Latvijas lidsabiedrības airBaltic padome ir iecēlusi Erno Hildēnu (Erno Hildén) par uzņēmuma izpilddirektoru. Viņš šo amatu sāks pildīt 2025. gada 1. decembrī.

E. Hildēns ir Somijas pilsonis, un viņam aviācijas un finanšu nozarē ir vairāk nekā 25 gadu starptautiskas darbības pieredze. Līdz šī gada jūnijam viņš ieņēma Skandināvijas lidsabiedrības SAS Scandinavian Airlines izpildviceprezidenta un grupas finanšu direktora amatu, esot nozīmīga vadības komandas daļa uzņēmuma pārmaiņu un kapitāla piesaistes laikā. Pirms darba SAS viņš ieņēma vadošus amatus Saudi Arabian Airlines Group un Finnair Plc, kur strādāja kā finanšu direktors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis.

airBaltic padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs: “Pēc rūpīga un profesionāla atlases procesa, ko vadīja speciāli izveidota nominācijas komiteja un neatkarīgs ārējais personāla atlases partneris, un kura laikā tika izvērtēti vairāki augsti kvalificēti kandidāti, esam gandarīti iecelt Erno Hildēnu par nākamo airBaltic izpilddirektoru. Viņa spēcīgā pieredze aviācijā un finanšu jomā sniegs būtisku pienesumu lidsabiedrībai, turpinot tās attīstību un gatavojoties nākamajam izaugsmes posmam. Padome ar nepacietību gaida ciešu sadarbību ar E. Hildēnu un valdi turpmākajā periodā.”

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir pārcelts uz 2026.gadu, vebinārā par aviokompānijas pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viņš informēja, ka lidsabiedrība turpina darbu pie potenciālā IPO, ievērojot naudas līdzekļu taupīšanas režīmu visā 2025./2026.gada ziemas sezonā.

Komentējot, vai "airBaltic" tuvākajā laikā būs nepieciešams papildu finansējums no akcionāriem, Jakovļevs sacīja, ka valstij ir iespējams ieguldīt uz tirgus nosacījumiem pamatā ar citiem privātiem investoriem. "Mēs kā uzņēmuma vadība uzskatām - jo vairāk ir iespējams ieguldīt pašlaik, jo vieglāk būs finansēt "airBaltic" darbību ziemas sezonā, kā arī tiks radīta labāka augsne potenciālajam IPO vai citam stratēģiskajam darījumam," minēja Jakovļevs.

Viņš piebilda, ka kompānija turpina plānot naudas plūsmu, paredzot sliktāko scenāriju, ka papildu ieguldījumi no valsts nebūs. "Tas ir mūsu bāzes scenārijs - kapitāla izmaksu samazināšanās, cita veida operacionālās darbības un naudas plūsmas optimizācija, lai turpinātu darbību līdz 2026.gada iespējamajiem IPO logiem," piebilda Jakovļevs.

Igaunija jebkādus lēmumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju iegādi pieņems tikai pēc tam, kad būs saņēmusi oficiālu piedāvājumu no Latvijas puses, paziņoja Igaunijas reģionālo lietu un infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

Lai gan ideja par Igaunijas un Lietuvas iesaisti "airBaltic" īpašnieku struktūrā ir izskanējusi jau iepriekš, šonedēļ Satiksmes ministrija (SM) saņēma valdības atļauju izteikt piedāvājumu kaimiņvalstīm.

Leiss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR trešdien teica, ka nav iespējams runāt par to, vai valdība apsvērtu dalību "airBaltic", kamēr Igaunija nav saņēmusi konkrētu piedāvājumu iegādāties "airBaltic" akcijas.

Igauniju interesē, lai lidsabiedrība arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas vairāk galamērķu no Tallinas, viņš piebilda.

Ministrs sacīja, ka Latvija jau ilgstoši meklē iespējas "airBaltic" virzībai, piemēram, izskatot kompānijas akciju kotēšanu biržā, taču pēdējā laikā notikušās izmaiņas vadībā var aizkavēt šo plānu īstenošanu.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 1,7 miljonu eiro zaudējumiem, salīdzinot ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem 2024.gada pirmajā pusgadā, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3% un bija 349,6 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025.gada pirmajā pusgadā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 8,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 2,4 miljoni pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā un 1,5 miljoni pasažieri pārvadāti, nodrošinot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus (ACMI).

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā pusgadā veidoja 36 400, kas ir pieaugums par 6,6%. Tostarp 22 800 lidojumi veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, bet 13 500 bija ACMI lidojumi, kas ir par 12,4% vairāk.

Bijušais Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss iecelts Bahreinas nacionālās aviokompānijas "Gulf Air" izpilddirektora amatā, vietnē "LinkedIn" paziņojis Gauss.

Amata pienākumus Gauss sāks pildīt no šī gada 4.novembra.

Gauss raksta, ka ar lepnumu un pateicību raugās uz iespēju vadīt aviokompāniju ar vairāk nekā 75 gadu vēsturi.

Viņš pauž, ka kopā ar komandu un partneriem turpinās stiprināt šo aviokompāniju, veidojot tai spēcīgu nākotni.

Vienlaikus Gauss norāda, ka aviokompāniju papildinās ar savu vadības stilu un centīsies iedvesmot visas iesaistītās puses, tostarp darbiniekus, klientus un partnerus, lai apvienotu spēkus "Gulf Air" panākumiem.

"Gulf Air" dibināta 1950.gadā. Aviokompānija veic regulārus lidojumus uz vairāk nekā 50 galamērķiem 30 valstīs Āfrikā, Āzijā un Eiropā, liecina informācija "Gulf Air" mājaslapā. Aviokompānijas flotē ir vairāk nekā 40 lidmašīnas.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 4,249 miljonu eiro peļņu pretstatā 48,503 miljonu eiro zaudējumiem 2024. gada deviņos mēnešos, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3,3% un bija 594,303 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gada deviņos mēnešos lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 1,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad deviņos mēnešos veidoja 60 300, kas ir pieaugums par 5,9%. Tostarp 36 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 2,4% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet 24 000 bija ACMI lidojumi, kas ir par 11,7% vairāk.

Latvija, tāpat kā Vācijas nacionālā aviokompānijā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), otrdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) aģentūrai LETA sacīja, ka Latvija vienmēr ir atstājusi iespēju līdzieguldījumam kopā ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" uz tieši tādiem pašiem noteikumiem pirms IPO.

Līdzekļi pārdalīti no Finanšu ministrijas (FM) un Satiksmes ministrijas (SM) budžeta programmām, teica Švinka.

Jautāts, vai tiek apspriesti arī citi valsts ieguldījumi "airBaltic", ministrs sacīja, ka patlaban citi papildu finanšu ieguldījumi "airBaltic" nav nepieciešami.

Švinka norādīja, ka ieguldījums atspoguļosies gan pamatkapitālā, gan akciju nominālvērtībā, gan emisijas cenā.

Ministrs teica, ka Igaunija patlaban ir atteikusies līdzieguldīt "airBaltic" pirms IPO, savukārt Lietuva veic padziļinātu izpēti.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un Turcijas nacionālā aviokompānija "Turkish Airlines" ir paplašinājušas esošās sadarbības lidojumu vienošanos, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Tādējādi kopīgais maršrutu tīkls tiks papildināts ar vairākiem jauniem galamērķiem.

Vienošanās paredz, ka "airBaltic" varēs izmantot lidojumu kodu "Turkish Airlines" maršrutos no Stambulas Turcijā uz Tbilisi un Batumi Gruzijā, Ašhabadu Turkmenistānā, Baku Azerbaidžānā, Dušanbi Tadžikistānā un Biškeku Kirgiztānā. Savukārt "Turkish Airlines" izmantos kodu "airBaltic" lidojumos no Rīgas uz Turku un Tamperi Somijā, kā arī uz Palangu Lietuvā.

Lidojumi šajos maršrutos tiks sākti pēc regulējošo iestāžu apstiprinājumu saņemšanas.

"airBaltic" skaidro, ka abas lidsabiedrības kopš 2023.gada kopīgi veic lidojumus starp Rīgu un Stambulu, pamatojoties uz sadarbības lidojumu vienošanos. Taču vienošanās paplašināšana ļaus abām lidsabiedrībām apgūt jaunus tirgus, paplašināt to esošo maršrutu tīklu, uzlabot savienojamības iespējas, kā arī palīdzēs abām lidsabiedrībām paplašināt darbību pasaules mērogā.

Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs pirmdien atļāva Vācijas nacionālajai aviokompānijai "Lufthansa" iegādāties 10% Latvijas nacionālas lidsabiedrības "airBaltic" akciju.

Lai gan Vācijas konkurences uzraugs atzīmē, ka paredzētais darījums rada nozīmīgas bažas par konkurenci dažos maršrutos starp Vāciju un Baltijas valstīm, tas nav licis šķēršļus, jo darījuma vērtība ir mazāka par 20 miljonu eiro slieksni.

Pasažieri var sagaidīt biļešu cenas pieaugumu lidojumiem uz Rīgu, Tallinu un Viļņu, brīdina Federālais karteļu birojs.

Vairākos maršrutos uzņēmumi ir konkurējoši operatori, taču konkurence nav pietiekama, lai samazinātu biļešu cenas, konstatē Vācijas konkurences uzraugs.

Savukārt "Lufthansa" uzsver, ka "airBaltic" arī turpmāk būs pilnībā neatkarīgs uzņēmums un turpinās darboties un konkurēt neatkarīgi".

Federālais karteļu birojs arī sagaida, ka "airBaltic" ņems vērā jaunā mazākuma akcionāra intereses, pieņemot turpmākos lēmumus.

Lai Latvija nacionālās lidsabiedrība "airBaltic" fokusētos uz prioritāriem attīstības virzieniem, no vispārējā stratēģiskā mērķa izņems aspektu, kas saistīti ar uzņēmuma stratēģiskās ekspansijas funkciju ārpus Latvijas, paredz šodien valdības sēdes slēgtajā daļā atbalstītie grozījumi Ministru kabineta (MK) rīkojumā "Par valsts līdzdalības saglabāšanu "airBaltic" un vispārējo stratēģisko mērķi".

SM grozījumu anotācijā norāda, ka mērķis ir noteikt un aktualizēt stratēģisko mērķi, kas atbilst "airBaltic" biznesa attīstības virzienam un ilgtspējas plānam, saistībā ar sākotnējā publiskā piedāvājuma virzību un tā īstenošanai nepieciešamajiem lēmumiem.

"airBaltic" maršruta tīkls ir balstīts uz tranzīta satiksmi caur Rīgas lidostu, kas Latvijai nodrošina lielāku skaitu ar tiešajiem lidojumiem. Tas nostiprina Latvijas pozīcijas Baltijas aviācijas tirgū un veicina investīcijas.

SM skaidro, ka pērn ir palielinājies lidsabiedrības pārvadāto pasažieru un veikto lidojumu skaits. Tāpat ir uzlabots vidējais sēdvietu aizpildījums. Tomēr pērno gadu gan "airBaltic" koncerns, gan mātessabiedrība pabeidza ar ļoti lieliem zaudējumiem. Ņemot vērā negatīvos finanšu rādītājus, ir nepieciešams precizēt uzņēmuma stratēģisko mērķi, uzsverot nepieciešamību darboties pēc komerciāliem un ilgtspējīgiem principiem.

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

"airBaltic" pārstāvji informēja, ka tagad Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem.

"airBaltic" pamatkapitāls palielināts par 16,64 miljoniem eiro - līdz 41 819 525 eiro. Izmaiņas kompānijas pamatkapitālā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien, 28.augustā.

Aviokompānijas pamatkapitāls palielināts, emitējot divas jaunas kategorijas obligāti konvertējamās akcijas, teikts "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

Tostarp viena obligāti konvertējamā akcija piešķirta "airBaltic" stratēģiskajam investoram - "Deutsche Lufthansa Aktiengesellschaft", izpildot kompānijas un tās lielākā akcionāra - Latvijas valsts - saistības, kas izriet no 2025.gada 29.janvārī noslēgtā ieguldījumu parakstīšanas līguma. Savukārt otra obligāti konvertējamā akcija ir piešķirta Latvijas valstij atbilstoši 2025.gada 20.augusta ieguldījumu parakstīšanas līgumam.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ir sākusi piešķirt "Airbus A220-300" lidmašīnām Baltijas valstu pilsētu nosaukumus, informē "airBaltic" pārstāvji.

Pilsētu nosaukumus lidmašīnām piešķirs, balstoties uz 2024.gadā "airBaltic" rīkoto Baltijas pilsētu konkursa rezultātiem.

Kopumā konkursā tika izraudzītas 48 pilsētas - 16 no katras Baltijas valsts -, kuru vārdos nosauks "airBaltic" lidmašīnas. Latviju uz "airBaltic" lidmašīnām pārstāvēs Aizpute, Alūksne, Daugavpils, Kuldīga, Liepāja, Limbaži, Lubāna, Ogre, Olaine, Rēzekne, Rīga, Saldus, Sigulda, Skrunda, Ventspils, Viļaka.

Pirmā no lidmašīnām ar reģistrācijas numuru "YL-ABN" nosaukta Rīgas vārdā. Šai lidmašīnai ir sarkanbaltsarkanais Latvijas karoga krāsojums. Savukārt pārējos izraudzītos Baltijas valstu pilsētu vārdus "airBaltic" lidmašīnām piešķirs pakāpeniski izlases kārtībā, informē aviokompānijā.

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatu trešajai kārtai izvirzīti četri kandidāti, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš norādīja, ka pirmdien, 21.jūlijā, noslēdzās konkursa otrā kārta, kurā piedalījās astoņi pretendenti, un nākamajai kārtai ir izvirzīti četri kandidāti.

Trešā kārta, pēc Švikas minētā, notiks augusta sākumā.

Jautāts, vai "airBaltic" nākamajam vadītājam būs tāds pats atalgojums, kā iepriekšējam aviokompānijas vadītājam, Švinka norādīja, ka atalgojums būs mazāks. "Uzstādījums ir, ka atalgojumam ir jābūt citam. Nozarē konkurētspējīgam, bet krietni zemākam nekā ["airBaltic" iepriekšējam vadītājam Martinam] Gausam," sacīja ministrs.

Jau vēstīts, ka attiecīgajā konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, bet otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti.

Igaunijas valdība ceturtdien nolēma nepirkt Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas, pēc valdības sēdes žurnālistiem paziņoja Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

Viņš skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, jo aviokompānijā vēl nav pabeigta vadības maiņa, un tās finansiālā situācija joprojām ir problemātiska.

Tomēr Leiss norādīja, ka Igaunija ir ieinteresēta attīstīt sadarbību ar "airBaltic", kas nodrošina 30% no Tallinas lidostas pasažieru plūsmas. Lai attīstītu šo sadarbību, Igaunija cita starpā ir gatava piedāvāt aviokompānijai līdz 2030.gadam nepalielināt lidostas nodevas.

Pēc Latvijas satiksmes ministra Ata Švinkas (P) teiktā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV, Latvija piedāvājusi Igaunijai un Lietuvai iegādāties "airBaltic" akcijas ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Vācijas aviokompānijai "Lufthansa", kas iegādāsies "airBaltic" akcijas par 14 miljoniem eiro.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padomē par pagaidu padomes locekli iecelta AS "APF Holdings" padomes priekšsēdētāja vietniece Ruta Amtmane, bet par padomes locekli, kurš pārstāvēs Vācijas nacionālo aviokompāniju "Lufthansa", uz trim gadiem iecelts Aleksandrs Feierzengers, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Padomes pilnvaru termiņš sāksies dienā, kad Uzņēmumu reģistrā tiks apstiprināts "airBaltic" pamatkapitāla palielinājums.

Ministrijā informē, ka stratēģiskā investora iesaistes process "airBaltic" ir noslēdzies pirmdien, 20.augustā, pusēm parakstot vienošanos par grozījumiem sākotnējā investīciju līgumā, lai nodrošinātu investīcijas pabeigšanu.

Ministrijā norāda, ka Amtmanei ir vairāk nekā 20 gadu vadības pieredze juridiskos, atbilstības un korporatīvās pārvaldības amatos banku un finanšu pakalpojumu nozarē. Patlaban viņa ir "APF Holdings" padomes priekšsēdētāja vietniece, bet pirms tam bija "Industra Bank" valdes locekle, kā arī ir ieņēmusi dažādus vadošus amatus AS "Reverta", SIA "DNB Līzings" un "DNB bankā".

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatu pašlaik palikuši trīs kandidāti, šodien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

21.jūlijā noslēdzās konkursa otrā kārta, kurā piedalījās astoņi pretendenti, bet nākamajai kārtai tika izvirzīti četri kandidāti. Pašlaik esot palikuši trīs kandidāti, tostarp no ārvalstīm.

Ministrs stāstīja, ka "airBaltic" padome pašlaik veic individuālās intervijas, un septembra laikā var gaidīt, ka tiks nosaukts potenciālais nākamais uzņēmuma vadītājs.

Jau vēstīts, ka attiecīgajā konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, bet otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti.

Sludinājumā par konkursu uz "airBaltic" izpilddirektora amatu, kas tika izsludināts 2025.gada 30.aprīlī, netika minēts vadītājam paredzētais atalgojums, tomēr "airBaltic" padome iepriekš norādījusi, ka atalgojums būs individuāls jautājums ar izraudzīto kandidātu. 2024.gadā aviokompānijas bijušā vadītāja Gausa alga kompānijā bija 838 568 eiro.

Lietuva pagaidām nav izlēmusi par Latvijas valdības piedāvājumu iegādāties nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas, taču ir lūgusi Latvijai plašāku informāciju, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Eugenijus Sabutis.

"Lietuvas puses lēmuma pagaidām nav, ir ļoti grūti komentēt kaut ko neesošu," ministrs teica aģentūrai BNS, piebilstot, ka Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai" (LTOU) turpina izskatīt Latvijas piedāvājumu.

"Varam tikai pateikt, ka esam lūguši Latvijas pusei plašāku informāciju," viņš apliecināja.

Igaunija jau ir paziņojusi, ka neplāno iegādāties "airBaltic" akcijas, taču Sabutis norādīja, ka nav informēts par tāda lēmuma iemesliem.

"Katrai valstij ir savi izvērtējuma kritēriji, un ir ļoti grūti pateikt, vai Igaunijas puse jau ir izlēmusi un vai lēmums ir galīgs. Tas, ka šodien tiek pateikts nē, nenozīmē, ka pēc sešiem mēnešiem nevar atgriezties pie šī jautājuma," paskaidroja Lietuvas satiksmes ministrs.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic publicējusi atjauninātu informāciju pirms 2025. gada pirmo sešu mēnešu finanšu rezultātu publicēšanas, kas notiks 13. augustā.

Atjaunotā informācija sniedz sākotnējo ieskatu par uzņēmuma nesenajiem darbības rezultātiem, būtiskākajiem sasniegumiem otrajā ceturksnī un perspektīvām turpmākajiem vasaras mēnešiem.

airBaltic izpilddirektora pienākumu izpildītājs un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis: “2025. gada otrajā ceturksnī mūsu darbība Baltijā saglabājās stabila un ar pārliecinošu darbību mūsu maršrutu tīklā, kas savieno Rīgu, Tallinu, Viļņu un plašāku reģionu. Darbības rādītāji, tostarp lidmašīnu dzinēju pieejamība, atbilda mūsu prognozēm. Ņemot vērā lielo pieprasījumu vasaras periodā, mēs esam labā pozīcijā, lai turpinātu stiprināt airBaltic lomu mūsu galvenajos tirgos.”

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka nākamajā vasaras sezonā – no 2026. gada marta beigām līdz 2026. gada oktobra beigām – plāno uzsākt tiešos lidojumus starp Rīgu un Kauņu (Lietuvu), veicot reisus piecas reizes nedēļā.

Jaunā maršruta uzsākšana stiprinās airBaltic pozīcijas kā vadošajai lidsabiedrībai Baltijas valstīs, kā arī veicinās RIX Rīgas lidostas nozīmi kā lielākajam tranzīta mezglam reģionā, nodrošinot plašākās savienojamības iespējas ar pasauli.

Lidojumi no Rīgas uz Kauņu tiek plānoti pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās ar izlidošanas laiku plkst. 23.20. Savukārt reisi no Kauņas uz Rīgu tiks veikti pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un sestdienās ar izlidošanas laiku plkst. 05.35. Plānotais lidojuma ilgums starp abām pilsētām ir aptuveni 50 minūtes.

Mants Vrubļausks (Mantas Vrubliauskas), airBaltic viceprezidents maršruta tīkla jautājumos norāda: “Jaunais savienojums ar Kauņu sekmēs ciešāku Baltijas valstu sadarbību un uzlabos mobilitāti reģionā, vienlaikus nostiprinot airBaltic pozīcijas kā reģionālajam līderim. Turklāt šis maršruts uzlabos reģiona pieejamību un veicinās gan biznesa, gan tūrisma attīstību starp Latviju un Lietuvu. Tas ir nozīmīgs solis, kas ļaus pasažieriem izmantot vēl ērtākas ceļošanas iespējas, kā arī stiprinās RIX Rīgas lidostas nozīmi kā modernam un dinamiskam gaisa satiksmes centram Baltijā.”

Latvijas lidsabiedrība airBaltic uzsākusi tiešos lidojumus jaunā maršrutā, kas savieno Rīgu ar Faro Portugālē.

Lidojumi tiks veikti reizi nedēļā – sestdienās. Šis maršruts papildinās airBaltic piedāvātos lidojumus ziemas sezonā, starp kuriem būs arī reisi no Grankanārijas (Spānija) uz Ļubļanu (Slovēnija), sākot no 2025. gada 25. oktobra, un no Tallinas (Igaunija) uz Madeiru (Portugāle), sākot no 2025. gada 26. oktobra.

Lidojuma ilgums starp Rīgu un Faro ir četras stundas un 55 minūtes.

Gaidāmajā ziemas sezonā airBaltic palielinās lidojumu biežumu no visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām uz Amsterdamu, piedāvājot 19 reisus nedēļā no Rīgas un 14 reisus nedēļā gan no Tallinas, gan Viļņas (Lietuva). Lidsabiedrība ievērojami paplašinās savu klātbūtni Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti), uzsākot lidojumus katru dienu no savas bāzes Rīgā un dubultojot lidojumu skaitu no Viļņas ar četriem reisiem nedēļā starp abām pilsētām.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic publicējusi atjauninātu informāciju pirms 2025. gada trešā ceturkšņa finanšu rezultātu publicēšanas, kas notiks 5. novembrī. Šī informācija sniedz agrīnu ieskatu uzņēmuma nesenajos darbības rezultātos un šī gada augusta tendencēs.

airBaltic izpilddirektora pienākumu izpildītājs Pauls Cālītis: “Mēs ar gandarījumu novērojam spēcīgāku komerciālo sniegumu šovasar. To veicinājusi pielāgošanās tirgus apstākļiem un skaidrs fokuss uz ieņēmumu ienesīguma atjaunošanu gada aktīvajā sezonā.”

Sākotnējie jūlija un augusta dati liecina par pozitīvu dinamiku – ieņēmumi uz pieejamiem sēdvietu kilometriem (RASK) abos mēnešos pieauguši salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Biļešu ienesīgums uzlabojies, pateicoties nepārtrauktai maršrutu tīkla pielāgošanai, mērķtiecīgām komerciālām iniciatīvām un kopējam makroekonomiskās situācijas uzlabojumam Baltijas valstīs.

Cenu politikas rezultātā noslodzes koeficients ir nedaudz samazinājies, taču kopējā ietekme saglabājas pozitīva, ko apliecina ievērojams RASK pieaugums. Pārvadāto pasažieru apjoms, kā bija gaidāms, samazinājās gada griezumā saistībā ar mazāku kapacitāti salīdzinājumā ar 2024. gadu. Papildus tam rezultātus īslaicīgi ietekmēja lidojumu pārtraukšana uz Telavivu jūlijā un augustā reģionālā konflikta dēļ. Šis būtiskais maršruts no septembra ir veiksmīgi atjaunots.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka pakāpeniski tiks ieviesta iekāpšana lidmašīnā, vadoties pēc noteiktām grupām, lai visiem ceļotājiem nodrošinātu raitāku un ērtāku iekāpšanu.

Sākot no 6. oktobra, iekāpšana airBaltic lidojumos tiks veikta, balstoties grupu principā, un tās būs norādītas katra pasažiera iekāpšanas kartē.

Šīs sistēmas mērķis ir mazināt drūzmēšanos iekāpšanas sektoros un nodrošināt mierīgāku lidojumu sākumu. Pasažieriem atliks tikai pārbaudīt savu grupas numuru iekāpšanas kartē un iekāpt lidmašīnā, kad tiks nosaukta viņu grupa.

Laura Vecvanaga-Puķīte, airBaltic klientu apkalpošanas un virszemes operāciju vecākā viceprezidente, norāda: “Jaunā sistēma nodrošina lielāku skaidrību un mierīgāku atmosfēru iekāpšanas sektoros. Aicinot pasažierus iekāpt lidmašīnā, vadoties pēc skaidri noteiktām grupām, tiks samazināta drūzmēšanās, paātrinot iekāpšanu lidmašīnā, tādējādi arī palīdzot mūsu apkalpei. Agrā iekāpšanas iespēja joprojām ir pieejama klientiem, kuriem nepieciešama īpaša palīdzība, un ģimenēm ar maziem bērniem. Kad pasažieri iekāpšanas laikā seko grupai, kas norādīta iekāpšanas kartē, mēs varam veikt iekāpšanu efektīvāk un nodrošināt reisu laicīgu izlidošanu.”

2025. gada jūnijā Latvijas lidsabiedrība airBaltic pārvadāja tuvu pusmiljonam pasažieru – 497 800 – visās savās bāzēs, kas ir par 2% vairāk nekā tajā pašā laika periodā pērn, informē airBaltic.

Lidsabiedrība pagājušajā mēnesī veikusi aptuveni 4 314 lidojumu, kas ir neliels – 1,6% – samazinājums, galvenokārt maršruta tīkla optimizācijas dēļ.

Neskatoties uz šo nelielo reisu skaita sarukumu, airBaltic ir uzlabojusi darbības efektivitāti – noslodzes koeficients pieaudzis par 2,1 procentpunktiem, sasniedzot 84,1%. Tas ir augstākais šī pozīcijas rezultāts, kāds jebkad reģistrēts jūnijā. Pasažieru skaita pieaugums un augstāks noslodzes koeficients atspoguļo pozitīvu pieprasījuma tendenci pēc lidsabiedrības pakalpojumiem.

2025. gada jūnijā airBaltic lidojumu regularitāte sasniedza 99,74%, kas ir par 0,09% augstāka nekā pērn.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa pirmdien paziņoja, ka likvidēs 4000 darbavietu jeb gandrīz 4% no kopējā darbavietu skaita, tai cenšoties digitalizēt, automatizēt un konsolidēt pārvaldības procesus.

"Lufthansa" norāda, ka vairums darbavietu tiks likvidētas Vācijā, un šos restrukturizācijas pasākumus paredzēts īstenot līdz 2030.gadam, ietekmējot uzņēmuma administratīvos procesus.

""Lufthansa" grupa pārskata, kuras darbības nākotnē vairs nebūs nepieciešamas, piemēram, darba dublēšanās dēļ," teikts uzņēmuma paziņojumā. "Jo sevišķi būtiskās izmaiņas, ko rada digitalizācija un mākslīgā intelekta aizvien plašāka izmantošana, nodrošinās lielāku efektivitāti vairākās jomās un procesos."

"Lufthansa" grupa šobrīd nodarbina aptuveni 103 000 cilvēku.

"Lufthansa" grupā ietilpst arī Austrijas nacionālā lidsabiedrība "Austrian Airlines", Šveices nacionālā aviokompānija "Swiss", Beļģijas nacionālā lidsabiedrība "Brussels Airlines" un Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings", kā arī nesen iegādātā Itālijas nacionālā lidsabiedrība "ITA Airways".

Aviokompānija "Norwegian" patlaban neplāno paplašināt bāzi Rīgas lidostā, intervijā sacīja "Norwegian" finanšu direktors Hanss Jorgens Vibstads.

Viņš norādīja, ka patlaban Rīgā ir bāzētas divas "Norwegian" lidmašīnas.

Vibstads atzīmēja, ka aviokompānija izvērtē jaunas iespējas, tomēr patlaban konkrētu bāzes paplašināšanas plānu nav.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānija turpina palielināt galamērķu skaitu no Rīgas, piemēram, nākamgad "Norwegian" sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā.

"Redzam, ka Rīga ir ļoti pievilcīgs galamērķis gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem. Latvijā ir daudz Ziemeļvalstu uzņēmumu un banku, tāpēc pieprasījums ir gan no Latvijas ceļotājiem uz Eiropu, gan no norvēģiem, zviedriem un dāņiem, kuri vēlas apmeklēt Rīgu," atzīmēja Vibstads.

Tāpat viņš papildināja, ka "Norwegian" birojā Rīgā, Gustava Zemgala gatvē, patlaban strādā aptuveni 160 cilvēku un tajā darbojas vairāki departamenti, tostarp finanšu, informācijas tehnoloģiju (IT) un klientu apkalpošanas jomās.