Ekonomika

Papildināta - Polija plāno atteikties no Krievijas naftas, gāzes un oglēm

LETA--INTERFAX/AFP, 30.03.2022

Jaunākais izdevums

Polija sāk īstenot plānu par atteikšanos no Krievijas naftas, gāzes un oglēm un ir apņēmības pilna to realizēt līdz gada beigām, trešdien paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

"Šodien mēs prezentējam visradikālāko plānu Eiropā par atteikšanos no Krievijas ogļūdeņražiem - Krievijas naftas, Krievijas gāzes un Krievijas oglēm. Šis plāns ir nepieciešams Eiropas atjaunošanai," preses konferencē sacīja premjers.

Varšava noteiks "totālu embargo Krievijas ogļu importam aprīlī, vēlākais maijā", norādīja Moraveckis.

Polija jau zināmā mērā ir samazinājusi atkarību no Krievijas naftas un vēlas "īstenot visus pūliņus, lai līdz gada beigām atteiktos no Krievijas naftas", uzsvēra premjers.

Moraveckis sagaida, ka maijā samazināsies Krievijas gāzes imports.

Kā norāda mediji, Polijas plāns paredz pilnībā atteikties no Krievijas gāzes līdz gada beigām.

Moraveckis aicināja citas Eiropas valstis sekot Polijas piemēram.

"Mēs uz to aicinām visus - gan Vāciju, gan citas Rietumeiropas valstis, kas turpina saņemt šos resursus no Krievijas," viņš piebilda.

Polija arī aicina Eiropas Komisiju (EK) noteikt nodokli Krievijas ogļūdeņražiem.

"Šodien es aicinu Eiropas Komisiju ieviest nodokli Krievijas ogļūdeņražiem, lai tirdzniecības un ekonomiskie noteikumi Eiropas vienotajā tirgū spētu vienlīdzīgi funkcionēt," sacīja Moraveckis.

"Es stingri atbalstīšu šo ierosinājumu ES, lai situācija ir vienlīdzīga no tirgus konkurences viedokļa," sacīja premjers.

Moraveckis uzsver, ka šāds nodoklis ir nepieciešams, jo Vācija un citas valstis nevēlas pārtraukt Krievijas enerģijas produktu iegādes, kas mēdz būt lētākas, un šāds nodoklis izlīdzinātu enerģijas cenas visā ES.

Tāpat vēstīts, ka Polijas valdība otrdien ierosinājusi aizliegt ogļu importu no Krievijas sakarā ar tās iebrukumu Ukrainā, kļūstot par pirmo valsti Eiropas Savienībā (ES), kas spērusi šādu soli.

Polijas valdības preses pārstāvis Pjotrs Millers paziņoja, ka jaunais likums paredz iesaldēt aktīvus kompānijām un personām, kas atbalsta Krieviju, kā arī aizliedz ogļu importu.

"Mēs šajā likumprojektā iekļāvām normas, kas bloķēs ogļu importu no Krievijas nacionālā līmenī," pavēstīja Millers. "Mēs nevaram gaidīt uz Eiropas Savienības atbildi šajā jautājumā."

Polija ik gadu importē deviņus līdz desmit miljonus tonnu ogļu no Krievijas, kas ir aptuveni piektā daļa no visa ES ogļu importa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Marienburg uzsācis bio-ogļu ražošanu

Db.lv, 11.02.2022

Gan bio-ogles, gan grilogles (attēlā) ir kokogļu veidi, bet atšķirībā no griloglēm, bio-ogles ir granulveida.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2022. gada pirmajā pusgadā sasniedza 23,59 milj. tonnu, kas ir par 15,3% vairāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2021. gadā, tas panākts, pateicoties ogļu apjoma pieaugumam 20,6 reizes, kā arī lielākām konteineru un roll on / roll of kravām.

To rāda Satiksmes ministrijas dati par Latvijas ostu kravu apgrozījumu. Proti, šogad Latvijas ostās ogles pārkrautas 4,44 milj. t apmērā, kamēr pērn tikai 0,21 milj. t. Jāņem gan vērā, ka pirms 10 gadiem – 2012. gadā – pārkrauto ogļu apmērs pārsniedza 12,5 milj. t. Labība un tās produkti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos pārkrauti teju 2,8 milj. t, kas ir teju tikpat, cik pārkrauts analogā laikā pērn.

Salīdzinājumam – 2012. gada pirmajā pusgadā tika pārkrauta labība un tās produkti 1,58 milj. t apmērā. Koksnes šķelda pārkrauta 1,07 milj. t, kas arī ir līdzvērtīgs rādītājs 2021. gada sešos mēnešos iespētajam, vienlaikus 2012. gadā tika pārkrauti 0,795 milj. tonnu, bet vēl mazāks apjoms bija novērots 2015. gadā, kad šī produkta apjoms bija tikai 0,454 milj. tonnu. Vislielāko kravu apgrozījuma pieaugumu – par 25,4% – uzrāda Ventspils osta, Liepājas ostai šis pieaugums ir 15,2%, bet Rīgai – 11,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas prognoze šim gadam ir samazināta USD 110, kas atspoguļo vājo makroekonomisko fonu. Tomēr cenu prognoze 2024. un 2025. gadam ir koriģēta uz augšu līdz USD 100 un USD 95.

Investīcijas naftas un gāzes ieguvē kopš 2014. gada ir bijušas nepietiekamas, bet Covid-19 periodā tās tika samazinātas vēl krasāk un kopš tā laika būtisks pieaugums nav vērojams. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc Brent naftas cenas prognoze 2024. un 2025. gadam ir paaugstināta. To papildina piesardzīga attīstība ASV slānekļa naftas nozarē un akumulēsies zaudētās Krievijas piegādes efekts. Šie faktori pastiprināsies līdzko globālās ekonomikas perspektīvas sāks uzlaboties.

Brent naftas tirdzniecība gada beigās bija ļoti aktīva, tas ir, augstākajā līmenī kopš 1. decembra. 2022. gadā tās cena vidēji bija USD 99,9. Jaunā gada sākums ir lēnīgs, bet cena šogad vidēji būs vairāk nekā USD 100, ko veidos saspringtais piedāvājums un pieprasījuma atjaunošanās. Paredzams, ka strauji atgūsies Ķīnas naftas pieprasījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ražojumi caur iepirkumiem varētu būt vairākās valsts un pašvaldību iestādēs

LETA, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aptuveni pusmiljardu vērti energoresursi būs jāpērk citur un dārgāk

Jānis Goldbergs, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka lielāko daļu dabasgāzes, daļu elektrības, ogles un pamatīgu daļu no importētiem naftas produktiem Latvija pērn tieši vai netieši importēja no Krievijas. Līdz ar karu Ukrainā ir skaidrs, ka uz noteiktu vai nenoteiktu laiku nāksies no šo resursu iegādes atteikties, tādēļ ir labi apzināties, kādi tie ir.

Runa ir par aptuveni pusmiljardu vērtiem resursiem, kas kādu laiku būs jāpērk citur un dārgāk.

Vistiešākā atkarība Latvijai ir no Krievijas dabasgāzes, kur Krievija ir nozīmīgākais piegādātājs. 2021. gadā no 431,4 miljoniem eiro, kas iztērēti par dabasgāzi, 389,4 miljonus esam samaksājuši Krievijai. Jāteic, ka pērn esam iepirkuši pamatīgu daudzumu dabasgāzes. Salīdzinājumam – 2020. gadā dabasgāze iepirkta par 126,6 miljoniem eiro, bet 2019. gadā par 216,3 miljoniem.

Tas nenozīmē, ka Latvijas gāzes rezerves ir augušas ļoti daudz, bet tās var raksturot labāk nekā pēc 2020. gada. Dabasgāzes eksports ir neliels, tādēļ tā analīze atsevišķi nav būtiska. Akmeņogles 2021. gadā importētas par 2,69 miljoniem eiro, kas ir nedaudz vairāk nekā 2020. gadā, tomēr otrs zemākais rādītājs pārskatāmā periodā kopš 2005. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021. gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022. gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni.

Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu. Bet, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens.

Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050. gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050. gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni EUR 250 miljardu apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP. Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz EUR 80/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši EUR 300–400 miljardus gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija atsāk kravas vilcienu satiksmi uz Kaļiņingradas apgabalu caur Lietuvu pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) atjaunināja vadlīnijas sankcijām pakļauto preču tranzītam, un pie LIetuvas robežas jau ieradies pirmais vilciens no Krievijas ar sankcijām pakļautajām precēm.

"Vakar ieradās pirmais vilciena sastāvs, kurš šķērsos Lietuvas teritoriju," otrdien ziņu aģentūrai BNS teica Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) preses pārstāve Kotrīna Dzikaraite.

Lietuvas Muitas departamentā informēja, ka vilciens no Krievijas ved cementu uz Kaļiņingradas apgabalu. Otrdien turpinās vilciena sastāva pārbaude un tas vēl nav saņēmis atļauju iebraukt Lietuvā.

"Kenas robežkontroles punktā tiek pārbaudīts vilciens ar pieciem vagoniem, kuros ir cementa krava no Krievijas uz Kaļiņingradu. Vilciens vēl atrodas robežkontroles punktā, jo turpinās pamata pārbaudes procedūras," BNS sacīja Muitas departamenta preses pārstāve Lina Laurinaitīte-Griģiene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tranzīta nozares pārkārtošanās aizņems vairākus gadus

Juris Matvejevs,"Liepāja Bulk Terminal" valdes priekšsēdētājs, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir svarīgi un stratēģiski nozīmīgi saglabāt ostas un transporta koridorus, jo tranzīts un transporta pakalpojumi bijuši nozīmīga Latvijas ekonomikas daļa vismaz pēdējo simts gadu, lai kādi arī šajā laikā ir bijuši ģeopolitiski sarežģījumi un problēmas.

Ja šai tēzei piekrītam, tad ir citādām acīm jāskatās uz pašreizējo diskusiju par iespējamo tirdzniecības un tranzīta attiecību pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Paskatīsimies uz problēmu no Liepājas ostas viedokļa. Vēsturiski ir izveidojies tā, ka Liepājā nekad nav pārkrauta nafta vai ogles, šī osta savu nišu ieguva gadu tūkstoša mijā, kad tika saskatīta iespēja pārkraut graudus un to pārstrādes produktus. Kopš divtūkstošo gadu sākuma Liepājas ostā izveidojušies trīs graudu pārkraušanas termināļi un graudu un to produktu pārkraušana veido apmēram pusi no visa Liepājas ostā pārkrautā kravu apjoma.

Lielākais no šiem trijiem Liepājas graudu pārkraušanas termināļiem ir “Liepāja Bulk Terminal”, tas veidots 26 gadus, ieguldot attīstībā vairāk kā 70 miljonus eiro. Šis terminālis pārkrauj apmēram 40% no visām graudu un to produktu kravām Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds sakars dabasgāzes krājumu līmenim ar patēriņa cenu pieaugumu?

Mārtiņš Āboliņš, “Citadele banka” galvenais ekonomists, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pasaules topa tēma ir klimata pārmaiņas. Arī pasaules varenie šā mēneša sākumā klimata pārmaiņu samitā Skotijā tikušies, lai pārspriestu šos jautājumus un dotu solījumus vēl par izšķirīgāku cīņu pret planētas sakaršanu.

Skaļi paziņojumi biruši kā no pārpilnības raga, lai gan cits stāsts var būt ar to reālu īstenošanu – tas būs ļoti dārgi un nozīmēs apzinātu ekonomiku attīstības bremzēšanu. Sabiedrībām to izjūtot arvien izteiktāk, augs nepatika. Liels uzsvars samitā ir bijis uz ogļu, naftas un dabasgāzes iegūšanas attīstības bremzēšanu.

Šā samita laikā Global Carbon Project nāca klajā arī ar aplēsēm, ka šogad pasaules CO2 emisijas atkal ir sasniegušas to līmeni, kādas tās bija pirms pandēmijas. Jānorāda, ka pagājušajā gadā, Covid-19 vīrusam apstopējot pasaules ekonomiku, tika fiksēts šādu emisiju kritums. Tiek arī rēķināts, ka, lai piepildītu plaši apspriestos Parīzes klimata vienošanās mērķus, pasaules nācijām līdz 2050. gadam katru gadu jāspēj samazināt izmeši tādā apmērā, kādus kopā rada tādas milzīgas tautsaimniecības kā Vācija un Saūda Arābija, raksta Bloomberg.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija ierobežojusi Ukrainas pilsoņu ieceļošanu valstī no Eiropas Savienības (ES) līdz divām robežšķērsošanas vietām, tikai vienai no tām esot uz sauszemes, informē ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.

Trešdien Krievija informējusi Ārlietu ministriju, ka tā ierobežo Ukrainas pasu turētāju ieceļošanu Krievijā no trešajām valstīm tikai līdz divām robežšķērsošanas vietām.

No 16.oktobra visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, drīkstēs ieceļot Krievijā no trešām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās - Šeremetjevo lidostā, kas atrodas Maskavā, un mazākajā robežkontroles punktā uz Latvijas-Krievijas robežas - Vientuļos.

Kariņš akcentē, ka Krievija turpina savu taktiku, cenšoties šķelt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kam ir robeža ar Krieviju. "Šāda rīcība lemta neveiksmei," solīja politiķis, uzsverot, ka Latvija saskaņos vienotu nostāju ar ES un NATO partneriem un attiecīgi rīkosies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vēlas liegt Latvijā uzturēties Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem

LETA, 22.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniedzot atbalstu atbildīgajām nozarēm - Satiksmes un Iekšlietu ministrijām - Tieslietu ministrija (TM) iesniegs Saeimā likumprojektu tiesiskā regulējuma izmaiņām, kas liegtu Latvijā uzturēties Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, aģentūru LETA informēja TM.

Plānotās izmaiņas paredzētu Latvijas teritorijā iebraukušo transportlīdzekļu ar Krievijas un Baltkrievijas reģistrācijas numuriem īpašniekiem uzlikt pienākumu noteiktā laikā šos transportlīdzekļus pārreģistrēt Latvijā, noteiktu sekas un transportlīdzekļu īpašnieku atbildību šo pienākumu nepildīšanas gadījumā, kā arī novērstu šo personu izvairīšanos no atbildības par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu.

Gadījumā, ja trīs mēnešu laikā netiktu veikta transportlīdzekļa pārreģistrācija vai izbraukšana no Latvijas, sekotu sankcijas, tostarp transportlīdzekļa konfiskācija.

"Jebkuram ciemiņam, kas ierodas Latvijā, ir jāciena mūsu valsts likumi un kārtība. Eiropas Savienības (ES) robežas šķērsošana ar Krievijā reģistrētu transportlīdzekli, līdz ar to arī atrašanās Latvijā, ir sankciju pārkāpums. Ja transportlīdzekļi ar Krievijas un Baltkrievijas numurzīmēm laicīgi netiktu pārreģistrēti, iespējams, tos varētu konfiscēt par labu Ukrainai, atbalstot tās armiju frontes līnijā," uzsvērusi ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Karšu darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs ceļojošos iedzīvotājus

LETA, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālo maksājumu karšu kompāniju "Visa", "MasterCard" un "American Express" darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kuri ceļo, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka Krievijā un Baltkrievijā izdotās "Visa", "MasterCard" un "American Express" maksājumu kartes nedarbosies ārpus šīm valstīm, bet citās valstīs izdotās kartes - nedarbosies Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat nedarbosies starptautiskie maksājumi, piemēram, norēķini Rietumvalstu internetveikalos.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Krievijas iedzīvotājiem Krievijas iekšzemes maksājumos un naudas izņemšanā no bankomātiem šīs kartes darbosies, izmantojot Krievijas Centrālās bankas uzturēto maksājumu sistēmu "Mir". Tāpat Krievijas bankas pašlaik aktīvi rīkojas, lai aktīvāk izmantotu Ķīnas maksājumu karšu tīklu "Union Pay", kuru Eiropas Savienībā (ES) pamatā izmanto tirgotāji, lai pieņemtu karšu maksājumus no Ķīnas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 2026.gadu, "Porsche" un dažādi tiešie "Porsche" ražošanas materiālu piegādātāji sāks saņemt un līdz ar to ražošanā izmantot zema CO2 emisiju līmeņa tēraudu, informē uzņēmums.

"Porsche AG" un Zviedrijas enerģētikas jaunuzņēmums "H2 Green Steel" nule parakstījuši vienošanos par zema CO2 emisiju līmeņa tērauda piegādi. Sadarbības mērķis ir vēl vairāk uzlabot "Porsche" automobiļu oglekļa emisiju bilanci.

2025.gada beigās "H2 Green Steel" Zviedrijas pilsētā Būdenā (Boden) plāno sākt tērauda ražošanu, izmantojot atjaunīgo enerģiju, un jau no 2026.gada sākuma "Porsche" un dažādi tiešie "Porsche" ražošanas materiālu piegādātāji saņems "H2 Green Steel" zemā emisiju līmeņa tēraudu. Šim materiālam būs viena no zemākajām oglekļa dioksīda pēdām tirgū.

"H2 Green Steel" inovatīvajā ražošanā izmanto ūdeņradi un elektrību no atjaunīgajiem enerģijas avotiem, tāpēc tērauda ražošana tiek nodrošināta gandrīz bez CO2 izmešiem. "H2 Green Steel" pārstāvji norāda, ka CO2 emisijas ir līdz pat 95% mazākas salīdzinājumā ar parastu tērauda ražošanu, kurā izmanto koksa ogles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kazahstānas transporta nozares uzņēmēji Liepājā pārrunā attīstības perspektīvas

Db.lv, 02.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā 1.februārī vienas dienas darba vizītē viesojās Kazahstānas loģistikas uzņēmuma KAZLOGISTIS delegācija kopā ar ASV Starptautiskās attīstības aģentūras USAID pārstāvjiem, lai turpinātu sarunas par Latvijas un Kazahstānas sadarbību, nodrošinot transporta koridoru starp abām valstīm un lai pārrunātu jaunu Eirāzijas transporta ceļu attīstības perspektīvas, meklējot alternatīvus kravu plūsmas koridorus.

Tāpat tika pārrunāti jautājumi par noteikto sankciju ievērošanu un vēl stingrāku kravu pārbaudi starp Centrālāziju un Eiropu.

"Mēs redzam plašas iespējas, lai eksportētu Kazahstānas preces caur Latvijas ostām t.sk. Liepāju uz Ziemeļeiropu, Skandināvijas valstīm. Jau 2022.gadā ievērojami pieauga preču apmaiņa. Ja 2021.gadā tā veidoja 58 milj. USD, tad jau 2022.gadā pēc mūsu rīcībā esošās informācijas preču apgrozījums bija 216 milj. USD vērtībā. Tās ir visdažādākās kravas - kvieši, eļļas, ogles un citas. Tās ir kravas, kurām ir visi izcelsmes dokumenti un sertifikāti, kuri apliecina, ka tās ir Kazahstānas preces," komentē Kazahstānas transporta nozares uzņēmēju savienības "KAZLOGISTICS" ģenerāldirektors Erlans Absatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zaļmaldināšana – noved līdz tiesas prāvām, attālina no klimata mērķiem

Viktors Toropovs, SEB bankas Ilgtspējas attīstības vadītājs Latvijā, 16.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārāk krāšņa sevis kā ilgtspējīga, “zaļa”, klimata neitrāla uzņēmuma reklamēšana šodien var beigties ar visai nepatīkamām sekām. Ja šādai komunikācijai nav reāla seguma, uzņēmumam vai organizācijai var nākties skaidroties tiesā par t.s. zaļmaldināšanu (greenwashing).

Turklāt, šāda “piemelošana” nav tikai biznesa drauds uzņēmumiem vien, – tas attālina mūs no kopīga mērķa panākt reālas pārmaiņas, lai mazinātu ietekmi uz klimatu.

Virkne aptauju Eiropā un Baltijas valstīs liecina, ka cilvēki arvien lielāku vērību pievērš klimata pārmaiņām un sagaida, ka vides aizsardzība un ilgtspējīga prakse kļūs par uzņēmumu galveno prioritāti. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, ja produkts vai pakalpojums ir ilgtspējīgs un klimata neitrāls. Ilgtspēja ir ne vien patērētāju, bet arī starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības uzmanības centrā, – uzņēmumiem jomā tiek izvirzītas aizvien stingrākas un konkrētākas prasības. Uzņēmēji par ilgtspējas jautājumiem aktīvi komunicē, atzīst ilgtspējas nozīmi, taču ilgtspējīga rīcība bieži vien izpaliek. Katram vārdam reklāmā, mārketinga komunikācijā vai produkta aprakstā ir jābūt pārdomātam un pamatotam, – pretējā gadījumā tas var radīt lielas nepatikšanas uzņēmumiem, kuri būs aizrāvušies ar zaļmaldināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas ostās janvārī pārkrauts par 10,3% vairāk kravu

Db.lv, 17.02.2023

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā janvārī joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 1,783 miljonus tonnu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2022.gada janvārī.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad janvārī pārkrauti 4,132 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2022.gada janvārī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 2,107 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 2,4%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo mēnesi.

Tostarp ogles pārkrautas 621 400 tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 534 100 tonnu apmērā, kas ir par 21,7% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 195 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 7,3%, bet ķīmiskās beramkravas - 26 500 tonnu apmērā, kas ir par 79,3% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2023.gada janvārī pārkrautas 1,032 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 362 300 tonnu apmērā, kas ir par 5,8% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 355 400 tonnu apmērā, kas ir par 15,1% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 294 300 tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 26.04.2022

Dalies ar šo rakstu

Politiskā nostāja nepieļaut PVN samazināšanu pārtikai, taču nabadzīgākajiem izmaksātie pabalsti, lai kompensētu cenu celšanos, grauj vietējo uzņēmējdarbību un ir tiešs atbalsts lielajiem ārvalstu pārtikas ražotajiem, kas atļaujas Latvijā piegādāt lētāku pienu.

Tas izriet no Jāņa Šolka, kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība valdes priekšsēdētāja paustā intervijā Dienas Biznesam.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.aprīļa numurā lasi:

• Ostām palīdz... ogles.

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2022. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 12,33 milj. tonnu, kas ir par 10,5% vairāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2021. gadā; tas panākts, pateicoties ogļu apjoma pieaugumam 12,2 reizes

• Zemes cenas piedzīvo satricinājumu

Pēdējo mēnešu laikā zemes tirgus cenas ir paaugušās daudz straujāk, nekā tas bijis novērojams iepriekš, jo zemi vēlas iegādāties ne tikai, lai uz tās nodarbotos ar pārtikas ražošanu, bet arī, lai izmantotu enerģētikai. Lētākie zemes gabali pie elektro pārvades līnijām tiek pirkti saules paneļu lauku izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru