Lauksaimniecība

No vienotā platības maksājuma avansa saņemti īstermiņa aizdevumi par 913 tūkstošiem eiro

Žanete Hāka, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Lai mazinātu Covid -19 izplatības negatīvo ietekmi, kas skārusi arī lauksaimniekus, īstermiņa bezprocentu aizdevumam no vienotā platības maksājuma avansa Lauku atbalsta dienestā (LAD) ir saņemti 78 lauksaimnieku iesniegumi par kopējo summu 913 tūkstoši eiro.

Šis īstermiņa aizdevums nav papildu atbalsts, bet gan lauksaimnieka gadskārtējais vienotais platību maksājums, ko īstermiņa un bezprocentu aizdevuma veidā ir iespējams saņemt agrāk par 16. oktobri.

Aizdevuma atmaksa nebūs jāveic, jo LAD to ieturēs no vienotā platību maksājuma summas.

LAD direktors Ģirts Krūmiņš atzīst: "Zemkopības ministrijas lēmums dot iespēju lauksaimniekiem saņemt īstermiņa aizdevumu, ko pēc tam atrēķina no vienotā platības maksājuma summas rudenī, ir ļoti laba iespēja risināt finanšu plūsmas problēmas, ar ko pašlaik nākas saskarties mūsu klientiem. Zinot, ka lauksaimnieku interese būs liela, mēs dienestā nekavējoties veicām izmaiņas sistēmā, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt veikt maksājumus. Tas veiksmīgi izdevies, un jau pirmajā dienā saņēmām lielu skaitu pieteikumu. Patlaban ir svarīgi palīdzēt dienesta klientiem un darīt to pēc iespējas ātrāk, lai viņiem būtu iespējams sekmīgi saimniekot."

Īstermiņa aizdevumu aprēķina no vienotā platības maksājuma avansa, ņemot vērā, ka: • īstermiņa aizdevuma minimālā summa ir 700 eiro, • atbalsta likme ir noteikta 40 eiro par vienotajam platības maksājumam pieteikto hektāru, • saskaņotā valsts atbalsta īstermiņa aizdevuma maksimālā summa ir 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētā Covid-19 krīzes atbalsta izmaksāti 12,54 miljoni eiro

LETA, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētajiem 45,5 miljoniem eiro atbalstam saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi līdz šim izmaksāti 12,54 miljoni eiro, informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa norādīja, ka lielākā daļa summas patlaban izsniegta pasākumā par vienreizēju atbalstu ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu. Kopumā 6541 lopkopim izmaksāti pabalsti 11,4 miljonu eiro vērtībā. Cūkkopībā atbalsts gan vēl nav izmaksāts.

Atbalsta pasākumā gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus, patlaban izmaksāts 1,1 miljons eiro kopumā 25 pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem. Pārsvarā atbalsts ticis piena pārstrādes uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un visā Eiropas Savienībā šogad notiks lauksaimniecības skaitīšana, kuru organizē Centrālā statistikas pārvalde (CSP), informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).

Pirmā lauksaimniecības skaitīšana Latvijā notika pirms 100 gadiem - 1920. gadā reizē ar pirmo tautas skaitīšanu. Pirmās brīvvalsts laikā notika sešas lauksaimniecības skaitīšanas. Pēc neatkarības atjaunošanas lauksaimniecības skaitīšanas notika 2001. un 2010. gadā.

Lauksaimniecības skaitīšana notiek reizi 10 gados, un tās rezultāti nodrošinās informatīvo pamatu nākamās desmitgades lauksaimniecības attīstībai valstī, tādēļ lauksaimnieku piedalīšanās skaitīšanā ir īpaši svarīga. Informācija kalpos nozares analīzei un lēmumu pieņemšanai, kā arī lauksaimniecības politikas un lauku attīstības Latvijā, ES, kā arī Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānošanai un īstenošanai, un būs nozīmīgs pamatojums atbalsta noteikšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) izmaksās ārkārtas atbalstu piena lopkopjiem un liellopu audzētājiem, kas ir vienreizējs valsts pabalsts ienākumu stabilizēšanai šajās nozarēs, informē LAD.

Par katru slaucamu govi lauksaimnieki saņem 86 eiro, ja no 2020. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam bijušas vismaz 3 slaucamas govis un piens pārdots piena pārstrādātājam. Par gaļas šķirnes liellopu saņem 137 eiro, par piena vai piena-gaļas šķirnes bulli - 96 eiro, ja tie realizēti no 2020.gada aprīļa līdz jūnijam.

Pabalstu izmaksā, jo noteiktās lopkopības nozarēs ir konstatēts ieņēmumu samazinājums. Samazinājuma apmērus jūlijā publicēja Zemkopības ministrija. 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam piena ražošanā kopējie ieņēmumi bija samazinājušies par 9,1% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados, savukārt liellopu audzēšanā tie bija samazinājušies par 26,8% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) sācis izmaksāt saistībā ar Covid-19 krīzes ietekmi paredzēto ārkārtas atbalstu cūkkopības nozarē, 79 lauksaimniekiem plānojot piešķirt kopumā 1,4 miljonus eiro.

Dienestā informēja, ka maksājumi tiek veikti atbilstoši Lauksaimniecības datu centrā reģistrēto dzīvnieku skaitam, un atbalsta likme ir 22,15 eiro par vienu nobarojamo cūku.

Šis ir atbalsts ienākumu stabilizēšanai lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar nobarojamo cūku audzēšanu. To izmaksā, jo nozares ieņēmumi periodā no aprīļa līdz jūnijam samazinājušies par 5% salīdzinājumā ar noteikto atsauces periodu.

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ietekme cūkgaļas tirgū bija būtiska, izraisot nestabilitāti un pieprasījuma mazināšanos, attiecīgi veicinot saimnieciskas grūtības cūkaudzētājiem. No aprīļa līdz jūnijam par 13% samazinājās kaušanai realizēto cūku skaits, savukārt audzēšanai realizēto sivēnu skaits teju dubultojies, pieaugot par 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu saimniecības efektivitāti un celtu ražošanas produktivitāti, viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm "Tārgalīte" govju kompleksa modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēs 1,8 miljonus eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas "Citadele" finansējums.

Saimniecības modernizāciju plānots pabeigt nākamā gada vasarā, un tas būtiski uzlabos ražošanas efektivitāti, kvalitāti un samazinās izmaksas. Projekta ietvaros plānots uzbūvēt slaucamo govju novietni, kas tiks aprīkota ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu. Tiek plānots, ka investīciju rezultātā piena izslaukuma apjoms pieaugs apmēram par 30% Līdz ar projekta realizāciju būs iespējams ievērojami paaugstināt uzņēmuma finanšu rādītājus, uzlabot ganāmpulka labturību un radīt patīkamāku vidi darbiniekiem.

Projekta īstenošanā piesaistīts arī Lauku Atbalsta Dienesta (LAD) finansējums 0,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera uzņēmēji lūdz atbalstu

Lelde Petrāne, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris aicina atbildīgās valsts institūcijas veikt ātrus un efektīvus valsts mēroga pasākumus, reaģējot uz Covid-19 izplatības Eiropā ekonomiskajām sekām.

Šobrīd apmeklētājiem vismaz uz mēnesi ir slēgti vairāki tūrisma objekti, visi Gaujas Nacionālā parka pašvaldību tūrisma informācijas centri, atcelti visi plānotie pārgājieni un sabiedriski pasākumi, koncerti, u.c., kurus organizē biedrības dalībnieki. Uzņēmumiem rezervāciju kritums martā un aprīlī ir 95%, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudziem šis skaitlis sasniegs visus 100%. Gaujas Nacionālā parka klastera dalībnieku skaitā 50% ir mazie, mikro un ģimenes uzņēmumi, kas ir šo uzņēmēju un ģimeņu vienīgais ienākumu avots.

Lielākā daļa tūrisma klasterī strādājošo tūrisma uzņēmēju sezonā (maijs – septembris) nopelna arī iztiku nesezonai, kad dabas tūrisma aktivitāte mazinās. Šogad nesezona bijusi jau īpaši skarba, jo nebija iespējams piedāvāt ziemas aktivitātes (slēpošana, slidošana, utml.). Ņemot vērā situāciju, apdraudēta ir ne tikai tūrisma aktīvā sezona, bet arī pēc tās gaidāmā nesezona, kurai sapelnīt, visticamāk, nebūs iespējams. Tādējādi tie uzņēmumi, kas apgādā neskaitāmas ģimenes šajā reģionā, piedāvājot darbu tūrisma nozarē, var nespēt nodrošināt nedz darbību, nedz iztiku lielai daļai reģiona iedzīvotāju, kas strādā tūrisma jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties pavasarī uzsāktajiem būvdarbiem, veikals Laimas paplašinājis tirdzniecību, atklājot jauno ēku Krimuldas novada Raganā.

Ēkas būvniecības projekts realizēts ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) un bankas Citadele finansējumu 300 000 eiro apmērā.

Jaunās, vairāk nekā 500 kvadrātmetrus plašās telpas atrodas blakus iepriekšējai tirdzniecības vietai, kur veikals darbojās jau 25 gadus – šajās telpās patlaban notiek renovācijas darbi, un tās tiks izmantotas, lai nākotnē paplašinātu tirdzniecību.

Būvmateriālu veikala Laimas īpašnieks Jānis Eisaks atklāj, ka nepieciešamība pēc plašākām telpām veikalam bija jau sen. “Salīdzinot ar laiku, kad tikai sākām savu darbību, piedāvājums būvmateriālu segmentā gadu gaitā ir ļoti paplašinājies, un mēs vēlējāmies ar to nodrošināt arī Krimuldas reģiona iedzīvotājus. Tāpat mums bija ambīcijas pielāgot telpas mūsdienu prasībām – lai tās ir plašas," teic J.Eisaks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CFLA un LAD jārisina arī projektu darbības termiņu pagarināšana

Māris Ķirsons, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā strādājošie uzņēmumi pārvarētu koronovīrusa iespējamo ietekmi ir nepieciešams pasākumu plāns, kurā būtiska loma būs valsts rīcībai, gan attiecībā uz nodokļu un darbinieku slimības lapu samaksu, gan ar dīkstāvi saistītām izmaksām un arī vīrusa skarto uzņēmumu spējām kārtot kredītsaistības.

Db.lv jau rakstīja, ka pašlaik straujā tempā norit darbs pie iespējamiem atbalsta instrumentiem.

LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns par svarīgāko uzskata darbinieku un uzņēmēju spēju saglabāšanu strādāt gan koronovīrusa izplatības laikā, gan arī pēc tam. Lai to īstenotu, identifcēti iespējamie pasākumi:

  • noteikt nodokļu brīvdienas uzņēmumiem, kuru darbību ievērojami skārušas COVID-19 negatīvās sekas. Atcelt kavējuma/soda naudas nodokļu maksājumiem;
  • apmaksāt Darba nespējas lapas COVID-19 pacientiem un karantīnā esošajiem darbiniekiem no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, kā B slimības lapas, nevis no uzņēmēju maka (kā A slimības lapu);
  • samazināt darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas (daļēji vai pilnībā subsidējot no valsts pamatbudžeta) uz krīzes periodu, lai darbiniekiem varētu izmaksāt algas, no kā dzīvot, ja arī uzņēmumā ir dīkstāve. Ja to nevar, tad varbūt noteikt VSAOI brīvdienas, vienlaikus risinot ar darbinieku sociālajām garantijām saistītos jautājumus;
  • kredītu brīvdienas un nodokļu atvieglojumi nozarēm noteiktām nozarēm (pēc kodiem) situācijā, kad uzņēmēmiem sarūk ienākumi un līdz ar to rūk to iespējas kārtot savas saistības. Ir jārada mehānisms, kurš ļauj atlikt kredīta pamatsummas un ar to saistīto kredītprocentu maksājumu;
  • uzņēmumu "tekošo" maksājumu iesaldēšana vai pārcelšana, piemēram NĪN u.c.;
  • nomas maksas subsīdijas par uzņēmējdarbībā izmantotajām telpām;
  • vienreizējas dotācijas smagāk skarto nozaru uzņēmumiem, lai palīdzētu segt uzņēmējdarbības fiksētās izmaksas krīzes apstākļos;
  • Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) un Lauku atbalsta dienestam (LAD) jārod risinājumi par projektu darbības termiņu pagarināšanu un projekta līgumu grozījumiem saistībā ar sasniedzamajiem rezultātiem un iespējamu finansējumu dīkstāvēm, kas no projektu realizētājiem neatkarīgu iemeslu dēļ radušās krīzes ietekmē;
  • piešķirt subsīdijas/atbalstu, sedzot daļu no atalgojuma izmaksām tiem uzņēmumā nodarbinātajiem, kam darba devējs, neraugoties uz krīzes izraisītu dīkstāvi, saglabā darba vietu uzņēmumā. Tas ļautu mazināt darbinieku atlaišanas risku un valstij nebūtu jāuzņemas tik lielas bezdarbnieku pabalstu izmaksas;
  • jāplāno pasākumi pēckrīzes periodam. Piemēram, īpašajām nozarēm nodrošināt bezprocentu aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmuma darba atjaunošanai pēc ārkārtas situācijas beigšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes saimniecībā "Kliģeni" Cēsīs šis pavasaris neatšķiras no citiem, jo klienti, tāpat kā citus gadus, vēlas sevi iepriecināt ar pašmājās audzētiem augiem. Uzņēmumā domā, ka lielākais drauds biznesam ilgtermiņā ir nevis vīruss, bet imports.

Kā uzsver z/s "Kliģeni" pārstāvis Reinis Reķis: "Saimniecībā nekas neapstājas, ejam uz priekšu un attīstāmies." 2018. gada vasarā Kliģeni veica vērienīgu modernizāciju, kuras laikā uzbūvēta jauna siltumnīca, ieguldot aptuveni vienu miljonu eiro. Siltumnīcu komplekss skatē "Gada labākā būve Latvijā 2019" guvis atzinību nominācijā Publiskā jaunbūve - ražošanas ēkas.

"Prieks par novērtējumu un stimuls darboties tālāk. Pieņēmām lēmumu nojaukt vecās siltumnīcas, tā kā to uzturēšanas, apsaimniekošanas izmaksas pieauga un ietilpība vairs neatbilda pieprasījumam. Piesaistot LAD līdzfinansējumu, sākām būvēt jaunas, uz modernām tehnoloģijām balstītas puķu stādu siltumnīcas, kurās galvenās funkcijas ir automatizētas un būtiski atvieglo cilvēku darbu. Protams, cilvēkresursa ieguldītais darbs ir neatsverams, un tas tāpat ir nepieciešams un nozīmīgs," stāsta R.Reķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 300 000 eiro, šī gada rudenī Krimuldas novada Raganā durvis vērs ģimenes uzņēmuma SIA "Laimas" jaunais un paplašinātais būvmateriālu veikals "Līgo".

Paplašinoties klientu lokam un piedāvājumam, līdzšinējās būvmateriāla veikala "Līgo" tirdzniecības telpas kļuva pārāk šauras. Iecerētos paplašināšanas un attīstības plānus pandēmija neizjauca - veikala jaunās un vairāk nekā 500 kvadrātmetrus plašās ēkas būvniecība uzsākta šī gada martā un jau nosvinēti spāru svētki.

SIA "Laimas" ir ģimenes uzņēmums, kuru teju 30 gadus kopā ar ģimeni vada Jānis Eisaks. Uzņēmējs pēc profesijas ir būvnieks, kurš lielu dzīves daļu pavadījis, strādājot būvniecības nozarē – gan būvējot, gan ražojot būvmateriālus. Sava būvniecības veikala atvēršana bija loģisks turpinājums, kad imports sāka aizstāt vietējo būvmateriālu ražošanu, kad tā kļuva dārga un nerentabla.

Komentāri

Pievienot komentāru