Nekustamais īpašums

Par 42 miljoniem eiro iegādājas vienu no lielākajiem loģistikas parkiem Igaunijā

Db.lv, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Nekustamo īpašumu investīciju fonds East Capital Real Estate (ECRE) IV ir iegādājies loģistikas parku J13, kas atrodas Tallinas tuvumā un ir viens no lielākajiem Igaunijā.

Šis ir noslēdzošais desmitais fonda darījums, un līdz ar šo pēdējo darījumu būs investēti visi fonda līdzekļi 350 miljonu apmērā.

J13 loģistikas parks atrodas pie galvenā autoceļa, kas savieno Helsinkus, Tallinu, Rīgu, tālāk turpinoties uz Poliju un citām Eiropas valstīm. Parkā ietilpst divas ēkas ar 40 000 kvadrātmetru bruto iznomājamo platību. Komplekss ir pilnībā iznomāts kopumā 10 nomniekiem, tostarp tādiem Igaunijā labi zināmiem uzņēmumiem kā DSV Estonia AS, Havi Logistics OÜ un Humana Sorteerimiskeskus OÜ. Lielākā daļa nomnieku loģistikas centrā atrodas kopš tā nodošanas ekspluatācijā 2012. gadā.

East Capital Real Estate plāno papildu investīcijas loģistikas parka enerģētikas un ilgtspējas pilnveidošanai un BREEAM sertifikāta iegūšanai. Veicinot ēku enerģētisko pašpietiekamību, uz jumta plānots izbūvēt saules paneļu parku. Šie plāni tiks realizēti sadarbībā ar nomniekiem un ņemot vērā viņu nākotnes ieceres.

Loģistikas parka pārdevējs Tänassilma Logistics OÜ ir daļa no privātas ieguldījumu pārvaldības kompānijas Neokapital, kas specializējas nekustamo īpašumu un aktīvu pārvaldīšanas jomā. “Uzskatām, ka J13 ir nozīmīgākais Baltijas loģistikas sektora aktīvs un šis darījums ir apliecinājums tam, ka tirgus ir aktīvs un ka Baltijā ir spēcīgi pircēji konkurētspējīgiem aktīviem,” uzsver Neokapital valdes priekšsēdētājs Kristjans Petjervs (Kristjan Petjärv).

“Priecājamies, ka mūsu īpašumu portfeli papildinās vēl viens vadošs loģistikas parks. Tas ir lielisks papildinājums esošajiem ieguldījumiem un rada pievienoto vērtību mūsu investoriem. Kā tirgus līderis, mēs esam spēcīgs partneris esošajiem un jaunajiem potenciālajiem nomniekiem un viņu augošajām vajadzībām. Parks jau tagad ļoti labi funkcionē, taču ceram, ka tuvāko gadu laikā gan īpašumam, gan tā nomniekiem radīsim vēl lielāku vērtību,” saka Martins Otsa, East Capital Real Estate AS investīciju vadītājs.

Darījuma pabeigšana ir atkarīga no Igaunijas konkurences jautājumus regulējošās iestādes atļaujas saņemšanas. To paredzēts saņemt 30 dienu laikā. Darījumu finansē SEB, bet advokātu birojs Ellex Raidla pārraudzīja procesu gan no pircēja, gan pārdevēja puses. Darījuma cena ir 42 miljoni eiro.

East Capital Real Estate IV darbību sāka 2019. gada novembrī un iepriekšējo, devīto iegādes darījumu veica 2023. gada novembrī, Latvijā iegādājoties 93 000 kvadrātmetru lielo Rimi loģistikas kompleksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

East Capital Real Estate fonds IV un ICA Gruppen ietilpstošais Rimi Baltic ir noslēguši līgumu, ar kuru East Capital Real Estate iegādājas Rimi Baltic loģistikas un biroju centru A. Deglava ielā 161, Rīgā.

Šis pirkums ir 2023. gada lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijā un lielākais loģistikas ēkas iegādes darījums Baltijā. Pirkuma cena ir 83 miljoni eiro.

Rimi Baltic loģistikas centrs ir 94 000 kvadrātmetru liela moderna celtne ar tai piegulošo teritoriju aptuveni 17 hektāru platībā. Tā apkārtnē esošā infrastruktūra nodrošina labu sasniedzamību gan ar sabiedrisko, gan privāto un kravas transportu. Loģistikas centram ir plašas autostāvvietas, kā arī lielisks satiksmes savienojums ar Rīgas apvedceļu. Loģistikas centra līdzšinējais īpašnieks bija ICA Gruppen ietilpstošais mazumtirdzniecības uzņēmums RIMI, kas ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Baltijas reģionā. Tas vienlaikus ir gan galvenais RIMI reģionālais birojs, gan arī produkcijas izplatīšanas centrs, no kura tiek koordinētas visas galvenās aktivitātes Baltijas reģionā. RIMI arī turpmāk paliks vienīgais centra nomnieks un jau ir parakstījis nomas līgumu uz 15 gadiem ar East Capital Real Estate.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītāja “Sirin Development” jaunais loģistikas parks pie starptautiskās lidostas “Rīga”, Grenču ielā, tuvojas noslēguma fāzei, un tam tikko nosvinēti pirmās kārtas spāru svētki.

“Sirin Park Marupe” loģistikas parka kopējā platība sasniegs 27 000 kvadrātmetru, un tā izveidē plānots investēt 20 miljonus eiro.

Kopumā “Sirin Development” Latvijā šobrīd attīsta trīs loģistikas un biznesa parku projektus – “Sirin Park Marupe” loģistikas parku Grenču ielā, biznesa parku Dreiliņos un “Sirin Park Rumbula” parka paplašināšanās projektu Latgales ielā. “

Sirin Development” zemesgabalu loģistikas parka izbūvei pie Rīgas lidostas iegādājās 2021. gada nogalē. Parka izbūve tika uzsākta 2023. gada novembrī, un to plānots pilnībā pabeigt līdz 2024. gada beigām.

“Sirin Development” jau ir noslēdzis arī pirmo sadarbības līgumu par biroja un noliktavu telpu iznomāšanu jaunajā loģistikas parkā ar vienu no vadošajiem ASV bezpilota lidaparātu ražotājiem “Edge Autonomy”. “Starptautiskā pieredze rāda, ka atbilstošas loģistikas infrastruktūras izbūve lidostas tuvumā ir papildu izaugsmi veicinošs faktors, kas var palielināt kravu plūsmu un piesaistīt jaunus klientus,” norāda “Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

SIRIN Development investē 20 miljonus eiro loģistikas parka izveidē un noslēdz līgumu ar ASV dronu ražotāju

Db.lv, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir noslēdzis sadarbības līgumu par biroja un noliktavu telpu iznomāšanu vienam no vadošajiem ASV bezpilotu lidaparātu ražotājiem “Edge Autonomy”.

Bezpilota tehnoloģiju sistēmu ražotājs īrēs telpas jaunajā “SIRIN” Grenču loģistikas parkā, kas atrodas pie starptautiskās lidostas “Rīga”, Grenču ielā.

"Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Rīgas lidosta ir vislabāk attīstītā Baltijas valstīs, tāpēc atbilstošu loģistikas parku izbūve lidostas tuvumā ir viens no mūsu biznesa attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Jau šobrīd ieņemam vadošās pozīcijās loģistikas parku izbūvē un apsaimniekošanā, bet tuvākajos gados plānojam kļūt par līderiem visās trīs Baltijas valstīs.”

“SIRIN Development” zemesgabalu loģistikas parka izbūvei 28 tūkstošu kvadrātmetru platībā pie Rīgas lidostas iegādājās 2021. gada nogalē. Parka izbūve tika uzsākta 2023. gada novembrī, un to plānots pilnībā pabeigt līdz 2024. gada beigām. Kopējās investīcijas sasniegs 20 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes loģistikas uzņēmumus Baltijas valstīs “Baltic Logistic Solutions” paplašina savu esošo loģistikas centru Rāmavā, Ķekavas novadā. Investīciju apjoms sasniegs 9 miljonus eiro un jaunās noliktavas būvniecību plānots pabeigt 2024. gada rudenī.

“Esam sasnieguši situāciju, kurā loģistikas centra Rāmavā noliktavas ir pilnībā aizpildītas. Lai turpinātu izaugsmi un nostiprinātu mūsu vadošās pozīcijas loģistikas tirgū Baltijā, ar vēl vienas ēkas būvniecību būtiski paplašināsim esošo loģistikas centru, kas atrodas stratēģiski labā vietā – Rāmavā, kura tiek uzskatīta par vienu no labākajām loģistikas atrašanās vietām Rīgas apkaimē,” stāsta “Baltic Logistic Solutions” valdes loceklis Pēteris Krīvens.

Esošais 33 700 m2 plašais loģistikas centrs tiks papildināts ar vēl vienu ēku 7000 m2 platībā un tajā tiks izbūvēti trīs atsevišķi moduļi jeb telpas, kur viena būs +18°C temperatūras precēm un divas telpas būs paredzētas -18°C temperatūras precēm. Jaunā noliktava ietvers 14 kraušanas rampas un 10 000 palešu uzglabāšanas kapacitāti, no kurām 5000 paletes būs telpā ar +18 temperatūru (“Narrow aisle” glabāšanas plaukti), bet 5000 paletes – telpā ar -18 temperatūru (klasiskās plauktu sistēmas). Papildus tiks izbūvēta mezanīnas telpa, efektīvi izmantojot noliktavas operāciju plača otro stāvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir "vistas un olas"” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs, 03.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Rietumu Banka” ir piešķīrusi kredītu 6,5 miljonu apmērā SIA “Eften Logistics”. Izsniegtais finansējums paredzēts uzņēmuma esošo saistību refinansēšanai ar mērķi nodrošināt loģistikas parka “EfTEN Logistics Ķekava” attīstību.

“EfTEN Logistics Ķekava” ir viens no lielākajiem loģistikas parkiem Latvijā, kas piedāvā nomai biroju, tirdzniecības un noliktavu telpas 37.5 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Ar Rietumu Bankas kredītu uzņēmums refinansēs iepriekšējās saistības par šo telpu iegādi, tādejādi sekmējot tā turpmāko izaugsmi.

“Loģistikas industriju mēdz dēvēt par valsts ekonomikas artēriju, kas savieno ražotājus un tirgotājus, pilsētas un lauku reģionus, Latviju un tās eksporta tirgus. Loģistikas centru attīstība mūsdienās ir pamats daudzu citu nozaru izaugsmei, līdz ar ko valsts ekonomikā tiek radītas jaunas darbavietas un palielinās konkurētspēja, tādējādi veicinot ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi. Mēs augstu novērtējam uzņēmuma “EfTEN Logistics” profesionalitāti un darba mērogu un ticam, ka šis darījums dos vērtību ekonomikai kopumā,” uzskata Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprites ekonomika nav tikai modes vārds. Aprites ekonomikas gigantu sadarbība veicina zaļāku vidi, vienlaikus palīdzot līdzsvarot starptautiskās loģistikas ikdienas izaicinājumus. Ziemeļeiropas lielākais olu ražotājs Balticovo un viens no pasaulē lielākajiem palešu apvienošanas pakalpojumu sniedzējiem CHEP dalās savās pārdomās par šodienas un rītdienas izaicinājumiem.

Balticovo ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā. Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas jūsu uzņēmumam loģistikas jomā?

Balticovo komercdirektors Vjačeslavs Kočetkovs: Mēs katru dienu saskaramies ar daudziem izaicinājumiem, sākot no krājumu pārvaldības līdz konkurencei un tirgus dinamikai. Piemēram, mums ir ļoti svarīgi līdzsvarot krājumu līmeni, lai apmierinātu klientu pieprasījumu bez krājumu pārpalikuma vai nepietiekamības, un tas ir pastāvīgs izaicinājums mūsu loģistikas darbībām.

Pieaugošās degvielas cenas, mainīgie transportēšanas tarifi un jaudas ierobežojumi var būtiski ietekmēt preču piegādes izmaksas. Pārslogojums, regulējumu problēmas un nepieciešamība pēc ātras piegādes rada daudzas problēmas, lai efektīvi piegādātu produktus līdz klientu durvju sliekšņiem, jo īpaši pilsētu teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No pasta baložiem līdz droniem. Vai pakomātu ēra turpināsies?

Gatis Romanovskis, tehnoloģiju uzņēmuma SIA Hansab izpilddirektors, 25.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu vai dažādu preču nosūtīšana ir bijusi aktuāla visos laikos, tāpēc loģistikas attīstība ir notikusi nemitīgi. Pasta baložu izmantošana aizsākās jau senajās civilizācijās - Ēģiptē un Persijā, bet mūsdienu tehnoloģijas ļauj izveidot ļoti sarežģītas piegādes ķēdes, reāllaika izsekošanu sūtījumam, automatizētas noliktavas, ievērojami uzlabojot efektivitāti un samazinot izmaksas.

Turklāt uzskata, ka paku skapīšu attīstība nebūt nav sasniegusi savu virsotni un to funkcionalitāte tikai pieaugs, jo attīstības potenciālu nosaka joprojām augošā e-komercija, lietu interneta attīstība, kā arī ilgtspējas mērķi.

Īpaši Covid laikā, pakomāti kļuva par ļoti pieprasītu loģistikas risinājumu, lai nodrošinātu ērtu un efektīvu veidu kā klientiem nosūtīt preci, jo fiziska veikalu apmeklēšana nebija ieteicama un strauji attīstījās tiešsaistes tirdzniecība. Turklāt papildus pakomāti risināja virkni problēmu, kas saistītas ar lielām atkārtotu piegāžu izmaksām, sūtījumu zādzībām, klientu apmierinātību u.c. Tāpēc uzņēmumi, kas vēlējās palielināt efektivitāti, steidza šo loģistikas risinājumu integrēt savā biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīva loģistikas pārvaldība ir būtisks faktors veiksmīgas uzņēmumu darbības nodrošināšanā un attīstībā. Viens no loģistikas risinājumiem, kas kļūst arvien populārāks gan starptautiskos, gan vietējos kravu pārvadājumos, ir saliktās kravas.

Saliktās kravas, zināmas arī kā LTL (Less Than Truckload) pārvadājumi, piedāvā vairākas priekšrocības gan mazajiem, gan lielajiem uzņēmumiem. Kas ir saliktās kravas un kādos gadījumos LTL ir efektīvāks risinājums nekā pilnu kravu (FTL) pārvadājumi?

Kas ir saliktās kravas?

Saliktās kravas jeb LTL (Less Than Truckload) pārvadājumi ir loģistikas risinājums, kur viena kravas automašīna tiek komplektēta no dažādiem nosūtītājiem un tā tiek izmantota vairāku sūtījumu pārvadāšanai.

Kad izvēlēties saliktās kravas?

Šis risinājums ir īpaši piemērots uzņēmumiem, kuriem nepieciešams pārvadāt relatīvi nelielu preču daudzumu, kas nesasniedz pilnas kravas apjomu. Salikto kravu pārvadājumi nodrošina izmaksu efektivitāti, jo katrs nosūtītājs maksā tikai par tam piederošās kravas aizņemto vietu transportlīdzeklī, nevis par visu kravas automašīnas izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu kravu piesaistei ostās nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to sasniegt, norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvji.

LSA informē, ka 28.martā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē.

Tāpat iesaistītās puses sēdē vienojās izveidot darba grupu, kura divu mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturēt kravu plūsmu caur Latviju.

LSA padomes loceklis Jānis Kasalis atzīmē, ka ostas jau patlaban meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts.

Kasalis uzsver, ka jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Renewables sāk īstenot 178 miljonus eiro vērtos attīstības plānus Latvijā

Db.lv, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables, kas darbojas Baltijas valstīs un Polijā, ir sācis darbu pie saules enerģijas portfeļa izveides Latvijā.

Tas sākotnēji paredz 239 megavatu (MW) saules enerģijas projekta izbūvi, kas būs viens no lielākajiem šāda veida projektiem Baltijā. Projekta būvniecības darbi tiks uzsākti šī gada pirmajā ceturksnī, un kopējais investīciju apjoms tiek lēsts ap 178 miljoniem eiro.

Tas iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu visa reģiona ceļā uz ilgtspējīgu atjaunīgo enerģiju un vēlreiz apliecina Ignitis Renewables apņemšanos veidot videi draudzīgāku nākotni.

"Latvija ir daļa no Ignitis Renewables vietējā tirgus, kurā uzņēmums aktīvi paplašina savu darbību un saskata lielu izaugsmes potenciālu. Trešdaļu no kopējā reģiona projekta attīstības plāna ir paredzēts īstenot Latvijā. Lēmums uzsākt saules enerģijas parku būvniecību Latvijā ir nozīmīgs solis ceļā uz uzņēmuma paplašināšanos Baltijas valstīs un plašāku atjaunīgās enerģijas attīstības stratēģiju," skaidro Ignitis Renewables izpilddirektors Tjerī Elenss (Thierry Aelens).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paziņoti gada M&A darījumi Baltijā

Db.lv, 17.04.2024

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sirin Development loģistikas centros Baltijā plāno investēt 120 miljonus eiro

LETA, 09.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" šogad loģistikas centros Baltijas valstīs plāno investēt 120 miljonus eiro, sacīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Viņš skaidroja, ka uzņēmums katru gadu savos objektos Baltijas valstīs investē 100-120 miljonus eiro, kas ir tradicionālais apjoms. "Šogad mēs plānojam investēt 120 miljonus eiro."

Tostarp Rīgā vai pie Rīgas šogad plānots nopirkt 200 000 kvadrātmetru zemes jeb 20 hektārus.

"Mēs katru gadu pērkam klāt zemi. Labs piemērs ir Rumbula. Mēs tur nopirkām gandrīz 20 hektārus zemes un trīs gadu laikā esam uzbūvējuši loģistikas kompleksu gandrīz 90 000 kvadrātmetru platībā. Mēs turpināsim būvēt Rumbulā, kā arī pie lidostas, vērtējam arī citas vietas," teica Kuzavs.

Šogad rudenī paredzēts pabeigt loģistikas centru pie lidostas 26 000 kvadrātmetru platībā, kur ieguldīti 15-16 miljoni eiro. Turpmāk pēc klienta pasūtījuma "Sirin Development" veidos noliktavas Dreiliņos pie IKEA un Latgales ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Pasts ir uzsācis sadarbību ar Ukrainas loģistikas uzņēmumu Nova Poshta Global par sūtījumu piegādes pakalpojumiem Baltijā.

Sadarbība paredz, ka Latvijas Pasts piegādās Nova Poshta sūtījumus klientiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Patlaban abu uzņēmumu sadarbība galvenokārt ir saistīta ar e-komercijas sūtījumu plūsmām.

Tas nozīmē, ka Ukrainas uzņēmumam ir pieejams Latvijas Pasta piegādes tīkls un loģistikas pakalpojumi. Proti, Latvijas Pasts pakas un cita veida e-komercijas sūtījumus nogādā gan pakomātos, gan ar kurjera starpniecību līdz adresātiem – privātpersonām un biznesa klientiem Baltijā.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens akcentē, ka Ukraina ir nozīmīgs partneris: “Latvijai un Ukrainai ir ciešas savstarpējās attiecībās. Uzņēmēju dialogs ir īpaši būtisks laikā, kad varam palīdzēt savienot cilvēkus un robežas, ko ir šķīris karš. Tāpēc esam atvērti plašai sadarbībai, meklējot efektīvus risinājumus loģistikas procesu organizēšanai.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 500 000 eiro, lai izveidotu vienu no Latgales reģionā lielākajiem saules paneļu parkiem, maizes ražotājs Latvijā AS “Latvijas Maiznieks” uzsācis projektu videi neitrāla ražošanas cikla ieviešanai.

Sākotnēji šis risinājums tiks piemērots porcijmaizīšu produktu līnijai “Maiziņš”, ražošanas procesā izmantojot tikai zaļo elektroenerģiju.

Saules parka izbūvi veikusi energokompānija “Enefit”, uzņēmuma ražotnes teritorijā Daugavpilī uzstādot 1178 divpusējās darbības saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 777 kWh. Zemes tipa saules sistēma ik gadu saražos ap 770 MWh zaļās elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs ap 10–12% no ražotnes elektroenerģijas pašpatēriņa, bet vasaras mēnešu saulainākajās dienās saules enerģija nosegs līdz pat 25% no ražotnes dienas patēriņa. Zaļā elektroenerģija tiks izmantota porcijmaizīšu “Maiziņš” ražošanai. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 84 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs apjoms deviņiem braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” šogad Baltijas valstīs plāno investēt 102 miljonu eiro, tostarp Latvijā – 25 miljonus eiro, Lietuvā – 60 miljonus eiro un Igaunijā 18 miljonus eiro. Tādejādi “SIRIN Development” kopējais noliktavu portfelis reģionā sasniegs 490 000 kvadrātmetru.

Sākot apgūt Igaunijas tirgu, “SIRIN Development” ir uzsācis arī savas pirmās noliktavas būvniecību 14 000 kvadrātmetru apmērā Tenasilmas ciemā netālu no Tallinas. Projektā kopumā plānots investēt 8 miljonus eiro, ar iespēju paplašināt noliktavas līdz 60 000 kvadrātmetru. Šis projekts ir daļa no “SIRIN Development” biznesa stratēģijas piedāvāt vienotus nomas pakalpojumus klientiem, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Projekts Tenasilmā būs desmitais loģistikas parks uzņēmuma pašreizējā portfelī.

"Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Igaunija līdz šim bija vienīgā Baltijas valsts, kurā mums vēl nebija noliktavu. Tāpēc pirmo soli speram ļoti piesardzīgi un šī, iespējams, ir mazākā noliktava, ko būvējam pēdējo piecu gadu laikā. Šogad plānojam būvēt vēl vienu līdzīga izmēra noliktavu, un rudenī izvērtēsim, vai paātrināt paplašināšanās plānus Igaunijā.”

Komentāri

Pievienot komentāru