcijas esot nododamas otrai valsts kapitālsabiedrībai. Tomēr ekonomisko apvienošanās lietderību vēl vērtēs un to darīs nevis ministrijas vai valsts uzņēmumu amatpersonas, bet kāds advokātu birojs, kas par to saņems 55 tūkstošus latu. Konkursa īsais pieteikšanās termiņš, steigā formulētie uzdevumi un dažas ļoti specifiskas prasības, pēc Valsts kontrolieres domām, rada aizdomas, ka iepirkums organizēts konkrētam izpildītājam,» informēja Nekā personīga.

Pēc iecelšanas amatā KNAB vadītājs Normunds Vilnītis, deklarējot savu mantisko stāvokli, uzrādīja vairāk nekā 200 tūkstošus eiro lielas parādsaistības. TV3 raidījums Nekā personīga ir noskaidrojis, ka vēl vismaz 10 reizes lielāki parādi ir N. Vilnīša dzīvesbiedres firmai.

Nākamnedēļ apritēs gads kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā Saeima iecēla N. Vilnīti. «Kad pirms gada bija jālemj par N. Vilnīša apstiprināšanu amatā, bažas galvenokārt tika izteiktas par viņa politisko piederību sociāldemokrātiem - vai viņš būs spējīgs neitrāli spriest par savu bijušo partiju. Tomēr risks izrādījās meklējams kur citur. Parādu nasta, zems atalgojums, algai neatbilstošs dzīvesveids, emocionāls svārstīgums, neapmierinātība un vilšanās, pārmērīgas prasības darbiniekiem, uzmanības nepievēršana korupcijas draudiem, tās ir pazīmes, kas apliecina, ka cilvēks ir viegli korumpējams. Šīs pazīmes izstrādājuši KNAB speciālisti. Kurš gan varētu domāt, ka šāds portrets atbildīs kādam KNAB darbiniekam? Taču atbilst. Un nevis vienkārši darbiniekam, bet iestādes priekšniekam Normundam Vilnītim,» norādīja Nekā personīga.

Nākamnedēļ izšķirsies, vai maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka bankrotēs, vai tiks uzsākta tās darbības atjaunošana jeb sanācija. TV3 raidījuma Nekā Personīga rīcībā ir informācija, ka interesi investēt Krājbankā izteikusi Krievijas finanšu korporācija Otkriķije.

Bankas pārvaldnieks auditorfirma KPMG šobrīd izvērtē divus no četriem Krājbankas sanācijas plāniem. Pārējie divi atzīti par nekvalitatīviem. Lai arī patreiz vērtētos sanācijas plānus parakstījušas dažādas personas, tie paredzot vienu un to pašu.

Krievijas investors iegulda 38 miljonus latu, aizdod 120 un iegūst Krājbanku īpašumā. Savukārt valsts uz 10 gadiem iesaldē 350 miljonus latu, kas tika izmaksāti noguldītājiem kompensācijās, bet kurus būtu cerības atgūt, izpārdodot Krājbankas īpašumus, skaidroja Nekā Personīga.

Sanācijas plāna iesniedzējs esot bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns. Pret viņu ir uzsākts kriminālprocess par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Parex bankai ir atrasts nopietns investors ar labu reputāciju un pietiekami dziļām kabatām, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Lielākā Skandināvijas banka vēloties iegādāties Parex pamatbiznesu.

Kamēr sarunās ar Nordea nav panākta galavienošanās, potenciālā investora vārdu pārdošanā iesaistītās amatpersonas oficiāli neapstiprina.

Parex bankas potenciālais investors Nordea banka pēc aktīvu apjoma ir lielākā banka Ziemeļeiropas un Baltijas valstu reģionā. Tā darbojas Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Baltijā un Polijā. Parex bankas vadība Nordea interesi par Parex nekomentē. Tomēr, ja iepriekš atbildīgās amatpersonas bija izvairīgas par Parex pārdošanu, tad nesenajās intervijās saka, ka šis ir īstais darījuma laiks, norādīja raidījuma veidotāji.