Lauksaimniecība

No vienotā platības maksājuma avansa saņemti īstermiņa aizdevumi par 913 tūkstošiem eiro

Žanete Hāka, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Lai mazinātu Covid -19 izplatības negatīvo ietekmi, kas skārusi arī lauksaimniekus, īstermiņa bezprocentu aizdevumam no vienotā platības maksājuma avansa Lauku atbalsta dienestā (LAD) ir saņemti 78 lauksaimnieku iesniegumi par kopējo summu 913 tūkstoši eiro.

Šis īstermiņa aizdevums nav papildu atbalsts, bet gan lauksaimnieka gadskārtējais vienotais platību maksājums, ko īstermiņa un bezprocentu aizdevuma veidā ir iespējams saņemt agrāk par 16. oktobri.

Aizdevuma atmaksa nebūs jāveic, jo LAD to ieturēs no vienotā platību maksājuma summas.

LAD direktors Ģirts Krūmiņš atzīst: "Zemkopības ministrijas lēmums dot iespēju lauksaimniekiem saņemt īstermiņa aizdevumu, ko pēc tam atrēķina no vienotā platības maksājuma summas rudenī, ir ļoti laba iespēja risināt finanšu plūsmas problēmas, ar ko pašlaik nākas saskarties mūsu klientiem. Zinot, ka lauksaimnieku interese būs liela, mēs dienestā nekavējoties veicām izmaiņas sistēmā, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt veikt maksājumus. Tas veiksmīgi izdevies, un jau pirmajā dienā saņēmām lielu skaitu pieteikumu. Patlaban ir svarīgi palīdzēt dienesta klientiem un darīt to pēc iespējas ātrāk, lai viņiem būtu iespējams sekmīgi saimniekot."

Īstermiņa aizdevumu aprēķina no vienotā platības maksājuma avansa, ņemot vērā, ka: • īstermiņa aizdevuma minimālā summa ir 700 eiro, • atbalsta likme ir noteikta 40 eiro par vienotajam platības maksājumam pieteikto hektāru, • saskaņotā valsts atbalsta īstermiņa aizdevuma maksimālā summa ir 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 8.septembra iespējams pieteikties atbalstam uzņēmējdarbības uzsākšanai lauksaimniecībā 15 miljonu eiro apmērā, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Atbalsts pieejams Eiropas Savienības (ES) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas pasākuma "Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība" apakšpasākuma "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības" piektajā kārtā. Atbalsts ir ES Atveseļošanās instrumenta finansējums.

Piektās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no šodienas līdz 8.oktobrim.

Kārtā pieejamais finansējums sadalīts pēc reģionalizācijas principa, ņemot vērā lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvaru mazo saimniecību grupā līdz 50 hektāriem.

LAD Dienvidlatgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei paredzēts finansējums 2,955 miljonu eiro apmērā, savukārt Ziemeļvidzemes reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei paredzēts finansējums 2,16 miljonu eiro apmērā, Dienvidkurzemes reģionālajai pārvaldei -1,77 miljoni eiro, Austrumlatgales reģionālajai pārvaldei -1,71 miljons eiro, Viduslatvijas reģionālajai pārvaldei - 1,605 miljoni eiro, Ziemeļaustrumu reģionālajai pārvaldei - 1,515 miljoni eiro, Lielrīgas reģionālajai pārvaldei - 1,305 miljoni eiro, Ziemeļkurzemes reģionālajai pārvaldei 1,005 miljoni eiro, savukārt Zemgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei atvēlēti 975 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieejams atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai lauksaimniecībā 15 miljonu eiro apmērā

LETA, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No septembra būs pieejams atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai lauksaimniecībā 15 miljonu eiro apmērā, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Atbalsts pieejams Eiropas Savienības (ES) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas pasākuma "Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība" apakšpasākuma "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības" piektajā kārtā. Atbalsts ir ES Atveseļošanās instrumenta finansējums.

Piektās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 8.septembra līdz 8.oktobrim.

Kārtā pieejamais finansējums sadalīts pēc reģionalizācijas principa, ņemot vērā lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvaru mazo saimniecību grupā līdz 50 hektāriem.

LAD Dienvidlatgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei paredzēts finansējums 2,955 miljonu eiro apmērā, savukārt Ziemeļvidzemes reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei paredzēts finansējums 2,16 miljonu eiro apmērā, Dienvidkurzemes reģionālajai pārvaldei -1,77 miljoni eiro, Austrumlatgales reģionālajai pārvaldei -1,71 miljons eiro, Viduslatvijas reģionālajai pārvaldei - 1,605 miljoni eiro, Ziemeļaustrumu reģionālajai pārvaldei - 1,515 miljoni eiro, Lielrīgas reģionālajai pārvaldei - 1,305 miljoni eiro, Ziemeļkurzemes reģionālajai pārvaldei 1,005 miljoni eiro, savukārt Zemgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei atvēlēti 975 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts atbalstu mājputnu nozarei un cūkkopības nozarei, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi, informē ZM.

Noteikumi par valsts atbalstu mājputnu nozarei paredz piešķirt 9,35 miljonu eiro atbalstu, no šīs summas negūto ieņēmumu atbalstam - 7,6 miljonus eiro un nesegto pastāvīgo izmaksu atbalstam - 1,75 miljonus eiro.

Negūto ieņēmumu atbalstu piešķir par EBIT samazinājumu atbalsta periodā, salīdzinot ar vidējo EBIT vērtību 2017.-2019.gada attiecīgajos periodos. Savukārt nesegto pastāvīgo izmaksu atbalsts būs no 70 līdz 90 procentiem no nesegtām pastāvīgām izmaksām.

Atbalsts tiek piešķirts par periodu no 2020.gada marta līdz 2021.gada maijam.

Lai pieteiktos atbalstam, pretendentam līdz šī gada 1.augustam Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz iesniegums, kurā norādīta neto apgrozījuma krituma saistība ar Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktajiem ierobežojumiem. Kā arī jāiesniedz zvērināta revidenta apstiprinātas operatīvās bilances un informācija, kas nepieciešama atbalsta aprēķināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tie lauksaimnieki, kuri no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,7 eiro katrā nodarbināšanas dienā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu.

EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī.

Lai lauksaimnieks varētu piemērot sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem - lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā jābūt lauksaimniecībā izmantojamai zemei, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai, lauksaimnieks 2021.gadā bija pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros, kā arī lauksaimnieks nevar būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi rīko nozares pavasara konferenci tiešsaistē “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”.

ES zaļā kursa ietvaros Latvijas lauksaimniecības un saistīto nozaru sektors saskaras ar vairāk izaicinājumiem, nekā to risināšanai ir pieejami finanšu līdzekļi, kas ir viens no nozares attīstības stūrakmeņiem. Ir skaidrs, ka katra no ES definētajām stratēģijām, kā piemēram, "no lauka līdz galdam", "bioloģiskās daudzveidības stratēģija", "klimata politika", "enerģētikas stratēģija" izvirza savas attīstības prioritātes un mērķus, attiecīgi iezīmējot rekomendēto aktivitāšu scenāriju ES dalībvalstīm.

Šobrīd rast līdzsvaru starp visām lauksaimniecību ietekmējošajām politikām ir gana sarežģīti, jo galapatērētājs jebkurā gadījumā būs Latvijas iedzīvotājs, kurš attiecīgi būs maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un visā Eiropas Savienībā šogad notiks lauksaimniecības skaitīšana, kuru organizē Centrālā statistikas pārvalde (CSP), informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).

Pirmā lauksaimniecības skaitīšana Latvijā notika pirms 100 gadiem - 1920. gadā reizē ar pirmo tautas skaitīšanu. Pirmās brīvvalsts laikā notika sešas lauksaimniecības skaitīšanas. Pēc neatkarības atjaunošanas lauksaimniecības skaitīšanas notika 2001. un 2010. gadā.

Lauksaimniecības skaitīšana notiek reizi 10 gados, un tās rezultāti nodrošinās informatīvo pamatu nākamās desmitgades lauksaimniecības attīstībai valstī, tādēļ lauksaimnieku piedalīšanās skaitīšanā ir īpaši svarīga. Informācija kalpos nozares analīzei un lēmumu pieņemšanai, kā arī lauksaimniecības politikas un lauku attīstības Latvijā, ES, kā arī Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānošanai un īstenošanai, un būs nozīmīgs pamatojums atbalsta noteikšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) izmaksās ārkārtas atbalstu piena lopkopjiem un liellopu audzētājiem, kas ir vienreizējs valsts pabalsts ienākumu stabilizēšanai šajās nozarēs, informē LAD.

Par katru slaucamu govi lauksaimnieki saņem 86 eiro, ja no 2020. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam bijušas vismaz 3 slaucamas govis un piens pārdots piena pārstrādātājam. Par gaļas šķirnes liellopu saņem 137 eiro, par piena vai piena-gaļas šķirnes bulli - 96 eiro, ja tie realizēti no 2020.gada aprīļa līdz jūnijam.

Pabalstu izmaksā, jo noteiktās lopkopības nozarēs ir konstatēts ieņēmumu samazinājums. Samazinājuma apmērus jūlijā publicēja Zemkopības ministrija. 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam piena ražošanā kopējie ieņēmumi bija samazinājušies par 9,1% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados, savukārt liellopu audzēšanā tie bija samazinājušies par 26,8% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaudžu atjaunošanai un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai būs pieejams finansējums kopumā 6,05 miljonu eiro apmērā, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp seši miljoni eiro būs pieejami aktivitātē "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošana", savukārt 50 000 eiro būs pieejamai aktivitātē "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana".

Aktivitātē "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošana" finansējums būs pieejams tikai jaunaudžu retināšanai.

Pretendenti projektu pieteikumus abās aktivitātēs varēs iesniegt no 27.augusta līdz 27.septembrim.

Projekti ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcināto mežaudžu atjaunošanā būs jāīsteno līdz 2025.gada 30.jūnijam, savukārt projekti jaunaudžu retināšanai būs jārealizē līdz 2023.gada 1.septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētā Covid-19 krīzes atbalsta izmaksāti 12,54 miljoni eiro

LETA, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētajiem 45,5 miljoniem eiro atbalstam saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi līdz šim izmaksāti 12,54 miljoni eiro, informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa norādīja, ka lielākā daļa summas patlaban izsniegta pasākumā par vienreizēju atbalstu ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu. Kopumā 6541 lopkopim izmaksāti pabalsti 11,4 miljonu eiro vērtībā. Cūkkopībā atbalsts gan vēl nav izmaksāts.

Atbalsta pasākumā gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus, patlaban izmaksāts 1,1 miljons eiro kopumā 25 pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem. Pārsvarā atbalsts ticis piena pārstrādes uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līzinga tirgus ir viens no rādītājiem, kas parāda vispārējo ekonomisko noskaņojumu, un pandēmijas izraisītā krīze nav bijis izņēmums. Luminor dati liecina, ka 2020.gadā jaunu līzinga darījumu skaits ir krities par trešdaļu, salīdzinot ar 2019.gadu, taču būtiski audzis lietotu auto darījumu īpatsvars attiecībā pret jaunu auto iegādi.

Līdzīgi kā citus gadus, arī 2020.gadā lielāko daļu no līzingā noformēto darījumu kopsummas veidoja vieglās automašīnas un vieglais komerctransports, bet aptuveni 20% veidoja lauksaimniecības tehnika, piemēram, traktori un kombaini.

Pērn jaunu auto reģistrācija samazinājusies par 26%, bet vieglā komerctransporta iegāde sarukusi par 22%. Neskatoties uz lietoto automašīnu darījumus skaita kritumu par 14%, kopumā 2020.gada laikā lietotu auto darījumu skaita īpatsvars ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar jaunu auto iegādi.

"Pieprasījums pēc līzinga pakalpojumiem atspoguļo arī iedzīvotāju ekonomisko noskaņojumu - līzingā noformēto darījumu skaits samazinājies par 28%, taču lielākais līzinga darījumu kritums novērojams uzņēmēju vidū, samazinoties par 31%. Pandēmijas laikā arī iedzīvotāji rūpīgāk izvērtējuši savas iespējas uzņemties papildu finansiālas saistības un nepieciešamību pēc jaunas automašīnas, tādējādi privātpersonu līzingā veikto darījumu skaits krities par 23%. Arī 2021.gads sācies ar kritumu, janvārī darījumu skaits samazinājies par 30%, bet februārī tikai par 15%. Tas vieš cerību, ka piepildīsies Eiropas un Baltijas auto nozares ekspertu prognozes, ka šogad auto tirgus varētu augt par 15%, tomēr vēl joprojām tirgus attīstību diktē pandēmija un ar to noteiktie drošības pasākumi," stāsta Luminor Līzings vadītājs Raivo Bāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) sācis izmaksāt saistībā ar Covid-19 krīzes ietekmi paredzēto ārkārtas atbalstu cūkkopības nozarē, 79 lauksaimniekiem plānojot piešķirt kopumā 1,4 miljonus eiro.

Dienestā informēja, ka maksājumi tiek veikti atbilstoši Lauksaimniecības datu centrā reģistrēto dzīvnieku skaitam, un atbalsta likme ir 22,15 eiro par vienu nobarojamo cūku.

Šis ir atbalsts ienākumu stabilizēšanai lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar nobarojamo cūku audzēšanu. To izmaksā, jo nozares ieņēmumi periodā no aprīļa līdz jūnijam samazinājušies par 5% salīdzinājumā ar noteikto atsauces periodu.

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ietekme cūkgaļas tirgū bija būtiska, izraisot nestabilitāti un pieprasījuma mazināšanos, attiecīgi veicinot saimnieciskas grūtības cūkaudzētājiem. No aprīļa līdz jūnijam par 13% samazinājās kaušanai realizēto cūku skaits, savukārt audzēšanai realizēto sivēnu skaits teju dubultojies, pieaugot par 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera uzņēmēji lūdz atbalstu

Lelde Petrāne, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris aicina atbildīgās valsts institūcijas veikt ātrus un efektīvus valsts mēroga pasākumus, reaģējot uz Covid-19 izplatības Eiropā ekonomiskajām sekām.

Šobrīd apmeklētājiem vismaz uz mēnesi ir slēgti vairāki tūrisma objekti, visi Gaujas Nacionālā parka pašvaldību tūrisma informācijas centri, atcelti visi plānotie pārgājieni un sabiedriski pasākumi, koncerti, u.c., kurus organizē biedrības dalībnieki. Uzņēmumiem rezervāciju kritums martā un aprīlī ir 95%, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudziem šis skaitlis sasniegs visus 100%. Gaujas Nacionālā parka klastera dalībnieku skaitā 50% ir mazie, mikro un ģimenes uzņēmumi, kas ir šo uzņēmēju un ģimeņu vienīgais ienākumu avots.

Lielākā daļa tūrisma klasterī strādājošo tūrisma uzņēmēju sezonā (maijs – septembris) nopelna arī iztiku nesezonai, kad dabas tūrisma aktivitāte mazinās. Šogad nesezona bijusi jau īpaši skarba, jo nebija iespējams piedāvāt ziemas aktivitātes (slēpošana, slidošana, utml.). Ņemot vērā situāciju, apdraudēta ir ne tikai tūrisma aktīvā sezona, bet arī pēc tās gaidāmā nesezona, kurai sapelnīt, visticamāk, nebūs iespējams. Tādējādi tie uzņēmumi, kas apgādā neskaitāmas ģimenes šajā reģionā, piedāvājot darbu tūrisma nozarē, var nespēt nodrošināt nedz darbību, nedz iztiku lielai daļai reģiona iedzīvotāju, kas strādā tūrisma jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu saimniecības efektivitāti un celtu ražošanas produktivitāti, viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm "Tārgalīte" govju kompleksa modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēs 1,8 miljonus eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas "Citadele" finansējums.

Saimniecības modernizāciju plānots pabeigt nākamā gada vasarā, un tas būtiski uzlabos ražošanas efektivitāti, kvalitāti un samazinās izmaksas. Projekta ietvaros plānots uzbūvēt slaucamo govju novietni, kas tiks aprīkota ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu. Tiek plānots, ka investīciju rezultātā piena izslaukuma apjoms pieaugs apmēram par 30% Līdz ar projekta realizāciju būs iespējams ievērojami paaugstināt uzņēmuma finanšu rādītājus, uzlabot ganāmpulka labturību un radīt patīkamāku vidi darbiniekiem.

Projekta īstenošanā piesaistīts arī Lauku Atbalsta Dienesta (LAD) finansējums 0,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

VK: Lauksaimniekiem atbalsts kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments

LETA, 13.04.2021

Starpziņojumā minēts, ka divās no trim atbalsta programmām pieprasījums bija pavisam neliels, un neizlietotie līdzekļi apmēram 10 miljonu eiro apmērā pārvirzīti uz trešo programmu - atbalstam ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem par piena govīm, par gaļas liellopiem, par nobarojamām cūkām, kurā bija plānoti 19 miljoni eiro, bet atbalstam tika izmaksāti 26 miljoni eiro.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniekiem piešķirtais atbalsts Covid-19 krīzē faktiski ir kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments, secinājusi Valsts kontrole.

Publiskotajā revīzijas starpziņojumā Valsts kontrole norāda, ka Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020.gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Taču Valsts kontrole publiskojusi starpziņojumu par piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, kuri, balstoties uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tika paredzēti trim atbalsta programmām - atbalsts par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem, atbalsts krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai, kā arī atbalsts ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem. No piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro izlietoti 84%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Tārgalīte atklāj teju 2 miljonus eiro vērto jauno robotizēto fermu

Db.lv, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm Tārgalīte atklāj jauno govju kompleksu - modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēti 1,8 miljoni eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums.

Jaunas slaucamo govju novietnes būvniecība tika uzsākta pagājušā gada septembrī. Šoruden govju komplekss ir nodots ekspluatācijā, un tas ir aprīkots ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu.

“Agrā pirmdienas rītā jūnija beigās ar satraukumu, taču lielu prieku un gandarījumu jaunajās mājās ielaidām visas slaucamās govis. Tās ļoti ātri novērtēja augstās kvalitātes mājvietu - Lely Luna rotējošās birstes, Kraiburg mīkstos matračus, kā arī pārējo. Būtiskākais, ko vēlējāmies sasniegt, realizējot šo projektu - lai govis jaunajā fermā jūtas mierīgas, netraucētas un laimīgas. Šobrīd jau pilnīgi droši varu teikt, ka govis šeit dzīvo mierīgu, netraucētu ikdienu, un par to liecina arī izslaukuma rezultāti. Divu ar pusi mēnešu laikā esam ne vien sasnieguši vecās kūts piena izslaukumu rādītājus, bet pat tos apsteiguši. Esam priecīgi, ka mūsu darbiniekiem tagad jādarbojas kā robotu asistentiem, un vairs nav tik fiziski noslogots darbs,” stāsta saimniecības Tārgalīte valdes locekle Ieva Zariņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CFLA un LAD jārisina arī projektu darbības termiņu pagarināšana

Māris Ķirsons, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā strādājošie uzņēmumi pārvarētu koronovīrusa iespējamo ietekmi ir nepieciešams pasākumu plāns, kurā būtiska loma būs valsts rīcībai, gan attiecībā uz nodokļu un darbinieku slimības lapu samaksu, gan ar dīkstāvi saistītām izmaksām un arī vīrusa skarto uzņēmumu spējām kārtot kredītsaistības.

Db.lv jau rakstīja, ka pašlaik straujā tempā norit darbs pie iespējamiem atbalsta instrumentiem.

LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns par svarīgāko uzskata darbinieku un uzņēmēju spēju saglabāšanu strādāt gan koronovīrusa izplatības laikā, gan arī pēc tam. Lai to īstenotu, identifcēti iespējamie pasākumi:

  • noteikt nodokļu brīvdienas uzņēmumiem, kuru darbību ievērojami skārušas COVID-19 negatīvās sekas. Atcelt kavējuma/soda naudas nodokļu maksājumiem;
  • apmaksāt Darba nespējas lapas COVID-19 pacientiem un karantīnā esošajiem darbiniekiem no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, kā B slimības lapas, nevis no uzņēmēju maka (kā A slimības lapu);
  • samazināt darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas (daļēji vai pilnībā subsidējot no valsts pamatbudžeta) uz krīzes periodu, lai darbiniekiem varētu izmaksāt algas, no kā dzīvot, ja arī uzņēmumā ir dīkstāve. Ja to nevar, tad varbūt noteikt VSAOI brīvdienas, vienlaikus risinot ar darbinieku sociālajām garantijām saistītos jautājumus;
  • kredītu brīvdienas un nodokļu atvieglojumi nozarēm noteiktām nozarēm (pēc kodiem) situācijā, kad uzņēmēmiem sarūk ienākumi un līdz ar to rūk to iespējas kārtot savas saistības. Ir jārada mehānisms, kurš ļauj atlikt kredīta pamatsummas un ar to saistīto kredītprocentu maksājumu;
  • uzņēmumu "tekošo" maksājumu iesaldēšana vai pārcelšana, piemēram NĪN u.c.;
  • nomas maksas subsīdijas par uzņēmējdarbībā izmantotajām telpām;
  • vienreizējas dotācijas smagāk skarto nozaru uzņēmumiem, lai palīdzētu segt uzņēmējdarbības fiksētās izmaksas krīzes apstākļos;
  • Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) un Lauku atbalsta dienestam (LAD) jārod risinājumi par projektu darbības termiņu pagarināšanu un projekta līgumu grozījumiem saistībā ar sasniedzamajiem rezultātiem un iespējamu finansējumu dīkstāvēm, kas no projektu realizētājiem neatkarīgu iemeslu dēļ radušās krīzes ietekmē;
  • piešķirt subsīdijas/atbalstu, sedzot daļu no atalgojuma izmaksām tiem uzņēmumā nodarbinātajiem, kam darba devējs, neraugoties uz krīzes izraisītu dīkstāvi, saglabā darba vietu uzņēmumā. Tas ļautu mazināt darbinieku atlaišanas risku un valstij nebūtu jāuzņemas tik lielas bezdarbnieku pabalstu izmaksas;
  • jāplāno pasākumi pēckrīzes periodam. Piemēram, īpašajām nozarēm nodrošināt bezprocentu aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmuma darba atjaunošanai pēc ārkārtas situācijas beigšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties pavasarī uzsāktajiem būvdarbiem, veikals Laimas paplašinājis tirdzniecību, atklājot jauno ēku Krimuldas novada Raganā.

Ēkas būvniecības projekts realizēts ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) un bankas Citadele finansējumu 300 000 eiro apmērā.

Jaunās, vairāk nekā 500 kvadrātmetrus plašās telpas atrodas blakus iepriekšējai tirdzniecības vietai, kur veikals darbojās jau 25 gadus – šajās telpās patlaban notiek renovācijas darbi, un tās tiks izmantotas, lai nākotnē paplašinātu tirdzniecību.

Būvmateriālu veikala Laimas īpašnieks Jānis Eisaks atklāj, ka nepieciešamība pēc plašākām telpām veikalam bija jau sen. “Salīdzinot ar laiku, kad tikai sākām savu darbību, piedāvājums būvmateriālu segmentā gadu gaitā ir ļoti paplašinājies, un mēs vēlējāmies ar to nodrošināt arī Krimuldas reģiona iedzīvotājus. Tāpat mums bija ambīcijas pielāgot telpas mūsdienu prasībām – lai tās ir plašas," teic J.Eisaks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki transporta izmešu problēmas risinājumu redz loģistikā

Jānis Goldbergs, 03.12.2021

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks neparedz būtiskas izmaiņas autoparkā tuvāko 10 gadu laikā: “Tie gaziki, kas savāc pienu no mazajām saimniecībām, ir aprīkoti ar gāzi. Domāju, ka cits risinājums nesekos".

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Zaļā kursa noteiktās prioritātes mazināt CO2 emisijas transportā neglābjami attieksies arī uz lauksaimniecības kravām, sākot ar graudiem, pienu un beidzot ar tehnikas piegādēm pašiem zemes apstrādātājiem.

Visticamāk, ka līdz 2030. gadam vēl aizvien daudzviet strādāsim ar dīzeļdzinējiem, tomēr ir iespējas optimizēt izplūdes gāzu daudzumu, samazinot nevajadzīgus pārvadājumus, un tā nav lauksaimnieku radīta problēma, pauž Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Vadā šurpu turpu bez jēgas

“Es neticu, ka tuvākajos desmit gados lauksaimniekiem ražotāji piedāvās tehniku, kas spēs aizvietot dīzeļdzinējus. Ja tāda būs, tad noteikti to iegādāsies, tomēr daudz lielāka problēma ir nevis dzinēji, bet pati transporta izmantošana. Proti, preces nereti tiek vadātas milzīgus attālumus turp un atpakaļ, kamēr sasniedz lietotāju. Piemēram, Daugavpilī ražo lauksaimniecības tehniku, kuru ved uz Vāciju un vēlāk no turienes piegādā Baltijas zemniekiem. Šāda loģistikas aplamība izmaksā krietnu žūksni naudas, bet tā notiek, un šādu piemēru netrūkst,” Dienas Biznesam atklāj G. Vilnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rojas zivju konservu ražotājs "Banga Ltd" sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu "AJ Power" uzstādījis lielāko saules paneļu parku Kurzemē. Iegūtā elektroenerģija tiks izmantota ražotnē un samazinās uzņēmuma izmaksas ilgtermiņā.

SIA "Banga Ltd" saules paneļu projektā uz zemes tika uzstādīti vairāk nekā 600 saules paneļi, ar kopējo sistēmas jaudu 200 kW. Saules paneļi gada laikā saražos 198 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir ~ 25% no ražotnes gada kopēja elektroenerģijas patēriņa.

Uzņēmums gada laikā par elektroenerģijas izmaksām ietaupīs vairāk nekā 17 000 eiro. 10 gadu periodā viena saražotā saules paneļu kilovatstunda uzņēmumam izmaksās 4,1 eiro centus turpretī šobrīd pērkot elektroenerģiju no tīkla ir jāsamaksā vismaz 9,5 eiro centi, rēķinot elektroenerģijas cenu, OIK (obligātā iepirkuma komponente) un AS "Sadales tīkls" tarifus. Nākamo 10 gadu laikā uzņēmums "Banga Ltd" ietaupīs izmaksas 185 000 eiro apmērā, norāda "AJ Power".

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mērķē kļūt par vadošo bezglutēna un bezlaktozes ražotāju Baltijā

Monta Šķupele, 11.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dabas Dimanti " ir konditoreja, kuras mērķis ir kļūt par vadošo bezglutēna un bezlaktozes ražotāju Baltijas valstīs.

Suntažu pagasta, Ogres novada uzņēmums "DIAMONDS FOOD GROUP" šoruden svinēs savu piekto dzimšanas dienu.

Pirmais gads bija veltīts ražotnes iekārtošanai. "Paralēli tam mūsu kafejnīcas virtuve bija mūsu mazā laboratorija, kurā arī tapa pirmie produktu paraugi. Sākotnēji maksimāli centāmies visu izdarīt ar saviem spēkiem un resursiem. Pirmo ražošanas iekārtu iegādē mēs startējām LEADER projektu konkursā, un ieguvām LAD atbalstu. Lai realizētu projektu, uzrunājām investoru, kurš arī noticēja mūsu idejai un investēja uzņēmuma starta kapitālā," atceras uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Monika Ziemele.

Lēnām ražošanas telpas tika aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām, izstrādāti tehnoloģiskie ražošanas procesi, produktu iepakojums un uzsākta pirmā produktu ražošana. Otrajā uzņēmuma darbības gadā "DIAMONDS FOOD GROUP" sadarbībai uzrunāja veikalu tīklus. Tāpat tika iegūti uzņēmumam divi svarīgi Eiropas kvalitātes un pārtikas drošības sertifikāti: AOECS Gluten free un ISO 22 000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam Malevss SIA, kurš nodarbojas ar siera ražošanu un ēdināšanas pakalpojumiem, banka Luminor piešķīrusi 590 000 eiro aizdevumu siera ražotnes būvniecībai Ogres novada Tīnūžu pagastā netālu no Ikšķiles.

Uzņēmums ražo un tirgo zīmola SierŠtelle sieru.

Malevss SIA sabiedriskās ēdināšanas jomā darbojas jau vairāk nekā 25 gadus, un šobrīd uzņēmumam ir kafejnīca–konditoreja un restorāns - Siera Studija Ogrē. 2009. gadā uzņēmums uzsāka ar dažu svaigo sieru ražošanu un tirdzniecību, apjomi bija nelieli un lokāli. Šobrīd svaigā SierŠtelle siera ražošana sastāda vairāk nekā 60% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma.

“Pateicoties bankas un LAD atbalstam, mums ir iespēja spert nākamo soli - uzsākt jaunas siera ražotnes būvniecību pie Ikšķiles. Jaunajā SierŠtelle ražotnē turpināsim ražot SierŠtelle svaigo sieru un plānojam izstrādāt jaunus sieru veidus. Primārais mērķis ir palielināt ražošanas telpas, paralēli uzlabojot efektivitāti un produktivitāti. Plašākas telpas un jaunas iekārtas atvieglos darbinieku ikdienu un dos iespēju uzlabot ražošanas, iepakošanas, komplektēšanas un uzglabāšanas procesus. Jaunajā ražotnē attīstīsim SierŠtelle sierus un siera saldumu produktus. Azotē jau ir vairāki šādi produkti, un, lai tos varētu baudīt visā Latvijā un ārzemēs, esam ieplānojuši radošo produktu telpu meistariem, kuri ieguldīs idejas un enerģiju šo produktu tapšanā. Mēs redzam virzienus SierŠtelle sieru piedāvājuma paplašināšanai,” uzsver Māris Legzdiņš, Malevss vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes saimniecībā "Kliģeni" Cēsīs šis pavasaris neatšķiras no citiem, jo klienti, tāpat kā citus gadus, vēlas sevi iepriecināt ar pašmājās audzētiem augiem. Uzņēmumā domā, ka lielākais drauds biznesam ilgtermiņā ir nevis vīruss, bet imports.

Kā uzsver z/s "Kliģeni" pārstāvis Reinis Reķis: "Saimniecībā nekas neapstājas, ejam uz priekšu un attīstāmies." 2018. gada vasarā Kliģeni veica vērienīgu modernizāciju, kuras laikā uzbūvēta jauna siltumnīca, ieguldot aptuveni vienu miljonu eiro. Siltumnīcu komplekss skatē "Gada labākā būve Latvijā 2019" guvis atzinību nominācijā Publiskā jaunbūve - ražošanas ēkas.

"Prieks par novērtējumu un stimuls darboties tālāk. Pieņēmām lēmumu nojaukt vecās siltumnīcas, tā kā to uzturēšanas, apsaimniekošanas izmaksas pieauga un ietilpība vairs neatbilda pieprasījumam. Piesaistot LAD līdzfinansējumu, sākām būvēt jaunas, uz modernām tehnoloģijām balstītas puķu stādu siltumnīcas, kurās galvenās funkcijas ir automatizētas un būtiski atvieglo cilvēku darbu. Protams, cilvēkresursa ieguldītais darbs ir neatsverams, un tas tāpat ir nepieciešams un nozīmīgs," stāsta R.Reķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmija ietekmēja piena nozari?

Irēna Holodnaja, "Food Union" vadītāja Latvijā., 22.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīruss šogad ietekmēja ikvienu biznesa jomu, tai skaitā arī piena pārstrādes nozari un piena pārstrādes un saldējuma ražotāju “Food Union”.

Pieci svarīgākie piena nozares notikumi

Saeima neatbalstīja iniciatīvu līdz 5% samazināt PVN piena produktiem

Saeima šoruden divas reizes noraidīja iniciatīvu samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz 5% piena produktiem, kā arī maizei, gaļai, zivīm un olām, tādējādi piena nozares viedoklim paliekot nesadzirdētam. Šīs pārmaiņas sniegtu nozīmīgu atbalstu Latvijas ģimenēm, īpaši, cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem, veicinātu pilnvērtīga uztura pieejamību, svaigas un veselīgākas pārtikas patēriņu, kā arī pozitīvi ietekmētu ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Līdztekus arī uzlabotu Latvijas lauksaimnieku un vietējo ražotāju konkurētspēju veikalu plauktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums “Unda’’ sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un Lauku atbalsta dienestu pagājušā gada izskaņā uzsācis apjomīga saules paneļu projekta realizāciju Engurē.

Kopējās investīcijas projektā ir 165 460 eiro.

Projektā uz zemes plānots uzstādīt 630 saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos vismaz 226 300 kWh. Visa saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņam, kas nodrošinās tuvu 20% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa. Darbs pie saules paneļu projekta realizācijas ir jau uzsākts. Uzņēmums ir apņēmības pilns saules paneļu parku pabeigt jau šā gada pavasarī, aktīvajā saules paneļu ražošanas sākuma posmā, lai jau pilnvērtīgāk savos ražošanas procesos izmantotu zaļo enerģiju.

Zivju konservu ražošana Engurē notiek jau kopš 1907. gada. Pārņemot tradīcijas, 1992. gadā tika nodibināts zivju konservu ražošanas uzņēmums SIA “Unda”. 2020. gadā SIA “Unda” veica pāreju uz sašķidrināto dabasgāzi, kas ļāva būtiski palielināt energoefektivitāti, samazināt izdevumus par enerģiju un būtiski uzlabot ietekmi uz vidi. Pēdējos pāris gadus uzņēmums veicis virkni energoefektivitāti veicinošu uzlabojumu ražošanas cehā. Līdz ar to uzņēmuma investīcija zaļās enerģijas ražošanā ar saules paneļiem ir tikai loģisks nākamais solis, kā arī viens no 2021. gada stratēģiskajiem investīciju projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 300 000 eiro, šī gada rudenī Krimuldas novada Raganā durvis vērs ģimenes uzņēmuma SIA "Laimas" jaunais un paplašinātais būvmateriālu veikals "Līgo".

Paplašinoties klientu lokam un piedāvājumam, līdzšinējās būvmateriāla veikala "Līgo" tirdzniecības telpas kļuva pārāk šauras. Iecerētos paplašināšanas un attīstības plānus pandēmija neizjauca - veikala jaunās un vairāk nekā 500 kvadrātmetrus plašās ēkas būvniecība uzsākta šī gada martā un jau nosvinēti spāru svētki.

SIA "Laimas" ir ģimenes uzņēmums, kuru teju 30 gadus kopā ar ģimeni vada Jānis Eisaks. Uzņēmējs pēc profesijas ir būvnieks, kurš lielu dzīves daļu pavadījis, strādājot būvniecības nozarē – gan būvējot, gan ražojot būvmateriālus. Sava būvniecības veikala atvēršana bija loģisks turpinājums, kad imports sāka aizstāt vietējo būvmateriālu ražošanu, kad tā kļuva dārga un nerentabla.

Komentāri

Pievienot komentāru