Jaunākais izdevums

Parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits 2021. gadā samazinājies līdz 263 047 lietām par kopējo summu 125,813 miljoni eiro, kas ir par 19,53% mazāk nekā 2020. gadā, savukārt no jauna nodoto parādu kopējā summa ir kritusies teju divas reizes jeb par 42,89%.

Samazinājies arī piedzinēju skaits. Nozare ar 11,15% jeb 29 338 lietām par kopējo summu 5,444 miljoni eiro un citu preču un pakalpojumu joma ar 8,79% jeb 23 132 lietām par kopējo summu 6,571 miljons eiro. Rezultātā kredītiestādes zaudēja līderpozīciju parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēju klientu dalījumā pēc no jauna nodoto parādu apmēra, proti, nododot atgūšanai parādus 11,919 miljonu eiro apmērā jeb par 86,714 miljoniem eiro mazāk. Kredītiestāžu parādu piedziņas apjoma kritums ir gandrīz 8 reizes.

Vislielākais atgūstamo kredītu apjoms kredītiestādēm

Neraugoties uz to, ka pērn strauji krities kredītiestāžu prasījumu apjoms, pēc kopējā parādu portfeļa parādu summas apmēra dalījumā pa nozarēm 2021. gadā joprojām vislielākais ārpustiesas parādu atgūšanai nodotais parādu portfelis (no kopējā parādu portfeļa lietām) attiecināms uz kredītiestādēm, un tas sasniedz 915,065 miljonus eiro. Pārējās nozares veido nepilnus 40% no kopsummas. Pēc no jauna izsniegto parādu kopsummas 2021. gads ar 579,8 miljoniem eiro tuvojas desmitgades rekordam 2018. gadā, kad no jauna izsniedza 629,8 miljonus. Ievērojot straujo inflāciju, visticamāk, tieši privātpersonām būs kārdinājums vērsties pie nebanku kreditētājiem, un paredzams, ka jau drīzumā pieaugs piedziņu skaits. Tāpat 2022. gada rudens nesīs trīs reizes lielāku elektrības cenu, apkures maksājumus un neprognozējamu pārtikas izdevumu pieaugumu. Visticamāk, piedziņu daudzums varētu augt arī nekustamo īpašumu uzturēšanā, kā arī elektronisko saziņas līdzekļu nozarē.

Visu rakstu lasiet 2.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nesamaksāti rēķini un ieilguši parādi. Ar kādām sekām jārēķinās?

Elīna Lesničenoka, “TGS Baltic” zvērināta advokāta palīdze, 21.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru