Būvniecība un īpašums

Par 7 miljoniem eiro izstrādās Lietuvas nacionālās koncertzāles projektu

LETA--BNS, 27.11.2020

Starptautiskajā arhitektūras ideju konkursā uzvarēja spāņu arhitektu studija "Arquivio architects".

Avots: Arquivio architects

Jaunākais izdevums

Viļņas pašvaldība ceturtdien parakstījusi septiņus miljonus eiro vērtu līgumu par nacionālās koncertzāles "Tautas nams" ("Tautos namai") projekta izstrādi ar starptautiskajā arhitektūras ideju konkursā uzvarējušo spāņu arhitektu studiju "Arquivio architects".

"Paradoksāli, ka šādu Viļņai tik svarīgu līgumu parakstām laikā, kad koncertzāļu darbība teju visā pasaulē apturēta, tomēr ceru, ka šī situācija drīz mainīsies, bet mēs šo "muzikālo pauzi" izmantosim, lai izstrādātu solīdu projektu, un galu galā pienāks diena, kad Viļņā varēs notikt pasaules mēroga kultūras pasākumi," norādījis Lietuvas galvaspilsētas mērs Remiģijs Šimašus.

Kā teikts Viļņas pašvaldības paziņojumā, pērn konkursā uzvarējusī desmit arhitektu komanda "Arquivio Arquitectura" pieaicinājusi talkā studiju "Cloud architektai", kurai ir liela projektēšanas darba pieredze Lietuvā.

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss 

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko...

Projektēšanas pakalpojumu cenā ierēķinātas arī akustiskā risinājuma izmaksas. Projekta finansētāja - Lietuvas Kultūras ministrija - uzsvērusi tā akustiskās puses nozīmību, un šis darbs uzticēts Japānas uzņēmumam "Nagata Acoustics". Lai panāktu iespējami augstāku skaņas kvalitāti, tā tiks modelēta ne tikai virtuāli, bet arī izveidojot reālu, vienīgi stipri samazinātu zāles modeli.

Koncertzāle taps Viļņas Taura kalnā, no kura paveras plašs skats uz pilsētu, - vietā, kur pērnruden tika nojaukts pagājušā gadsimta vidū celtais Arodbiedrību nams.

Topošie arhitekti: koncertzāles novietne Elizabetes ielā nav optimāla 

Teritorija Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav piemērota nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei...

Arhitektūras ideju konkursam kopumā bija iesniegti 248 darbi no ASV, Japānas, Vācijas, Lielbritānijas, Jaunzēlandes, Somijas, Ķīnas, Brazīlijas un citām valstīm. Saskaņā ar starptautiskās žūrijas atzinumu "Arquivio architects" piedāvājums izcēlies ar jutīgu iederību ainavā.

Paredzēts, ka jaunajā celtnē būs divas koncertzāles - lielā zāle ar 1500-1700 un 500 vietām un mazā ar 500 vietām, kā arī vēl viena zāle, kurā tiks iedzīvināta jau pirms vairāk nekā gadsimta iecerētā Tautas nama ideja, - tā būs domāta dažādiem pasākumiem, izstādēm un izglītojošai darbībai.

Atsevišķa zāle būs paredzēta rezidējošā orķestra ikdienas darbībai, pirmām kārtām mēģinājumiem. Ar savām akustiskajām īpašībām tā būtiski neatšķirsies no lielās zāles, tikpat liela būs ari skatuve.

Vieta būs atvēlēta arī grāmatnīcai un restorānam, bet visas telpas apvienos plašs foajē, ko varēs izmantot dažādām aktivitātēm.

Tehniskā projekta izstrādi paredzēts pabeigt līdz 2022.gada sākumam, līdz tam saskaņojot visus risinājumus ar sabiedrību, tās ieinteresētajām grupām un nevalstiskajām organizācijām.

Tautas namu Taura kalnā bija iecerēts celt jau pirms Pirmā pasaules kara. 1911.gadā šai nolūkā tika iegādāts zemes gabals, un viens no šā projekta iniciatoriem, Lietuvas nacionālās atmodas tēvs Jons Basanavičs, devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm vākt līdzekļus celtniecībai, tomēr, sākoties karam, šo ieceri tā arī neizdevās īstenot. 1940.gadā šai vietā sāka celt Arodbiedrību namu staļinisma laikam raksturīgā stilā, ko pilnīgi pabeidza tikai 1964.gadā, bet nojauca 2019.gada oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VNĪ pagarinājusi Lielās ģildes restaurācijas un pārbūves darbu "projektē-būvē" iepirkumu

LETA, 05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līdz 22.janvārim pagarinājusi piedāvājumu iesniegšanas termiņu pērn izsludinātajā koncertzāles "Lielā ģilde" restaurācijas un pārbūves darbu "projektē-būvē" iepirkumā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kā pagarinājuma iemesls norādīti veiktie grozījumi iepirkuma procedūras dokumentācijā iekļautajās prasībās.

Sākotnēji piedāvājumu iesniegšanas termiņš iepirkumā bija 2023.gada 12.decembris, bet tas vairākkārt pagarināts - līdz 28.decembrim, 15.janvārim un tagad līdz 22.janvārim.

Iepriekš būvniecības un projektēšanas uzņēmums SIA "Pillar Contractor" IUB bija iesniedzis sūdzību par šo iepirkumu. Sūdzību IUB skatīja trešdien, 3.janvārī.

Līgumā paredzēts papildināt jau izstrādāto būvprojektu, paredzot energoefektivitātes pasākumus - logu restaurāciju un jumta siltināšanu virs Lielās zāles, kā arī īstenot jau izstrādāto būvprojektu. Projekta īstenošanā tiks uzlabota ēkas energoefektivitāte, samazinot primārās enerģijas patēriņu par vismaz 20%, pārbūvēta Lielā zāle, palielinot tās kapacitāti un uzlabojot akustiku, kā arī ēka tiks pielāgota cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne mans, ne valdības viedoklis par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietu Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav mainījies, intervijā Latvijas Radio paziņoja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš norādīja, ka nevēlas sniegt savus komentārus par citām iespējamajām koncertzāles novietnēm, kamēr Latvijas Arhitektu savienība (LAS) nav piedāvājusi vienu, divas vai maksimums trīs iespējamās Nacionālās koncertzāles novietnes.

"Tad, kad šis uzdevums būs veikts, es būtu gatavs apspriest un salīdzināt vienu vai divas novietnes salīdzinājumā ar Elizabetes ielu 2. Es joprojām uzskatu, ka tā ir ļoti laba iespēja un kompromiss starp daudzām citām iespējām, ko piedāvā citas institūcijas un personas," teica Puntulis.

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss 

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko...

Kultūras ministrs akcentēja, ka citu novietņu izvēlei ir jābūt loģiskai, ekonomiski argumentētai un pamatotai. Puntulis apgalvoja, ka viņš ir atvērts diskusijai, jo "nav tā, ka šajā dzīvē kaut kas būtu nemaināms". Runājot par laika rāmi, kad LAS varētu nākt klajā ar saviem piedāvājumiem, Puntulis norādīja, ka šajā aspektā viņš nav bijis pietiekami stingrs un sākotnējais laika rāmis bija ieplānots martā, bet patlaban šķiet, ka tas varētu būt aprīlis.

"Es saprotu šī uzdevuma nopietnību un esmu pateicīgs LAS, ka tā šo uzdevumu ir uzņēmusies, tādēļ esmu bijis pielaidīgs un atļāvis, lai šis laika rāmis būtu aprīlis," skaidroja ministrs.

Bīstamas fasādes dēļ ēka Elizabetes ielā 2 iežogota  

Ēka Elizabetes ielā 2 stāv uz stipriem pamatiem, bet fasāde ir neapmierinošā...

Runājot par Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītājas Solvitas Kreses pausto, ka nav saprotama Nacionālās koncertzāles prioritizēšana, jo Laikmetīgās mākslas muzejam (LMM) ir izstrādāts projekts, atrasta vieta un būtu nepieciešamas piesaistīt finansējumu, Puntulis uzsvēra, ka būtu sarežģīti prioritizēt, kas nepieciešams vairāk - Nacionālā koncertzāle vai LMM.

"Es pilnīgi droši varu apgalvot, ka abas šīs būves mums ir vitāla nepieciešamība. Es pat teiktu skarbāk. Ja mēs pretendējam uz Latviju kā kultūras lielvalsti, tad kultūras lielvalsts bez akustiskās koncertzāles un LMM galvaspilsētā ir apkaunojoši. Šīs divas lietas nerīmējas kopā, tādēļ, manuprāt, abas būves ir vienlīdz prioritāras un to būvniecība - vienlīdz sarežģīta," pauda kultūras ministrs.

Topošie arhitekti: koncertzāles novietne Elizabetes ielā nav optimāla 

Teritorija Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav piemērota nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei...

Tāpat viņš atzīmēja, ka būtu gandarīts, ja varētu pēc iespējas ātrāk īstenot LMM projektu, ko veidojis arhitekts Deivids Andžejs. Puntulis uzsvēra, ka par šo jautājumu notiek sarunas ar Rīgas domi un tiks meklēti risinājumi, kā šo problēmu atrisināt.

"Vienlaikus es nekādā veidā nevaru nolikt malā jautājumu par akustisko koncertzāli Rīgā pats būdams mūziķis. Tas tiek risināts kopš 1987.gada. Piedodiet, es to nekad nenolikšu malā," akcentēja kultūras ministrs.

Elizabetes 2 ēkas pārbūve izmaksātu 32 miljonus eiro 

Pēc ekspertu aprēķiniem Elizabetes ielas 2 ēkas pārbūvei un attīstībai atbilstoši mūsdienu...

Jautāts, vai "velkot garumā" LMM projekta īstenošanu, nenotiks kaut kādas izmaiņas, kas turpmāk varētu aizkavēt tā būvniecību, Puntulis norādīja, ka viņš attiecībā uz būvniecību "neko nevelk garumā". Ministrs atzina, ka drīzāk viņš saņem pārmetumus par pārāk lielu steidzināšanu.

"Es patiešām vēlos attīstīt ne tikai LLM projektu, bet arī koncertzāles projektu. Ar vislielāko prieku es attīstītu arī Latvijas Nacionālā teātra piebūves projektu, kas maksā aptuveni 40 līdz 50 000 eiro. Pieskaitām tam klāt LLM, kas aptuveni ir tikpat liela summa un koncertzāles izmaksas, kuras ir lielākas. Mēs nevaram uz to vienkārši skatīties kā uz "vilkšanu garumā"," pauda Puntulis, piebilstot, ka daudzkārt šis jautājums ir pārrunāts ar Rīgas domi un tikai sadarbībā ar to varēs atrisināt visus šos jautājumus, kas prasa "milzīgus ieguldījumus".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstītāja Lords LB Special Fund V veidotais Preses nama kvartāls, kura 1.kārtu par 76,8 miljoniem eiro būvēs AS UPB, atradīsies Rīgas Zināšanu jūdzē Pārdaugavā, bijušās izdevniecības Preses nams teritorijā Balasta dambī.

Projekta arhitekts, Arhis Arhitekti vadītājs Andris Kronbergs ir gandarīts, ka līdz ar šī būvniecības līguma parakstīšanu īstenosies viena no Rīgas pilsētas lielajām pilsētbūvniecības idejām – iepretim Rīgas vēsturiskajam centram un Vecrīgai, Daugavas kreisajā krastā, veidojot jauno longitudinālo Rīgas centru -daudzfunkcionālu struktūru, kura saturisko piepildījumu veidos gan izglītības, kultūras, darījumu un dzīvojamajās, gan arī publiskajās funkcijās.

"Tā veidošana un īstenošana jau ir sākusies. Veidojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, RISEBA augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes kompleksi, ir uzcelta Nacionālā bibliotēka un ir cerība, ka šajā zonā parādīsies vēl citi nacionālas nozīmes kultūras objekti, piemēram, Nacionālā koncertzāle un citi. Vēlos uzsvērt un izteikt gandarījumu, ka, pateicoties lieliskajam pasūtītāja darbam, izpratnei, mērķiem un ideāliem, strādājot kopā lieliskā starptautiskā arhitektu un inženieru komandā, ir izdevies attīstīt un saglabāt idejas, kas bija un ir iestrādātas šīs zonas attīstības konceptā. Dažas svarīgākās no tām ir – daudzfunkcionalitāte, publiskās ārtelpas intensīva attīstīšana, ūdensmalu un krastmalu izmantošanas veicināšana, integritāte pilsētā un iesaiste.Ceru un ticu, ka jau līdz ar pirmās projekta attīstības kārtas īstenošanu un sevišķi ar turpmāko attīstības kārtu un blakus esošo teritoriju attīstību, Ķīpsalas Dienvidu gala darījumu centrs kļūs ne tikai par zīmi Rīgas attīstībai un dinamikai, bet arī par pilsētnieku iecienītu un aktīvi lietotu vietu. Visi priekšnoteikumi tam ir," teic arhitekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta attīstītājs Lords LB Special Fund V un AS UPB parakstīja līgumu par Preses Nama kvartāla 1. kārtas būvniecību. Līguma ietvaros paredzēts izbūvēt mūsdienīgu A klases biroju ēku un multifunkcionālu centru ar tirdzniecības un ēdināšanas telpām, apzaļumotām terasēm un Baltijā pirmo futbola laukumu uz jumta.

Pirmās kārtas būvniecības izmaksas paredzētas 76,8 miljonu eiro apmērā.

Jaunais Preses Nama kvartāls atradīsies Rīgas Zināšanu jūdzē Pārdaugavā, bijušās izdevniecības Preses nams teritorijā Balasta dambī 2. Papildus biroja un multifunkcionāla centra ēkām projekts paredz arī plašas zaļās zonas un atpūtas vietas, kā arī īpaši gājējiem un velosipēdistiem pielāgotu infrastruktūru. Būvdarbus paredzēts pabeigt 24 mēnešu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas.

Projekta pirmajā kārtā 25 000 m2 paredzēti A klases birojiem un 40 000 m2 - multifunkcionālu telpu izveidei (komerctelpu, 1000 virszemes autostāvvietu un dažādu atpūtas zonu ierīkošanai).

FOTO: Preses nama ēku demontāža 

Topošā "Preses Nama" kvartāla teritorijā aktīvi turpinās demontāžas darbi - nojaukta bijušā...

"Šis ir ļoti nozīmīgs brīdis Preses Nama kvartāla komandai. Kopā esam paveikuši izcilu darbu, tādēļ arī nešaubījāmies, ka kvartāla būvniecība jāuztic kompānijai ar nevainojamu profesionālo reputāciju. Preses Nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska trīs izcilu arhitektu biroju komanda, tādēļ esmu gandarīts, ka par sadarbību esam vienojušies tieši ar UPB, kas var lepoties ar vairāku lielisku pasaules mēroga būvprojektu realizēšanu. Tā rezultātā taps viens no mūsdienīgākajiem un dabai draudzīgākajiem darījuma kvartāliem Rīgā," komentē Giedrius Bernotas, Lords LB Special Fund V fonda pārstāvis.

"UPB ir spēcīga kompetence tehnoloģiski sarežģītu ēku būvniecībā Latvijā un ārvalstīs, un attīstītājs to novērtē kā drošības un stabilitātes garantiju šī projekta realizācijai. Preses Nama kvartāls ļaus apliecināt mūsu 30 gadu laikā uzkrātās padziļinātās zināšanas un pieredzi, īpaši pilna cikla projektu īstenošanā, augstceltņu būvniecībā un citās jomās. UPB priekšrocība tik apjomīgu projektu realizācijā ir arī mūsu uzņēmumu grupas iekšējā kapacitāte – sākot no projektēšanas līdz būvkonstrukciju ražošanai, piegādei, montāžai un servisam," komentē UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs.

Preses Nama kvartālā īpaša uzmanība tiks veltīta energoefektivitātei, dabai draudzīgu materiālu izvēlei, vides pieejamībai, veselīgas darba vides radīšanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Līdzās A klases biroju telpām, kas atbildīs BREEAM sertifikāta Excellent standartam un kur paredzētas darba vietas ap 2500 cilvēkiem, tiks iekārtotas arī kopstrādes telpas, ēdināšanas zona, veikali, - velosipēdu novietnes, 1000 autostāvvietu, elektroauto uzlādes stacijas, pastaigu vietas un terases ar apstādījumiem.

"Mēs esam gandarīti, ka līdz ar šī būvniecības līguma parakstīšanu turpināsies praktiskā īstenošana vienai no Rīgas pilsētas lielajām pilsētbūvniecības idejām – iepretim Rīgas vēsturiskajam centram un Vecrīgai, Daugavas kreisajā krastā, veidojot jauno longitudinālo Rīgas centru -daudzfunkcionālu struktūru, kura saturisko piepildījumu veidos gan izglītības, kultūras, darījumu un dzīvojamajās, gan arī publiskajās funkcijās.

Tā veidošana un īstenošana jau ir sākusies. Veidojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, RISEBA augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes kompleksi, ir uzcelta Nacionālā bibliotēka un ir cerība, ka šajā zonā parādīsies vēl citi nacionālas nozīmes kultūras objekti, piemēram, Nacionālā koncertzāle un citi.

Vēlos uzsvērt un izteikt gandarījumu, ka, pateicoties lieliskajam pasūtītāja darbam, izpratnei, mērķiem un ideāliem, strādājot kopā lieliskā starptautiskā arhitektu un inženieru komandā, ir izdevies attīstīt un saglabāt idejas, kas bija un ir iestrādātas šīs zonas attīstības konceptā. Dažas svarīgākās no tām ir – daudzfunkcionalitāte, publiskās ārtelpas intensīva attīstīšana, ūdensmalu un krastmalu izmantošanas veicināšana, integritāte pilsētā un iesaiste. Ceru un ticu, ka jau līdz ar pirmās projekta attīstības kārtas īstenošanu un sevišķi ar turpmāko attīstības kārtu un blakus esošo teritoriju attīstību, Ķīpsalas Dienvidu gala darījumu centrs kļūs ne tikai par zīmi Rīgas attīstībai un dinamikai, bet arī par pilsētnieku iecienītu un aktīvi lietotu vietu. Visi priekšnoteikumi tam ir," pauž ARHIS ARHITEKTI vadītājs Andris Kronbergs.

Preses Nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska arhitektu komanda. ARHIS ARHITEKTI no Latvijas, arhitekta Andra Kronberga vadībā, KSP Jürgen Engel Architekten no Vācijas, kā arī Arrow Architects no Dānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan līdz šim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) attīstībā ieguldīti vairāk nekā četri miljoni eiro mecenātu privāto līdzekļu, muzeja nākotne joprojām ir neskaidra, jo reāla būvniecība arvien nav uzsākta.

LLMM projektā ieguldītie līdzekļi uzskatāmi par apjomīgāko mecenātisma piemēru kultūras infrastruktūrā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, atzīmē Elīna Vikmane, muzeja fonda valdes locekle. Viņa norāda, ka faktiski muzejs ir gatavs būvniecībai – ir saņemta būvatļauja un šobrīd būtu nepieciešams izsludināt būvnieku konkursu, taču tas trīs gadus kavējas. Kultūras ministrija (KM), kas 2021.gadā pat izveidojusi darba grupu, lai izstrādātu priekšlikumus par muzeja būvniecības ieceres realizācijas iespējām, gala ziņojumu nav sagatavojusi un nekādus komentārus par LLMM nākotni DB nesniedz, savukārt Rīgas domē (RD) norāda, ka šobrīd šim projektam vienkārši trūkst līdzekļu. Tajā pašā laikā nupat Valsts Kontrole (VK) atklājusi, ka valsts piešķīrusi 41 miljonu eiro Ekonomikas ministrijai (EM) lielo infrastruktūras projektu aizdevumiem, taču līdzekļi stāv kontā neizmantoti jau gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir pabeigusi iesniegto piedāvājumu izvērtēšanu projektē-būvē iepirkumā par koncertzāles “Lielā ģilde” restaurācijas un pārbūves darbu veikšanu un lēmusi slēgt līgumu ar saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju SIA “RERE MEISTARI”, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Lielā ģilde ir viena no vecākajām un interesantākajām Rīgas ēkām – te atrodas viena no senākajām un skaistākajām Rīgas koncertzālēm. Tādēļ ēkas atjaunošanas un pārbūves projektā, nodrošinot ēkas energoefektivitāti un modernu, pieejamu infrastruktūru, tiks ņemti vērā arī ēkas vēsturiskie aspekti,” norāda J. Gavrilova.

Iepirkumā piedāvājumus iesniedza pieci būvuzņēmēji ar piedāvātajām līgumcenām no 10,5 līdz 13,9 milj. eiro (bez PVN). Būvdarbi tiks veikti divās kārtās – pirmajā kārtā īstenoti energoefektivitātes pasākumi, savukārt otrajā kārtā notiks pārējie Lielajā ģildē paredzētie pārbūves darbi, piemēram, Lielās zāles pārbūve, vājstrāvu tīklu izbūve, vides pieejamības nodrošināšana u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VK: KM kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā

LETA, 31.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi' (VNĪ) noslēguši līgumu par koncertzāles "Lielā ģilde" - Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mājvietas Rīgā, Amatu ielā 6 atjaunošanas būvprojekta izstrādi ar SIA CMB.

Līguma cena - 353 380 eiro un būvprojekta izstrāde jāveic līdz 2021. gada nogalei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Saskaņā ar piesaistītā ES finansējuma prasībām ēkas atjaunošana jāpabeidz līdz 2023. gada beigām.

"Šobrīd uzsākam projektēšanas darbus, būvdarbi tiks paveikt 2 gadu laikā - no 2022. līdz 2023. gada nogalei. Lai nodrošinātu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, ēkas atjaunošanas detalizēts projekts tiks saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Šis ir pirmais VNĪ projekts, kur tiek izmantotas uzņēmuma pērn izstrādātās BIM prasības. Par ieguvumiem no BIM tehnoloģiju izmantošanas esam pārliecinājušies jau topošās centralizētās prokuratūras ēkas būvniecības procesā, tāpēc varam būt droši, ka digitālā dvīņa izstrāde palīdzēs ne tikai Lielās ģildes ēkas pārbūvē, efektīvāk virzot tās atjaunošanu, bet arī visā ēkas dzīves ciklā, tai skaitā ēkas pārvaldīšanā un apsaimniekošanas jautājumu risināšanā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru