Ekonomika

Papildināta - Vaškevičam par korupciju piespriež sešu gadu cietumsodu; spriedumu pārsūdzēs

LETA,09.04.2024

Jaunākais izdevums

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien bijušajam Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Vladimiram Vaškevičam par korupcijas noziegumiem piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, informē tiesā.

V.Vaškevičs pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par korupcijas noziegumiem piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, pavēstīja viņa aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. Vaškevičs pēc tam aizbrauca uz Austriju, no kuras Latvijā vairs nav atgriezies. Neoficiāli izskanējis, ka pašlaik viņš jau varētu mitināties Krievijā.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu toreizējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Vaškevičam tika piemēroti trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Pēc atbrīvošanas Vaškevičs ar tiesas atļauju devās uz Austriju, kur toreiz, pēc viņa advokātes Jeļenas Kvjatkovskas teiktā, strauji esot pasliktinājies viņa veselības stāvoklis, tādēļ esot bijusi nepieciešama akūta operācija un pēc tam - ārstēšanās. Tobrīd tiesā viņa krimināllietā par kukuļošanu tiesvedība tika apturēta.

Austrijas prokuratūra 2018.gadā aģentūrai LETA paziņoja, ka Vaškeviča izdošana uz Latviju nav iespējama, jo viņa veselības stāvoklis izslēdzot jebkāda veida transportēšanu.

TV3 raidījums "Nekā personīga" gan vēstīja, ka apgalvojumi par Vaškeviča it kā slikto veselības stāvokli varētu būt meli, jo bijušā likumsarga aizstāvībai paredzētās filmas "Neērtais Vaškevičs. Uzbrukums valstij" veidotāji redzējuši, ka viņš tēlo.

"Nekā personīga" savulaik vēstīja, ka Vaškeviča aizstāvībai tapušās filmas "melnie" materiāli rāda, ka liela daļa ekspertu runā no priekšā uzrakstītiem tekstiem un Austrijas ārsts Davids Visoki patiesībā ir Vaškeviča ģimenes draugs. Piemēram, melnajos materiālos ir kadri, kā Vaškeviča dzīvesbiedre Ināra Vilkaste palīdz Vaškevičam iekārtoties ratiņkrēslā. Vaškevičs nerunā, bet sazinās ar zīmēm, savukārt fonā dzirdama filmēšanas grupa, kas liek epizodi vairākkārt pārfilmēt, jo Vaškevičs kustas pārāk ātri un pārāk patstāvīgi. Kādā epizodē Vaškevičs brīvi pieceļas no ratiņkrēsla, lai aizvērtu durvis, lai arī iepriekš viņam it kā bijusi nepieciešama palīdzība, lai iesēstos krēslā.

Latvijas prokuratūra pēc "Nekā personīga" sižeta paziņoja, ka sižetā minēto ņems vērā kā situāciju raksturojošu papildu informāciju, taču jau iepriekš prokuratūra bija ieguvusi pierādījumus tam, ka Vaškevičs kavējis kriminālprocesa virzību, tostarp, atrodoties vēl Latvijā.

Vaškeviča lietā tiesvedība vēlāk tika atjaunota un tagad tiesā lieta tiek skatīta bez paša apsūdzētā klātbūtnes.

"Nekā personīga" arī 2022.gadā ziņoja, ka Vaškevičs, pārvācies uz Krieviju, kur konsultē biznesmeņus. 2017.gadā Vaškevičam bija beidzies termiņš Latvijas pasei, taču jauna pase viņam nav izsniegta. Kā raidījumam apstiprinājuši vairāki avoti, Vaškevičs pēc ilgstošas dzīvošanas Austrijā, kur viņš esot ārstējies, to pametis un pēdējos gadus dzīvo Maskavā.

Toreizējais VID Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vaškevičs 2007.gadā cieta noziedznieku sarīkotā sprādzienā. Spridzeklis bija novietots zem Vaškeviča automašīnas.

Ekonomika

Vai Rīgas ostā var strādāt uzņēmums, kurš apkalpo Krievijas "ēnu floti"?

Edžus Ozoliņš,12.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Ekonomika

Eiroparlamentārietis skarbi izsakās par OVI apkalpoto Krievijas ēnu flotes kuģi

Diena.lv,16.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.