Citas ziņas

Nogulēja

Rudīte Spakovska kopā ar Veltu Dzeni, 12.04.2007

Šobrīd VSAA akciju pārdošana varētu būt problemātiska un investoru piesaistes cenai būtu jābūt zemākai nekā tirgū, vērtē Juris Jankovskis, a/s Hansabanka vērtspapīru brokeris.

Foto: Eva Šavdine, DB

Jaunākais izdevums

Valsts pensiju budžetam nodotās akcijas tagad pārdot varētu būt problemātiski un cenai būtu jābūt ar atlaidi. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) turējumā esošo Rīgas Fondu biržā (RFB) kotēto akciju pārdošana varētu palielināt to likviditāti, un vērtējama pozitīvi, tomēr izdevīgāk akcijas pārdot būtu bijis kādu laiku atpakaļ, norāda speciālisti. "Nav šaubu, ka šīs akcijas beidzot ir jāpārdod," tā Daiga Auziņa-Melalksne, RFB valdes priekšsēdētāja.

"Akcijas, kuru vērtība ir lielāka par pusmiljonu, VSAA ir četras - Latvijas kuģniecība, Liepājas metalurgs, Valmieras stikla šķiedra un Grindeks," stāsta Ainārs Dobroze, VSAA ekonomists. Šo uzņēmumu akcijas tiek kotētas RFB un attiecīgi tiks pārdotas regulētajā tirgū. Regulētajā tirgū pārdodamās kapitāldaļas, kuru vērtība ir līdz pusmiljonam, pārdos pārdošanas organizētājs, kas tiks atlasīts konkursa kārtībā, stāsta A. Dobroze un norāda, ka pārdošanas organizators acīmredzot būs kāda finanšu kompānija. RFB kotēto akciju cena būs ne mazāka kā vidējā svērtā cena gada laikā, skaidro A. Dobroze. Lielo uzņēmumu akciju pārdošanai būs jāiz-strādā atsevišķi noteikumi.

Agrāk vajadzēja

"Jāsaka, ka šobrīd VSAA akciju pārdošana ir diezgan novēlota, tas bija jādara pirms pusotra gada, kad tirgū valdīja optimisms un bija lielāka investoru interese, kā arī cenas bija sasniegušas pievilcīgus līmeņus," saka Juris Jankovskis, a/s Hansabanka vērtspapīru brokeris. Viņš uzskata, ka šobrīd VSAA akciju pārdošana varētu būt problemātiskāka un prasīt daudz ilgāku laiku, kā arī, lai piesaistītu investorus, akcijas cenai būtu jābūt zemākai nekā tirgus cena. "Šobrīd grūti prognozēt, cik veiksmīga varētu būt akciju pārdošana, jo tas būs atkarīgs gan no pārdošanas nosacījumiem, gan no minimālās cenas, kā arī no tobrīdējās situācijas un noskaņojuma tirgū," uzsver J. Jankovskis.

VSAA kapitāldaļu pārdošana no investoru viedokļa ir vērtējama visnotaļ pozitīvi, stāsta Jūlija Grigorjeva, kompānijas CE Services analītiķe. Pirmkārt, kaut gan nenozīmīgi, bet tomēr palielināsies akciju skaits brīvā apgrozībā, kas ļaus paaugstināt likviditāti. Otrkārt, valstij esot akcionāru sastāvā, var rasties interešu konflikts ar uzņēmuma vadību. J. Jankovskis gan norāda, ka īstermiņā skatoties, akciju realizācija varētu atstāt arī negatīvu ietekmi uz cenām un lielā mērā no tā, cik veiksmīgi izdosies veikt šo pārdošanu, būs atkarīgas turpmākās tendences tirgū.

Bez lielākiem institucionāliem investoriem arī neiztikt, jo akciju skaits ir visai paliels, norāda J. Jankovskis. "Rodas jautājums, kādā veidā tiks pārdotas akcijas, jo apjoms ir krietni lielāks nekā vidējais dienas tirdzniecības," saka J. Grigorjeva. Viņa klāsta, ka, piemēram, Latvijas kuģniecībai tirdzniecības apjoms martā/aprīlī bijis 35,8 tūkst. Ls dienā, bet valsts vēloties pārdot 10%, kas pie šābrīža tirgus cenas veido ap 22 milj.Ls. "Visdrīzāk kapitāla daļas tiks pārdotas ar izsoles palīdzību," viņa uzsver.

Laiku nesaka

"Ņemot vēra VSAA kapacitāti, visu reizē uzsākt nespējam, tādēļ sāksim ar tiem, kuri neprasa pārdošanas izmaksas, lai iegūtu līdzekļus, par ko organizēt lielo kapitāldaļu pārdošanu," skaidro A. Dobroze. "Es neņemtos prognozēt, kad varētu skties akciju, kuru vērtība lielāka par pusmiljonu latu, pārdošanas process. Ir vēlme to iesākt šā gada beigās," viņš norāda

Vadoties pēc vidējās cenas 12 mēnešos, VSAA par 4 lielo akciju pakešu pārdošanu varētu saņemt ap 24 milj. Ls, bet par 18 mazajām paketēm - 1.2 milj. Ls.

Tiekot pie VSAA akcijām, augt varētu lielo īpašnieku daļa

Jau šogad tiks uzsākta pensiju budžetam nodoto kapitāldaļu pārdošana, kas varētu konsolidēt attiecīgo uzņēmumu akcionāru sarakstus.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) būs jāpārdod arī 87 uzņēmumu regulārajā tirgū neiekļautās daļas. Tās, kopā ar 18 regulētajā tirgū esošajām kapitāldaļām ar vērtību zem 0.5 milj. Ls, VSAA varētu ienest 5.5 milj. Ls, un pārdošanu pabeigt plānots līdz 2009. g.

Tas, kā kapitāldaļas tiks pārdotas, būs atkarīgs no to vērtības. "Noteikumi paredz divas neregulētajā tirgū pārdodamo kapitāldaļu nosacītās vērtības - līdz 10 tūkst. un no 10 tūkst. līdz 500 tūkst.," skaidro Ainārs Dobroze, VSAA vecākais ekonomists. Daļas, kuru vērtība ir līdz 10 tūkst. Ls, lai pārdošanas izmaksas nepārsniegtu ieņēmumus, VSAA varēš pārdot, nepieaicinot vērtētāju, savukārt akciju, kuru cena pārsniedz desmit tūkst., pārdošanai tikšot pieaicināts vērtētājs, kas noteiks cenu.

Daži lieli

VSAA sarakstā ir arī vairākas lielās Latvijas kompānijas, piemēram, Balticovo, Lauma un Rebir.

Starp uzņēmumiem, kuru kapitāldaļas pārdos, ir arī a/s Nagļi. Db jau ziņoja (26.10. 2006.), ka Rēzeknes rajona zivsaimniecība Nagļi, pēc Klubs izveidotā saraksta, ir lielākais zemūdens zemes īpašnieks, jo a/s pieder 1614 ha zemes zem ūdenstilpnēm. ·obrīd a/s Nagļi lielākie īpašnieks ir a/s Daugavpils dzirnavnieks, kam pieder 44.27% akciju. VSAA ir 10% a/s Nagļi akciju.

Vēl VSAA ir vairāk nekā 4% a/s Rīgas taksometru parks kapitāldaļu. Ņemot vērā, ka šī uzņēmuma akcionāru struktūra ir sadrumstalota, šī ir viena no lielākajām akciju paketēm viena turētāja rokās.

Var palielināt

Lielo kapitāldaļu pakešu turētāji, ja cena būs reālajai situācijai atbilstoša, varētu palielināt sev piederošo daļu apjomu, atzīst investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris un a/s Putnu fabrika Ķekava pastarpinātais īpašnieks Ģirts Rungainis. Viņš norāda, ka arī a/s Putnu fabrika Ķekava, kuras akcijas ir arī VSAA rīcībā, kontrolpaketes īpašnieki SIA Kopfonds varētu palielināt sev piederošo daļu, ja cena būs atbilstoša. "Kapitāldaļas tiek uzpirktas pastāvīgi," viņš atzīst.

Vēl sev piederošo kapitāldaļu īpatsvaru varētu palielināt arī a/s Laima kontrolpaketes turētāji. VSAA turējumā ir 3.44% saldumu ražotāja a/s Laima akciju, bet uzņēmuma lielākais akcionārs ir NP Confectionary AB, kurai tieši vai netieši pieder 92,67% a/s Laima akciju. NP Confectionary AB izteicis piedāvājumu visu akciju atpirkšanai, par akciju maksājot 1.76 Ls, liecina a/s Laima valdes priekšsēdētāja Normunda Ozoliņa paziņojums biržai.

Jāatgādina, ka kopš deviņdesmitajiem gadiem valsts pensiju fondam tika nodalīta noteikta daļa - sākotnēji 5%, vēlāk 10% - no privatizēto uzņēmumu kapitāla daļām, lai palielinātu ieņēmumus valsts pensiju speciālajā budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bankas ir tāds bizness, kur likvidācija un bankrots ir ārkārtas parādība. Ja bankrots ir veselīga parādība, varbūt kurpju tirdzniecības uzņēmumiem, bankām tomēr ne,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis bijušais baņķieris Gatis Kokins.

«Redzam arī pasaulē, ja bankas nonāk grūtībās, tad caur apvienošanos vai sanāciju banku darbība parasti tiek turpināta,» viņš norādījis.

«Viennozīmīgi arī Krājbankas gadījumā sanācija ir labs risinājums priekš kreditoriem. Šī sanācija jebkurā gadījumā ir divu personu grupu interesēs. Pirmkārt, to kreditoru vai noguldītāju interesēs, kuru ekspozīcija bankā ir bijusi lielāka nekā 70 tūkstoši latu, jo tā ir cerība atgūt vairāk naudas nekā likvidācijas gadījumā. Otrkārt, tā ir iespēja ienākt jauniem spēlētājiem banku jomā. Jo skaidrs, ka sākt banku no nulles ir ļoti ilgstošs un dārgs process. Iespēja nopirkt tādu banku kā Krājbanka, kurai ir 90 gadu vēsture, ir labs risinājums. Ja vien neizrādās, ka nauda, kas jāinvestē šādas bankas glābšanai, nav nesamērīgi liela,» skaidrojis banku speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Birokrātijas paraugstunda vietējo uzņēmēju atstāšanai muļķos


Līva Melbārzde
, DB galvenā redaktora vietniece
 / Twitter: @LivaMel, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Karvas HES būtu piederējusi kādam Džonam vai Karlam, tad Latvijas valsts, visticamāk, varētu rēķināties ar kārtējo daudzmiljonu investīciju strīdu. Taču par vietējā uzņēmēja «apstrādāšanu» galvu sāpināt nav vērts.

Tāda varētu būt stāsta morāle par Latvijas valsts iestāžu attieksmi pret investoriem. Neiedziļinoties gadiem ilgušajā diskusijā par to, vai mazās hidroelektrostacijas (HES) uz Latvijas upēm ir spožums vai posts un vai tām vispār ir nākotne Latvijas enerģētikā, notikumi ap Karvas HES pēc būtības ir brīdinājums teju jebkuram investoram, kas Latvijā vēlas kaut ko būvēt.

SIA Patina īpašnieks Aldis Stūriška Karvas HES no iepriekšējiem īpašniekiem nopirka 2010. gadā ar jau 2002. gadā projektam izsniegtu būvatļauju, kuru atsevišķu darbu pabeigšanai nolēma pagarināt. Paņēmis bankā kredītu, uzņēmējs rēķinājās, ka 2011. gada nogalē Karvas HES, kā saka, strādās rūkdams. Lauku Atbalsta dienests (LAD) iebildumus necēla un būvatļauju pagarināja, bet, kā gadījās, kā ne, iejaucās vides organizācijas un apstrīdēja būvatļaujas pagarināšanu. Būtiski piebilst, ka netika apstrīdēta pati būvatļauja un arī pašā būvniecības procesā netika konstatēti pārkāpumi. Vienkārši izrādījās, ka pēc spēkā esošās likumdošanas LAD neesot drīkstējis būvatļauju pagarināt, tas bijis jādara citai institūcijai. Līdz ar to pēc vairākus gadus ilgušiem tiesu darbiem jau otrā Latvijas tiesu institūcija lēmusi par labu dabas draugu sūdzībai, būvatļaujas pagarinājumu atzīstot par nelikumīgu. Jāsaka, ka ap Karvas HES jezga tika sacelta patiešām skaļa – šī lieta maksāja amatu arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāram Aleksandram Antonovam, kurš it kā vienpersoniski esot lēmis par finansējuma piešķiršanu šim skandalozajam projektam. No A. Antonova perspektīvas gan notikumi izskatījušies citādi, viņš izplatījis paziņojumu par politisko korupciju un savu atstādināšanu no amata gatavojas apstrīdēt. Tomēr vislielākajos jaņos laikam gan palicis pats Karvas HES īpašnieks, kurš tāpēc vien, ka dažas iestādes nav zinājušas, vai ir tiesīgas izsniegt konkrētus dokumentus, ir spiests gadiem ilgi ciest zaudējumus un maksāt bankai par piešķirto kredītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas darbība jāatjauno nekavējoties

Aldis Baumanis, Biznesa augstskolas Turība rektors, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijā, kad tik daudz tiek runāts par Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā un to, cik ievērojamas naudas summas tiek paredzētas šīs krīzes seku mazināšanai, informācija par studiju kreditēšanas sistēmas apturēšanu šķiet nesaprotama un neloģiska.

Ceru, ka gan ierēdņi, gan dažādu partiju politiķi spēs pārkāpt pāri savstarpējo attiecību problēmām, domāt valstiski un atrisināt šo uzdevumu atrisināt!

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, pirms Covid-19 pandēmijas veidotajā plānā bija paredzēts studiju kredītu fonds 13 miljonu eiro apmērā, bet uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro.

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēma, kas tika iedarbināta pirms pāris mēnešiem, patiesībā, diemžēl, ir viens no retajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu "sadarbības" veiksmes stāstiem. Turklāt, cik zināms, esošā IZM izstrādātā finansēšanas kārtība ir tapusi ciešā sadarbībā ar nozari, būtiski atvieglojot un modernizējot nosacījumus studējošajam. Tika atcelta prasība par otro galvotāju, kas daudziem studējošiem bija šķērslis, kā arī atcelti novecojušie studiju kredīta summas ierobežojumi un ieviesta elektroniska datu apmaiņa starp augstskolām un kredītiestādi, attālinātā pieteikšanās un līguma parakstīšana. Tādēļ nav saprotams, kāpēc FM neatbalsta IZM piedāvājumu par 560 000 eiro pārdali, ko ministrija radusi savos resursos, studiju kreditēšanai, lai kompensētu iztrūkumu, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pekinas olimpisko spēļu BMX sacensību finālā par uzvarētāju kļuva Latvijas sportists Māris Štrombergs. Tādējādi mūsu BMX braucējs ir izcīnījis Latvijai pirmo zelta medaļu Pekinas Olimpiskajās spēlēs.

M. Štrombergs sekmīgi brauca pusfinālā, tādēļ finālā varēja startēt no izdevīgākā pirmā celiņa. M. Štrombergs nedaudz nogulēja pašu startu, tomēr pirmajā virāžā iebrauca pirmais. Otrajā taisnē izšķīrās zelta medaļa, jo ar M. Štrombergu sīvi cīkstējās Džareds Greivss un Maiks Dejs, par laimi M. Štrombergam izdevās nosargāt savu savu pozīciju. Trešajā taisnē latvietis jau bija stabilā vadībā un nešaubīgi pirmais aizminās līdz finišam.

picturegallery.5c4bd118-c23d-4286-8534-755ed92e5bd3

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putniņa kosmētiskie līdzekļi ir dāmu sapņi un cerības — konstatēja prese 1936. gadā.

— Bija laiki, kad mūsu nacionālā rūpniecība — īpaši dažas viņas speciālās nozares — vēl atradās bērna autos. Latviešiem nebija lietpratēju šajās nozarēs, kāpēc še strādāja tikai sveštautieši un par labu bija jāņem patērētājam to ražojumi, kurus sveštautietis viņam sniedza, — rakstīja Brīvā Zeme 1936. gadā. — Viena no šādām vēl neiekarotām un arī komplicētākām rūpniecības nozarēm vairākus gadu desmitus atpakaļ bija drogu, farmaceitiskā, ķīmiskā un kosmētiskā rūpniecība. Latvieši šajā nozarē vēl nebija savu vārdu teikuši, izņemot dažus drogistus (Resnais, Midegs, Ramiņš, Pods). Nacionālais darbs šajā nozarē, patiesību sakot, sākās ar Pētera Putniņa firmas nodibināšanu (5. sept. 1911. g.), kad šī nozare guva latviešu iniciatīvu un citu, daudz plašāku vērienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bankas un baņķieri nekur netiek mīlēti, bet bez banku devuma ekonomikā arī nekur neiztiek,» intervijā laikrakstam Diena sacījis ilggadējais Saeimas Finanšu un budžeta komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns.

Runājot par Krājbankas krahu, viņš norādījis: «Lai gan iepriekš bija visdažādākās runas, Krājbankas krīze parādījās kā pērkons no skaidrām debesīm. Tomēr ārkārtīgi precīzi nostrādāja FKTK situācijā, kad krīze jau bija atklāta un faktiski no tās vairs nevarēja izvairīties. Tomēr, skatoties uz notikumiem, kas attīstījās ārkārtīgi strauji, man rodas sajūta, ka Latvijas valsts amatpersonas rīkojās kā aktieri filmā, kuras scenārijs un režisora griba ir labi zināma. Krājbankas sakarā mazāki pārmetumi ir FKTK, kas tiešām nevarēja zināt prettiesiskus bankas amatpersonu lēmumus, šeit vairāk uzmanības ir jāpievērš drošības institūciju rīcībai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sudraba: par Krājbankas sabrukumu atbildīgas arī drošības iestādes

Lelde Petrāne, 05.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Krājbankas kraha jāvērtē ne vien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), bet arī Latvijas drošības iestāžu atbildība, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Par banku sistēmas stabilitāti ir atbildīga ne tikai komisija, bet arī drošības iestādes, kas nav pietiekami strādājušas, teica Valsts kontroliere.

Sudraba arī norādīja uz to, ka citās valstīs Krievijas finansistam Vladimiram Antonovam netika ļauts darboties banku biznesā, taču Latvijā bijis citādi, turklāt Latvijā jau bijuši gadījumi, kad bankas nonākušas krīzes situācijā, no kuriem bija jāgūst mācība

Kā atbildīgās iestādes Krājbankas situācijā Sudraba minēja gan FKTK, gan Satversmes aizsardzības biroju, Drošības policiju un Latvijas Banku.

Db.lv jau rakstīja, ka pēc iztrūkuma vairāk nekā 100 miljonu latu apmērā konstatēšanas FKTK apturēja Krājbankas darbu un iesniedza tās maksātnespējas pieteikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru