Ražošana

Marienburg uzsācis bio-ogļu ražošanu

Db.lv, 11.02.2022

Gan bio-ogles, gan grilogles (attēlā) ir kokogļu veidi, bet atšķirībā no griloglēm, bio-ogles ir granulveida.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

Bio-ogles iestrāde tiek uzskatīta par vienu no daudzsološākajām tehnoloģijām oglekļa uzkrāšanai un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai lauksaimniecībā. Vienlaicīgi tā uzlabo augsnes auglību, piesaista mitrumu un samazina lauksaimniecības radītā piesārņojuma nokļūšanu ūdeņos. Bio-ogļu globālais tirgus strauji attīstās un sasniedza miljarda ASV dolāru vērtību 2021.gadā, kamēr Latvijā tas joprojām ir mazpazīstams produkts.

Bio-ogļu izmantošana ir būtiska lauksaimniecības turpmākajai attīstībai. Patlaban Latvijā lauksaimnieciskās ražošanas rezultātā rodas 24% no kopējā nacionālā emisiju apjoma un nozarei tas ir otrs lielākais apjoma īpatsvars ES, kas ir izaicinājums Eiropas Komisijā apstiprinātā Zaļā kursa ietvaros. Bio-ogle ir noderīga ne vien lielajiem lauksaimniecības uzņēmumiem, bet arī nelielu platību un hobija dārzkopjiem, rūpējoties par augsnes auglību, augu aizsardzību no kaitēkļiem, ražas pieaugumu un izaudzētās produkcijas veselīgumu. Nelielas bioogles piedevas samazina slāpekļa oksīda (N2O) emisijas līdz pat 80 % un novērš metāna emisijas, kas ir spēcīgākas siltumnīcefekta gāzes nekā CO2.

“Kā saka Somijā, bio-ogle ir Ziemeļeiropas “melnais zelts” un es tam piekrītu, jo bio-ogles izmantošana ir Eiropas lauksaimniecības perspektīva ne tikai tuvākā, bet arī tālākā nākotnē. Bio-ogles spēj lauku saimniecībām nodrošināt klimata neitralitātes prasības. Interesanti, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Mūsu senči, izvēršot lauksaimniecību, līda līdumus, nodedzinot mežus un iestrādājot augsnē pārogļojošos koksni, kas sniedza ilggadīgu tās auglību un aizsardzību pret kaitēkļiem. Šodien esam iemācījušies bio-ogles izgatavot rūpnieciski, nekaitējot apkārtējai videi un klimatam, bet radot iespēju saglabāt lauksaimniecisko ražošanu reģionā, kas garantē pārtikas piegāžu drošību un samazina mūsu ekoloģisko pēdu, jo varam iztikt bez garām produktu piegādes ķēdēm,” jauno ražošanas virzienu komentē Andris Griķis, Marienburg kokogļu rūpnīcas īpašnieks.

Bio-ogle ir vērtīgs produkts, kas rodas, sadedzinot koksni. To ir iespējams lietderīgi izmantot lauksaimniecībā. Latvijas Universitāte Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieku testi parāda, ka bio-ogli var izmantot augu augšanas stimulēšanai. Bio-ogli iestrādājot augsnē, tiek sekmēta oglekļa piesaiste, kā arī pozitīvi ietekmētas augsnes īpašības. Bio-ogles granulas ir paredzētas augsnes ielabošanai. Tās ir paredzēts lietot papildus citiem mēslojumiem, lai palielinātu to efektivitāti, vai arī atsevišķi.

“Augstu novērtēju Latvijas Dabas fonda sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu un Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības centru aizvadītajos gados realizējamo projektu, kura ietvaros bio-ogle tiek izmantota vairākās bioloģiskajās zemnieku saimniecībās. Ceru, ka pētījuma rezultāti tiks plaši atspoguļoti Latvijas sabiedrībā, jo kā Latvijas patriots vēlos ne tikai eksportēt un gūt peļņu, bet arī sniegt savu pienesumu nacionālās tautsaimniecības, kuras nozīmīga daļa Latvijā ir lauksaimnieciskā ražošana, attīstībai. Vēl šogad Marienburg rūpnīca ir gatava nodrošināt līdz 20 tonnām bio-ogļu Latvijas lauksaimniekiem bez maksas, izmēģinot šo inovatīvo produktu,” uzsver A. Griķis.

Marienburg kokogļu rūpnīca ir lielākais kokogļu ražotājs Baltijas valstīs, kas piedāvā grilogles un bio-ogles.

Uzņēmums Alūksnes novadā nodarbina 50 darbiniekus, kuri apkalpo piecas krāsnis un 40 retortes. Rūpnīcas ražošanas jauda sasniedz 7200 tonnas gadā. Marienburgas kokogles tiek eksportētas uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Poliju, Čehiju, Ungāriju, Beļģiju, Franciju, Itāliju, Maltu, Apvienoto Karalisti, Īriju un Islandi.

Komentāri

Pievienot komentāru