Amerikai pienācis laiks atvadīties no ne visai mīlētā prezidenta Džordža Buša, vietā nākot sīvā vēlēšanu cīņā uzvarējušajam demokrātam Barakam Obamam. Otrdien, 20. janvārī notiekošā B. Obamas inaugurācija solās būt visu laiku dārgākā, ar to saistītajām izmaksām sasniedzot vairāk nekā 150 miljonus ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka pasākumus apmeklēs teju divi miljoni cilvēku, tāpēc lielākā daļa līdzekļu tiek atvēlēti drošības pasākumiem.

Db jau rakstīja, ka jaunā prezidenta lielākais izaicinājums jaunajā amatā būs izvest valsti cauri smagam un, iespējams, ilgam ekonomiskās lejupslīdes periodam.

Finanšu krīze, mājokļu tirgus sabrukums un bezdarbnieku skaita pieaugums, kā arī tādi ilgtermiņa izaicinājumi kā veselības aprūpes sistēmas uzlabošana un atkarības no ārvalstu enerģijas mazināšana - visiem šiem jautājumiem vajadzētu kļūt par prioritāti nākamā prezidenta darbu sarakstā. Savukārt lielākais izaicinājums būs tikt galā ar ekonomiku, ko vispārīgi uzskata par nonākušu recesijā. ASV mājokļu tirgus krīze noveda pie lielas finanšu krīzes, kas likusi bankām samazināt kreditēšanas apjomus, bet patērētājiem un uzņēmējiem strauji samazināt tēriņus.

Pasaulē populārā konstruktora Lego izklaides parkā Legoland Kalifornijā izveidota jaunievēlētā ASV prezidenta Baraka Obamas inaugurācijas pasākuma norise. Tā kļuvusi par parka galveno izklaidi, raksta Telegraph.co.uk.

Lego konstruktora meistari izveidojuši Baltā Nama modeli, autokolonnu, un cilvēku pūļus, kas vēro pēc kārtas 44. ASV prezidenta inaugurācijas pasākumu.

Neskaitot no Lego klucīšiem veidoto 4 collas garo B. Obamu, Legoland ASV prezidenta inaugurācijas atrakcijā var ievērot, ka pasākumā piedalās arī no Lego konstruktora veidoti B. Obamas ģimenes locekļi, jaunievēlētais viceprezidents Džozefs Bidens ar sievu, pašreizējais prezidents Džordž Bušs ar sievu, pašreizējais viceprezidents Diks Čeinijs ar sievu, kā arī bijušais ASV prezidents Džordž H. W. Bušs ar sievu.

Dažādos ASV reģionos ievērojami palielinājušies ieroču un munīcijas pārdošanas apjomi pēc tam, kad par ASV prezidentu ievēlēts Baraks Obama, kurš, pēc ieroču īpašnieku domām, varētu aizliegt atsevišķu ieroču nēsāšanu, ziņo aģentūra Reuters.

Kāds ASV ieroču veikala īpašnieks norādījis, ka nākamajā dienā pēc vēlēšanām viņš saņēmis neparasti daudz pasūtījumu un atsevišķi ieroči, piemēram, AR-15, pāris dienu laikā tikuši izpirkti pilnībā. "Laikam pastāv bažas, ka tie [atsevišķi ieroči] tiks aizliegti, un, visticamāk, ka tā arī būs," sacījis veikala īpašnieks, piebilstot, ka B. Obamas mērķis ir samazināt ieroču pielietojumu valstī.

ASV Nacionālais šaušanas sporta fonds norāda, ka industrija šogad augusi par 10%, turklāt vislielākais pieprasījums bijis tieši pirms prezidenta vēlēšanām. Savukārt uzreiz pēc Obamas ievēlēšanas atsevišķu reģionu ieroču veikalu pārdošanas apjomi vairāk nekā trīskāršojušies.

Šodien ASV jaunais prezidents Baraks Obama dos zvērestu un sāks pildīt valsts vadītāja pienākumus. Viņa inaugurācijas ceremonija solās būt grandiozākā un dārgākā valsts vēsturē, bet pēc tās amerikāņi sagaida no jaunā līdera pārmaiņas uz labo pusi, īpaši ekonomikā, raksta Dienas bizness.

Zelta ādere biznesam

Taču gaidāmā prezidenta inaugurācija nav tikai milzu izdevumi. Vašingtonas uzņēmējiem tā kļuvusi par īstu zelta āderi. Populārākie ir suvenīri ar Obamas attēlu. Krūzītes, T-krekli, mērces un cepumi, kā arī suvenīru dolāri ar jaunā prezidenta fotogrāfiju tiek ķertin izķerti. Dienas laikā suvenīru veikalu īpašnieki Vašingtonā dabū nedēļas ieņēmumus — līdz pieciem tūkstošiem dolāru. Pieprasījums aug, jo inaugurācijas dienā Vašingtonā tiek gaidīti ierodamies līdz pieciem miljoniem cilvēku no visas valsts.

Galvenā - ekonomika

ASV prezidents Baraks Obama ir atklājis informāciju par valsts 2012. gada budžetu, to raksturojot kā «pirmo daļu» no nākotnē paredzētajiem finansu samazinājumiem. 2012. gada budžets tiek veidots ar mērķi kopumā panākt 1,1 triljonu ASV dolāru lielu ietaupījumu nākošās desmitgades laikā, ziņo BBC.

Obama norādīja, ka valstij būs jārēķinās ar plašiem finansējuma griezumiem, tomēr arī piebilda, ka «mēs nevaram upurēt mūsu nākotni» ar pārāk drastiskiem samazinājumiem. Šie pasākumi ir paredzēti vairākās jomās, tostarp 50% liels griezums nabadzīgo cilvēku apkures apmaksas programmai un 25% samazinājums Lielo ezeru ekosistēmas atjaunošanas iniciatīvai.

Analītiķi gan ir pauduši šaubas, vai Obamas plāns ietaupīt 1,1 triljonu dolāru būs pietiekams līdzeklis cīņā ar smago ekonomisko situāciju.

Republikāņi, kas dominē Pārstāvju palātā, savukārt uzskata, ka paredzamie ietaupījumi nav pietiekoši, lai cīnītos ar budžeta deficītu. «Prezidenti tiek ievēlēti, lai vadītu un tiktu galā ar nopietniem izaicinājumiem,» norādīja republikāņu budžeta komisijas pārstāvis Pauls Raiens (Paul Ryan). «Lielākā problēma, ar ko saskaras mūsu ekonomika pašlaik un valsts tuvākā nākotnē, ir kredītu krīze. Viņš situāciju padara vēl sliktāku,» Raiens piebilda. Lai gan Obama ir tiesīgs ierosināt budžetu, tikai ASV kongress var to pieņemt un piešķirt tam līdzekļus.

Tā secinājuši amerikāņi, kas līdz šim Melnajā kontinentā pārsvarā nodarbojušies ar humanitāro palīdzību

Pragmatiskā Ķīna ir krietni priekšā ASV komerciālas jēgas gūšanā no darbības Āfrikā. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru, raksta Bloomberg. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrikas tirdzniecībā ar Ameriku.

Miljardi piedzīšanai

Ķīnas konkurentu piedzīšanai ASV kompānijas gatavojas Āfrikā investēt 14 miljardus dolāru, ASV un Āfrikas vadītāju samitā paziņojis prezidents Baraks Obama. Samits domāts jaunu un krietni vairāk uz komerciāliem pamatiem dibinātu ASV un Āfrikas valstu attiecību sākšanai. Papildus privātajam sektoram arī oficiālā Vašingtona piešķirs vēl 17 miljardus dolāru valsts un kontinenta multilaterālajiem fondiem Āfrikas ekonomikas un divpusējo lietišķo sakaru veicināšanai, raksta Financial Times.

Esošā ASV prezidenta Baraka Obamas un viņa konkurenta republikāņa Mita Romnija otrās priekšvēlēšanu debates aizvadītas spraigā gaisotnē.

B. Obama, kura uzstāšanās iepriekšējo debašu laikā tika raksturota kā neveiksmīga un vāja, šoreiz revanšējies un asāk diskutējis par nodokļu, ārpolitikas un ekonomikas jautājumiem. Savukārt M. Romnijs atgādināja B. Obamas neizpildītos solījumus.

M. Romnijs apgalvoja, ka B. Obamas politikas rezultātā ASV bez darba ir miljoniem cilvēku, bet valsts ekonomiskās atveseļošanās lēnie tempi liecinot pat prezidenta politikas neveiksmi. Savukārt B. Obama aizstāvēja savu ekonomisko politiku, norādot, ka M. Romijs ievēlēšanas gadījumā atbalstītu tikai bagātniekus.

«Gubernators Romnijs apgalvo, ka viņam ir piecu punktu plāns. Viņam patiesībā nav piecu punktu plāns – viņam ir tikai viens punkts, un tas ir nodrošināt, ka bagātākie ļaudis spēlē pēc citiem noteikumiem,» sacīja B. Obama.

To, ka obligātās veselības apdrošināšanas (OVA) sistēmas ieviešana, saistot to ar nodokļu nomaksu, Latvijā varētu būt viens no efektīvākajiem instrumentiem veselības aprūpes sakārtošanai, atzinuši gan veselības aprūpes nozares pārstāvji, gan apdrošinātāji. Tomēr, lai to ieviestu, ir kardināli jāmaina esošā sociālās apdrošināšanas sistēma, kam savukārt nepieciešams papildus finansējums, kā valstij patlaban nav. Tamdēļ vismaz šobrīd pieņemts lēmums uzlabot esošo sistēmu, kas paredz pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, kā arī skaidri definēt valsts nodrošināto pakalpojumu grozu (uz ko atbildīgās institūcijas tiek aicinātas jau gadiem).

Jācer, ka par spīti nozares ministru regulārajai rotācijai un faktam, ka valstī kopumā nav novērojama pieņemto lēmumu pēctecība un konsekvence, plānotie uzlabojumi sistēmā tiks reāli ieviesti. Tajā pašā laikā jājautā, vai vēlāk apstākļi OVA ieviešanai būs kļuvuši labvēlīgāki (finanšu līdzekļi, nodokļu iekasēšanas mehānisms u.tml.)? Vai arī nodzīvosimies tik tālu, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmai būs nepieciešamas «Obamas reformas»?

Turpinot. Saskaņā ar Latvijas valsts Satversmi, valstij ir pienākums nodrošināt iedzīvotājiem veselības aprūpes minimumu. Šogad pirmo reizi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību ir noteikts veselības aprūpes minimums, kas pienākas ikvienam Latvijas iedzīvotājam - uz vienu Latvijas iedzīvotāju noteiktais veselības aprūpes budžets ir LVL 192,50.

Atkārtoti ievēlētā ASV prezidenta B. Obamas «tvīts» un fotoattēls, kurā viņš redzams, apskaujam savu sievu Mišelu Obamu, kļuvis par visvairāk «retvītoto» ziņojumu mikroblogošanas vietnes Twitter vēsturē, kā arī pārpējis sociālā tīkla Facebook rekordus.

ASV prezidents tvītoja fotoattēlu ar vārdiem «Vēl četri gadi» (Four more years) pirms aptuveni deviņām stundām, un pašlaik šo ziņojumu «retvītojis» vairāk nekā pusmiljons Twitter lietotāju.

Šis solis vēlreiz apliecināja sociālo mediju lomu potenciālo vēlētāju informēšanā un iespaidošanā.

Pēc ziņām, ka B. Obama atkārtoti ievēlēts ASV prezidenta amatā, saistībā ar to vietnē Twitter ik minūti tika ierakstīti vairāk nekā 327 tūkstoši ziņojumu, raksta BBC.

Fotoattēls, kurš pavadīja B. Obamas ierakstu Twitter, tika ievietots arī sociālajā tīklā Facebook un drīz vien saņēma visvairāk «patīk» novērtējumu pasaulē un lielākā sociālā portāla pastāvēšanas laikā.

ASV prezidents Baraks Obama nākamajam finanšu gadam, kas sāksies 1.oktobrī, ir iesniedzis valsts budžeta projektu četru triljonu ASV dolāru (3,5 triljonu eiro) apmērā ar izdevumu un nodokļu reformām, kas gan, visticamāk, tiks noraidīts republikāņu kontrolētajā parlamentā.

Izmantojot to, ka ekonomika ir kļuvusi veselīgāka, Obama mudina atkāpties no vairākus gadus īstenotās politikas, ka taupība ir pirmajā vietā, un savā plānā ir iekļāvis būtiskus izdevumus infrastruktūrai, izpētei un armijai.

Augsta ranga amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas, norādīja, ka no Obamas budžeta plāna «iegūs vidusšķiras ģimenes un mūsu ekonomikas priekšplāns un centrs, vienlaikus turpinot progresu uz fiskālās disciplīnas atjaunošanu».

«Nav jāizvēlas starp šīm divām lietām,» sacīja amatpersona un piebilda, «patiesībā varat izpildīt abas».

Plāns paredz, ka pasaulē lielākās ekonomikas budžeta deficīts saglabāsies zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - līmeņa, ko ekonomisti uzskata par ilgtspējīgu.

ASV nekustamo īpašumu magnāts un uzņēmuma Westgate Resorts īpašnieks un izpilddirektors, kurš solīja Baraka Obamas uzvaras gadījumā pēc prezidenta vēlēšanām atlaist darbiniekus, savu solījumu nav turējis un, gluži pretēji, palielinājis kompānijā strādājošo algas par 5%, raksta CNN Money.

Jau rakstīts, ka pirms vēlēšanām Westgate Resorts īpašnieks Deivids Sīgels (David Siegel) saviem darbiniekiem izsūtīja vēstuli, kurā teica, ka viņi var balsot par to prezidenta kandidātu, kurš viņiem labāk patīk, tomēr B. Obamas ievēlēšanas gadījumā kompānijai būs jāmaksā jauni nodokļi un tāpēc D. Sīgelam nāksies samazināt kompānijas izmērus - «griezt» darbinieku skaitu un pabalstus.

«Kad jūs izvēlēsieties, par ko balsot – uzdodiet sev jautājumu – kurš kandidāts saprot ekonomiku un uzņēmējdarbību, bet kurš nesaprot? Kura kandidāta politika apdraud jūsu darba vietu? Atbildiet uz šiem jautājumiem un jūs zināsiet, kurš kandidāts ir spējīgs aizsargāt un izglābt jūsu darbu,» D. Sīgels ieteica vēstulē savas kompānijas darbiniekiem. Saskaņā ar ASV mediju rakstīto, viņš pauda, ka B. Obamas otrā prezidentūras termiņa laikā ekonomikai tiks nodarīts liels kaitējums.

ASV prezidenta Baraka Obamas izvēlētā ASV ekonomikas stimulēšanas metode ir neprātīga un tā novedīs pie milzīgiem un neefektīviem tēriņiem.

Šādu viedokli intervijā Fox Business Network paudis mediju magnāts Ruperts Medoks, kuram piederošie plašsaziņas līdzekļi aktīvi atbalstīja B. Obamu priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Mediju magnāts uzskata, ka, neraugoties uz to, ka B. Obamas darbība medijos vēl joprojām tiek atspoguļota pozitīvi, jau gada beigās iedzīvotāju domas par jauno ASV prezidentu var mainīties uz slikto pusi, ja situācija ekonomikā neuzlabosies.

Šomēnes B. Obamas administrācija cieta neveiksmi ASV kongresā, kur centās panākt likumdevēju atbalstu veselības aprūpes sistēmas reformai un klimata pārmaiņu samazināšanas programmai.

#Uzņēmumu pārstāvjiem, kas grib virzīt savu zīmolu Facebook, jāiegaumē, ka kopienas jeb grupas būs svarīgākas nekā jebkad.

Ziņu par to, ka Facebook mainīs ziņu lentas (timeline – angļu val.) algoritmu, dažādi pasaules interneta resursi aprakstīja ar skaļiem virsrakstiem. Daži to nosauca par giljotīnu medijiem, kam Facebook ir viens no galvenajiem lietotāju «piegādātājiem». Daži savukārt metās apgalvot, ka sociālo mediju vide neatgriezeniski mainīsies un nekas neliecina, ka šīs pārmaiņas būs pozitīvas. LinkedIn un Twitter klusē un turpina ierasto praksi – pagaidām pieturēsies pie jau pārbaudītajiem algoritmiem. Vai tā būs viņu lielā iespēja?

Facebook prioritāri ziņu lentā turpmāk rādīs paziņojumus no draugiem, ģimenes locekļiem un grupām, kam pievienojies konkrētais lietotājs, pieņemot, ka šīs ziņas viņu interesē visvairāk. Sociālā tīkla vadītājs Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) uzsver, ka tā ir atgriešanās pie «saknēm», tajā pat laikā neapšaubot, ka zīmoliem savu auditoriju sasniegt būs grūtāk nekā jebkad agrāk. Eksperti norāda, ka tuvāko mēnešu laikā zīmoli pieredzēs būtisku kritumu dabīgajā sasniedzamībā jeb «organic reach» un arī kopējais sociālajā tīklā pavadītais laiks samazinās. M. Zakerbergs gan uzskata, ka šis laiks, kas tiks veltīts Facebook, būs pavadīts kvalitatīvi.

Pēc J.D. Power veiktās aptaujas Japānā visvairāk jūsmojot par ārzemju zīmoliem, tiesa pirmajā vietā pagaidām atrodas pašmāju Lexus, kuram uz papēžiem min vācu BMW.

J.D. Power ikgadējā aptaujā par automarku dīleru cetros piedāvāto servisu pašmāju Nissan, Toyota un Honda autogiganti ir ievērojami zaudējuši ārvalstu zīmoliem, tostarp Mercedes, Audi, Volvo, Ford. Simpatizēšana ārzemju markām ir aizgājusi tik tālu, ka īpašu novērtējumu pārējo autoīpašnieku vidū izpelnīsies tie Japānas iedzīvotāji, kuri būs iegādājušies, piemēram, BMW vai Mercedes auto, turklāt ar stūres ratu kreisajā, nevis kā ierasts Japānas tirgū labajā pusē.

Japāņi visvairāk jūsmo par ārzemju zīmoliem

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Preču zīmoli mācās no Baraka Obamas veiksmīgās kampaņas sociālajos tīklos, saka sabiedrisko attiecību kompānijas Ogilvy PR Worlwide reģionālais vadītājs Stjuarts Smits.

Patiesībā daži no labākajiem komunikācijas paraugiem ir tieši politiskās kampaņas, jo tajās ir lielāka brīvība radošiem meklējumiem, nekā veicinot kāda patēriņa produkta noietu.

Kā gan tā?

Ja komunicējat idejas, jūs varas atļauties būt agresīvāks. Un tajā ir arī «visu vai neko» situācija.

Tas gan.

Un ir kampaņas beigu termiņš. Politiskā kampaņa ir smags pārbaudījums, bet tā nav uzticības veidošana gadiem un gadiem ilgi. «Balsojiet par mums ŠODIEN!»

Līdzīgi, starp citu, tagad ir sociālajos medijos, jo tur ikviens vienlaikus gan eksperimentē, gan mācās. Nav tā, ka aģentūrām būtu atbilde, kā reklamēties sociālajos medijos. Aģentūras nemaz nav tik drošas, ko klientiem būtu jādara, un visi eksperimentē – kā aģentūras, tā klienti, un visi mācās ļoti lielā ātrumā.

ASV prezidents Baraks Obama nācis klajā ar ekonomikas stimulēšanas plānu 447 miljardu ASV dolāru vērtībā, kam vajadzētu radīt jaunas darba vietas un likt miljoniem amerikāņu atgriezties darbā.

B. Obama arī aicinājis ASV Kongresu nekavējoties pieņemt viņa ekonomikas plānu, vēsta Fox News.

ASV prezidenta plānā paredzēts samazināt nodokļus gan darba devējiem, gan arī darba ņēmējiem, kopējā nodokļu samazinājuma summa sasniegs 240 miljardus ASV dolāru.

25 miljardus ASV paredzēts tērēt skolu infrastruktūras uzlabošanai, lai modernizētu aptuveni 35 tūkstošus skolu. Vēl 35 miljardi dolāru paredzēti, lai novērstu 280 tūkstošu skolotāju un iespējamo atlaišanu.

50 miljardi dolāru tiks tērēti transporta infrastruktūras attīstīšanai un remontēšanai.

Tāpat līdzekļi tiks piešķirti Irākas un Afganistānas karu veterānu nodrošināšanai ar darba vietām, kā arī esošā policistu un ugunsdzēsēju skaita saglabāšanai.

Par ASV prezidentu atkārtoti ievēlēts Baraks Obama, citējot provizoriskos datus, vēsta Washington Post. Obamam būs jāturpina strādāt pie valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanas un milzīgo parādsistību atrisināšanas, kas joprojām ir ASV lielākā problēma. Baraka Obamas uzvara ASV prezidenta vēlēšanās pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības noskaņojumu Eiropā, pastiprinot nekustamā īpašuma īpašnieku un investoru pārliecību.

[Papildināta no 10. rindkopas]

Tiesa, oficiālie ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti pagaidām nav zināmi.

Premjers Valdis Dombrovskis šorīt LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka, neskatoties uz to, vai uzvar republikāņu vai demokrātu prezidenta kandidāts, kopumā ASV ārpolitiskais kurss attiecībā uz Latviju būtiski nemainīsies.

B. Obama saņēmis 303 elektoru balsis, bet viņa sāncensis – Mits Romnijs – 203 balsis. Zaudējumu vēlēšanās atzinis M. Romnijs, kurš Bostonā, uzrunājot savus atbalstītājus, novēlēja B. Obamam veiksmīgu prezidentūru.

«Šis mūsu nācijai ir lielu izaicinājumu laiks. Es ceru, ka prezidents būs veiksmīgs, vadot mūsu valsti,» uzrunājot savus atbalstītājus, sacīja M. Romnijs.

Paredzams, ka demokrātu vadītā Baltā nama kurss negūs elektorāta apstiprinājumu , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kongresa un Senāta vēlēšanas paši amerikāņi sauc par «puslaika» vēlēšanām, galveno uzsvaru liekot uz ASV prezidenta vēlēšanām pēc diviem gadiem. Tomēr ir skaidrs, ka tieši neapmierinātība ar demokrātu prezidenta Baraka Obamas politiku Baltajā namā rīt notiekošajās vēlēšanās būs vadmotīvs, lai arī likumdevēja augšpalātā – Senātā – vairākumu gūtu republikāņi.

Spriežot pēc analītiķu komentāriem, Amerikas vēlētājiem nepatīk «dreifa sajūta» bez spējas kaut ko ietekmēt, kurā, šķiet, iekļuvusi pasaulē aizvien lielākā vienotā ekonomika. Pēdējie dati gan ir iepriecinoši, jo šā gada trešajā ceturksnī ASV ekonomika ir augusi pat necerēti strauji – par 3,5% salīdzinājumā ar šo laiku pērn.

Daži analītiķi un novērotāji paredz, ka pēc B. Obama atkal ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, valsts būs sadalījusies divās nometnēs. Atšķirīgs viedoklis par vēlēšanu rezultātiem ir arī vairākām ietekmīgāk personām, piemēram, bijusī amatpersona Džons Jū (John Yoo) pauda cerību, ka B. Obamas jaunais prezidentūras laiks būs «kas vairāk par dīvainām grimasēm, negantiem skatieniem un uzbrukumiem Romnija investīciju portfolio», magnāts un televīzijas seja Donalds Tramps (Donald Trump) aicinājis amerikāņus uzsākt revolūciju, savukārt medijos Washington Post un US News pausts neslēpts atbalsts par B. Obama uzvaru.

Neilgi pēc tam, kad tika paziņots, ka Baraks Obama ir atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā, D. Tramps mikroblogošanas vietnē skaidri pauda savu viedokli, ievietojot Twitter ierakstus, kas jau nodēvēti par melodramatiskiem. Uzņēmējs nosodīja ASV «demokrātisko procesu», paziņoja, ka vēlēšanu komisijai ir drauds demokrātijai un tautai būtu jāsāk revolūcija. «Mūsu valsts tagad ir nonākusi nopietnās un vēl nebijušās briesmās... kā nekad agrāk,» pauda D. Tramps.

Pretrunīgi vērtēts britu lordu palātas biedrs izsludinājis atlīdzību 10 miljonu mārciņu (aptuveni 8,3 miljoni latu) par ASV prezidenta Baraka Obamas un eksprezidenta Džordža Buša notveršanu, vēsta Lielbritānijas plašsaziņas līdzekļi.

Lords Nazirs Ahmeds (Nazir Ahmed), kurš 1998. gadā kļuva par pirmo islamticīgo britu pēru, savu piedāvājumu izteicis esot Pakistānā, kā atbildi ASV izludinātajai atlīdzībai par informāciju, kas ļautu notvert pakistāniešu kaujinieku Hafizu Saīdu, kurš tiek turēts par teroraktu veikšanu Mumbajā.

N. Ahmeds vairākas reizes esot sacījis, ka «ja ASV var izsludināt 10 miljonus par Hafizu Saīdu, es varu izsludināt 10 miljonu atlīdzību par prezidenta Obamas un viņa priekšgājēja Džordža Buša noķeršanu».

Lords tāpat apliecinājis, ka atlīdzību izmaksās jebkādā gadījumā – pat, ja viņam nāksies pārdot savu personīgo māju.

Latvija ir pievilcīga vieta naudas ieguldīšanai un tai ir liels potenciāls ārvalstu investīcijām, intervijā aģentūrai LETA sacīja bijušais ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš šonedēļ Rīgā ieradies, lai iegūtu informāciju par situāciju Latvijā un apsvērtu iespējas investēt.

Kerijs, kurš apsverot iespējas iesaistīties biznesā un kļūt par investoru, Rīgā ieradies, jo uzskatot, ka šai pasaules daļai ir milzīgs potenciāls, kas daļēji jau tiek īstenots.

Tas attīstās ātrāk nekā pārējā Eiropā, sacīja bijusī amatpersona, paužot viedokli, ka cilvēki skatās uz vietām kā Latvija, kur ir valdība, kas vēloties virzīties uz priekšu, kur esot labi īstenota politika, darbaspēks, iespējas tirdzniecībai Eiropas Savienībā un ārpus tās.

«Jūsu eksporta rādītāji aug, rūpniecības rādītāji palielinās. Ja nemaldos, jūsu rūpniecības rādītāji ir pieauguši par 5,5%, pieaudzis arī kopprodukta rādītājs, kas ir augstāks nekā pārējai Eiropai. Līdz ar to šī izskatās kā vieta, kur kaut kas notiek un iespējas ir īstas,» savu viedokli skaidroja bijušais ASV ārlietu resora vadītājs.

Prezidenta Baraka Obamas administrācija atcēlusi tehnoloģiju giganta Apple iPad un iPhone ierīču tirdzniecības aizliegumus ASV.

Jūnijā ASV Starptautiskā tirdzniecības komisija (ITC) secināja, ka Apple pārkāpj konkurējošās kompānijas Samsung patentētas tehnoloģijas. Komisijas lēmums nozīmēja, ka iPhone un iPad tirdzniecība varētu tikt aizliegta. Strīdīgais patents saistīts ar 3G bezvadu datu pārraides tehnoloģiju un ar iespēju vienlaicīgi darbināt vairākus informācijas pārraides pakalpojumus.

ASV prezidenta B. Obamas, kuram ir tiesības atcelt ITC lēmumus, administrācija paziņojusi, ka šāds lēmums pieņemts, jo pretējā gadījumā tiktu negatīvi ietekmēti ASV ekonomikas konkurētspējas nosacījumi. Komisijas lēmuma atcelšana gan ir visai rets notikums, norāda BBC.

ASV fiskālās klints iestāšanās nākamā gada sākumā var pasaules lielākajā ekonomikā izraisīt recesiju.

ASV prezidenta vēlēšanās saspringtā cīņa ir uzvarējis līdzšinējais ASV prezidents Baraks Obama. Nozīmīgākie tuvākā laikā lēmumi ASV saistās ar tā saukto «fiskālo klinti». ASV līdz ar nākamā gada sākumu, ja netiek pārskatīts termiņš, beigsies nodokļu atvieglojumi un sāksies izdevumu samazināšana aptuveni 600 miljardu ASV dolāru vērtībā. Šobrīd lielākās daļas pasaules ekonomistu prognozes liecina, ka tas ASV varētu izraisīt recesiju. Līdzīgi uzskata arī SEB ekonomisti. «Pēc smagnējās izaugsmes otrajā ceturksnī, trešajā attīstības tempi nedaudz pieauga. Tomēr, ja vērtējam ceturtā ceturkšņa un nākamā gada sākuma izredzes, tad risku līmenis ir audzis. Pēc ievēlēšanas Obamas galvenais uzdevums būs panākt budžeta un valsts parāda pieauguma stabilizēšanas pasākumu īstenošanu. Tomēr demokrātu un republikāņu pieeja problēmas risinājumam krietni atšķiras. Lielākais izaicinājums prezidentam ir fiskālās klints izaicinājumi sākot ar nākamo gadu, kad automātiski tiktu atcelti Buša prezidēšanas laikā pieņemtie nodokļu atvieglojumi un spēkā stātos federālo izdevumu samazināšanas pasākumi, kuru fiskālais efekts būtu aptuveni 600 miljardu dolāri. Tas varētu radīt viļņošanos finanšu tirgos un ievilkt ekonomiku recesijā, kas atstātu būtisku ietekmi arī uz globālo ekonomiku, Eiropu tai skaitā,» risku izceļ SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.