Dabaszinātņu, inženierzinātņu, matemātikas un tehnoloģiju 48 stundu hakatonā "The Raccoons" jaunieši bez priekšzināšanām apgūs programmēšanas pamatus.

Aizgūstot piemēru no starptautiskās pieredzes, 48 stundu ilgais hakatons pulcēs 100 talantīgus, ambiciozus un apņēmīgus studentus, kuri vēlas iegūt plašākas zināšanas tehnoloģiju jomā izklaidējošā un savstarpējo sadarbību veicinošā vidē. Pasākumā jaunieši darbosies komandās, kopīgi eksperimentēs un īstenos radošas idejas, piemēram, veidojot digitālo mākslu, datorspēles, mājas lapas, aplikācijas, un datu vizualizācijas.

"Hakatoni ir ideāla tehnoloģiju smilšukaste, kur dalībnieki var satikt līdzīgi domājošos un pavadīt nedēļas nogali, kopā strādājot pie trakām un radošām idejām, eksperimentējot, un paralēli arī apgūstot dažādas tehniskās zināšanas. Studentu hakatonu, piemēram, "Major League Hacking" formāts pasaulē ir plaša kustība, kas arvien vairāk attīstās un dod iespēju visu nozaru studentiem gūt pamatzināšanas dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, matemātikā un tehnoloģijās. Līdz šim kustība nebija nonākusi līdz mūsu reģionam, un ir pienācis laiks to mainīt un aicināt studentus ne tikai no Latvijas, bet arī no citām Eiropas valstīm," uzsver hakatona vadītāja Līna Marta Sarma.

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Lai uzņēmums gūtu panākumus, svarīgi ir darīt to, kas patiešām sagādā prieku, uzskata Kristians Gabaliņš, Kraso Group padomes priekšsēdētājs.

Arī peļņa, protams, ir svarīga, taču tas nav galvenais, spriež K.Gabaliņš, uzsverot, ka viņš pats nekad nav fokusējies uz tūlītēju un tiešu materiālo rezultātu. Vienmēr esmu uzskatījis, ka svarīgs ir arī process - ko, kā un kāpēc darīt. Es pats, piemēram, nekad nevarētu darīt to, kas ir pretrunā ar manām vērtībām vai to, kam es neticu, atzīmē Kraso Group padomes priekšsēdētājs.

Patīk radošs darbs

Bērnībā, kā jau daudzi mazie puiši, sapņoju kļūt par ugunsdzēsēju, bet vēlāk vēlējos kļūt par celtnieku, atminas K.Gabaliņš. “Tolaik dzīvoju Liepājā, rajonā, kas tapa iedzīvotāju acu priekšā un nebeidzams celtniecības process gluži vienkārši bija tas, kas ikdienā notika visapkārt. Arī viss mans brīvais laiks un spēles ar vienaudžiem aizritēja šajās jaunbūvēs jeb, kā tās dēvēja manā bērnībā, stroikās. Pēc izglītības esmu mākslinieks – meistars. Pēc Liepājas Mākslas skolas absolvēšanas iestājos Viļņas Mākslas akadēmijā, kur studēju arhitektūru. Tātad manai izglītībai ir visai tieša korelācija ar to, ar ko nodarbojos šobrīd. Nekad neesmu bijis ciparu galva, arī savā profesionālajā ikdienā vados pēc sajūtām un emocijām. Mana izglītība, kur aktīvi tika trenēta radošā domāšana tam palīdzējusi, jo vienmēr, meklējot risinājumu problēmjautājumiem, mēģinu paraudzīties uz lietām un jautājumiem no maksimāli dažādiem rakursiem. Un jāteic, ka visai bieži pierādās – jo risinājums ir netradicionālāks, jo labāk,” teic K.Gabaliņš, kurš savu pirmo darba pieredzi guva jau skolas laikos.

Gatavojoties sarunu festivālam «LAMPA», Cēsu pils parka kokos top īpaša trīs līmeņu platforma «KO-KĀ». Uz tās Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ar partneriem aicina diskutēt par klimata pārmaiņām, katra atbildību un rīcību pārmaiņu mazināšanā.

Savstarpēji savienotās platformas, kas veido trīs līmeņu būvi, top no baļķiem, kas tiek stiprināti ar virvēm, izmantojot īpašus sējumus, būtiski palielinot būves izturību, stāsta Matijs Babris, RTU Arhitektūras fakultātes maģistrantūras students un «TreeHouse Place» līdzdibinātājs. «TreeHouse Place» ir RTU studentu biznesa pirmsinkubatora «IdeaLAB» absolventi, kuri turpina attīstīt savu projektu Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju institūta Climate-KIC projektā «ClimateLaunchpad 2018».

«KO-KĀ» ir trīs līmeņu būve, kas idejiski sasaucas ar RTU un sadarbības partneru festivālā «LAMPA» aktualizēto jautājumu par individuālo, kolektīvo un valstisko atbildību klimata pārmaiņu novēršanā trīs laika nogriežņos (pagātne, tagadne, nākotne) un trīs atbildības līmeņos. «Katrs no mums pieņem individuālos lēmumus kā rīkoties, ko attīstīt, atbalstīt. Mēs vēlamies caur savu noformējumu atspoguļot iniciatīvas, kas tapušas, pateicoties jauniešu entuziasmam, zināšanām, izpratnei un cieņai pret vidi un mums dotajiem resursiem,» teic Liene Rubina, RTU Dizaina fabrikas projektu vadītāja, «Climate-KIC HUB Latvia» vadītāja.

Britu karaļnams meklē sociālo mediju speciālistu, kas nodarbotos ar karalienes Elizabetes II un citu karaliskās ģimenes locekļu reputācijas un ietekmes vairošanu pasaulē, paziņojusi Bekingemas pils.

Jaunais "digitālās iesaistes dienesta vadītājs", kas par savu darbu gadā saņems 45 000-50 000 sterliņu mārciņas (aptuveni 54 000-60 000 eiro), strādās ar nelielu palīgu komandu, cenšoties "atrast jaunus veidus, kā noturēt karalieni sabiedrības redzeslokā un uz pasaules skatuves," norādīts paziņojumā.

No pretendentiem tiek prasīta darba pieredze sekmīgās kompānijās, laba orientēšanās digitālajās platformās un tehnoloģijās, kā arī inovatīva un radoša domāšana.

Šā dienesta uzdevums būs "iepazīstināt auditoriju visā pasaulē ar karaļnama publisko lomu un darbību" un "atspoguļojot tiklab valsts vizītes, kā balvu pasniegšanas ceremonijas vai karaliskās ģimenes locekļu saderināšanos, pastāvīgi raisīt interesi un sasniegt plašu auditoriju."