Jaunākais izdevums

Augusta sākumā medijus pāršalca prieka vēsts – ekonomika atgriezusies neredzētos augstumos, iekšzemes kopprodukts pieaudzis pa 10,3% attiecībā pret 2020.gadu, viss lieliski, gluži kā pandēmijas nebūtu bijis.

Taču ekonomika nav tikai skaitļu disciplīna, lielākoties tās analīze balstās spējā redzēt kopainu. Un, ja ņem vērā, ka 2020.gadā pasaule praktiski apstājās pandēmijas dēļ, tad daudz precīzāks situācijas mērījums būtu pret 2019.gadu, un tad dati vairs nemaz nav tik rožaini.

Veicot pavisam vienkāršus aprēķinus un ņemot vērā, ka 2020.gada pavasarī IKP pret 2019.gada pavasari nokritās par 8,9%, reālais tā pieaugums kopš 2019.gada 2.ceturkšņa ir 1,4%. Labāk tāda izaugsme nekā nekāda, taču šampanieti šaut vaļā īsti nav pamata. Drīzāk atviegloti nopūsties, ka par spīti pandēmijai esam daudz maz atgriezušies pirmskrīzes stāvoklī un raudzīt, lai situācija nepasliktinātos. Par turpmāku “gāzi grīdā” izaugsmi šobrīd runāt ir pāragri, ņemot vērā, ka epidemiologi brīdina par jaunu pandēmijas vilni rudenī.

Un šeit, ar laika distanci, parādās vairāki jautājumi par valdības lēmumiem, kas, it kā labu gribot, ekonomikā ielādēja pārāk daudz naudas.

Laika jautājums, kad tas rezultēsies inflācijā, kuru mājsaimniecībām, kam jau tā nāksies pievilkt jostas komunālo maksājumu jauno, lielāko rēķinu dēļ, pārciest varētu kļūt sarežģīti. Kā var redzēt pēc uzņēmumu gada pārskatiem, valsts atbalsts ļoti palīdzējis vairākām nozarēm ne tikai izdzīvot, bet arī turpināt darbu – un nereti bijis arī nevietā. Kā, piemēram, būvniecības nozarei, kura arī pandēmijas laikā bija darbojusies ļoti sekmīgi, tika piešķirts atbalsts 200 miljonu eiro apmērā, veicinot tās vēl ātrāku pārkaršanu.

Par šo vairāk politiski nekā ekonomiski orientēto lēmumu mēs, visticamāk, samaksāsim ilgtermiņā. Vai, piemēram, lauksaimnieki. Lai arī pandēmijas laikā, kad neskaitāmas nozares cīnījās par izdzīvošanu, rudzi un kartupeļi turpināja augt, govis turpināja dot pienu, un cilvēki joprojām pirka pārtiku, tomēr valdība lēma par ārkārtas palīdzību 45,5 miljonu eiro apmērā lauksaimniekiem, kas vienkārši papildināja zemnieku makus.

Nenoliedzami, vairākas ģimenes ārkārtējās situācijas laikā zaudēja pamata ienākumus, tāpēc daudziem iedzīvotājiem vienreizējais 500 eiro bērnu pabalsts nāca īstajā laikā. Tā vietā, lai analizētu mājsaimniecības ar bērniem un to nepieciešamību pēc atbalsta, jo pandēmijas iespaidā pelnītāji ir palikuši bez iztikas līdzekļiem, šo pabalstu saņēma visas ģimenes, kurā aug nepilngadīgi bērni, un kopumā valsts ekonomikā tika iepludināti ap 180 miljoniem eiro. Tāpat vien.

Šo visu varētu uztvert kā mācību stundu ekonomikā vidusskolas pēdējās klasēs, skaidri parādot, kā bez dziļākas analīzes iepludinot naudu tautsaimniecībā, tiek veicināta inflācija. Taču šobrīd vidusskolēnu solos sēžam mēs visi un esam spiesti noraudzīties, kā mazumtirdzniecībā kāpj cenas, kā pieaug pakalpojumu izmaksas un kā ceļas vispārējais dārdzības līmenis. Robežas joprojām nav pilnībā atvērtas, mēs nekādi nezinām, kādas epidemioloģiskas krīzes sagādās nākamais rudens, tāpēc lielākā daļa resursu tiek meklēti uz vietas Latvijā – gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību līmenī.

Palielinoties pieprasījumam un arī maksātspējai, neizbēgami kāps cenas. Optimismam nav pamata, arī rudens būs karsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets - ERST Finance izpilddirektors Arnis Blūmfelds

Armanda Vilciņa, 31.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā ir ticība sev un dinamiska virzība uz priekšu, jo jebkurš panākums ir ilgtermiņa darba rezultāts, uzskata AS ERST Finance izpilddirektors Arnis Blūmfelds.

Pat tad, ja viss uzreiz nenotiek tā, kā iecerēts, nedrīkst apstāties, ir jāturpina doties uz priekšu, jo tūlītēju savas rīcības rezultātu biznesā parasti nākas redzēt ļoti reti, spriež A. Blūmfelds. Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem, vadot uzņēmumu, viņš uzskata balansa atrašanu. Vienmēr var teikt, ka lietas varēja izdarīt vēl labāk, taču nedrīkst aizmirst par samērīgumu – attīstībai nav jābūt ātrai, bet gan nepārtrauktai, domā A. Blūmfelds.

Nebaidās no izaicinājumiem

“Savu pirmo naudu nopelnīju 12 gadu vecumā, kopā ar vecvecākiem mežā lasot brūklenes,” atminas A. Blūmfelds.

“Visu nedēļu tās tīrījām, bet sestdienās jau četros no rīta devāmies uz Vidzemes tirgu ogas pārdot. Tā bija mana pirmā pieredze, kā rezultātā ļoti ātri sapratu naudas vērtību un to, cik lielas pūles jāpieliek, lai to nopelnītu. Šis darbs man jau bērnībā ļāva saprast, ka pārdošana ir viena no tām lietām, kas man labi padodas, – es patiesi izbaudu šo procesu,” atzīst A. Blūmfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #4

DB, 25.01.2022

Dalies ar šo rakstu

Ražošanai nepieciešamo izejmateriālu cenu vairākkārtējais pieaugums, pat dažu materiālu īslaicīgs deficīts būtiski sadārdzina ražošanu, vienlaikus pandēmijas ietekmē mainījusies patērētāju uzvedība un sīvā konkurence ražotājiem liek meklēt efektivizācijas risinājumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25. janvāra numurā lasi:

Statistika. Tēriņi pandēmijā – bažu un ierobežojumu spogulis.

Tēma. Investori komercīpašumos pērn ieguldījuši vairāk nekā pusmiljardu.

Naudas pieejamība un bažas par inflāciju mudina investorus ieguldīt nekustamajā īpašumā.

Kapitāldaļu tirdzniecība pieklususi.

Tendences. Birojus Rīgā, par spīti riskiem, būvēs vairāk.

Aktuāli. Inflācijas ugunsgrēka slāpēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru