«Bankas ir tāds bizness, kur likvidācija un bankrots ir ārkārtas parādība. Ja bankrots ir veselīga parādība, varbūt kurpju tirdzniecības uzņēmumiem, bankām tomēr ne,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis bijušais baņķieris Gatis Kokins.

«Redzam arī pasaulē, ja bankas nonāk grūtībās, tad caur apvienošanos vai sanāciju banku darbība parasti tiek turpināta,» viņš norādījis.

«Viennozīmīgi arī Krājbankas gadījumā sanācija ir labs risinājums priekš kreditoriem. Šī sanācija jebkurā gadījumā ir divu personu grupu interesēs. Pirmkārt, to kreditoru vai noguldītāju interesēs, kuru ekspozīcija bankā ir bijusi lielāka nekā 70 tūkstoši latu, jo tā ir cerība atgūt vairāk naudas nekā likvidācijas gadījumā. Otrkārt, tā ir iespēja ienākt jauniem spēlētājiem banku jomā. Jo skaidrs, ka sākt banku no nulles ir ļoti ilgstošs un dārgs process. Iespēja nopirkt tādu banku kā Krājbanka, kurai ir 90 gadu vēsture, ir labs risinājums. Ja vien neizrādās, ka nauda, kas jāinvestē šādas bankas glābšanai, nav nesamērīgi liela,» skaidrojis banku speciālists.

Pekinas olimpisko spēļu BMX sacensību finālā par uzvarētāju kļuva Latvijas sportists Māris Štrombergs. Tādējādi mūsu BMX braucējs ir izcīnījis Latvijai pirmo zelta medaļu Pekinas Olimpiskajās spēlēs.

M. Štrombergs sekmīgi brauca pusfinālā, tādēļ finālā varēja startēt no izdevīgākā pirmā celiņa. M. Štrombergs nedaudz nogulēja pašu startu, tomēr pirmajā virāžā iebrauca pirmais. Otrajā taisnē izšķīrās zelta medaļa, jo ar M. Štrombergu sīvi cīkstējās Džareds Greivss un Maiks Dejs, par laimi M. Štrombergam izdevās nosargāt savu savu pozīciju. Trešajā taisnē latvietis jau bija stabilā vadībā un nešaubīgi pirmais aizminās līdz finišam.

Putniņa kosmētiskie līdzekļi ir dāmu sapņi un cerības — konstatēja prese 1936. gadā.

— Bija laiki, kad mūsu nacionālā rūpniecība — īpaši dažas viņas speciālās nozares — vēl atradās bērna autos. Latviešiem nebija lietpratēju šajās nozarēs, kāpēc še strādāja tikai sveštautieši un par labu bija jāņem patērētājam to ražojumi, kurus sveštautietis viņam sniedza, — rakstīja Brīvā Zeme 1936. gadā. — Viena no šādām vēl neiekarotām un arī komplicētākām rūpniecības nozarēm vairākus gadu desmitus atpakaļ bija drogu, farmaceitiskā, ķīmiskā un kosmētiskā rūpniecība. Latvieši šajā nozarē vēl nebija savu vārdu teikuši, izņemot dažus drogistus (Resnais, Midegs, Ramiņš, Pods). Nacionālais darbs šajā nozarē, patiesību sakot, sākās ar Pētera Putniņa firmas nodibināšanu (5. sept. 1911. g.), kad šī nozare guva latviešu iniciatīvu un citu, daudz plašāku vērienu.

«Bankas un baņķieri nekur netiek mīlēti, bet bez banku devuma ekonomikā arī nekur neiztiek,» intervijā laikrakstam Diena sacījis ilggadējais Saeimas Finanšu un budžeta komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns.

Runājot par Krājbankas krahu, viņš norādījis: «Lai gan iepriekš bija visdažādākās runas, Krājbankas krīze parādījās kā pērkons no skaidrām debesīm. Tomēr ārkārtīgi precīzi nostrādāja FKTK situācijā, kad krīze jau bija atklāta un faktiski no tās vairs nevarēja izvairīties. Tomēr, skatoties uz notikumiem, kas attīstījās ārkārtīgi strauji, man rodas sajūta, ka Latvijas valsts amatpersonas rīkojās kā aktieri filmā, kuras scenārijs un režisora griba ir labi zināma. Krājbankas sakarā mazāki pārmetumi ir FKTK, kas tiešām nevarēja zināt prettiesiskus bankas amatpersonu lēmumus, šeit vairāk uzmanības ir jāpievērš drošības institūciju rīcībai.»

Pēc Latvijas Krājbankas kraha jāvērtē ne vien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), bet arī Latvijas drošības iestāžu atbildība, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Par banku sistēmas stabilitāti ir atbildīga ne tikai komisija, bet arī drošības iestādes, kas nav pietiekami strādājušas, teica Valsts kontroliere.

Sudraba arī norādīja uz to, ka citās valstīs Krievijas finansistam Vladimiram Antonovam netika ļauts darboties banku biznesā, taču Latvijā bijis citādi, turklāt Latvijā jau bijuši gadījumi, kad bankas nonākušas krīzes situācijā, no kuriem bija jāgūst mācība

Kā atbildīgās iestādes Krājbankas situācijā Sudraba minēja gan FKTK, gan Satversmes aizsardzības biroju, Drošības policiju un Latvijas Banku.

Db.lv jau rakstīja, ka pēc iztrūkuma vairāk nekā 100 miljonu latu apmērā konstatēšanas FKTK apturēja Krājbankas darbu un iesniedza tās maksātnespējas pieteikumu.

Ja Karvas HES būtu piederējusi kādam Džonam vai Karlam, tad Latvijas valsts, visticamāk, varētu rēķināties ar kārtējo daudzmiljonu investīciju strīdu. Taču par vietējā uzņēmēja «apstrādāšanu» galvu sāpināt nav vērts.

Tāda varētu būt stāsta morāle par Latvijas valsts iestāžu attieksmi pret investoriem. Neiedziļinoties gadiem ilgušajā diskusijā par to, vai mazās hidroelektrostacijas (HES) uz Latvijas upēm ir spožums vai posts un vai tām vispār ir nākotne Latvijas enerģētikā, notikumi ap Karvas HES pēc būtības ir brīdinājums teju jebkuram investoram, kas Latvijā vēlas kaut ko būvēt.

SIA Patina īpašnieks Aldis Stūriška Karvas HES no iepriekšējiem īpašniekiem nopirka 2010. gadā ar jau 2002. gadā projektam izsniegtu būvatļauju, kuru atsevišķu darbu pabeigšanai nolēma pagarināt. Paņēmis bankā kredītu, uzņēmējs rēķinājās, ka 2011. gada nogalē Karvas HES, kā saka, strādās rūkdams. Lauku Atbalsta dienests (LAD) iebildumus necēla un būvatļauju pagarināja, bet, kā gadījās, kā ne, iejaucās vides organizācijas un apstrīdēja būvatļaujas pagarināšanu. Būtiski piebilst, ka netika apstrīdēta pati būvatļauja un arī pašā būvniecības procesā netika konstatēti pārkāpumi. Vienkārši izrādījās, ka pēc spēkā esošās likumdošanas LAD neesot drīkstējis būvatļauju pagarināt, tas bijis jādara citai institūcijai. Līdz ar to pēc vairākus gadus ilgušiem tiesu darbiem jau otrā Latvijas tiesu institūcija lēmusi par labu dabas draugu sūdzībai, būvatļaujas pagarinājumu atzīstot par nelikumīgu. Jāsaka, ka ap Karvas HES jezga tika sacelta patiešām skaļa – šī lieta maksāja amatu arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāram Aleksandram Antonovam, kurš it kā vienpersoniski esot lēmis par finansējuma piešķiršanu šim skandalozajam projektam. No A. Antonova perspektīvas gan notikumi izskatījušies citādi, viņš izplatījis paziņojumu par politisko korupciju un savu atstādināšanu no amata gatavojas apstrīdēt. Tomēr vislielākajos jaņos laikam gan palicis pats Karvas HES īpašnieks, kurš tāpēc vien, ka dažas iestādes nav zinājušas, vai ir tiesīgas izsniegt konkrētus dokumentus, ir spiests gadiem ilgi ciest zaudējumus un maksāt bankai par piešķirto kredītu.

Situācijā, kad tik daudz tiek runāts par Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā un to, cik ievērojamas naudas summas tiek paredzētas šīs krīzes seku mazināšanai, informācija par studiju kreditēšanas sistēmas apturēšanu šķiet nesaprotama un neloģiska.

Ceru, ka gan ierēdņi, gan dažādu partiju politiķi spēs pārkāpt pāri savstarpējo attiecību problēmām, domāt valstiski un atrisināt šo uzdevumu atrisināt!

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, pirms Covid-19 pandēmijas veidotajā plānā bija paredzēts studiju kredītu fonds 13 miljonu eiro apmērā, bet uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro.

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēma, kas tika iedarbināta pirms pāris mēnešiem, patiesībā, diemžēl, ir viens no retajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu "sadarbības" veiksmes stāstiem. Turklāt, cik zināms, esošā IZM izstrādātā finansēšanas kārtība ir tapusi ciešā sadarbībā ar nozari, būtiski atvieglojot un modernizējot nosacījumus studējošajam. Tika atcelta prasība par otro galvotāju, kas daudziem studējošiem bija šķērslis, kā arī atcelti novecojušie studiju kredīta summas ierobežojumi un ieviesta elektroniska datu apmaiņa starp augstskolām un kredītiestādi, attālinātā pieteikšanās un līguma parakstīšana. Tādēļ nav saprotams, kāpēc FM neatbalsta IZM piedāvājumu par 560 000 eiro pārdali, ko ministrija radusi savos resursos, studiju kreditēšanai, lai kompensētu iztrūkumu, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.