Jaunākais izdevums

Pusgada laikā likvidējamās Latvijas Krājbankas administrators un tā palīgs atlīdzībā saņēmuši kopumā 1,529 miljonus latu.

Administratora publicētie darības pārskati liecina, ka no 2011. gada 24. decembra līdz 2011.gada beigām atlīdzībā izmakāti 35,86 tūkstoši latu, bet šogad ik mēnesi administrators atlīdzībā vidēji saņēmis 100 – 250 tūkstošus latu. Tajā skaitā aprīlī administratora atlīdzība sasniedza 563,96 tūstošus latu.

«Maksātnespējas administratora atlīdzība tiek aprēķināta saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Šobrīd Krājbankas administrators ir atguvis nedaudz vairāk nekā 30 milj. latu, no kuriem arī tiek procentuāli rēķināt administratora atlīdzība. Turklāt, gribam uzsvērt, tā nav administratora peļņa, jo no šīs atlīdzības ir jāsedz arī dažādi maksātnespējas procesa izdevumi,» administratora un tā palīga izmaksas komentēja KPMG Baltics preses pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Pēc viņa teiktā, pārskatā norādītais adminitrators ir KPMG Baltics, bet tā palīgs ir J. Ozoliņš, kuram tiek maksāts no administratora atlīdzības. O.Fīrmanis minēja, ka kopumā šajā maksātnespējas procesā pastāvīgi ir iesaistīti vairāk nekā 30 cilvēki, kas strādā pilnu laiku, bet vēl nepieciešamības gadījumā tiek algoti ārpakalpojumu sniedzēji, kas nepieciešami kvalitatīva maksātnespējas procesa veikšanai – arī tas tiek segts no administratora atlīdzības.

Uz jautājumu, cik pusgada laikā ir saņēmis J. Ozoliņš, Db.lv atbildi vēl nav saņēmis.

Rīgas apgabaltiesa par Krājbankas maksātnespējas administratoru pērn 16. decembrī apstiprinājusi zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA KPMG Baltic. KPMG Baltic pilnvaroja Jāni Ozoliņu veikt Krājbankas administratora pienākumus. Krājbanku par maksātnespējīgu tiesa pasludināja 2011. gada 23.decembrī, bet 8. maijā tiesa lēma par labu Krājbankas bankrota uzsākšanai.

Apjomīga Krājbankas aktīvu izpārdošana vēl nav sākusies. Tiesa, pagaidām par 14 700 latiem nosolīts bankas meitas uzņēmums Renesource Capital.

Jau vēstīts, ka pērn Rīgas mērs Nils Ušakovs pievērsa sabiedrības uzmanību uz pārāk lielo atlīdzību administratoram. Kā zināms, Rīgas domei Krājbankā palika ap 10 miljoniem latu, kurus, iespējams, dome neatgūs. Valdība teicās pārskatīt atlīdzības noteikšanu, vienlaikus nosakot, ka uz Krājbankas gadījumu gan tas neattieksies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pauls: Krājbankas klientu nauda ir vienkārši nozagta un ieguldīta airBaltic

LETA, 31.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Krājbanka klientu nauda ir vienkārši nozagta. Tā šodien izziņoto bankas administratora KPMG Baltics lēmumu rosināt sākt bankas bankrota procedūru vērtēja komponists Raimonds Pauls.

Paulam pērn par maksātnespējīgu atzītajā Krājbankā dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 000 latu).

«Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts,» sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta airBaltic.

Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem, taču viņš pagaidām vēl nezinot, vai pats tiesāsies par naudas atgūšanu. Viņš atzina, ka vērtēs tālāko situāciju un tad pieņems lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neizvēlētais administrators Lūsis pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latu

LETA, 26.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora amatam ieteiktā Aigara Lūša administrētā maksātnespējīgā SIA Skonto AL februāra beigās izsolē pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latiem, liecina Lūša paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsole notiks 29.februārī plkst.11 Antonijas ielā 7-2, Rīgā. Iepriekš Skonto AL 920 000 latu zaudējumus saistībā ar kādreiz pazīstamās viesnīcas Rolands pārdošanu no Krājbankas vēlējās piedzīt tiesas ceļā.

LETA jau ziņoja, ka viesnīca Rolands savulaik piederēja Skonto AL un tā bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 miljoniem latu, kas no bankas bija ņemti būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājās tā paša gada 30.ganvārī dibinātā SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Firmai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Izvērtējot nekustamā īpašuma pārdošanas apstākļus, Lūsis secinājis, ka darījuma rezultātā pilnvarnieka Krājbanka vainas dēļ Skonto AL un tās kreditoru kopumam nodarīti zaudējumi, kurus bankai ir pienākums atlīdzināt. Līdz ar to 2010.gada martā Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta prasība pret Krājbanku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar KPMG Baltics vadošo partneri Armini Movsisjanu

Lelde Petrāne, 26.08.2016

Parīze – tie ir svētki, kas vienmēr tev līdzās: pilnīgi piekrītu Hemingveja teiktajam. 2015. gadā svētkus izdevās apvienot ar kādu profesionālu izaicinājumu, mācoties KPMG vadītāju attīstības programmā vienā no pasaules labākajām vadības augstskolām INSEAD.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics vadošā partnere Latvijā Armine Movsisjana. «Ļoti lepojamies ar savu ilggadējo pieredzi finanšu sektorā – esam revidenti vairākumam Latvijas banku un apdrošināšanas sabiedrību. Arī publiskajā sektorā ir pieprasījums pēc profesionālas ekspertīzes, jo īpaši tas novērojams sarežģītākās lietās ar starptautisku raksturu. Tāpēc kā konsultanti palīdzam arī mūsu valstij vairākos nozīmīgos finanšu darījumos,» stāsta A. Movsisjana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināts - KPMG Baltics saņēmis četrus Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumus

BNS, 24.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratore auditorkompānija KPMG Baltics kopumā saņēmusi četrus Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumus, pastāstīja kompānijas korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns.

Viņš norādīja, ka tostarp divi priekšlikumi ir «vairāk vai mazāk atbilstoši Kredītiestāžu likuma prasībām attiecībā uz sanācijas plāniem». Jurcāns gan atzina, ka neviens no pašlaik apskatītajiem sanācijas priekšlikumiem nav uzskatāms par pilnvērtīgu īstenošanas plānu.

Jurcāns norādīja, ka bankas sanācijas priekšlikumi tika iesniegti administratoram pēdējā brīdī ‒ pēdējais saņemts tikai 23.janvārī pulksten 13.45. Līdz ar to pašlaik plānu sīkāka izvērtēšana turpinās, bet sākotnējais vērtējums liecina, ka visos ir trūkumi.

Runājot par konstatētajiem trūkumiem, Jurcāns minēja, ka ir jautājums par atkarību no trešo personu lēmumiem, kuri pašlaik nav skaidri un ar kuriem plāna iesniedzēji nekādu vienošanos nav panākuši. Nepilnības saskatāmas arī iesniegtajos biznesa plānos. «Nebūtu pareizi un lietderīgi nevienai no ieinteresētajām pusēm, ja sanācijas process neved pie bankas ilgtspējīgas attīstības,» viņš paskaidroja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa noraida pret Krājbankas administratoru vērstās sūdzības

Elīna Pankovska, 12.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi bijušā Rīgas mēra Andra Ārgaļa sūdzības, kurās tika lūgts atcelt a/s Latvijas Krājbanka administratoru SIA KPMG Baltics, kā arī viņš apstrīdēja darījumu, ar kuru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) tika «pārcelts» uz Latvijas Krājbankas meitas uzņēmumu SIA Atlantijas biroji.

Tāpat tiesa noraidīja Jāņa Leimaņa, Edgara Leimaņa un Viesturs Šterna sūdzību, kurā viņi arī lūdza atcelt administratoru, DB informēja SIA KPMG Baltic pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Jāatgādina, ka pagājušā gada 6. februārī - dienā, kad tiesa lēma neatzīt BAS maksātnespēju - valsts kontrolētās Krājbankas meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji pilnībā pārņēma BAS no Bertolta Flika un Taurus Asset Management Limited. SIA KPMG Baltic tad norādīja, ka BAS akcijas pārņēmusi, jo, pirmkārt, bijis svarīgi, lai attiecīgais uzņēmums 100% piederētu Latvijas Krājbankai. Otrkārt, lai tā ir finansiāli stabila kompānija, uz kuras pamatbiznesu šis darījums neatstātu negatīvu ietekmi. Citi apsvērumi darījumam neesot bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izdevniecība Žurnāls Santa vērsīsies tiesā pret Krājbankas administratoru

Gunta Kursiša, 26.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs dienas pirms Rīgas apgabaltiesa plāno skatīt pieteikumu par Latvijas Krājbankas bankrota procedūras sākšanu, ar prasību atcelt no amata maksātnespējīgās bankas administratoru SIA KPMG Baltics nolēmusi vērsties arī izdevniecība Žurnāls Santa. Pirms tam ar šādu prasīnu tiesā jau vērsās Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv vairākus privātos Krājbankas kreditorus.

Žurnāls Santa neredz citu iespēju, kā aicināt tiesu atcelt maksātnespējas administratoru SIA KPMG Baltics, pretējā gadījumā bankas kreditoriem savus uzkrātos un zaudētos līdzekļus banka neredzēt, uzskata izdevniecības pārstāvis advokāts Aldis Gobzems.

«Diez vai kāda no valsts un pašvaldības institūcijām, uzņēmējiem vai privātpersonām Latvijā, kas bankas kraha rezultātā zaudēja grūtā darbā nopelnītos vairāk nekā 70 tūkstošus latus, vēlas «atdāvināt» maksātnespējas administratoram un viņa algotajiem speciālistiem savu naudu,» pauda A. Gobzems.

Advokāts norādīja, ka viņam nav izprotamas augstās maksātnespējīgās bankas ikmēneša uzturēšanas izmaksas. «Kāpēc pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas bankā vēl strādā tik liels skaits darbinieku? Vai patiešām šajā posmā ir nepieciešams uzturēt tik daudz bankas speciālistu? Vai tas ir normāli, ka administratīvās izmaksas mēnesī sastāda pus otra miljona latu?» jautā A. Gobzems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Papildināta - KPMG Baltics: Lattelecom un LMT jāveido kā biržā kotēts, integrēts Baltijas telekomunikāciju operators

LETA, 10.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ZZS prasa atklāt, kam no Krājbankas pārskaitīti 50 miljoni latu

Elīna Pankovska, 02.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv draudi, ka maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka kreditoru prasījumus nebūs iespējams apmierināti par apmēram 50 milj. Ls latu, jo šī summa, iespējams, pretlikumīgi pārskaitīta trešajām personām, savā paziņojumā uzsver Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikmēr šo informāciju noliedz, sakot, ka visas izmaksas notikušas saskaņā ar lēumu par saistību izpildes ierobežojumiem. Savukārt informācijiu par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas deputāts Uldis Augulis pauž: «Uzskatām, ka šādā gadījumā ir nodarīts kaitējums arī Latvijas valsts budžetam, jo Latvijas Krājbankā savus finanšu līdzekļus ir noguldījuši arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kopumā aptuveni 70 milj. Ls apmērā. Izskatās, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valdība grib atkārtot savas iepriekš pieļautās kļūdas komunikācijai ar sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā. Neviena atbildīgā valsts amatpersona joprojām oficiāli nav šādu informāciju nedz noraidījusi, nedz arī apstiprinājusi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nenotiek Atlantijas biroji prasījumu tiesību izsole pret AS Air Baltic Corporation

Žanete Hāka, 04.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Atlantijas biroji prasījumu tiesību izsole pret AS Air Baltic Corporation pirmdien nenotika, jo neviens nebija iemaksājis prasīto nodrošinājumu 1 milj. latu apmērā, informē AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Uz izsoli gan ieradās kompānijas Eurobalt Junipro pārstāvji, kas vēlējās piedalīties izsolē bez prasītā nodrošinājuma iemaksas, kas ir pretēji izsoles noteikumiem.

Šādā veidā Eurobalt Junipro, kura jau iepriekš bija mēģinājuši ierosināt Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespēju uz apstrīdētu prasījumu pamata, centās panākt sev izdevīgu risinājumu, pārkāpjot izsoles noteikumus.

Par tālāko lietas risinājumu administrators lems tuvākajā laikā, informē KPMG.

Prasījumu tiesību nominālvērtība ir 51,68 miljoni latu, un tā ir arī izsoles sākumcena. Līdzekļi no prasījumu tiesību pārdošanas ļautu veiksmīgi turpināt uzsākto norēķināšanos ar bankas kreditoriem, norāda administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperte: LMT un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija

LETA, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Antonovs: KPMG rīkojās tā, lai panāktu agresīvu bankas bankrotu

Ieva Mārtiņa, Līva Melbārzde, 26.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vladimirs Antonovs pārmet KPMG Baltic neieinteresētību Latvijas Krājbankas glābšanā. KPMG Baltic norāda, ka darījuši visu iespējamo, lai izvērtētu bankas sanāciju, bet Krājbankas bijušais līdzīpašnieks un padomes loceklis V. Antonovs, kurš iesniedzis sūdzību tiesā ar lūgumu atcelt KPMG Baltic no administratora pienākumu pildīšanas, uzskata, ka bankas auditors rīkojas tā, lai panāktu agresīvu bankas bankrotu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdz šim nekādus pārkāpumus KPMG darbībā nav saskatījusi un norāda, ka auditorkompānija rīkojas saskaņā ar likumu. Daļa nozares speciālistu norāda uz vairākiem iespējamiem KPMG Baltic pārkāpumiem, kā arī administratora nekompetenci, kamēr daļa uzskata, ka sākusies apzināta nomelnošanas kampaņa, kas nav balstīta uz faktiem, lai panāktu auditorkompānijas nomaiņu un tā vietā ieceltu jaunu bankas administratoru atsevišķu kreditoru interesēs. Arī KPMG Baltic norāda, ka tiesā iesniegtās sūdzības saistītas ar vēlmi izdarīt spiedienu uz tiesu.

Rīgas apgabaltiesa 29. martā plāno skatīt pieteikumu par Krājbankas bankrota procedūras sākšanu, tiesai ir iesniegtas sūdzības par administratoru. «Tiesai nav jāvērtē bankas sanācijas plāni, bet jāizvērtē informācija, ko iesnieguši bankas kreditori, arī V. Antonovs, kurā tie saskata to, ka administrators rīkojies nekompetenti, prettiesiski, ignorējot lielāko kreditoru intereses. Izvērtējot KPMG attieksmi pret bankas maksātnespējas procesu, man viennozīmīgi ir pārliecība, ka kopš procesa sākuma iet tikai uz vienu mērķi - bankrota procedūras sākšanu, turklāt ļoti agresīvas bankrota procedūras uzsākšanu, ar nekavējošu, ātru visu aktīvu realizāciju,» skaidro V. Antonova advokāts Viesturs Zauls. Jautāts, kāda būtu KPMG motivācija to darīt, advokāts norādīja, ka tas būtu jāprasa viņiem, tomēr jau šobrīd varot redzēt, ka administrators sev atlīdzību jau sācis noteikt atbilstoši bankrota procedūrai paredzētajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Administrators un FKTK: Bez valsts atbalsta Krājbankas darbība nav atjaunojama

LETA, 08.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka darbība bez valsts atbalsta nav atjaunojama, taču valsts palīdzību neplāno sniegt, otrdien Rīgas apgabaltiesā pavēstīja maksātnespējīgās Krājbankas administratora - revīzijas kompānijas SIA KPMG Baltics - un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji, pamatojot lūgumu sākt bankas bankrotu.

Saskaņā ar saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem bankas darbības atjaunošanai no valsts būtu nepieciešami vismaz 170 miljoni latu, tādēļ ticis lūgts Finanšu ministrijas (FM) viedoklis. Gan FM, gan Latvijas Banka atzinušas, ka Krājbanka nav sistēmiska banka un tās likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību būs salīdzinoši neliela. FM atbildējusi, ka valsts nav ieinteresēta atbalsta sniegšanā bankai.

Tikmēr kreditoru pārstāvji tiesā pauda viedokli, ka bankas bankrots nav sākams, jo nepietiekami izvērtētas sanācijas iespējas. Kreditoru ieskatā Krājbankas finanšu stāvoklis nav tāds, lai sanācija nebūtu iespējama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KPMG Baltics: pārmetumu izteicēji nerēķinās ar citu kreditoru interesēm

Elīna Pankovska, 23.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka administrators KPMG Baltics kategoriski noraida pēdējo dienu laikā izteiktos apgalvojumus par neprofesionālu administratora funkciju pildīšanu un strādāšanu savu vai kādu trešo personu labā.

Pēc administratora domām, līdzšinējās un arī turpmākajās dienās dažādu personu plānotās aktivitātes saistītas ar vēlmi izdarīt spiedienu uz tiesu, kurai 29. martā jālemj par MAS Latvijas Krājbanka bankrotu.

«Visas šīs agresīvās darbības, kas vērstas uz KPMG Baltics vārda nomelnošanu un profesionalitātes apšaubīšanu, ir tikai un vienīgi šo personu interesēs. Nav noslēpums, ka daudzām personām, iepriekšējās bankas vadības prettiesiskās rīcības dēļ, bankā ir iestrēguši lieli līdzekļi, kurus viņas visiem līdzekļiem tagad cenšas atgūt, nerēķinoties ar citu kreditoru interesēm,» savā paziņojumā norāda administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzētais Priedītis savu vainu noliedz

LETA, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krājbankas administrators Ozoliņš izstājies no administratoru asociācijas

Elīna Pankovska, 27.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par maksātnespējīgu atzītās a/s Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesa administratora KPMG Baltics pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš izstājas no Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesu administratoru asociācijas.

SIA KPMG Baltic izplatītajā paziņojumā norādīts, ka atsevišķu asociācijas personu pastiprinātā interese par Krājbankas maksātnespējas procesu un viņu vēlme iegūt informāciju, kas nav viņu un asociācijas kompetencē, liecinot par spiediena izdarīšanu uz administratora pilnvaroto personu.

Izstāšanās no asociācijas gan neietekmēšot J.Ozoliņa profesionālo darbību un iespējas veikt savus pienākumus Krājbankas maksātnespējas procesā.

Paziņojumā arī uzsvērts, ka saskaņā ar Maksātnespējas un Civilprocesa likumu maksātnespējas procesa uzraudzību veic Maksātnespējas administrācija un tiesa. Tāpat arī maksātnespējas procesa uzraudzību saskaņā ar Kredītiestāžu likuma normām un Civilprocesa likumu veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tāpēc asociācija, vērtējot J.Ozoliņa darbības, nepamatoti ierosinot par tām disciplinārlietu un interesējoties par dažādiem darījumiem Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, esot rupji pārkāpusi savas pilnvaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolīs Rīgas Vagonbūves rūpnīca finanšu saistības; uzņēmums turpinās darbu

Žanete Hāka, 11.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) sarunas ar bankrotējušās komercbankas Latvijas Krājbanka (LKB) administratoru KPMG Baltics (KPMG) par RVR izsniegtā kredīta pārfinansēšanu pagaidām nav devušas rezultātus, informē uzņēmuma pārstāvji.

KPMG uzsverot, ka administratoram nav tiesību pildīt bankas funkcijas, tāpēc prasījuma tiesības pret RVR nodos izsolē citām finanšu institūcijām. Pašlaik ir panākta abpusēja vienošanās, ka augstākā iespējamā uzņēmuma RVR vērtība ir gadījumā, kad uzņēmums strādā un pilda pasūtījumus, kas ļauj nodrošināt pozitīvus uzņēmuma rezultātus nākotnē.

«Mēs jau divus gadus esam bankrotējušās LKB debitori, kur šajā laikā esam maksimāli centušies no savas puses pildīt uzņemtās saistības, taču pilnvērtīga finanšu partnera trūkums visu šo laiku ir traucējis piesaistīt līdzekļus uzņēmuma turpmākai attīstībai. KPMG nespēja vienoties ar tām bankām, kas piedāvāja pārņemt RVR saistības pret LKB, jo vienīgā šādu prasījumu tiesību pārņemšana pēc KPMG atļautās procedūras iespējama izsoles ceļā. Mūsuprāt, patlaban esam uz pareizā ceļa kopā ar saviem potenciālajiem partneriem, un tiks organizēta saistību cesija izsoles veidā. Tāpēc mēs pozitīvi vērtējam KPMG solījumu izsolīt prasījuma tiesības kā vienu veselumu, ļaujot uzņēmumam turpināt darbu, » uzsver RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

KPMG Baltics noliedz lēmumu pieņemšanu Krājbankas lietā uz, iespējams, viltotu dokumentu pamata

Ieva Mārtiņa, 17.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KPMG Baltics nenoliedz iepriekš paustās aizdomas par iespējamiem dokumentu viltojumiem Latvijas Krājbankas lietā, tomēr kategoriski noraida apgalvojumu, ka lēmums par Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa uzsākšanu tika pieņemts, balstoties uz, iespējams, viltotiem dokumentiem.

«Jāuzsver, ka Latvijas Krājbankas maksātnespēja iestājās, jo bija fizisks finanšu līdzekļu trūkums un nepieejamība, kā dēļ banka vairs nespēja norēķināties ar saviem klientiem! Tieši tādēļ arī pieteikumu bankas maksātnespējai iesniedza gan Rīgas dome, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija,» tā KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

DB jau vēstīja, ka Investbank, šķiet, «uzzīmējusi papīrus» jau pēc Latvijas krājbankas kraha, lai nebūtu jāatdod vairāk nekā 40 milj. latu. Šobrīd atklātībā nonākušie dokumenti, kas ir arī DB rīcībā, liecina, ka 2012. gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un arī Krājbankā ieceltais administrators KPMG Baltics lēmumus par Krājbankas tālāko likteni, tostarp kā maksātnespējas risinājumu, izvēloties bankas likvidēšanu, pieņēmuši, liekas, uz viltotu dokumentu pamata. Bijušā bankas vadītāja Ivara Priedīša advokāts Jānis Davidovičs, savukārt, pat uzdrošinās apgalvot, ka, ņemot vērā šo informāciju, Krājbanku varēja glābt, «vismaz maksātnespējas lieta būtu bijusi savādāka».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics vadošo partneri Latvijā ir kļuvusi Armine Movsisjana, informē uzņēmuma pārstāvji.

Savukārt pēc 12 gadu darba Baltijā un Baltkrievijā līdzšinējais KPMG Baltics vadītājs Stīvens Jangs atgriezīsies Lielbritānijā un turpinās vadības darbu citos reģionos. KPMG Baltics partneris Stīvs Austviks turpinās vadīt Nodokļu un juridisko pakalpojumu nodaļu, bet Ondrejs Fikrle – revīzijas un konsultāciju pakalpojumus finanšu iestādēm.

KPMG Baltics SIA partnere Armine Movsisjana: «Mūsu nākamā gada prioritātes ir līderpozīciju saglabāšana revīzijas pakalpojumu sniedzēju vidū, kā arī finanšu un nodokļu konsultāciju pakalpojumu attīstīšana. Tāpat turpināsim padziļināt Baltijas un Baltkrievijas pārstāvniecību sadarbību, uzlabojot sadarbības efektivitāti, kā arī nodrošinot vienoti augstus klientu apkalpošanas standartus un atbalsta funkcijas. Nākamgad turpināsim veikt mums uzticēto Latvijas Krājbankas administrēšanu, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku līdzekļu atgūšanu par labu atlikušajiem kreditoriem. Jāuzsver, ka jau šobrīd administrēšanas gaitā 99,8% kreditoru savus līdzekļus Latvijas Krājbankā ir atguvuši.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krājbankā vēl strādā 40 darbinieki

LETA, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka (Krājbankā) vēl strādā 40 darbinieki, kuri nodarbojas gan ar aktīvu atgūšanu, gan dokumentu arhivēšanu.

Kad iestājās Krājbankas maksātnespēja, kredītiestādē bija 900 darbinieki, tagad to skaits samazinājies līdz 40. Ik pēc trim mēnešiem tiek vērtēts, kāda ir darbinieku slodze, vai darbinieku skaitu iespējams samazināt. Strādājošie arī paši nolemj atstāt darbu Krājbankā, stāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Patlaban bankas darbinieki ir nodarbināti vairākās jomās. Viena no tām ir aktīvu atgūšana, kas ietver gan tiesvedības, gan arī restrukturizācijas daļu, kura nodarbojas ar 465 Krājbankā atlikušajiem kredītiem. Bankas Administratīvais departaments nodarbojas ar bankas bilancē vēl palikušo īpašumu apsaimniekošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercreģistrā ierakstītas izmaiņas auditorkompānijas SIA «KPMG Baltics» pamatkapitālā - tas tagad ir 35 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim auditorkompānijas pamatkapitāls bija 14 228 eiro; 7115 pamatkapitāla daļu ar nominālvērtību viens eiro (50,00703% pamatkapitāla) īpašnieks bija Kiprā reģistrētā kompānija «KPMG CEE Holdings Limited», savukārt 7113 pamatkapitāla daļu (49,99297%) īpašnieks bija Latvijā reģistrētā komandītsabiedrība «KPMG KS».

SIA «KPMG Baltics» pamatkapitāls palielināts, emitējot jaunas daļas, un pēc pamatkapitāla palielināšanas mainījies esošo uzņēmuma īpašnieku tiem piederošo daļu īpatsvars, kā arī daļas savā īpašumā ieguvusi SIA «KPMG Baltics» valdes priekšsēdētāja Armine Movsisjana.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas «KPMG CEE Holdings Limited» pieder 17452 daļas ar vienas daļas nominālvērtību viens eiro (49,86286% pamatkapitāla), «KPMG KS» pieder 17447 daļas (49,84857%), bet Arminei Movsisjanai - 101 daļa (0,28857%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KPMG: ASV investoru vidū pieaug interese par Latvijas uzņēmumiem

Dienas Bizness, 28.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru apetīte pasaulē palielinās – būtiski samazinās Krievijas, bet vērojams ASV kompāniju intereses pieaugums par uzņēmumu iegādi Latvijā, liecina starptautiskās revīzijas un biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais uzņēmumu apvienošanās un iegādes tirgus pētījums Global M&A Predictor.

Uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū visā pasaulē šobrīd ir novērojamas ļoti optimistiskas tendences – būtiski uzlabojas ne vien uzņēmumu gatavība jauniem darījumiem, bet arī to finansiālās iespējas īstenot jaunus darījumus nākotnē, atklāj pētījums. Par Latvijas uzņēmumiem, īpaši IT un jauno tehnoloģiju jomā, pēdējā laikā jūtama palielināta interese no ASV investoriem, savukārt rubļa vērtības krituma dēļ sagaidāma Krievijas investoru iespēju samazināšanās slēgt nozīmīgus darījumus.

«Sekojot līdzi pasaules tendencēm un situācijai Baltijas valstīs kopumā, ir prognozējams, ka 2015. gadā arī Latvijā pieaugs M&A aktivitāte. Līdz šim darījumi, kuru ietvaros ārvalstu uzņēmumi iegādājas vietējo uzņēmumu kapitāla daļas, ir veidojuši mazāk nekā pusi no visas M&A aktivitātes Baltijas valstīs, bet šī proporcija var mainīties, ņemot vērā pašreizējos tirgus apstākļus, jo Baltijas valstis ierindojas starp visstraujāk augošajām ES dalībvalstīm,» komentē KPMG Baltics darījumu atbalsta nodaļas direktore Jūlija Māsāne-Ose.

Komentāri

Pievienot komentāru