Makroekonomika

Papildināta - Latvija iemaksām Eiropas Stabilitātes mehānismā nepieciešamo finansējumu aizņemsies

LETA, db.lv, 13.08.2013

Jaunākais izdevums

Latvija aizņemsies līdzekļus, kas mūsu valstij līdz ar pievienošanos eirozonai būs jāiemaksā Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM).

Dalība ESM tā dalībvalstīm rada finansiālās saistības, kas izpaužas kā ieguldījumu veikšana ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamajā kapitālā un vajadzības gadījumā kapitāla pēc pieprasījuma nodrošināšanā. Pēc sākotnējiem aprēķiniem pirmajos piecos gados pēc iestāšanas eirozonā Latvijai ESM būs jāiegulda aptuveni 40,4 miljoni eiro (28,4 miljoni latu) katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī ieguldāmā summa veidos aptuveni 113 miljonus eiro (79,42 miljonus latu). Līdz ar to kopējā iemaksu summa būs 315 miljoni eiro (221,4 miljoni latu).

Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss šodien žurnālistiem uzsvēra, ka šie 40,4 miljoni eiro, kas mūsu valstij nākamgad jāiegulda ESM, ir nevis izdevumi, bet gan ieguldījums pamatkapitālā. Latvija summu, kas jāiemaksā ESM, aizņemsies, par šo aizņēmumu maksājot procentus. Tādējādi iemaksas ESM nepalielinās budžeta deficītu un arī nesamazinās nākamā gada budžetā papildu tēriņiem pieejamo finansējuma apmēru jeb fiskālo telpu.

ESM apmaksājamais kapitāls ir 80 miljardi eiro (56 miljardi latu), kas ir pārāk maz, lai ESM varētu veikt savus uzdevumus. Plānots, ka ESM aizdevumu kopējais maksimālais apjoms būs 500 miljardi eiro (350 miljardi latu), tāpēc ESM pats dosies starptautiskajos finanšu tirgos un aizņemsies naudu, lai tālāk to aizdotu problēmās nonākušajām valstīm. Lai finanšu tirgi aizdotu ESM naudu uz zemiem procentiem, jāsamazina risks, ka naudu varētu zaudēt, ko var panākt ar ESM dalībvalstu galvojumiem jeb kapitālu pēc pieprasījuma.

Latvijai pirmajos piecos gados jāgarantē maksimāli 1,5 miljardi eiro (1,05 miljardi latu), bet 12.gadā - 2,4 miljardi eiro (1,43 miljardi latu).

Tā kā visas eirozonas valstis pārvalda ESM un visi būtiskākie lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa, šo aizņēmumu faktiski garantē 18 personas, no kurām kredīta neatdošanas gadījumā Latvijai būtu jāmaksā tikai apmēram 0,3% no kopējā kredīta, sarēķinājusi

ESM darbību sāka 2012.gada oktobrī, un tā līgums paredz, ka visas eirozonas dalībvalstis kļūs arī par ESM dalībvalstīm ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Dalībvalsts iestāšanās ESM ir atvērta no brīža, kad ir stājies spēkā Eiropas Savienības padomes jeb ECOFIN lēmums par tās uzņemšanu eirozonā. Latvijas pievienošanās ESM var sākties no šā gada 6.augusta.

FM 2014.gada valsts budžetā jāparedz ilgtermiņa saistībās finansējums FM pamatbudžeta apakšprogrammā Iemaksas starptautiskajās organizācijās ieguldījumu veikšanai ESM parakstītā kapitāla apmaksājamai daļai 141 896 128 latu jeb 201 900 000 eiro apmērā, tajā skaitā 2014., 2015. un 2016.gadam 28 379 226 latu jeb 40 380 000 eiro apmērā katru gadu un turpmākajā periodā līdz 2018.gadam ieskaitot 56 758 450 latu jeb 80 760 000 eiro apmērā.

Valdības sēdes protokollēmumā norādīts, ka FM nākamā gada valsts budžetu likumā jāiekļauj norma, kas paredz Latvijas saistības pret ESM ieguldījumam apmaksājamajā kapitālā 201,9 miljonu eiro apmērā un iespējamās saistības ieguldījumam kapitālā pēc pieprasījuma 1 564 800 000 eiro jeb 1 099 747 699 latu apmērā.

Laikraksts Dienas bizness jau rakstīja, ka, iestājoties eirozonā, Latvijai pastāv risks ne tikai iesaldēt vairākus miljardus eiro, bet dramatiskākajā scenārijā daļu no šīs summas pazaudēt

Ja ES dalībvalstis ir disciplinētas un nenokļūst jaunās finanšu nepatikšanās, Latvijas izmaksas būs salīdzinoši nelielas – virs 300 milj. eiro. Proti, tā ir maksa par pārliecību, ka negatīva ekonomiskā scenārija gadījumā paši saņemsim palīdzību, līdzīgi, kā tas bija 2009.gadā, kad no aizdevējiem varējām saņemti 7,5 mljrd. eiro. Bet problēmu gadījumā ESM no Latvijas var pieprasīt papildus teju piecas reizes lielāka apjoma finanšu līdzekļus. Turklāt pastāv risks ja ne visu, tad daļu naudas pazaudēt. Latvijas puse šobrīd gandrīz nepieļauj šādu situāciju rašanos, tikmēr, skatot pašreizējo situāciju, vairāki ES valstu analītiķi iezīmējuši potenciālos teju 80 miljardu eiro zaudējumus, ko Grieķijas dēļ varētu ciest Vācija, kuru turklāt pašu novājinājuši sniegtie aizdevumi, DB informēja Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. .

Saskaņā ar LB ekspertes V. Mičūnes skaidroto, kopējo ESM kapitālu veido divas daļas: apmaksājamais kapitāls un kapitāls pēc pieprasījuma. Apmaksājamais kapitāls – 80 mljrd. eiro – eirozonas valstīm ESM kapitālā būs jāiemaksā pakāpeniski (divi maksājumi būs jāveic 2012. gadā, divi 2013. gadā un viens 2014. gadā). Savukārt kapitāls pēc pieprasījuma ir 620 mljrd. eiro. Proti, katra ESM dalībvalsts vienlaikus uzņemas saistības nodrošināt iemaksu pēc pieprasījuma attiecīgas valsts kapitāla uz pieprasījuma daļas apjomā. Latvijas gadījumā šobrīd kopējais saistību apjoms lēšams 1,78 mljrd. eiro, bet pēc pārejas posma – 2,83 mljrd. eiro.

Respektablā Eiropas Politikas studiju centra (CEPS) analītiķi ir aprēķinājuši, ka šādā situācijā kopējais ESM nepieciešamais apjoms varētu sasniegt no 1,1 līdz pat 1,4 triljoniem eiro, kas nozīmē to, ka arī Latvijas daļa pieaugtu no 2,79 miljardiem eiro (sākotnējā posmā) līdz pat 5,7 miljardiem eiro (pēc pārejas perioda). Tomēr situāciju smagāku padara tas, ka Latvijai jau šobrīd ir gana lielas saistības – valsts parāds uz 2012.gada 31. decembri bija 5,53 miljardi latu, liecina Valsts kases operatīvie dati. Lielāko daļu no parādiem Latvija apņēmusies atmaksāt 2014. un 2015. gadā, katrā vairāk nekā miljardu latu. Ja Eiropu pāršalc jauni satricinājumi, tad šajos gados jaunu saistību uzņemšanās var iedragāt Latvijas maksātspēju, izraisīt reitingu krišanos un procentu likmju kāpumu – procesu, kas ir tieši pretējs valdības un LB solītajam. «Ja pēc Latvijas iestāšanās eirozonā kādai ES valstij rastos finansiālas problēmas un tiktu nolemts finansēšanai izmantot ESM instrumentu, tad jā, tas Latvijai radītu finansiālas saistības,» atzina A. Jarockis, gan mierinot, ka no ESM instrumenta nauda tiek aizdota, nevis uzdāvināta un tā pēc tam ir jāatdod.

Uz jautājumu, vai iespējami scenāriji, ka kāda daļa no iemaksātās naudas (piemēram, no kapitāla pēc pieprasījuma) var tikt pazaudēta, arī, ja kāda no valstīm bankrotē, M.Grāvītis komentēja: «ESM izsniegtiem aizdevumiem ir t.s. «priekšrokas kreditora» statuss (preferred creditor status) – pirms parādi tiek atmaksāti jebkuram citam kreditoram – un augstāka priekšroka par šo ir tikai SVF aizdevumiem. Respektīvi, tas nozīmē, ka arī parādu restrukturizācijas gadījumā aizņēmumi no ESM ir atgriežami pirmajā kārtā (uzreiz aiz aizņēmumiem no SVF). Ja gadījumā tomēr piepildās pesimistiskais scenārijs un eirozonas problēmas neatrisinās, visticamākā notikumu attīstības gaita ir tāda, ka viena vai vairākas valstis izstājas no Eiropas Monetārās savienības, ievieš savu valūtu un uzreiz to arī devalvē. Šī tad arī būs tā nauda, ko saņems kreditori – ja saņems vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija līdz šim Eiropas Stabilitātes mehānismā iemaksājusi 88,48 miljonus eiro

LETA, 06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš iestāšanās eirozonā Latvija Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) veikusi divus maksājumus par kopējo summu 88,48 miljoni eiro.

ESM ir eirozonas dalībvalstu veidota starptautiska finanšu institūcija, kuras līdzekļi būs pieejami problēmās nonākušu eirozonas valstu situācijas risināšanai. Pašreizējā palīdzības programma Grieķijai netiek finansēta no ESM. Starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai tiek finansēta no cita mehānisma - Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF), kurā Latvija nav veikusi iemaksas, tāpēc Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi pašlaik nav novirzīti Grieķijai, pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Lai varētu lemt par ESM līdzekļu izlietošanu finanšu palīdzībai, būs nepieciešami lēmumi arī nacionālajā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā, informē Finanšu ministrija (FM).

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.

Jāuzsver, ka Latvijas balsstiesība ir līdzvērtīga jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvija rītdien pievienosies Eiropas Stabilizācijas mehānismam

Lelde Petrāne, 12.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republika, kas 2014. gada 1. janvārī pievienojās eirozonai, 13. martā kļūs par Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) 18. dalībvalsti, atgādina Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā.

2013. gada jūlijā Eiropas Savienības Padome oficiāli apstiprināja Latvijas pievienošanos eirozonai ar 2014. gada 1. janvāri. Latvijas valdība pēc tam nosūtīja pieteikumu par iestāšanos ESM, kuru 2013. gada oktobrī apstiprināja ESM valde. Saskaņā ar ESM līgumu valsts kļūst par ESM dalībnieci 20 dienas pēc tam, kad ir iesniegts «pievienošanās tiesību akts» (t.i., valsts tiesību akts, kas apstiprina ESM līguma ratifikāciju). Latvija šīs juridiskās saistības izpildīja 21. februārī, kas ļāva Latvijai oficiāli pievienoties ESM pēc noteiktā laika perioda.

Latvija piedalīsies ESM lēmumu pieņemšanas procesā, deleģējot savus pārstāvjus valdē un direktoru padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 17. jūlijā, ārkārtas valdības sēdē ministri, izvērtējot Grieķijas valdības ieviestās strukturālās reformas, piekrita, ka Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs var uzsākt sarunas par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju. Starptautiskais aizdevums Grieķijai tiks nodrošināts caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos, informē Finanšu ministrija.

«Grieķijas piemērs ļoti labi parāda, kādu kaitējumu valstij un tautai var nodarīt populisms. Tagad ir pēdējais laiks, lai grieķu valdība īstenotu strukturālās reformas, kā arī veiktu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Latvija ir ieinteresēta, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu kopējo ekonomiku, drošību un stabilitāti,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jānorāda, ka finanšu ministram valdības dotais mandāts uzsākt sarunas par palīdzības programmas uzsākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai, nerada finansiālās saistības Latvijai. Par Saprašanās memorandu, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai, valdība lems atsevišķi. Tas varētu notikt augusta otrajā pusē, kad starptautiskie aizdēvēji un eirozonas dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināts - Iestājoties eirozonā, Latvija riskē ne tikai «iesaldēt» miljardus, bet daļu no šīs summas pazaudēt

Jānis Ogsts, Ieva Mārtiņa, Jānis Šķupelis, 08.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties eirozonā, Latvijai pastāv risks ne tikai iesaldēt vairākus miljardus eiro, bet dramatiskākajā scenārijā daļu no šīs summas pazaudēt, šodien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pēc eiro ieviešanas no 2014.gada 1. janvāra Latvijai, līdzīgi, kā tas pienākas citām eirozonas valstīm, būs jāsāk veikt iemaksas 2012.gadā izveidotajā un dažkārt kritizētajā Eiropas stabilizācijas mehānismā (ESM). Šis finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm aizstāj īslaicīgo Eiropas finanšu stabilitātes fondu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, no kuriem 2010. – 2012.gadā tika izmaksāta simtiem miljardu eiro palīdzība parādu krīzē cietušajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Grieķijai, Spānijai. Ja ES dalībvalstis ir disciplinētas un nenokļūst jaunās finanšu nepatikšanās, Latvijas izmaksas, līdzīgi kā prēmija par valsts finanšu veselības apdrošināšanu, būs salīdzinoši nelielas – virs 300 milj. eiro. Proti, tā ir maksa par pārliecību, ka negatīva ekonomiskā scenārija gadījumā paši saņemsim palīdzību, līdzīgi, kā tas bija 2009.gadā, kad no aizdevējiem varējām saņemti 7,5 mljrd. eiro. Bet problēmu gadījumā ESM no Latvijas var pieprasīt papildus teju piecas reizes lielāka apjoma finanšu līdzekļus. Turklāt pastāv risks ja ne visu, tad daļu naudas pazaudēt, skaidro laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Vizītē Rīgā ieradīsies ESM vadītājs Klauss Reglings

Lelde Petrāne, 28.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 3. martā, Rīgā ieradīsies Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) vadītājs Klauss Reglings (Klaus Regling). Vizītes ietvaros ar ESM vadītāju tiksies finanšu ministrs Andris Vilks un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre. Vizīte ilgs no 3. līdz 4. martam, informē Finanšu ministrija.

Pēc finanšu ministra aicinājuma Klauss Reglings Rīgā tiksies arī ar Ministru Prezidenti Laimdotu Straujumu, Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, atbildīgajām Saeimas komisijām un Eiropas komisijas pārstāvniecību Latvijā. Tāpat ESM vadītājs Latvijas Universitātē uzstāsies ar vieslekciju Kā Eiropa pārdzīvo eiro krīzi.

Klausa Reglinga vizīte Latvijā notiek Latvijas pievienošanās ESM ietvaros. Kā ziņots, šā gada 30. janvārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Latvijas iestāšanos ESM un likumu par Latvijas pārstāvību ESM valdē un direktoru padomē. Latvija kļūs par ESM 18. dalībnieci šā gada 13. martā, kad spēkā stāsies ESM līguma nosacījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Parādu varētu stiept

Didzis Meļķis, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās palīdzības programmas tapšana nemaina faktu, ka Grieķijas pašreizējais parāds nav apkalpojams.

Arī Latvija ir devusi zaļo gaismu sarunām par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju, ziņo Ministru kabinets. Finanšu ministra Jāņa Reira pilnvarošana šīm sarunām reizē ir arī īsa atbilde uz to, vai parlaments jaunā aizdevuma veidošanās fāzē tiek iesaistīts. Nē, netiek.

Tā kā Grieķija nav atmaksājusi savu jūlija sākumā pienākošos 1,6 mljrd. EUR parādu Starptautiskajam Valūtas fondam un tam pēc statūtiem ir liegts tālāk piedalīties šīs valsts finansēšanā, jaunais aizdevums tiek plānots jau vien ar ES palīdzību jeb tikai caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM). Tā akcionāri ir visas eirozonas valstis, ieskaitot Latviju, un vairākās no tām par pašu jaunās palīdzības programmas sākšanu ir jālemj parlamentiem. DB jau norādīja (15.07.2015.), ka pēc Grieķijas laikraksta Ekathimerini analīzes parlamentārs lēmums būtu jāpieņem arī Latvijai, tomēr Latvijā pagājušajā nedēļā augstākajā politiskajā līmenī par to valdīja ļoti atšķirīgi redzējumi, līdz tika secināts, ka visa parlamenta iesaiste nav nepieciešama. Finanšu ministrija (FM) oficiāli ir uzsvērusi, ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda tiešā veidā jaunā aizdevuma plānā netiek skarta. FM ierēdnis, kas gan nebija pilnvarots runāt oficiāli, sarunā ar DB skaidro shēmu, kuras dēļ paredzamā ESM aizdevuma nauda būs relatīvā drošībā. Proti, 700 mljrd. EUR lielais ESM tā struktūras dēļ statistikā neparādās kā nacionālo valstu saistības – tajā iemaksātā nauda faktiski nevairo ne, piemēram, Latvijas budžeta deficītu, ne valsts ārējo parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Latvijas ieguldījumi ECB un ESM – divi riski

Gatis Eglītis, ekonomists, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Vai mēs esam gatavi aizdot Grieķijai?

Sandris Točs, speciāli DB, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiropas Stabilitātes mehānisms Grieķijai izmaksā 555 miljonus eiro

LETA--AFP, 11.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas glābšanas fonds - Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) - otrdien apstiprināja, ka tam nācies finanšu grūtībās nonākušajai Grieķijai izmaksāt 555 miljonus eiro.

Nedēļu pēc tam, kad eirozonas dalībvalstu finanšu ministri un Eiropas Centrālā banka (ECB) saasināja situāciju attiecībā uz palīdzības sniegšanu Grieķijai, šiem 555 miljoniem eiro vajadzētu Atēnām sniegt nelielu atelpu no valsts kreditoriem.

Mediji gan vēsta, ka sākotnēji ESM šos finanšu līdzekļus nav vēlējies piešķirt. Taču, ņemot vērā to, ka Grieķijai parādsaistību atmaksai martā vien nepieciešams iegūt astoņus miljardus eiro, atbalsts, ko sniedz ESM līdzekļi, ir vien relatīvs.

ESM izmaksātie finanšu līdzekļi iegūti no priekšrocību akcijām, kuras Grieķijas valdība ieguvusi, lai finanšu krīzē rekapitalizētu bankas, un naudas, kas vēlāk ieguldīta Grieķijas Finanšu stabilizēšanas fondā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fitch samazina eirozonas glābšanas fonda kredītreitinga nākotnes perspektīvu

LETA--AFP, 16.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings trešdien samazināja eirozonas glābšanas fonda - Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) - kredītreitinga nākotnes perspektīvu, šādu lēmumu skaidrojot ar Francijas ekonomikas problēmām.

Aģentūra ESM kredītreitingu saglabāja augstākajā - AAA - līmenī, taču nākotnes perspektīva samazināta no stabilas uz negatīvu.

Šāds lēmums pieņemts dienu pēc tam, kad Fitch bija samazinājusi Francijas kredītreitinga nākotnes perspektīvu arī uz negatīvu.

Aģentūra norāda, ka iespējama Francijas kredītreitinga samazināšana radītu bažas par ESM kredītspēju, ņemot vērā to, ka Francija ir nozīmīga fonda atbalstītāja.

Francija saskārusies ar nopietnu ekonomikas krīzi, valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) piedzīvojot stagnāciju un bezdarbam saglabājoties augstā līmenī.

Turklāt septembrī Francijas valdība par diviem gadiem atlika Eiropas Savienībai pausto solījumu nākamgad samazināt budžeta deficītu zem 3% no IKP līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku glābšanas programmas beigas iezīmē nodokļu maksātājiem svarīgu precedentu.

Eirozonas ceturtā lielākā ekonomika jaunajā gadā iesoļojusi ar noslēgtu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) aizdevuma programmu. Pārējo starptautisko aizdevēju meklējušo eirozonas valstu starpā Spānijas precedents ir īpašs ar to, ka ESM aizdevums bija domāts precīzi banku sektoram un neierāva aizdevuma programmā visu valsti, kas kā likums saistās ar no malas uzspiestiem ekonomisko reformu noteikumiem. Parasti tas ir nozīmējis, ka par banku «nedarbiem» ir nācies maksāt arī no valstu budžetiem.

Atšķirībā no Kipras, Portugāles, Īrijas un Grieķijas 2012. gadā ESM piešķirtā kredītlīnija Spānijas bankām 100 miljardu eiro apmērā bija bez kādiem papildus noteikumiem valstij – līdz šim vienīgais šāds precedents, saņemot ES «kolektīvo» naudu. Arī programmas slēgšana jau nākamajā gadā pēc tās sākšanas norāda uz Spānijas gadījuma veiksmīgumu, Luksemburgā bāzētā ESM vadītāju Klausu Rēglingu citē euobserver.com.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lembergs: Katrs Latvijas iedzīvotājs par grieķu bezjēdzīgajiem tēriņiem maksās 910 eiro

Dienas Bizness, 15.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvija uzņemas garantijas, ka kopumā piecos gados naudā un garantijās katrs Latvijas iedzīvotājs nodrošinās, ka tiks apmaksāti grieķu bezjēdzīgie tēriņi iepriekšējos gados 910 eiro apmērā no cilvēka,» citējot Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga iknedēļas preses konferencē pausto, raksta ventspils.lv.

«Tātad pirmajos piecos gados katram Latvijas iedzīvotājam jāiemaksā eirozonas valstu, tādu valstu kā Grieķija, Spānija, Portugāle, Īrija un citu, glābšanas fondā 160 eiro. Un katram Latvijas iedzīvotājam jāgarantē, jāuzņemas saistības – ja būs vajadzīgs, iemaksās vēl 750 eiro no katra iedzīvotāja. Kopumā tas ir 910 eiro no cilvēka. Protams, es varu atļauties samaksāt 910 eiro, nenoliegšu, bet es domāju, ka ļoti daudziem tā ir ļoti liela nauda. Un diez vai Latvijas tautai būtu jāapmaksā grieķu bezjēdzīgie tēriņi iepriekšējos gados,» norādīja A. Lembergs.

Db.lv jau rakstīja, ka iestājoties eirozonā, Latvijai pastāv risks ne tikai iesaldēt vairākus miljardus eiro, bet dramatiskākajā scenārijā daļu no šīs summas pazaudēt. Pēc eiro ieviešanas no 2014. gada 1. janvāra Latvijai, līdzīgi, kā tas pienākas citām eirozonas valstīm, būs jāsāk veikt iemaksas 2012. gadā izveidotajā un dažkārt kritizētajā Eiropas stabilizācijas mehānismā (ESM). Šis finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm aizstāj īslaicīgo Eiropas finanšu stabilitātes fondu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, no kuriem 2010. – 2012.gadā tika izmaksāta simtiem miljardu eiro palīdzība parādu krīzē cietušajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Grieķijai, Spānijai. Ja ES dalībvalstis ir disciplinētas un nenokļūst jaunās finanšu nepatikšanās, Latvijas izmaksas, līdzīgi kā prēmija par valsts finanšu veselības apdrošināšanu, būs salīdzinoši nelielas – virs 300 milj. eiro. Proti, tā ir maksa par pārliecību, ka negatīva ekonomiskā scenārija gadījumā paši saņemsim palīdzību, līdzīgi, kā tas bija 2009.gadā, kad no aizdevējiem varējām saņemti 7,5 mljrd. eiro. Bet problēmu gadījumā ESM no Latvijas var pieprasīt papildus teju piecas reizes lielāka apjoma finanšu līdzekļus. Turklāt pastāv risks ja ne visu, tad daļu naudas pazaudēt. Latvijas puse šobrīd gandrīz nepieļauj šādu situāciju rašanos, tikmēr, skatot pašreizējo situāciju, vairāki ES valstu analītiķi iezīmējuši potenciālos teju 80 miljardu eiro zaudējumus, ko Grieķijas dēļ varētu ciest Vācija, kuru turklāt pašu novājinājuši sniegtie aizdevumi, DB informēja Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Tādējādi Latvijas cena par līdzdalību sāk izskatīties lielāka, nekā to grib atzīt Latvijas Banka (LB) un valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunija pēdējo iemaksu Eiropas Stabilitātes mehānismā veiks aprīlī

LETA--ERR, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija pēdējo iemaksu Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM) veiks šā gada aprīlī, paziņoja Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi.

Igaunijai ESM darbības nodrošināšanā kopumā ir jāiemaksā 149 miljoni eiro un četras piektdaļas no šīs summas Igaunija jau ir iemaksājusi.

Ligi arī atklāja, ka šopavasar ESM sasniegs savu maksimālo apjomu 500 miljardu eiro apmērā.

Ministrs arī atgādināja 2012. un 2013.gadā ar ESM starpniecību atbalsts tiks sniegts divām valstīm - Spānijai un Kiprai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Cik asi zobi fiskālās disciplīnas sargam?

Guntis Kalniņš, Latvijas Bankas ekonomists, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītājs: no nerezidentu naudas nav jābaidās

Inguna Ukenābele, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv risks, ka Kipras parādu krīze var izplatīties arī uz citām eirozonas valstīm, ja vien šai Vidusjūras valstij steidzami netiks piešķirta palīdzība, pavēstījis Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) vadītājs Klauss Rēglings.

Sarunā ar Francijas laikrakstu Le Figaro ESM vadītājs uzsvēra, ka situācija Kipras finansēs ir galvenais pašreizējo satraukumu avots eirozonā un monetārajai savienībai ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai spētu sniegt vajadzīgo aizdevumu.

Kiprai nepieciešama aptuveni 17 miljardus eiro liela starptautiskā palīdzība, kas ir gandrīz tikpat daudz kā valsts iekšzemes kopprodukta apjoms. Finanšu nedienas šajā valstī izraisīja Grieķijas ekonomiskās krīzes ietekme un Kipras banku sektors cieta pamatīgus zaudējumus Grieķijas parāda restrukturizācijas laikā.

«Lēmums mums nepieciešams tuvākajā laikā, pretējā gadījumā tas ir ievērojams risks eirozonai,» sacīja K. Rēglings. Paredzams, ka sarunas par Kipras starptautisko aizdevumu varētu tik atsāktas martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Glābjot citus, nevajag aizmirst arī par sevi

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdarot eirozonai pakalpojumu Grieķijas nākamās aizdevumu programmas apstiprināšanai, vajadzētu patirgoties arī par savu saistību restrukturizāciju

«Par velti kokos tikai putni čivina» – šī atziņa neattiecas vien uz kinematogrāfiskiem dialogiem, bet gan ir skaudra dzīves patiesība.

Šāda principa ievērošana Latvijai būtu visai lietderīga eirozonas līmenī, risinot jautājumu par jauno aizdevuma kārtu Grieķijai.

Sevišķi vēl tad, ja atgūt aizdoto ir visai mazas cerības, kas savukārt nozīmē to, ka no 86 miljardu eiro aizdevuma garantēšanas no galvotājiem varam paši kļūt par daļas no šī apjomīgā kredīta maksātājiem.

Netiekot pie jauna aizdevuma vai vismaz apjomīgas parāda norakstīšanas un atlikušās aizņēmuma daļas atmaksas termiņa atlikšanas, Grieķija uzreiz kļūtu maksātnespējīga. Tādēļ faktiski var teikt, ka Baltijas valstis, piekrītot jaunajai aizdevuma programmai, zināmā mērā palīdz izstrēbt to, ko Eiropas lielvalstu līderi «savārīja» iepriekšējās desmitgades beigās un šīs desmitgades sākumā. Pie varas esošie Vācijā krietni vien papluinītu savu vēlētāju uzticību, ja izrādītos, ka aizdevumi eirozonas perifērijai ir bijusi simtos miljardu eiro mērāma kļūda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums veidot Eiropas Valūtas fondu (EVF) ļaus mazināt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lomu eirozonā, intervijā aģentūrai LETA stāstīja EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Starp EK sagatavotajām Eiropas ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanas iniciatīvām minēta ideja finanšu krīžu noregulēšanai paredzēto Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) aizstāt ar Eiropas Monetāro fondu (EMF). Dombrovskis jauno fondu nodēvēja par ekonomikas krīzes pārvarēšanas instrumentu.

«Pārveidojot ESM par EVF varēsim rēķināties ar iespējami mazāku SVF iesaisti eirozonas valstīs. Piemēram, SVF jau nepiedalījās pēdējā Grieķijas programmā. Būtībā EVF paredz jaunu funkciju - nodrošināt garantiju vienotajam rezolūcijas fondam banku savienības ietvaros. Proti, ja bankas nonāk grūtības, tad vienotā rezolūcijas padome pieņems lēmumu par to, kā rīkoties ar grūtībās nonākušām bankām, bet EVF šādām bankām nodrošinās nepieciešamo garantiju,» stāstīja EK viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 18. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē Latvijas valdība sniedza galējo apstiprinājumu nacionālajai pozīcijai par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic Grieķijai, lai stabilizētu situāciju, un nepieciešamajiem lēmumiem Grieķijas makroekonomiskās korekcijas programmas noslēgšanai. Apstiprinātajā pozīcijā ietverti arī Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu rosinātie grozījumi.

«Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir stingra. Grieķijai maksājumi netiks nodrošināti, ja tā neīstenos reālas reformas valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanai un ekonomikas izaugsmei. Būs reāli darbi - būs arī maksājumi! Šo mēnešu laikā kopīgi ir veiktas rūpīgas sarunas un pieņemti pārdomāti lēmumi. Visa Eiropa un arī Grieķija izprot savu atbildību palīdzības sniegšanā un uzdotā godprātīgā pildīšanā,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Lai pilnībā izslēgtu iespēju, ka Latvijai šīs programmas laikā kādā brīdī varētu rasties zaudējumi, pozīcijā uzsvērta nostāja neatbalstīt nekādus risinājumus (ja tādi tiktu meklēti Grieķijas parāda norakstīšanai), kas radītu nepieciešamību Latvijas valstij rezervēt jaunus finanšu līdzekļus iemaksai Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM). Tas būtu iespējams tikai tad, ja Latvijai šāds kapitāla pieprasījums tiktu pilnā apmērā kompensēts, tādējādi neradot nekādu slogu Latvijas budžetam. Latvijas pārstāvim ESM valdē būs pienākums izmantot veto tiesības, ja kompensācija netiks nodrošināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienam nav ilūziju par Grieķijas parāda apkalpošanas ilgtspēju, tomēr jaunais aizdevums paliek dienas kārtībā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šodien oficiālajām Atēnām ir spēji jāiedarbina virkne strukturālu ekonomisko un politisko reformu, kas vēl pirms nedēļas pusotras Grieķijas pusē tika uzskatīts par kaut ko pilnīgi neiespējamu. Tāds ir pašreizējais rezultāts Grieķijas valdības blefa spēlei ar starptautiskajiem aizdevējiem – ar sakostiem zobiem pieciesti un ar grāmatvedisku daiļradi paskaidroti aizkavētie maksājumi un paredzēti 82 līdz 86 mljrd. EUR trešajam starptautiskajam aizdevumam apmaiņā pret to, kas līdz šim Atēnu kreiso populistu valdībai bija «nekad un nemūžam».

Arī grieķu pilnīga paklausība īpaši stingrajām reformu prasībām vēl nenozīmēs automātisku aizdevuma stāšanos spēkā caur Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) finanšu instrumentiem, un šāds variants būs jāapstiprina vairāku ES valstu parlamentiem. Nav īsti skaidrs, vai tas tā būs arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru