Papildināta - Kļaviņam piemēro piespiedu darba stundas un liek atmaksāt valsts budžetā

2018. gada 16. oktobris plkst. 16:37
Autors: LETA
Sadaļa: Budžets
Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra nu jau bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam saistībā ar nelikumīgu transporta kompensācijas iegūšanu piemērojusi 120 stundas piespiedu darba un uzlikusi valsts budžetā atmaksāt gandrīz 10 000 eiro.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pirmdien piemērojis priekšrakstu par sodu Kļaviņam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojuma izdarīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Apsūdzētais savu vainu atzina pilnībā un piekrita sodam - 120 stundām piespiedu darba, kā arī valsts budžetā iemaksāt noziedzīgi iegūtos līdzekļus 9948 eiro apmērā.

Kļaviņš aģentūrai LETA piemēroto sodu nekomentēja un arī nevēlējās atbildēt uz citiem jautājumiem.

Likumā teikts, ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošus datus un citus lietas apstākļus, ir guvis pārliecību, ka šai personai nevajadzētu piemērot brīvības atņemšanas sodu, taču to nevar atstāt nesodītu, viņš var pabeigt kriminālprocesu, sastādot priekšrakstu par sodu.

Prokurors priekšrakstu par sodu noformē, ja apsūdzētais savu vainu atzīst, ir kompensējis cietušajam radīto kaitējumu, kā arī atlīdzinājis valsts izmaksāto kompensāciju.

Šādi sodītas personas nodarbina Valsts probācijas dienests (VPD) vai valsts vai pašvaldību iestādes, kapitālsabiedrības, aģentūras, biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, ar kurām dienests ir noslēdzis līgumu par probācijas klientu nodarbināšanu piespiedu darbā. Dienestā aģentūrai LETA norādīja, ka dienests atbilstoši sodītās personas prasmēm var organizēt gan fiziskus, gan intelektuālus darbus, piemēram, persona piedalās ielu uzkopšanā, telpu remontā, vai arī izpilda tulkošanas un datorspeciālista pienākumus.

Likums paredz, ka atbildīgā amatpersona izvēlas darba devēju, ņemot vērā pašvaldībām nepieciešamos prioritāros darbus, probācijas klienta sodāmību, izglītību, prasmes, veselības stāvokli un vecumu.

Pirms piespiedu darba izpildes uzsākšanas amatpersona sagatavo darba grafiku, saskaņojot to ar darba devēju un probācijas klientu. VPD kontrolē, kā tiek veikts darbs, sazinoties ar darba devēju un ierodoties piespiedu darba izpildes vietā.

Ja probācijas klients pēc brīdinājuma saņemšanas neierodas pieteikties piespiedu darba izpildei vai atkārtoti pārkāpj šī soda nosacījumus un neinformē par attaisnojošiem iemesliem, VPD sagatavo iesniegumu tiesai par piespiedu darba aizstāšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.

Kļaviņš nav vienīgā plaši zināma amatpersona, kas saņēmusi šādu sodu. VPD savulaik organizēja piespiedu darba izpildi bijušajiem Latvijas nacionālā teātra un Dailes teātra direktoriem Ojāram Rubenim un Aivaram Līnim. Tāpat šādu sodu savulaik saņēma bijušais Jūrmalas mērs Ģirts Trencis.

Jau ziņots, ka lietu izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurš to kriminālvajāšanai prokuratūrai nodeva septembrī. Kļaviņš pēc kompensāciju skandāla 13.septembrī nolika deputāta mandātu. Viņš 12.Saeimā bija ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības saraksta.

No KNAB infografikas bija noprotams, ka Kļaviņš no kādas trešās personas saņēmis čekus par degvielas uzpildi, kurus tā laika deputāts tālāk iesniedzis Saeimas kancelejā kā savus personīgos izdevumus un saņēmis transporta kompensāciju. Infografikā kā reālais degvielas izmantotājs un čeku saņēmējs, kas tālāk tos nodevis Kļaviņam, attēlota persona, kas pārvietojusies ar automašīnu ar melna putna attēlu uz durvīm, kas sasaucas ar Kļaviņa uzņēmuma «Gandrs» logotipu.

Kļaviņš 2016.gada jūnijā kļuva par Saeimas deputātu un novembrī mainīja savu deklarēto dzīvesvietu no Rīgas uz Liepāju. KNAB kriminālprocesu par deputāta darbībām sācis tikai 2018.gada maijā, cik noprotams, pēc masu mediju publikācijām šī gada pavasarī par šo tēmu.

Aģentūra LETA arī ziņoja, ka Kļaviņš pēc kļūšanas par liepājnieku sāka saņemt piecreiz lielāku transporta kompensāciju.

Saeima jūnija beigās nolēma piekrist kratīšanai Kļaviņa dzīvesvietā, automašīnā, kratīšanas rezultātā izņemto mantu apskatei, kā arī automašīnas izņemšanai un apskatei. Pēc Saeimas sēdes Kļaviņu sagaidīja KNAB darbinieki, ar kuriem viņš devās prom.

Debatēs par šo jautājumu Kļaviņš deputātiem lūdza atbalstīt kratīšanas atļaušanu, solot tiesībsargājošajām iestādēm visu parādīt un izstāstīt. Viņš pauda cerību, ka šī situācija atrisināsies. Kļaviņš arī pauda pārsteigumu par šo situāciju. Reizē viņš norādīja, ka jau kādu laiku esot klīdušas baumas saistībā ar to, ka viņš ir nomainījis savu deklarēto dzīvesvietu uz Liepāju. Deputāts uzsvēra, ka Liepājā viņam ir mājas, kur viņš arī uzturas.

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds