Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Finanšu ministrija ir apkopojusi galvenās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas ar nodokļu likumu grozījumiem 2010. gada valsts budžetu pavadošo likumu paketē un kas stāsies spēkā 2010.gadā.

Kopumā nākamgad mūs sagaida 38 nodokļu izmaiņas.Kādi nodokļu palielinājumi mūs sagaida 2010. gadā?

Pirms pāris dienām Bloomberg TV rādīja reportāžu par Baltiju, kur žurnālists ar vilcienu bija apbraukājis Baltijas galvaspilsētas no Tallinas līdz Viļņai (pats fakts braukt ar vilcienu jau vien ir ko vērts, bet tas lai šoreiz paliek).

Viss sākās ar Igauniju, kur super pozitīvā gaisotnē tika runāts par eiro ieviešanu, milzīgajām investīciju iespējam un izglītoto darbaspēku, kurš runā krieviski un prasa zemas algas. Kā apliecinājums tam, cik pievilcīga ir Igaunija investīcijām, reportieris devās uz hi-tech vēja ģeneratoru ražošanas rūpnīcu ārpus Tallinas, kur tās vadītājs atbildēja uz žurnālista attapīgi uzdoto jautājumu – «Kas dara Igauniju tik pievilcīgu vietu ārvalstu investīcijām?» - un paskaidroja, ka jau tuvākajā laikā plāno pieņemt darbā 100 jaunus darbiniekus. Aptaujātie investīciju speciālisti nosauca Igauniju par investīciju vietu Nr. 1 Baltijā un cilvēki uz ielām apliecināja savas lielās gaidas eiro ieviešanai. Saule spīdēja, Tallinas dakstiņu jumti laistījās, cilvēki uz ielām smaidīja un, turklāt, runāja ļoti labā angļu valodā.

Informācija presei

13.09.2007. Nr.08-02/836

Saistībā ar notiekošajām aktivitātēm mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanā (piketi, streiku draudi par katru cenu utml.), Veselības ministrija vēlas atkārtoti norādīt uz jau nodrošināto darba samaksu un plānoto pieaugumu 2008. gadā, ka arī vidējām darba samaksas tendencēm ārstniecības iestādēs.

Nodrošinātā vidējā darba samaksa no 2007.gada 1.janvāra:

" ārstiem - 574 Ls (pieaugums 134 Ls jeb 30,4% attiecībā pret 2006.gada otro pusgadu);

" ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 344 Ls (pieaugums 80 Ls jeb 30,4%);

" ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 230 Ls (pieaugums 54 Ls jeb 30,4%).

Ar 2008.gadu plānota vidējā mēneša darba samaksa ārstiem 654 Ls (pieaugums par 80 Ls), ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 392 (pieaugums par 48 Ls) un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 262 (pieaugums par 32 Ls). Šāds pieaugums pilnībā atbilst programmas "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam" paredzētās darba samaksas pieauguma grafikam veselības aprūpē nodarbinātajām personām.

"Saistībā ar notiekošajām aktivitātēm mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanā (piketi, streiku draudi par katru cenu utml.), Veselības ministrija vēlas atkārtoti norādīt uz jau nodrošināto darba samaksu un plānoto pieaugumu 2008. gadā, ka arī vidējām darba samaksas tendencēm ārstniecības iestādēs," teikts ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem.

Nodrošinātā vidējā darba samaksa no 2007.gada 1.janvāra:

· ārstiem - 574 Ls (pieaugums 134 Ls jeb 30,4% attiecībā pret 2006.gada otro pusgadu);

· ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 344 Ls (pieaugums 80 Ls jeb 30,4%);

· ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 230 Ls (pieaugums 54 Ls jeb 30,4%).

Ar 2008.gadu plānota vidējā mēneša darba samaksa ārstiem 654 Ls (pieaugums par 80 Ls), ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 392 (pieaugums par 48 Ls) un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 262 (pieaugums par 32 Ls).

Šāds pieaugums pilnībā atbilstot programmas Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam paredzētās darba samaksas pieauguma grafikam veselības aprūpē nodarbinātajām personām.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pieaugot nodokļiem, Finanšu ministrija aprēķinājusi, ar cik lielu cenu kāpumu jārēķinās Latvijas iedzīvotājiem, kuri iegādājas benzīnu un cigaretes.

Kā norāda ministrija, ja pieņem, ka visi pārējie cigarešu cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli cigaretēm, vienas cigarešu paciņas (20 cigaretes) cena varētu palielināties aptuveni par 10 santīmiem, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (bez PVN palielinājums ir par 8 santīmiem). Vienas cigaretes cena varētu palielināties par 0,5 santīmiem, ieskaitot PVN.

Savukārt, ja pieņem, ka visi pārējie cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli benzīnam par 2 santīmiem litrā, degvielas cena varētu palielināties par 2,44 santīmiem litrā, ieskaitot PVN.

Gan attiecībā uz benzīnu, gan cigaretēm ministrija norāda, ka «nodokļu paaugstināšana ne vienmēr nozīmē arī attiecīgu ietekmi uz cenu izmaiņām. Ja visi citi faktori samazina cenu, tad, paaugstinot nodokli, cena var palikt nemainīga vai pat samazināties. Pastāv arī iespēja, ka, paaugstinoties nodoklim, lai cena paliktu nemainīga, respektīvi, izmaiņas negatīvi neietekmētu patēriņa pieprasījumu, par nodokļa paaugstinājumu vai tā daļu uzņēmēji var arī attiecīgi samazināt savu peļņas daļu.»

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Privātā sektora komercsabiedrībās ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk mēneša vidējā bruto darba samaksa šā gada trešajā ceturksnī bija 468 lati, kas ir par 25,4% augstāka nekā visā privātajā sektorā. Visaugstākā darba samaksa šajās komercsabiedrībās bija Rīgas rajonā – 531 lats, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2007.gada trešajā ceturksnī bija 404 lati, kas ir par 4,8% vairāk nekā otrajā ceturksnī. Sabiedriskajā sektorā darba samaksa pieaugusi par 2%, bet privātajā sektorā – par 6,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, darba samaksa pieaugusi par 32,9%, tai skaitā darba samaksas regulārās izmaksas (Nav ietverti dati par neregulāro darba samaksu, ko neaprēķina katru mēnesi – dažādas prēmijas, kā arī piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalsts un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.) - par 32,5%.

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar aizvadītā gada trešo ceturksni, mēneša vidējā neto darba samaksa valstī palielinājās par 33,3% un sasniedza 290 latus.

Vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas valstī 2007.gada trešajā ceturksnī sasniedza 3,41 latu, kas ir par 6,5% vairāk nekā otrajā ceturksnī. Sabiedriskajā sektorā vienas stundas darbaspēka izmaksas trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro, pieaugušas par 11,1%, bet privātajā sektorā – par 5,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 32,9% jeb par 84 santīmiem stundā. Sabiedriskajā sektorā vienas stundas darbaspēka izmaksas šā gada trešajā ceturksnī bija 4,45 lati un gada laikā tās pieaugušas par 36,4% jeb 1,19 latiem stundā, privātajā sektorā – 3,00 lati un kāpums bija 32,4% jeb 73 santīmi stundā.

Darbaspēka izmaksu divas galvenās sastāvdaļas ir bruto darba samaksa un pārējās darbaspēka izmaksas. Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā šā gada trešajā ceturksnī bija 2,72 lati un, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, tā ir pieaugusi par 32,8% jeb 67 santīmiem stundā. Pārējās darbaspēka izmaksas bija 0,69 lati stundā un šajā periodā pieaugušas par 32,9% jeb 17 santīmiem stundā. (Pārējās darbaspēka izmaksās iekļauts: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko maksā darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju apdrošināšanas iemaksas, veselības un dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalsti, balvas, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksa, atlaišanas pabalsts, samaksa par dīkstāvēm, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva. Darbaspēka izmaksās nav iekļautas profesionālās apmācības izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar darbinieku pieņemšanu darbā, darba apģērba un uniformu izmaksas, darba dēļ nepieciešamo medicīnisko pārbaužu un vakcināciju izmaksas, speciālu ēdienu un dzērienu izmaksas.)

Nākamā gada valsts budžeta projektā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajām jomām paredzēts 338 305 000 latu finansējums kopējo izdevumu segšanai, kas ir par 35 733 787 latu vairāk nekā šajā gadā (kopā ar valsts budžeta grozījumiem). Savukārt valdībā apstiprinātais vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars paredz, ka 2009.gadā IZM plānotie resursi izdevumu segšanai ir 395 443 034 lati, bet 2010.gadā – 513 504 087 lati, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

IZM nākamā gada valsts budžeta prioritātes saistītas ar pedagogu atalgojuma sistēmas pilnveidi un sakārtošanu, ar sekmīgu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu aktivitāšu nodrošināšanu, kā arī ar zinātnes attīstību. IZM prioritātes:

· Pedagogu atalgojums – valstī kopumā pedagogu atalgojuma palielinājumam (gan pašvaldību, gan IZM, gan citu ministriju padotībā esošo iestāžu) nākamā gada valsts budžeta projektā paredzēts par gandrīz 90 miljoniem latu vairāk nekā šogad. Tajā skaitā – mērķdotācijām pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu atalgojumam 2008.gada valsts budžeta projektā paredzēti 277 317 089 lati, kas ir par gandrīz 72 miljoniem latu vairāk nekā šajā gadā (ar grozījumiem).

Profesionālās izglītības infrastruktūras modernizēšanai un konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas veidošanai Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinājusi finansējumu 90,7 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

«Šo uzskatu par savu vienu no nozīmīgākajiem veikumiem,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, «ERAF līdzekļi, kas iepriekš bija plānoti vairāk nekā 30 profesionālās izglītības iestādēm, lai veiktu nelielus uzlabojumus, ar IZM izlēmīgu rīcību ir koncentrēti, lai izveidotu 11 pilnībā modernizētus profesionālās izglītības centrus visos Latvijas reģionos. Pārliecinot koalīcijas partnerus par šī lēmuma pareizību, aktivitātei tika piesaistīti papildu līdzekļi 43,7 LVL miljonu latu apmērā. Šis ir viens no izšķirīgiem soļiem Latvijas profesionālās izglītības kvalitātes un prestiža celšanā.»

SIA Arčers pasludināts par uzvarētāju Jelgavas Tehnikuma konkursā par izglītības iestādes rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jelgavas Tehnikuma rekonstrukciju SIA Arčers apņēmusies veikt par vairāk nekā 6,63 miljoniem latu, kas ir zemākā konkursā piedāvātā līgumcena. Kopumā konkursā pieteicās četri būvuzņēmumi.

Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot 90 miljonus latu, Latvijā veidos 11 profesionālās izglītības centrus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola –8 522 371 lati; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2 302 928 lati; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6 686 155 lati; Daugavpils Valsts tehnikums – 7 943 823 lati; Ogres Valsts tehnikums – 8 878 401 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13 218 296 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6 723 544 lati; Jelgavas Tehnikums – 10 910 409 lati; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6 130 199 lati; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8 500 000 lati; Ventspils Tehnikums –10 892 114 lati.

Priekšvēlēšanu periodā - no 5.jūnija līdz 2.oktobrim - vislielākos ziedojumus - 825 926 latus - saņēmusi apvienība "Par labu Latviju!" (PLL) un tajā ietilpstošās partijas, kam izdevās iegūt vismazāko vēlētāju balsu skaitu no Saeimā iekļuvušajām partijām.

Šajā laika posmā apvienībai tikuši ziedoti 798 246 lati, PLL ietilpstošajai partijai LPP/LC atsevišķi ziedoti 14 380 lati, bet Tautas partijai - 13 300 lati, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) interneta mājaslapā pieejamā informācija.

Citāda aina bijusi partiju apvienībai "Vienotība", kas kopumā piesaistījusi 526 757 latu ziedojumus. Šajā gadījumā tieši apvienība saņēmusi salīdzinoši nelielus ziedojumus - 87 934 latus, bet vairāk ziedots apvienībā ietilpstošajām partijām atsevišķi: partijai "Jaunais laiks" priekšvēlēšanu periodā saziedoti 247 050 lati, partijai "Pilsoniskā savienība" - 84 625 lati, bet partijai "Sabiedrība citai politikai" - 107 148 lati.

Šā gada sešos mēnešos Finanšu ministrija neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi vairāk nekā divus miljonus latu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā apstiprinātā finansējuma 2008. gadā.

Neparedzētiem gadījumiem pirmajā pusgadā piešķirti 2 149 917 lati. Kopējais apstiprinātais finansējums 2008. gadam ir 4 874 454 lati.

Ministru kabinetam piešķirti 6 000 lati, lai nodrošinātu trīs socioloģisko aptauju veikšanu par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.

Ārlietu ministrijai piešķirti 190 085 lati, lai nodrošinātu vairāku Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu izpildi, kā arī segtu Eiropas Savienības (ES) pārdomu grupas priekšsēdētājas vietnieces Vairas Vīķes-Freibergas ārvalstu darba braucienu izdevumus. Tāpat no šiem līdzekļiem ar valdības lēmumu atbalstīta palīdzības sniegšana Mjanmas (Birmas) iedzīvotājiem viesuļvētras izraisīto seku likvidēšanai un pārvarēšanai, kā arī Eiropas Komisijas līdzfinansētās Afganistānas Provinču pārvaldes atbalsta programmas projekta īstenošanai.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas Latvijā 2007.gada I ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada I ceturksni, pieaugušas par 34,6%. Vienas stundas darbaspēka izmaksas šajā periodā palielinājušās no 2,08 latiem līdz 2,80 latiem jeb par 72 santīmiem stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Sabiedriskajā sektorā vienas stundas darbaspēka izmaksas šī gada I ceturksnī bija 3,18 lati un gada laikā tās pieaugušas par 35,0% jeb 82 santīmiem stundā, privātajā sektorā - 2,61 lats un kāpums bija 35,2% jeb 68 santīmi stundā.

Galvenās darbaspēka izmaksu komponentes ir bruto darba samaksa un pārējās darbaspēka izmaksas (skaidrojums raksta beigās). Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā valstī šā gada I ceturksnī bija 2,21 lats un, salīdzinot ar 2006.g. I ceturksni, tā ir pieaugusi par 34,2% jeb 56 santīmiem stundā. Pārējās darbaspēka izmaksas bija 0,59 lati stundā un šajā periodā pieaugušas par 35,8% jeb 16 santīmiem stundā.

Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā sabiedriskajā sektorā 2007.g. I ceturksnī bija 2,49 lati (pieaugums pret pērnā gada I ceturksni – 34,4% jeb 64 santīmi stundā), bet privātajā sektorā - 2,07 lati (pieaugums pret pērnā gada I ceturksni – 35,1% jeb 54 santīmi stundā). Parējās darbaspēka izmaksas sabiedriskajā sektorā šā gada I ceturksnī bija 0,69 lati un, salīdzinot ar 2006.g. I ceturksni, tās ir pieaugušas par 37,4% jeb 19 santīmiem stundā, bet privātajā sektorā – 0,54 lati, kas veidoja kāpumu par 35,5% jeb 14 santīmi stundā.

No šī gada 6.jūnija līdz 1.augustam Ziedot.lv labdarības akcijai Skolas soma kopumā saziedoti 14560,55 lati, dodot iespēju 416 bērniem no trūcīgām ģimenēm iegādāties skolai nepieciešamās lietas 35 latu apmērā, Db.lv informēja organizatori.

Šos un pārējos akcijai saziedotos līdzekļus trūcīgās, daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuras audzina viens no vecākiem saņems augusta beigās, labdarības akcijai noslēdzoties.

Nepilnu divu mēnešu laikā akcijai portālā ziedot.lv saziedoti 3232 lati, ziedojumu kastītēs RIMI lielveikalos un hipermārketos 9916,05 lati, Talsu novada fonda rīkotajos ziedojumu piesaistes pasākumos 675 lati, Madonas novada fonda rīkotajos pasākumos 341 lati, Latgales skolu atbalsta fonda Veronika rīkotajos pasākumos 256,5 lati, Alūksnes novada rīkotajos pasākumos 125 lati, un Valmieras novada fonda rīkotajos pasākumos - 15 lati.

Lai palīdzētu mazajiem skolēniem uzsākt skolas gaitas, akcija turpināsies līdz augusta beigām.

Tikmēr vismaz līdzšinējie valsts iestāžu darbinieku atalgojuma sistēmas uzlabojumi ir veicinājuši tikai vienu - atalgojuma palielinājumu, bet ne pārskatāmas un caurspīdīgas sistēmas veidošanos, kurā tiktu izmantoti vienoti kritēriji neatkarīgi no iestādes finanšu resursiem un vēlmes tos izmantot vai neizmantot.

Kā parādīja Baltc Screen veiktais žurnālistiskais eksperiments, kā potenciālam konkursa dalībniekam augustā aptaujājot virkni valsts iestāžu, kuras bija izsludinājušas vakances oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, valsts iestāžu darbiniekiem papildus ikmēneša atalgojumam tiek piedāvātas visdažādākās piemaksas un prēmijas.

Šo piemaksu un prēmiju kopējais apmērs atsevišķos gadījumos tuvojās pat solītā ikmēneša atalgojuma apmēram, turklāt faktiski nevienā telefonsarunā potenciālie darbā pieņēmēji nesāka interesēties par zvanītāja izglītību un kvalifikāciju, kā arī nepieminēja kādus kopējos kritērijus vai samaksas noteikumus.

To, ka pašlaik nepastāv nekāda vienota sistēma valsts iestāžu darbinieku atalgojuma noteikšanā, apliecina ne tikai fakts, ka Ministru prezidenta biroja vadītājs Māris Riekstiņš, pateicoties iespaidīgam vadības līgumam, kļuvis par vienu no vislabāk apmaksāto amatpersonu valstī, apsteidzot ne tikai savu priekšnieku Aigaru Kalvīti, bet arī Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

Lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, ceturtdien, 9.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par akcīzes nodokli. Tie paredz palielināt akcīzes nodokļa likmes benzīnam, petrolejai, dīzeļdegvielai un šo produktu sajaukumiem ar biodegvielu. Tāpat paredzēts precizēt citas likuma normas.

Latvijai degvielas akcīzes nodokļa likmes no nākamā gada 1.janvāra ir jāpārskata trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Latvijai pārejas periodā līdz 2011.gadam pakāpeniski ir jāsasniedz ES direktīvā noteiktās minimālās akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem - benzīnam 359 eiro par 1000 litriem, dīzeļdegvielai - 330 eiro par 1000 litriem. Tā kā Latvijā ir zemāka patērētāju pirktspēja un dzīves līmenis, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir panākts pārejas periods pakāpeniskai akcīzes nodokļa palielināšanai bezsvina benzīnam līdz 2011.gadam, dīzeļdegvielai un petrolejai līdz 2013.gadam. Pārejas periods nepieciešams, lai mazinātu nodokļu sloga negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju.

Lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, ceturtdien, 9.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par akcīzes nodokli. Tie paredz palielināt akcīzes nodokļa likmes benzīnam, petrolejai, dīzeļdegvielai un šo produktu sajaukumiem ar biodegvielu, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Tāpat paredzēts precizēt citas likuma normas.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju Latvijai degvielas akcīzes nodokļa likmes no nākamā gada 1.janvāra ir jāpārskata trīs iemeslu dēļ:

"Pirmkārt, Latvijai pārejas periodā līdz 2011.gadam pakāpeniski ir jāsasniedz ES direktīvā noteiktās minimālās akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem - benzīnam 359 eiro par 1000 litriem, dīzeļdegvielai - 330 eiro par 1000 litriem. Tā kā Latvijā ir zemāka patērētāju pirktspēja un dzīves līmenis, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir panākts pārejas periods pakāpeniskai akcīzes nodokļa palielināšanai bezsvina benzīnam līdz 2011.gadam, dīzeļdegvielai un petrolejai līdz 2013.gadam. Pārejas periods nepieciešams, lai mazinātu nodokļu sloga negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilgus gadus politiski pārraudzītā valsts SIA Vides projekti, kuras darbība kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) politiskās vadības maiņas nonākusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanībā, 2006. gada augustā necaurspīdīgā viedā noslēgusi 354 000 eiro vērtu līgumu ar firmu, kuras īpašnieks tobrīd veidoja ZZS un Aivara Lemberga priekšvēlēšanu kampaņu, liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti.

Tā kā ZZS un Lembergu tobrīd apkalpojošajam sabiedrisko attiecību speciālistam Ainaram Vladimirovam piederošajai SIA LLT investīcijas nebija ne pieredzes, ne kapacitātes, lai īstenotu konkrēto Vides projektu pasūtījumu, pastāv aizdomas, ka šis bez iepirkumu procedūras slēgtais līgums bijis «atlīdzība» par priekšvēlēšanu kampaņas veidošanu. Dokumenti, kas izgaismo šo aizdomīgo iepirkumu, jau nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

2006. gada augustā valsts SIA Vides projekti uzvarēja Rīgas brīvostas pārvaldes konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma projektam «Jaunu ostas teritoriju attīstība Krievu salā» izstrādi. Līguma kopējā summa pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā paziņojuma bija iespaidīga - 505 000 eiro.