Jaunākais izdevums

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā lielākajam grillogļu ražotājam Baltijā – SIA KRK Vidzeme apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, kas tiks izmantoti krājumu izveidošanai.

SIA KRK Vidzeme ražo augstas kvalitātes kokogles, kas tiek izmantotas pārtikas grillēšanai. Uzņēmums ir saņēmis ES aizliegto ķīmisko vielu kontroles sertifikātu REACH, kas apliecina ražoto preču augsto kvalitāti. Kokogļu ražošanas iekārtu konstrukcija nodrošina dabai nekaitīgu ražošanas procesu, līdz minimumam samazinot kaitīgo izmešu nokļūšanu atmosfērā. Papildu Luminor piešķirtajam finansējumam, uzņēmums ir piesaistījis arī ALTUM kredīta garantiju.

“Lai gan vēsturiski mūsu darbība pamatā tika orientēta uz restorānu biznesu, Covid-19 pandēmijas ietekmē, kā arī grillogļu eksporta pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas rezultātā, mums izdevās veiksmīgi diversificēt noieta tirgu un klientu bāzi, tādejādi apgūstot plašu Eiropas Savienības valstu tirgus daļu. Šobrīd sadarbojamies ar ekskluzīviem dīleriem, pārdošanas ķēdēm un vairumtirgotājiem visā Eiropā. Luminor piešķirtais finansējums palīdzēs uzņēmumam palielināt apgrozāmos līdzekļus, kas ir būtisks priekšnoteikums krājumu savlaicīgai izveidošanai, lai nodrošinātu ražošanas procesus visa gada garumā un nosegtu pieprasījumu rudens un ziemas sezonā, kad mūsu ražoto preču izejmateriālu krājumus nav iespējams papildināt,” saka SIA KRK Vidzeme valdes loceklis Andris Griķis.

“Uzņēmums ir kokogļu nišas līderis Baltijas valstīs ar lielu pieredzi un plašu klientu bāzi ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos, kur saglabājas liels pieprasījums augstas kvalitātes kokoglēm. SIA KRK Vidzeme ražotajām alkšņa malkas kokoglēm Eiropas tirgū nav alternatīvu, turklāt, ņemot vērā piegāžu pārtraukšanu no Krievijas un Baltkrievijas, šobrīd uzņēmumam ir labas tālākās attīstības iespējas. Novērtējam, ka uzņēmums jau līdz šim ir veicis būtiskus kapitāla ieguldījumus procesu uzlabošanai, ražošanas un izdevumu optimizēšanai, kas uzlabo arī rentabilitāti un paātrina biznesa izaugsmi,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Uzņēmums, kura ražošanas komplekss atrodas Alūksnes novadā, pēdējo trīs gadu laikā ir investējis ražotnē un veicis pārmaiņas procesos, piemēram, ir izveidota darbnīca krāsns detaļu izgatavošanai, uzlabota krāsns konstrukcija un siltumizolācija u.tml., kas sniedzis vērā ņemamu pienesumu rentabilitātes paaugstināšanā. Vienlaikus 2014. gadā izveidotais premium kategorijas kokogļu zīmols Marienburg ir guvis plašu atpazīstamību Latvijā un ārpus tās.

Par SIA KRK VidzemeSIA KRK Vidzeme ir lielākais kokogļu ražošanas uzņēmums Baltijā ar vairāk kā desmit gadu pieredzi. Ik gadu uzņēmums saražo aptuveni 7000 tonnas augstas kvalitātes kokogles. Ražošanas procesā tiek izmantota alkšņa malka, kas tiek iegādāta no vietējiem piegādātājiem. Uzņēmuma izmantotās iekārtas ir ražotas pēc zinātniski izstrādāta projekta un nodrošina ekoloģiski tīru ražošanas procesu un gala produktu. Uzņēmumā tiek nodarbināti 48 darbinieki.

Par LuminorLuminor ir vadošā neatkarīgā banka Baltijas valstīs un trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs reģionā. Mēs nodrošinām finanšu pakalpojumus privātpersonām, ģimenēm un uzņēmumiem. Tāpat kā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tirgi, mēs esam jauni, dinamiski un vērsti uz nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Pēc sankciju noteikšanas Krievijas koksne Igaunijā nonāk caur trešajām valstīm

LETA--BNS, 03.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad stājās spēkā sankcijas Krievijas kokmateriāliem, Igaunija sākusi aktīvi importēt kokmateriālus no valstīm, kurās šķietami vispār nav mežu, tādējādi caur trešajām valstīm Igaunijā nonāk Krievijas mežrūpniecības produkcija, vēsta laikraksts "Postimees.

Igaunijas Meža un kokrūpniecības asociācijas vadītājs Henriks Velija sacīja, ka, lai gan sankciju dēļ tirgū vairs nav Krievijas saplākšņa, nelegāli Krievijas kokmateriāli Igaunijā nonāk, izmantojot vienkāršu shēmu, dokumentos norādot, ka kokmateriāli nāk no trešajām valstīm.

Nodokļu un muitas departamenta Muitas nodaļas vadītājs Valerijs Rauams teica, ka pagājušajā gadā Igaunijā kopumā tika ievesti aptuveni 586 miljoni kilogramu 44. grupas preču, ko veido kokmateriāli, koksnes izstrādājumi un kokogles, kas turpmāk tekstā sauktas par koksni.

"Vairāk nekā 90% importa koksnes ievesta pirmajos septiņos mēnešos, un galvenā koksnes importa izcelsmes valsts bija Krievija, no kurienes tika importēti vairāk nekā 80% koksnes. Papildus Krievijai koksne tika importēta vēl no 52 citām valstīm, tostarp lielākā apjomā no Norvēģijas, Baltkrievijas, Brazīlijas, Ķīnas, Lielbritānijas un ASV," sacīja Rauams, skaidrojot, ka pēc tam Krievijai un Baltkrievijai noteikto starptautisko sankciju dēļ imports strauji samazinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunlaicenes pagastā Alūksnes novada pašvaldība nomniekam nodevusi ražošanas ēku "Jaunie Grantskalni", kas uzbūvēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītajā uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstības projektā, informē pašvaldības pārstāve Evita Aploka.

Ēku ražotnes attīstībai no pašvaldības nomās SIA "Cewood". ""Cewood" ir pašvaldībai uzticams sadarbības partneris, ko pierādījis ar līdzšinējo sadarbību blakus esošā pašvaldības ar ERAF atbalstu būvētā cietā seguma laukuma un elektrības pievada nomā," teikts pašvaldības paziņojumā.

"Cewood" valdes loceklis Ingars Ūdris informē, ka uzņēmums plāno ēku ar starpsienu konstrukcijas palīdzību nodalīt divās daļās, kur vienā pusē strādās mehāniskā darbnīca, bet otrā no uzņēmuma saražotajām fibrolīta plātnēm ražos īpašus dizaina elementus speciālpasūtījumiem.

Aploka skaidro, ka projekts "Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstība Alūksnes novadā" ir izstrādāts, balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām, un tā mērķis ir izveidot komercdarbībai piemērotu infrastruktūru novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES pārdotie produkti nedrīkstēs būt saistīti ar atmežošanu un meža degradāciju

Db.lv, 19.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīnoties pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības zudumu, Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis jaunu likumu, kas prasa uzņēmumiem nodrošināt, ka Eiropas Savienībā (ES) pārdotie produkti nav saistīti ar atmežošanu un meža degradāciju, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Lai gan neviena valsts vai prece netiks aizliegta, uzņēmumiem būs atļauts produktus ES pārdot tikai tad, ja attiecīgo produktu piegādātājs pēc 2020.gada 31.decembra būs izdevis tā saukto pienācīgas pārbaudes paziņojumu, kurā apstiprināts, ka produkts nav iegūts no atmežotas zemes un nav izraisījis meža degradāciju, tostarp neaizstājamu pirmatnējo mežu degradāciju.

Turklāt EP prasa uzņēmumiem pārliecināties, ka šie produkti atbilst attiecīgajiem ražotājvalsts tiesību aktiem un ka ievērotas cilvēktiesības un skarto pirmiedzīvotāju tiesības.

Jaunais likums attiecas uz tādām precēm kā liellopi, kakao, kafija, palmu eļļa, soja un koksne. Tas attiecas arī uz produktiem, kas satur šīs preces, kas ir ražoti no dzīvniekiem, kuri baroti ar šīm precēm, kā arī tādiem produktiem, kas ir izgatavoti no šīm precēm, piemēram, āda, šokolāde un mēbeles, kā paredzēts sākotnējā Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā. Sarunu gaitā deputāti vienojās tiesību akta darbības jomā iekļaut arī kaučuku, kokogles, iespiestus papīra izstrādājumus un vairākus palmu eļļas atvasinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru