Kāda anonīma «labvēļa» publiskotā audioierakstā Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers paredz, ka kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) veidotā valdība varētu krist nākamā gada martā, savukārt jau maijā valdība tiktu veidota ar patlaban opozīcijā esošo Saskaņas centru (SC).

ZRP ieraksta autentiskumu nenoliedz, uzsverot, ka tās bijušas vien partijas iekšējās debates, nevis rīcības plānošana.

Publiskotā uzrunas fragmenta iesākumā Zatlers uzsver, ka «mums ir uzdevums izveidot valdību», kam esot iespējami divi scenāriji, «jums patīk tas vai nepatīk». «Pirmais scenārijs ir tāds, ka mums ir nacionāļu valdība, kura krīt martā, un kā alternatīva mums pēc tam ir valdība ar Saskaņu maijā,» sacījis Zatlers.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc šai valdībai būtu jākrīt, Zatlers atbildējis: «Esiet droši!» Politiķis paudis viedokli, ka Latvijas valdības krišana notikšot uz Krievijas prezidenta vēlēšanu fona, proti, Krievijas prezidenta vēlēšanām sekošot krievu nacionālais pacēlums, kas tiks kurināts. «Būs vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Nav nekas labāks kā maza fašistiska valdība, kaimiņu valdība. Esam reāli. Jā, jā, nebaidieties, nokritīs. Tā kā mēs viņu tagad taisām, nokritīs,» sacījis politiķis.

11. Saeimu pārstāvēs visu frakciju parlamentārieši.

Saeima apstiprināja Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA) sastāvu, par tās vadītāju ievēlot deputāti Inesi Lībiņu-Egneri (ZRP). Par Latvijas delegācijas pastāvīgajiem pārstāvjiem EPPA ievēlēti Boriss Cilevičs (SC), Lolita Čigāne (V) un Lībiņa-Egnere, bet par viņu aizstājējiem izraudzīti Jānis Dombrava (VL!/TB/LNNK), Andris Bērziņš (ZZS) un Aleksandrs Sakovskis (SC).

Tāpat Saeima apstiprināja Latvijas delegācijas Eiropas Drošības un sadarbības padomes (EDSO) Parlamentārajā asamblejā sastāvu, par tās vadītāju ievēlot Vinetu Poriņu (VL!/TB/LNNK). Latvijas delegācijā apstiprināti arī Andrejs Klementjevs (SC) un Valdis Liepiņš (ZRP).

Lai sekmētu pašvaldību ieinteresētību investoru meklēšanā un uzņēmējdarbības attīstībā, tām jānovirza daļa uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN), pie tāda lēmuma ceturtdien, 8.oktobrī, kārtējā sēdē nonāca Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) dalībnieki. Šis ZRP priekšlikums 9.oktobrī tiks skatīts LTRK Padomes sēdē, un visdrīzākais pēc tās arī virzīts kā ierosinājums valdībai nodokļu pārdalei, teikts paziņojumā presei.

Ceturtdienas sēde, īstenojot ZRP ieceri – pēc iespējas labāk iepazīt Zemgales uzņēmējus, notika Jelgavas novada Elejā – LPKS «Latraps», kura ģenerāldirektors Edgars Ruža ne tikai iepazīstināja klātesošos ar kooperatīva veiksmes stāstu, bet arī pauda viedokli par to, ko būtu nepieciešams mainīt Latvijas likumdošanā un valsts institūciju attieksmē pret uzņēmējiem. «Protams, ka pats galvenais ir – lai valsts netraucē uzņēmējiem. Es lepojos ar to, ka mēs maksājam visus nodokļus, un, ja tā darītu visi, tad situācija vienas nozares uzņēmumos būtu līdzīga un nevarētu runāt par negodīgu konkurenci no to puses, kuri nodokļus nemaksā,» uzsvēra E.Ruža. Viņš arī norādīja uz to, ka diemžēl nereti par pārkāpumiem atbild legālais uzņēmējs, kuram nejauši gadījies iesaistīties kādās nodokļu shēmās, nevis to organizētājs.

Ar jaunu sparu publiskajā telpā izsprukušas valdības veidošanā uzdzirkstījušās nesaskaņas starp diviem politiskajiem smagsvariem – Vienotību un Zatlera Reformu partiju (ZRP). Politiskajos kuluāros mēļo, ka Finanšu ministriju kontrolējošā Vienotība pasūtījusi vairāku ZRP politiķu personālo auditu un Valsts uzņēmumu dienests (VID) jau ķēries pie darba, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

To, ka kuluāros nerunā tukšu, apliecināja vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, kurš atzina, ka VID viņam pieprasījis informāciju par viņa uzņēmumu finanšu stāvokli. Likumam paklausīgs pilsonis būdams, viņš jau sācis pildīt VID prasīto, taču pagaidām visi dokumenti dienestam neesot nosūtīti.

Zatlera Reformu partiju pārstāvošais ministrs arī apliecināja, ka viņš nav vienīgais ZRP politiķis, kas saņēmis šādu VID pieprasījumu, bet vārdus nosaukt nevēlējās, jo tā esot personiskas dabas informācija.

Šīs pašas partijas deputātam Vjačeslavam Dombrovskim VID ir licis mieru, taču arī viņš zināja teikt, ka bez E. Sprūdža vēstules saņēmuši vismaz divi ZRP politiķi. Arī viņš nevēlējās nosaukt VID pastiprinātas uzmanības lokā nonākušo vārdus, jo cilvēki to nevēloties afišēt un dalīties pārdomās par notiekošā iemesliem.

Strādājot pastiprināti nelegālo akcizēto preču aprites apkarošanas jomā, policijas darbinieki Zemgales reģionā atsavinājuši iespaidīgā daudzumā nelegālās akcizētās preces, informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde (ZRP).

ZRP Jēkabpils iecirkņa policijas darbinieki, rīkojot reidu Jēkabpils tirgū, pie 1975.gadā dzimuša vīrieša atsavināja 2000 cigaretes Premjier ar Baltkrievijas akcīzes markām. Rīkojot atkārtotu reidu tirgū, pie 1968.gadā dzimuša vīrieša atsavināja ievērojamā klāstā nelegālo cigarešu - 20 400 bez Latvijas Republikas akcīzes markām un 42 litrus nelegālā alkohola. Par doto faktu uzsākti kriminālprocesi.

Savukārt reida laikā Jelgavas tirgū, VP ZRP Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas darbinieki sadarbībā ar VP ZRP Jelgavas iecirkņa darbiniekiem atsavināja 4600 nelegālās cigaretes ar Baltkrievijas un Ukrainas akcīzes markām ar dažādiem nosaukumiem – NZ Gold Super Slim, Cartel, NZ, Fest. Atkārtota reida laikā, policijas darbinieki atsavināja papildus 840 cigarešu. Par abiem gadījumiem uzsāktas administratīvās lietvedības.

Kāds autoskolas instruktors pieķerts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Rīgas nodaļā, mēģinām kārtot vadītāja teorētisko eksāmenu citas personas vietā.

CSDD darbiniekiem radās aizdomas, ka personu apliecinošā dokumenta uzrādītājs nav to patiesais īpašnieks. Uz pirmajiem kontroles jautājumiem viltvārdis bija iemācījies pareizās atbildes, tādēļ pie eksāmena viņš tika pielaists, tomēr šaubas par eksāmena kārtotāja identitāti nav zudušas, un pēc pārbaudījuma CSDD darbinieki turpināja personas datu pārbaudi. Tajā viltnieks «izgāzies», nespējot atbildēt uz kontroljautājumiem par «savu» bērnu skaitu, vārdiem un vecumu.

Galu galā atklājies, ka viltvārdis ir ne vien autoskolas instruktors un pasniedzējs, bet arī tās īpašnieks.

«Ir bijuši gadījumi, ka eksāmenu cita vietā mēģina kārtot brāļi, māsas vai izskata ziņā līdzīgas personas, bet vēl nekad uz eksāmenu cita vietā nebija ieradies autoskolas pasniedzējs,» norāda CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris.

Lielākā daļa zādzību tiek veiktas ar mērķi gūt personīgu labumu – patērēt preces personīgām vajadzībām vai arī turpmākai relaizācijai. Neliela daļa personu, pārsvarā jaunieši, zādzības izdara nepadomīgas izklaides nolūkos, turklāt Latvijā ir bijuši mēģinājumi norēķināties ar viltotu naudu, kā arī uzbrūkot personālam, atklāj drošības pakalpojumu kompānija a/s G4S.

Aktīvākie likumpārkāpēji ir vecumā no 21 līdz 40 gadiem – kopumā šī vecuma grupa veido 50% no kopējā aizturēto skaita. Nākamo lielāko grupu (21%) veido cilvēki vecumā no 41 līdz 65 gadiemn. Aptuveni 12% no kopējā zādzību skaita veic nepilngadīgie, un savukārt 7% no likumpārkāpējiem ir vecumā līdz 14 gadiem. Vecāka gadagājuma (virs 65 gadiem) cilvēku parstrādātās zādzības veido 3% no kopējā skaita.

G4S apkopojusi spilgtākos likumpārkāpēju aizturēšanas gadījumus pērn, un atklājies, ka Latvijā ir bijuši gadījumi norēķināties ar viltotu naudu un uzbrūkot darbiniekiem. Vienā no zādzību gadījumiem persona ar metāla stieni uzbruka personāla un zādzību nepārtrauca arī brīdī, kad to pamanīja un brīdinājumu izteica apsardzes darbinieks. Tāpat kādā objektā likumpārkāpējs esot agresīvi un uzstājīgi mēģinājis norēķināties ar viltotu 50 eiro naudaszīmi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) nu ir jauns vadītājs - Kristaps Zakulis. Viņš pats ir atzinis, ka viņa darbu, gluži tāpat kā valdības vadītāja sasniegumus, varēšot vērtēt pēc 100 dienām.

Acīmredzot šīs 100 dienas tiešām būs jāpagaida, vienlaikus gan norādot, ka tieši finanšu iestāžu uzraudzības jomā problēmas Latvijā ir pamatīgi samilzušas, tāpēc nav vēlams, ka Zakuļa iešūpošanās process FKTK vadītāja amatā ieilgtu. Tomēr šīs viņa ievēlēšanas sakarā pāris interesanti aspekti ir jāmin. Pirmkārt, zīmīgs ir fakts, ka Zakulis atšķirībā no saviem priekštečiem nāk no drošības speciālistu aprindām, zināmu laiku pamanoties pastrādāt arī Satversmes aizsardzības birojā, kas ļauj domāt, ka šis cilvēks ir iemācījies finanšu noziegumus, kā mēdz teikt, saskatīt pa gabalu. Tāpat pozitīvi ir vērtējama arī viņa līdzšinējā rīcība, neizvairoties no publicitātes. Tas nav mazsvarīgi, ņemot vērā vienu no būtiskākajām līdzšinējām FKTK problēmām - totālu nespēju komunicēt ar sabiedrību. Respektīvi, Zakulim būs jāspēj ne tikai nodrošināt nopietnāku banku sektora uzraudzību, nekā ir bijis līdz šim, bet arī jāpanāk, lai sabiedrība uzticas FKTK. Pretējā gadījumā FKTK vien atliks pateikt, ka banka X ir stabila un tai nekādas eksistences problēmas nedraud, lai cilvēki jau nākamajā brīdī drūzmētos pie bankomātiem, cenšoties izņemt naudu no attiecīgās bankas kontiem.

Zatlera Reformu partijas (ZRP) Jelgavas nodaļas vadītājs Mārtiņš Vadzis Jelgavas novada Domē šorīt nogādājis atklāto vēstuli, kurā lūdz novada vadītāju Ziedoni Cauni (ZZS) atbildēt uz jautājumiem par viņa darbībām, pamatojumu un iespējamiem zaudējumiem, pārskaitot pašvaldības naudu no Swedbank konta uz Valsts kasi, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

«Mēs augsti vērtējam Jūsu ieguldījumu Jelgavas novada darbībā, tādēļ vēlamies noskaidrot novada iedzīvotājus interesējošos jautājumus. Ņemot vērā nesenos notikumus ar Latvijas Krājbanku, novada iedzīvotāji šobrīd īpaši jūtīgi uztver informāciju, kas saistīta ar banku sektoru. Jebkāda nepārdomāta un neizskaidrota novada Domes rīcība ne vien rada sabiedrībā ažiotāžu, bet arī ievērojamus zaudējumus, kas attiecas uz naudas līdzekļu pārskaitīšanu no kredītiestādes uz Valsts kasi, tai skaitā depozītos esošos uzkrājumus,» teikts ZRP Jelgavas nodaļas vēstulē, ko parakstījis nodaļas vadītājs M.Vadzis.

«Ziniet, par to situāciju, kāda tā toreiz bija, es biju šokēts. Mani veselu mēnesi Zatlera pārstāvji mēģināja pierunāt,» uz laikraksta Diena jautājumu par runām, ka zatlerieši piedāvāja finanšu ministra posteni, atbildējis Grindeka padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

«Es no pašas pirmās sarunas teicu - nekādā gadījumā, man ir savs bizness, ko negribu pamest. Kad viņi saprata, ka es kategoriski atsakos, un laikam kur bija paklīdušas runas par šo piedāvājumu man… ziniet, man pirms tam par Zatleru bija ļoti labas domas. Bet, kad viņš tādā dusmīgā formā sāka teikt, ko tas Lipmans tur runā, viņam neko nav piedāvājuši, un es iznācu tāds kā viltvārdis, tas man bija šoks. Es tomēr neesmu nekāds puika. Man no tiem laikiem pavisam izmainījās domas par Zatleru. Viņš nekontrolē, ko viņš saka,» turpinājis Lipmans.

Vaicāts, vai varētu pieļaut domu kaut kad nākotnē iet un palīdzēt kārtot ekonomiku valdības līmenī, uzņēmējs sacījis: «Nu man neviens vairs to neprasa. Un es nemaz neuzprasos.»

Reālākais Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma attīstības scenārijs būtu Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošana, uzskata ekonomģeogrāfs, SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» galvenais redaktors Jānis Turlajs, kura vadībā iepriekš tika izstrādāts pētījums par optimālu vidusskolu tīklu Latvijā.

Šādu viedokli Turlajs pauda pagājušajā nedēļā Bauskā notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemgales reģionālās padomes (ZRP) organizētajā diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

«Pētot iedzīvotāju piekļuves iespējas pakalpojumu saņemšanai un dzīves vides, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota,» konferencē sacīja Turlajs.

Atsaucoties uz dāņu ekspertu Holgeru Pindtu, kurš savulaik konsultējis Latviju, Turlajs atzīmēja, ka tā nav pašvaldība, kurā nepietiek skolēnu pat vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai. Viņš norādīja, ka iepriekš, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, likuma normās tika pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi, līdz ar to neesot brīnums, ka tagad tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības kvalitāte.

Deputāti noraida Zatlera Reformu partijas deputātu likumprojekta nodošanu komisijām.

Likumprojektā bija paredzēts, ka Saeimas atsaukšanas vai Saeimas atlaišanas gadījumā Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, nesaņemtu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzēto atlīdzību. Par likumprojektu nobalsoja 34 deputāti (ZRP, ZZS, VL!/TB/LNNK), pret 39 (SC,V), atturējās 15 (ZZS, V) deputāti.

ZRP deputāti sava pieteikumā norādīja, ka šobrīd Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17.panta vienpadsmitajā daļā paredzēts vispārīgs noteikums, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā. Šī tiesību norma šobrīd ir piemērojama arī tādējādi, ka vienreizējo pabalstu ir tiesīgi saņemt ne vien tie deputāti, kuriem deputāta mandāts izbeidzas vispārējā kārtībā līdz ar Saeimas pilna pilnvaru termiņa beigām, bet arī visam Saeimas deputātu sastāvam, kuriem mandāti izbeidzas Saeimas atsaukšanas vai Saeimas atlaišanas gadījumā.

Valsts informācijas sistēmu optimizācija, kuru valdība rosinājusi kopš 2010.gada pavasara, notiek, taču lēni, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP).

«Progress ir, bet lēns,» jaunais ministrs sacīja, norādot, ka optimizācijas gaita ir atšķirīga no vienas valsts iestādes uz otru. «Ministrijas centralizē savu IT pārvaldību, bet vēl ir atsevišķas nozares, kur jārunā ar diviem trīs cilvēkiem,» Sprūdžs teica, liekot saprast, ka dažās iestādēs joprojām ir vairākas sistēmas, katra ar savu atbildīgo personu. Viņš nenosauca konkrētas iestādes.

Sprūdžs uzsvēra, ka svarīgi ir veikt informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu optimizāciju saskaņā ar valsts attīstības plāniem, lai IT labāk kalpotu plānos izvirzītām prioritātēm.

«IT ir līdzeklis, nevis mērķis pats par sevi. Ir jāskatās uz nacionālo attīstības plānu nākamo septiņu gadu laikā un uz to, kā IT atbalstīs šī plāna īstenošanu,» viņš sacīja.

Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvalde (ZRP) informē, ka aizvadītā nedēļā Jēkabpilī VP ZRP Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas darbinieki aizturēja autovadītāju par 1000 latu kukuļdošanas mēģinājumu policijas darbiniekiem.

VP ZRP Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas darbinieki 12.jūlijā ap pulksten 21.00 uz ceļa Jēkabpils – Nereta apturēja automašīnu BMW 330, kuru vadīja 1982.gadā dzimis vīrietis.

Automašīnas bagāžas nodalījumā un salonā atradās vairākas plastmasas kannas ar alkoholu saturošu šķidrumu ar kopējo daudzumu 500 litri.

Uzsākts kriminālprocess par nelikumīgu alkoholisko dzērienu pārvadāšanu lielā daudzumā, kā arī par kukuļdošanas mēģinājumu.

Papildus tam tika arī konstatēts, ka 1982.gadā dzimušais vīrietis, vadīja automašīnu BMW 330 atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, izvairoties no tiesas sprieduma izpildes.

Kooperatīvs "Baltu piens" investējis 900 000 eiro bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji.

LLKA norāda, ka "Baltu piens" ir investējis bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā, lai, attīstot piena pārstrādi, veicinātu Latvijas un Eiropas Savienības (ES) uzstādījumu "no lauka līdz galdam", tādējādi nodrošinot patērētājus ar vietējo produkciju. "Pārstrādes uzņēmumi, kas bieži vien nemaz nepieder Latvijas pilsoņiem, vēlas iepirkt svaigpienu pēc iespējas par zemāku cenu un tālab Latvijā ir viena no viszemākajām piena cenām Eiropā", skaidro kooperatīva "Baltu piens" vadītāja Mirdza Feldmane.

LLKA pārstāvji min, ka piena kooperatīvs "Viļāni" arī ir izvēlējies attīstīt savu piena produkcijas ražošanu, kur veiktās investīcijas būs 200 000 eiro. Attīstības mērķis ir atbalstīt nelielos piena ražotājus. Tāpēc arī jau iepriekš tika sperts solis savas pārstrādes izveidē, lai rezultātā piena ražotājs varētu saņemt pēc iespējas lielāku cenu par saviem produktiem, skaidro LLKA pārstāvji. "Izaicinājumi savai pārstrādei ir lieli, taču pašreizējos apstākļos tas ir labākais risinājums", skaidro piena kooperatīva "Viļāni" vadītāja Aija Kiserovska.

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

No šodienas tiks paplašināts klātienē nopērkamo saimniecības preču klāsts, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus atbalstot EM priekšlikumu paplašināt klātienē iegādājamo preču klāstu.

No šodienas klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat turpmāk varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

Grāmatu rakstīšana un to izdošana pasaules tirgū ir ne tikai talantīga cilvēka pašizpausme, bet arī labs naudas gūšanas avots, ja lieta padodas. Vai šāda biznesa niša ir arī Latvijā un kā tajā veicas, Dienas Bizness jautāja grāmatu autoram, publicistam Lato Lapsam.

Vai grāmatu rakstīšanu un izdošanu Latvijā var dēvēt par biznesu?

Es neatklāšu jaunu Ameriku, sakot, ka jebkurā tirgū ir dažādas nišas. Savas nišas meklējums tirgū dažkārt ir samērā ilgstošs process. Ir cilvēki, kam tas padodas ātrāk, ir - kam ilgāk. Nenotiek jau tā, ka cilvēks tikai ar savām priekšzināšanām, ieraugot jaunu tirgu, uzreiz apjēdz, kas tieši un kā tieši viņam nesīs prieku, laimi un labumu, un, sācis darīt, tūdaļ arī gūst kāroto. Pirmkārt, zināšanas un pieredze nāk ar laiku. Otrkārt, arī izpratne par to, ko cilvēks patiesībā vēlas, ar laiku mainās kā viss šajā pasaulē. Es, kad atgriezos no dienesta PSRS armijā, vienkārši meklēju darbu. 1990. gada maijā sāku strādāt laikrakstā Diena, kad pats laikraksts vēl neiznāca. Nezināju jau tobrīd, ko es īsti gribu, vienkārši vajadzēja darba vietu un nopelnīt kaut kādu naudu papildus studijām. Un tādu kā es tur bija daudz – viss reportieru korpuss, kas bija absolūti izcilākais visu laiku ziņu dienests Latvijā. Tikai, ejot gadiem un beigu beigās nonākot līdz aģentūras LETA galvenā redaktora postenim, sāku sev uzdot jautājumus – vai es vēlos vadīt ziņu dienestu un strādāt 12 un 14 stundas dienā, kas ir nepieciešams, ja šādu darbu grib izdarīt kārtīgi, godprātīgi un kvalitatīvi – ne tā, kā to dara pašreizējie, piemēram, tā sauktie sabiedriskie mediji. Tad arī parādās jautājums - vai tu to vēlies, vai tu kļūsti laimīgāks no šāda darba vai tikai strādā citu cilvēku dēļ. Tā arī nonācu pie savas personiskās tirgus nišas – grāmatu rakstīšanas un publicistikas.

Ieejot daļā tirdzniecības vietu vai arī pastaigājot pa turīgāku pašvaldību ielām, vērīgāki iedzīvotāji būs pamanījuši uzrakstus: «Uzmanību, notiek videonovērošana!» Vienā gadījumā novērošanas kameras ir uzstādītas, lai rūpētos par kāda objekta drošību, otrā - par sabiedrisko kārtību, trešajā - lai nodrošinātos pret prastu zagšanu. Šāda prakse principā netiek uzskatīta ne par ko neparastu.

Pavisam cita situācija varētu rasties, ja tiešām tiks īstenota iecere par apmeklētāju fotografēšanu un videonovērošanu Uzņēmumu reģistrā (UR). Turklāt nevis tādēļ, lai, piemēram, nodrošinātu kārtību UR, bet gan, lai būtu iespēja kaut kad vēlāk paskatīties televizorā, kā ir izskatījušies cilvēki, kuri parakstījuši kādu noteiktu dokumentu, teiksim, par uzņēmuma daļu nodošanu no viena īpašnieka otram. Vēl precīzāk sakot - kurš ir parakstījis, ko ir parakstījis, kā to ir darījis, kādus dokumentus iesniedzis... Problēmas sakne ir skaidra - laiku pa laikam ir tikuši konstatēti reiderisma jeb uzņēmumu daļu zagšanas gadījumi. Proti, pēc tam, kad kompānija oficiāli ir mainījusi īpašniekus, kājās ceļas nu jau faktiski bijušais saimnieks un saka - nekādus dokumentus neesmu parakstījis, un uzņēmums man ir nozagts. Normāli droši vien būtu, ja šādos gadījumos iesaistītos drošībsargājošās iestādes, veiktu parakstu ekspertīzi un konstatētu, kurš ir firmas īstais saimnieks, bet kurš - viltvārdis. Diemžēl, kā jau daudzos gadījumos, arī šeit ir dzirdētas visai tradicionālas atrunas - specālistu trūkst, kapacitātes nav, naudu tam neviens nedod utt.

Skūšanās piederumu kompānija izglābusi britu atlētu, kurš pats sevi izlika izsolē vietnē eBay, lai iegūtu sponsoru dalībai Olimpiskajās spēlēs Londonā, bet pasākums izgāzās, jo izsoles uzvarētājs bija viltvārdis, ziņo Reuters.

Sprinteris Džeimss Elingtons (James Ellington) domāja, ka izsoļu vietnē piesaistījis 32 550 sterliņu mārciņas (50 000 ASV dolāri). Viņš izsolē, kas noslēdzās decembrī, saņēma 71 piedāvājumu no 45 ieinteresētajām personām.

«Par izsoli eBay bija pārsteidzoša interese, bet diemžēl uzvarējušais solītājs nebija patiess,» stāstījis 26 gadus vecais londonietis.

«Par laimi Vils Kings (Will King), King of Shaves vadītājs, iejaucās,» turpinājis sportists, norādot, ka viņš nevarētu būt vēl laimīgāks. «Tagad es varu koncentrēties uz medaļas iegūšanu,» teicis atlēts.

Elingtons, 100 un 200 metru skrējējs, sacentās pagājušā gada pasaules čempionātā Dienvidkorejā, bet zaudēja olimpisko finansējumu saistībā ar četrus gadus ilgām ievainojumu problēmām.

Ir konstatēts jauns krāpniecības veids, kad nelikumīgi tiek izmantots starptautiskā uzņēmuma Zepter nosaukums. Nenoskaidrotas personas vēršas labdarības un komerciālās organizācijās un izkrāpj no tām naudu, ķīlā atstājot produkciju. Turklāt, izmantojot stāstu par produkcijas paraugiem, kas palikuši pēc izstādes, blēži sabiedriskās vietās, tostarp tirdzniecības centru autostāvvietās, izplata it kā Zepter ražojuma traukus, nažus un galda piederumus. Oficiālie pārstāvji Zepter International Baltic brīdina par krāpniecību un aicina neiegādāties šos izstrādājumus.

Jūnija sākumā solīdi ģērbies vīrietis, kas uzdevās par uzņēmuma Zepter pārstāvi, uz kādu labdarības fondu atveda traukus, apgalvojot, ka tie palikuši pēc tikko noslēgušās izstādes un viņš tos plāno dāvināt pensionāriem. Aizbildinoties ar to, ka viņš kavē lidmašīnu, vīrietis, kas stādījās priekšā kā Tomass Breiners, palūdza samaksāt drošības naudu 3500 eiro apmērā. Viņš paziņoja, ka šo summu varēs saņemt atpakaļ pēc divām dienām, ierodoties uz tikšanos ar uzņēmuma Zepter direktoru Latvijā. Saņēmis naudu un atstājis traukus, viltvārdis pazuda nezināmā virzienā. Tāpat kā citos patērētāju apkrāpšanas gadījumos, arī šoreiz par Zepter produkciju tika uzdoti citu uzņēmumu izstrādājumi: Zillinger piederumi un Zephyr trauki. Agrāk ir konstatēti gadījumi, kad, uzdodot par Zepter, tika pārdoti Zeppelin, Solingen un Hanssen trauki.

«Nekāda. Mēs jau nebijām šī referenduma rīkotāji, to rīkoja Lindermans un Osipovs,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kāda būs Saskaņas centra rīcība, ja Satversmes tiesa atcels referendumu, atbildējis Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Tomēr atsaucīgi uz šo iniciatīvu bija cilvēki, kas bija balsojuši par mums,» viņš norādījis.

«Lai kas arī notiktu, es būšu kopā ar saviem vēlētājiem. Jo, neticēsiet, bet es gribu noturēties politikā. Visi kariņi - lieli un maziņi - beidzas ar miera sarunām. Un es redzu šo miera formulu,» sacījis Urbanovičs.

Vaicāts, kāda ir «miera formula», politiķis skaidrojis: «Vienkārša. Un mēs varētu vienoties ar jebkuru visnacionālāko nacionāli par visu to kopumu, kas uztrauc latvieti, sākot ar valodu un valsts teritoriālo nedalāmību. Jānosauc visas tās bailes, kuras pa šiem divdesmit gadiem politikāņi ir iebarojuši tā saucamajam nacionālajam vēlētājam. Kremlis un tā tālāk. Sastādiet baiļu sarakstu, kas nāk, kā pasaka vārdu «krievs», kādas ir pašas skaudrākās asociācijas? Pretī - nevis teikt, ka tās visas ir muļķības, bet noteikt soļus, lai bažas novērstu. Piemēram, ir jānoteic, ka Latvijas teritoriālās izmaiņas ir neiespējamas, vienalga, kad un kas tās virzītu, pat vajag kriminalizēt atbildību par musināšanu uz to. Latviešu valsts valoda - vienīgā, statusu nosakām vēl cietāk, pat vēl cietāk nekā tēvzemieši to iestrādāja Satversmē 1998. gadā. Un uz visiem šiem priekšlikumiem ir gatavs atbildēt mans vēlētājs. Dažiem viņš piekritīs ļoti ātri, dažiem vajadzēs ilgāku laiku.

ASV prezidents Baraks Obama telefonsarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli ceturtdien norādījis, ka Vašingtonai un tās sabiedrotajiem jāgatavo pret Krieviju jaunas sankcijas, ja tā turpinās saasināt krīzi Ukrainā.

«Prezidents uzsvēra nepieciešamību Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienībai (ES) un citiem globālajiem partneriem būt gataviem stāties pretī ar jaunām sankcijām tālāki eskalācijai no Krievijas puses,» teikts Baltā nama izplatītajā paziņojumā.

Prokrieviski noskaņotie separātisti Austrumukrainā «acīmredzot ar Maskavas atbalstu turpina koordinētu musināšanas un sabotāžas kampaņu, lai grautu un destabilizētu Ukrainas valsti,» sarunas laikā norādījis B. Obama.

Abu valstu vadītāji «atkārtoti aicinājuši Krieviju atvilkt savu karaspēku no robežas reģiona,» teikts paziņojumā.

Iepriekš trešdien Pasaules Bankas (PB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) sanāksmes laikā Vašingtonā arī ASV finanšu ministrs Džeikobs Lū brīdināja savu krievu kolēģi Antonu Siluanovu, ka pret Maskavu tiek gatavotas jaunas sankcijas.

Sprūdžam piederošais IT uzņēmums HansaWorld Latvia pārtapis par Sensum Solutions, liecina Lursoft dati, lai gan uzņēmuma mājaslapā nekas neliecina par juridiskā nosaukuma maiņu.

Šobrīd Sensum Solutions valdē kopš 13. oktobra darbojas Edgars Kaņepe, kas ir norādīts kā vienīgais Sensum Solutions valdes loceklis. Savukārt Edmunds Sprūdžs (ZRP), kas ir šobrīd vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, joprojām ir vienīgais šā uzņēmuma īpašnieks.

«Sarunas par uzņēmuma pilnīgu vai daļēju pārdošanu turpinās. Uzņēmuma nosaukuma maiņa saistīta ar kādreiz uzņēmuma kapitāldaļu pirkuma līgumā iekļauto prasību uzņēmuma atsavināšanas gadījumā nepārdot HansaWorld grupai piederošo preču zīmi,» DB paskaidroja E. Sprūdžs. Atbilstoši Nozare.lv datiem, E. Sprūdžs kopš jūlija nevada Sensum Solutions (iepriekš HansaWorld Latvia), un šobrīd šī attiecīgā uzņēmuma kapitāla daļu pārdošana «ir procesā».

Jau 2013. vai 2014.gadā varētu tikt būtiski mainīta bērnudārzu finansēšanas kārtība, esošo budžetu pārdalot vienlīdzīgi visām ģimenēm neatkarīgi no tā, vai mazulis tiek sūtīts pašvaldības vai privātajā bērnudārzā vai arī uzticēts aukļu dienestam vai bērnu pieskatīšanas centram, bet papildus līdzekļu piesaistei tiek pieļauta līdzmaksājumu iespēja.

Tādējādi tiktu novērsta situācija, kad 34 500 ģimenēm visā Latvijā joprojām netiek nodrošināti bērnudārza pakalpojumi, kaut arī pašvaldībām šā gada 1.jūlijā šāds pienākums uzlikts, veicot grozījumus Vispārējās izglītības likumā.

Kā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē skaidroja Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāve Daina Kājiņa, pašlaik situācija valstī ir ļoti atšķirīga gan finansējuma piešķiršanas kārtībā un apjomā, gan regulējuma ziņā, jo Izglītības likuma grozījumus katra pašvaldība interpretē pēc savas saprašanas un iespējām.