Pasaulē

Papildināts - Nobela prēmiju ekonomikā saņēmis viens no mūslaiku ietekmīgākajiem ekonomistiem

LETA--AFP/DPA, 13.10.2014

Jaunākais izdevums

Nobela prēmiju ekonomikā saņēmis franču ekonomists Žans Tirols, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Prēmija Tirolam piešķirta par tirgus spēku un uzraudzības ietekmes analīzi.

Izmantojot matemātisku pieeju, kas tiek dēvēta par spēles teoriju, Tirols pētījis jautājumus, kas skar monopolus, tirgus stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu un konkurences veicināšanu starp oligopoliem daudz dziļāk nekā jebkurš cits ekonomists pirms viņa, norāda zinātņu akadēmija.

Tirols uzskatāms par vienu no mūslaiku ietekmīgākajiem ekonomistiem.

61 gadu vecais ekonomists jau paziņojis, ka viņš jūtas ļoti pagodināts un aizkustināts.

Tāpat viņš norādījis, ka ir ļoti pārsteigts par piešķirto prēmiju, vienlaikus piebilstot, ka tā esot ļoti laba sajūta.

Tirols veicis nozīmīgus teorētiskus pētījumus vairākās jomās, tomēr visvairāk viņš palīdzējis viest skaidrību jautājumā, kā izprast un uzraudzīt nozares, kurās darbojas vien daži spēcīgi tirgus dalībnieki.

Daudzās nozarēs dominē neliels skaits lielu uzņēmumu vai viens monopols. Ja šādi tirgi netiek uzraudzīti, tas noved pie sociāli nevēlama iznākuma - cenu pieaugums ir straujāks, nekā to nosaka izmaksas, vai arī izveidojas neproduktīvi uzņēmumi, kas izdzīvo, bloķējot jaunu un produktīvāku uzņēmumu nonākšanu tirgū.

Savos pētījumos kopš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidus Tirols strādājis pie šādu tirgus situāciju pētījumiem.

Viņa veiktā ar tirgus spēku apveltīto uzņēmumu analīze piedāvā vienotu teoriju, kas balstās uz centrālajiem politikas jautājumiem - kā valstu valdībām vajadzētu attiekties pret lieliem apvienošanās darījumiem, karteļiem un kā tām vajadzētu uzraudzīt monopolus.

Pirms Tirola pētījumiem analītiķi un politikas veidotāji centās visām nozarēm piemērot vienādus principus. Viņi aizstāvēja vienkāršus uzraudzības noteikumus, piemēram, cenu ierobežošanu monopolistiem, kā arī liegumu lielu konkurentu sadarbībai.

Tirols pierādīja, ka šādi noteikumi var labi darboties noteiktos apstākļos, savukārt citos apstākļos šādi noteikumi radītu vairāk ļauna nekā laba.

Cenu ierobežošana dominējošiem tirgus dalībniekiem var radīt spēcīgu motivāciju samazināt izmaksas, kas dod labumu sabiedrībai. Tajā pašā laikā šāda situācija pieļauj pārmērīgas peļņas veidošanos.

Tikmēr sadarbība cenu noteikšanā tirgus iekšienē parasti ir kaitīga, taču sadarbība patentu izstrādē var sniegt labumu.

Savukārt uzņēmuma un tā piegādātāja apvienošanās var veicināt inovācijas, bet šāds darījums var arī negatīvi ietekmēt konkurenci.

Tādējādi uzraudzība vai konkurences politika ir atsevišķi un rūpīgi jāpiemēro atbilstoši katras nozares apstākļiem.

Savos rakstos un grāmatās Tirols piedāvā vispārēju ietvaru šādas politikas izstrādei un piemērošanai dažādās nozarēs, sākot ar telekomunikācijām un beidzot ar finanšu sektoru.

Balstoties uz Tirola sniegto ieskatu, valdības var labāk iedrošināt dominējošos uzņēmumus paaugstināt produktivitāti, tajā pašā laikā nenodarot kaitējumu konkurentiem un patērētājiem.

Nobela prēmija ekonomikā tiek piešķirta kopš 1969.gada.

Nobela prēmiju ekonomikā dominējoši saņēmuši ASV universitāšu akadēmiķi, un tikai vienreiz to ieguvusi sieviete.

Pērn prestižā balva tika pasniegta trīs ASV ekonomistiem - Jūdžinam Famam, Larsam Pīteram Hansenam un Robertam Šilleram - par pētījumiem un teoriju izstrādi akciju un obligāciju cenu prognozēšanai ilgtermiņā.

Nobela prēmija ekonomikā noslēdz šā gada Nobela prēmiju sezonu.

Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas.

Naudas prēmijas apmērs šobrīd veido astoņus miljonus zviedru kronu (874 300 eiro).

Laureāti prēmijas saņems Stokholmā 10.decembrī - godalgas dibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadienā.

Papildināts viss teksts

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Nobela prēmiju ekonomikā saņem britu ekonomists

LETA--DPA/AFP, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmiju ekonomikā saņēmis britu ekonomists Enguss Dītons, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Prēmija Dītonam piešķirta par patēriņa, nabadzības un labklājības analīzi.

Dītona darbs ir bijis nozīmīgs valsts politiku noteikšanai vairākās valstīs, jo tas cenšas izskaidrot cilvēku ekonomiskās izvēles, jo sevišķi attiecībā uz to, kā viņi tērē savus ienākumus, un kā sabiedrības nosaka un analizē labklājību un nabadzību.

«Akcentējot saiknes starp cilvēku patēriņa lēmumiem un to ietekmi uz kopējo ekonomiku, viņa darbs palīdzējis pārveidot moderno mikroekonomiku, makroekonomiku un attīstības ekonomiku,» norāda akadēmija.

Dītonam prēmija piešķirta par trīs saistītiem sasniegumiem - par sistēmas izstrādi ap 1980.gadu ar kolēģi Džonu Milbaueru, lai aprēķinātu dažādu preču pieprasījumu, par saiknes pētījumiem starp patēriņu un ienākumiem, ko viņš veica ap 1990.gadu, un par darbu, ko viņš veicis pēdējās desmitgadēs, lai noteiktu dzīves līmeņus un nabadzību attīstības valstīs ar mājsaimniecību aptauju palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Junior Achievement Worldwide atkārtoti nominēta Nobela miera prēmijai

Db.lv, 27.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē lielākā izglītības organizācija jauniešiem “Junior Achievement Worldwide” (JA) otro gadu pēc kārtas izvirzīta Nobela miera prēmijai.

Organizācija jau vairāk nekā 30 gadus ir pārstāvēta arī Latvijā, īstenojot praktiskās uzņēmējdarbības un karjeras izglītību jau 260 Latvijas skolās.

“Pētījumi rāda, ka uzņēmējdarbības izglītība ne tikai sagatavo jauniešus uzņēmējdarbībai, tā attīsta darbam nepieciešamās prasmes, veicina radošumu un neatlaidību. Agrīna pieredze, ko jaunieši gūst attīstot savus mācību uzņēmumus, palīdz tiem attīstīt pašefektivitāti, kas nodrošina dzīves mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no šķēršļiem, kas jāpārvar. Šī izglītība daudziem jauniešiem atklāj pasauli, ar kuru ne vienmēr vecāki var iepazīstināt, tā maina viņu dzīves gājumu, nodrošinot darba prasmes un ekonomiskās iespējas,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada Nobela prēmiju ekonomikā ieguvis amerikāņu ekonomists Ričards Tālers par darbu biheiviorālās ekonomikas laukā, kas devis izpratni par ekonomikas psiholoģiju, pirmdien paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Tālera darbs ļauj izprast, kā cilvēkiem raksturīgās īpašības ietekmē indivīda lēmumus, kā arī tirgus rezultātus, norādījusi Nobela komiteja.

72 gadus vecais ekonomists ir pionieris biheiviorālās ekonomikas laukā, kurā psiholoģiskās atklāsmes tiek attiecinātas uz ekonomisko lēmumu pieņemšanu un tiek daudz reālistiskāk analizēts, kā cilvēki domā un rīkojas, pieņemot ekonomiskus lēmumus.

Nobela prēmija ekonomikā tiek piešķirta kopš 1969.gada, un laureātu vidū dominē ASV universitāšu pārstāvji.

Šogad katras Nobela prēmijas vērtība ir deviņi miljoni Zviedrijas kronu (apmēram 930 000 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par litija jonu bateriju izstrādi

LETA--DPA/AFP, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta trim zinātniekiem par nopelniem litija jonu bateriju izstrādē, trešdien paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

«Litija jonu baterijas revolucionizējušas mūsu dzīvi kopš pirmo reizi ienāca tirgū 1991.gadā,» teikts akadēmijas publicētajā paziņojumā, piebilstot, ka šīs baterijas devušas milzīgu labumu cilvēcei.

Akadēmija norādījusi, ka vieglās, atkārtoti uzlādējamās un jaudīgās baterijas tagad tiek izmantotas visur, sākot ar mobilajiem tālruņiem un klēpjdatoriem un beidzot ar elektromobiļiem. Turklāt tajās var uzkrāt ievērojamu daudzumu enerģijas, kas iegūta no saules un vēja.

Akadēmija uzsvērusi, ka šī gada prēmijas laureāti - Džons Gudinafs no ASV, Stenlijs Vaitingems no Lielbritānijas un Akira Josino no Japānas - likuši pamatus no fosilā kurināmā brīvai bezvadu tiešsaistes sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Apbalvo Gada labākos ekonomikā 2015

Žanete Hāka, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturdien Rīgas Latviešu biedrības namā praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēdza mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2015 - skolotāju, skolēnu un skolu direktoru sumināšanu, informē organizētāji.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš apsveikuma vēstulē Gada labākais ekonomikā 2015 laureātiem uzsver: «Mūsdienu mainīgajā pasaulē līdz ar daudziem sarežģītiem notikumiem, īpaši svarīga ir jauniešu mērķtiecīga izvēle, radot jaunus, ilgtspējīgus un inovatīvus uzņēmumus, tādejādi sekmējot valsts attīstības un sabiedrības labklājības vairošanu. Tam visam pamatā ir iegūtās zināšanas, kas ir labākais iespējamais kredīts Jūsu nākotnei. Pateicos visiem Latvijas skolotājiem, kuri ir pielikuši lielas pūles un turpina bagātināt jauniešus ar dzīvei tik nepieciešamajām zināšanām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tiešsaistes uzņēmējdarbības juridiskie aspekti konferencē eCom21: no valsts kriptovalūtu kontroles līdz personas datu aizsardzībai

Sadarbībā ar Rietumu banku, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16. un 17. novembrī Rīgā notiks konference eCom21, un viena no tās svarīgākajām tēmām būs gaidāmie jaunievedumi tiešsaistes uzņēmējdarbības regulēšanā. Daži no tiem paredz kardinālas izmaiņas, kas skars visus šīs nozares dalībniekus.

Par svarīgākajām šīs jomas tendencēm forumā stāstīs Rietumu Bankas Juridiskās pārvaldes vadītājs Jaroslavs Zamullo, uzstājoties sesijā «Regulēšana un likumdošana».

Savlaicīgās adaptācijas plusi

«Katrā no iepriekšējām konferencēm mēs analizējām svarīgākās likumdošanas izmaiņas, kam tirgus dalībniekiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Piemēram, maksājumu sistēmu licencēšana ES valstīs, e-komercijas juridiskie riski un banku praktiskās prasības, noformējot attiecības ar servisu provaideriem, interneta uzņēmējdarbības juridiskie riski, vienotais globālais nodokļu informācijas apmaiņas standarts. Laiks ir pierādījis, ka visi šie jautājumi būtiski ietekmējuši e-komercijas attīstību,» stāsta Jaroslavs Zamullo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Risku var mazināt, strādājot pie diversificētu ieguldījumu kopuma izveidošanas.

Kad tiek būvēts investīciju portfelis, jāapzinās, ka diez vai kāda daudzmaz jēdzīga ieguldījumu atdeve gaidāma bez risku uzņemšanās. Būtībā tas paredz, ka investori, kuri pērk riskantākus aktīvus, tiek atalgoti, ja salīdzina ar bezriska aktīvu turēšanu, par kādiem tiek uzskatītas, piemēram, visdrošākās obligācijas.

Īstermiņā akciju tirgus uzskatāms par ļoti riskantu padarīšanu – līdz ar to tās naudas pludināšana šo vērtspapīru virzienā, kura vajadzīga drīziem tēriņiem, nav vēlama. Pastāv gandrīz 50% liela iespējamība tam, ka akciju cenas virziens katrā nākamajā tirdzniecības sesijā būs uz leju. Tikmēr, jo ilgāks ir ieguldījumu akcijās periods, jo šī iespējamība ir mazāka. Piemēram, 10 gadu skatījumā, ja vērtē vēsturi, iespējamība, ka ASV akciju cena tomēr būs pieaugusi, ir gandrīz 100%. Pastāv pieņēmums – ja vēsturiski akciju cenas būtu piedzīvojušas mazākas svārstības (kritumi būtu bijuši mazāki), investori šos vērtspapīrus uzskatītu par mazāk riskantu ieguldījumu. Tas savukārt būtu novedis pie tā, ka kompāniju akciju P/E (Price/Earnings jeb akcijas cena/peļņa) rādītāji būtu krietni augstāki, nekā ir ierasts. Ar šādiem augstākiem P/E rādītājiem arī nākotnes cenu pieaugums varētu izrādīties krietni lēzenāks. Tieši korekcijas (cenas krīt par 10%) un lāču tirgi (cenas krīt vismaz par 20%) ir atbildīgi par to, ka tiek radīta samērā liela akciju riska prēmija. Tiek norādīts – akcijas tiek uzskatītas par riskantākiem ieguldījumiem, no kuriem tad attiecīgi konstanti tiek gaidīta lielāka atdeve nekā no minimāla riska finanšu instrumentiem. Ja akciju cenas visu laiku pieaugtu, tad arī to atdeve kādā brīdī sāktu pielīdzināties ļoti drošiem ieguldījumiem, piemēram, tām pašām drošajām obligācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas prokuratūra izvirzījusi apsūdzības izvarošanā Žanam Klodam Arno, kura noziedzīgās darbības izraisīja krīzi Zviedrijas Akadēmijā, kas piešķir Nobela prēmijas literatūrā. Seksuālas uzmākšanās skandāla radītās krīzes dēļ Zviedrijas Akadēmija maijā paziņoja, ka šogad Nobela prēmija literatūrā netiks piešķirta. Akadēmija paziņoja, ka plāno 2018.gada laureātu nosaukt paralēli ar 2019.gada laureātu.

Komentāri

Pievienot komentāru