Jaunākais izdevums

VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) padomes loceklis Kaspars Ozoliņš 17. februārī iesniedzis uzņēmumam AS "Latvijas valsts meži" paziņojumu par padomes locekļa amata atstāšanu, sociālajā tīklā Linkedin paziņojis K.Ozoliņš.

"Uzskatu, ka mana kā neatkarīga padomes locekļa pienākumu veikšana uzņēmumā AS "Latvijas valsts meži" turpmāk nav iespējama. Patstāvīgi dažādu apšaubāmas biznesa vides pārstāvju, politisko organizāciju, kā arī nepamatoti respektētu pseidoekspertu centieni dažādā un bieži prettiesiskā veidā diskreditēt gan uzņēmuma, gan tajā strādājošo darbinieku (tai skaitā padomes locekļu un manu) reputāciju man nav pieņemami. Tāpat man nav pieņemama jebkāda veida spiediena izdarīšana uz padomes locekļiem par veidu kādā būtu izlemjami tiesību aktos noteiktie tikai un vienīgi padomes kompetencē esoši lēmumi (par šāda spiediena izdarīšanu esmu informējis kapitāla daļu turētāja pārstāvi iepriekš)," vēsta K.Ozoliņš.

"Man ir ļoti skaidra vīzija par AS "Latvijas valsts meži" nepieciešamajiem stratēģiskās attīstības virzieniem, kā arī man ir visas nepieciešamās kompetence un zināšanas kā to paveikt, tomēr manis iepriekš pieminēto apstākļu dēļ to pilnvērtīga realizācija tiek liegta. Ļoti augsti vērtēju uzņēmuma AS "Latvijas valsts meži" nākotnes potenciālu, kā arī uzņēmuma darbinieku spējas un uzskatu, ka AS "Latvijas valsts meži" gan kā uzņēmuma, gan kā Latvijas valstij tik nozīmīgu resursu pārvaldītāja attīstības iespējas ir unikālas Latvijas ekonomikas izaugsmē," skaidro K.Ozoliņš.

LVM valdes priekšsēdētājs ir Pēters Putniņš, bet valdes locekļi - Toms Reiziņš, Jānis Stankevičs un Jānis Lapiņš.

Savukārt LVM padomes priekšsēdētājs ir Edmunds Beļskis, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Aivars Tauriņš, bet padomes locekļi ir Rinalds Muciņš un Kaspars Ozoliņš.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.

K.Ozoliņš pašlaik ir LVR Flote valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Air Baltic Corporation” (airBaltic) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem ievēlēti Andris Liepiņš, Klāvs Vasks un Kaspars Ozoliņš.

Jauno airBaltic padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Andra Liepiņa kompetence ir korporatīvā pārvaldība, uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu vadība. Kopš 2019.gada Liepiņš pilda padomes locekļa amatu VAS “Latvijas dzelzceļš” un kopš 2022.gada padomes locekļa amatu SIA “Rīgas nami”. Pirms tam viņš bijis padomes loceklis AS “Latvenetergo”, padomes priekšsēdētājs uzņēmumos VAS “Starptautiskā Lidosta Rīga”” un “airBaltic”. No 2001.gada līdz 2014.gadam viņš ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu. Liepiņam ir maģistra grāds biznesa vadībā (EMBA), kas iegūts Rīgas Biznesa skolā, starptautisko attiecību maģistra grāds, kas iegūts Kolumbijas universitātē (Columbia University of the city of New York) un maģistra grāds sabiedrības vadībā, kas iegūts Latvijas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) akcionāru sapulcē 3.martā apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

LVM padomē iecelta Zane Driņķe, Mārtinš Gaigals, Sintija Ķikste, Mārtiņš Līdums un Edvīns Zakovics.

ZM atzīmē, ka Driņķe ir biznesa augstskolas "Turība" profesore ar kompetencēm budžeta plānošanā, personālvadībā, stratēģisko plānu izstrādē un vadībā, kā arī kvalitātes vadības sistēmas pilnveidē un kontrolē.

Gaigals ir meža nozares stratēģijas un investīciju plānošanas eksperts. Tāpat viņš pārzina uzņēmumu attīstības procesu virzību, inovatīvu ideju ieviešanu un datu apstrādi.

Ķikstei ir kompetence starptautiskajā sadarbībā un publiskā iepirkuma procesa plānošanas, vadīšanas un uzraudzības jautājumos.

Savukārt Līdums ir meža nozares eksperts ar pieredzi iestāžu vadības jautājumos, meža nozares normatīvajā regulējumā un kompetencēm meža nozares zinātnisko un izglītības jautājumu integrēšanā uzņēmuma darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Klāvs Vasks, liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt aviokompānijas padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā iecelts Kaspars Ozoliņš. Vienlaikus padomes locekļa amatā strādās Andris Liepiņš.

Darbu "airBaltic" padomē padomes locekļa amatā turpina arī mazākuma akcionārs Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens.

Izmaiņas kompānijas padomes sastāvā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas pirmdien, 26.jūnijā.

Jau vēstīts, ka 2023.gada jūnija vidū akcionāru sapulcē uzņēmuma padomē tika iecelts Liepiņš, Vasks un Ozoliņš. Jauno "airBaltic" padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Liepiņa kompetence būs korporatīvā pārvaldība, uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu vadība, Vaska kompetence būs finanšu jautājumi un audits, kā arī risku vadība un iekšējās kontroles sistēmas, bet Ozoliņa kompetence būs gaisa pārvadājumi un stratēģiju izstrādes un ieviešanas joma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “WTM Solutions” zinātnieki sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldes meitas kompāniju LVR Flote īsteno pētniecības projektu ar mērķi izstrādāt inovatīvu kuģu dīzeļdzinēju izplūdes gāzu attīrīšanas tehnoloģiju un gāzes attīrīšanas iekārtas prototipu, kā arī veikt tā testēšanu reālā darbības vidē uz LVR Flote kuģiem.

Projekts tiek realizēts ar ES Atveseļošanas fonda atbalstu projekta “Mašīnbūves kompetences centrs” ietvaros.

Latvijas zinātnieku mērķis ir, izmantojot savu unikālo know-how, radīt kuģu izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtu, kas ir videi draudzīgāka, efektīvāka un vienlaikus lētāka par tām, ko jūras pārvadātāji izmanto pašreiz. Stāsta SIA “WTM Solutions” vadošais pētnieks Dmitrijs Uspenskis: “Lai izpildītu prasības par sēra emisiju samazināšanu izplūdes gāzēs, pašreiz uz kuģiem tiek izmantotas attīrīšanas iekārtas - tā saucamie skruberi, kas atdala sēru no pārējās degvielas sadegšanas laikā. Rezultātā sērs kopā ar sodrējiem un nesadegušajām degvielas atliekām skruberos pārvēršas par bīstamajiem atkritumiem. Mūsu izstrādātā tehnoloģija ļauj atdalīt slāpekļa oksīdus, visas aromātiskās un ogļūdeņraža daļiņas (metānus), izdalīt sēru tīrā formā un savākt to tālākai izmantošanai. Pašlaik mēs strādājam pie risinājuma, lai neitralizētu atlikušo CO2. Ceram, ka nākamajā etapā izdosies īstenot arī šo ieceri ar akadēmiķa, Latvijas zinātņu akadēmijas prezidenta Ivara Kalviņa tiešu līdzdalību.”

Komentāri

Pievienot komentāru