Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība plāno līdz 2029. gada beigām veikt Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā.

Projekts paredz veikt inženiertīklu pārbūvi, uzstādīt labiekārtojuma elementus, kā arī ar satiksmes organizāciju uzlabot gājēju drošību.

Vaļņu ielas un Teātra laukuma un saistītās infrastruktūras pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projektiem, ko pašvaldība plāno realizēt tuvākajos gados. Projekta mērķis ir attīstīt Vecrīgas publisko ārtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai nodrošinātu šajā telpā kvalitatīvu gājēju infrastruktūru, vides un kultūras objektu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī iespēju uzņēmējiem attīstīt daudzveidīgus kultūras un tūrisma pakalpojumus.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone skaidro: “Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai padarītu Vecrīgu pievilcīgu tūristiem, rīdziniekiem un uzņēmējiem. Tas būs izaicinājumiem bagāts uzdevums, jo svarīgi saglabāt Vecrīgas kultūrvēsturisko ainavu, saudzējot un atjaunojot apbūves aizsardzības teritorijas. Vaļņu ielai pārmaiņas nepieciešamas jau sen un mūsu mērķis ir pārvērst to par kvalitatīvu un mūsdienīgu gājēju ielu, kas atbilstu Eiropas kvalitatīvas pilsētvides principiem.”

Dailes teātrī šodien tika svinēti Jaunās zāles spāru svētki un uz otro termiņu apstiprinātais teātra valdes priekšsēdētājs Juris Žagars un mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs informēja par teātra nākotnes iecerēm.

Juris Žagars Jaunās zāles pārbūves īstenošanu min kā vienu no turpmākā perioda būtiskākajiem notikumiem.

Galvenais ieguvums būs skatītājiem. Mazās formas izrādēs svarīgākais ir redzēt aktierdarbus gana tuvu un niansēti. Pēc pārbūves beigām no visām sēdvietām Jaunajā zālē būs izcila skatuves redzamība. Zālē iepriekšējo 150 vietā būs 340 sēdvietas, ieskaitot izbūvētā balkona vietas. Arī ventilācijas un ugunsdrošības sistēmas beidzot būs sakārtotas atbilstoši mūsdienu standartiem. Teātra aktieriem un režisoriem pēc pārbūves būs pieejama jauna, plaša mēģinājumu zāle. Teātrim kopumā liels ieguvums būs gan no jaunās mēģinājumu zāles, gan no tā, ka mazās formas izrādes beidzot varēs būt rentablas.

Atklātā konkursā uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) "Dailes teātris" valdes locekļa amatu 8 pretendentu konkurencē konkursa komisija par atbilstošāko atzinusi Juri Žagaru.

J.Žagara uzdevums Dailes teātra vadītāja amatā būs turpināt nodrošināt teātra izaugsmi, vienlaikus saglabājot teātra mākslas daudzveidību un pieejamību plašam skatītāju lokam, kā arī teātra finansiālo stabilitāti tā pārbūves un izaugsmes procesos.

"Komisijas ieskatā Juris Žagars konkursā pierādīja, ka ir spēcīgākais 8 pretendentu vidū uz Dailes teātra vadītāja amatu - līdzšinējā 5 gadu pieredze, vadot teātri, tā kolektīvu, atjaunotā skatītāju uzticība un apmeklējums par spīti Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktajiem drošības pasākumiem, iesāktie teātra ēkas pārbūves darbi un teātra attīstības vīzija kopumā pārliecināja komisiju," norāda Konkursa komisijas priekšsēdētāja, Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.

Interese iegādāties dzīvokli, biroju vai ēkas Vecrīgā joprojām ir saglabājusies, tā secināts nekustamā īpašuma kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty veiktajā pētījumā Vecrīgā premium segmentā*.

Pēdējo trīs gadu laikā šajā pilsētas daļā ir pārdoti 24 namīpašumi par gandrīz 30 miljoniem eiro. Tomēr, lai Vecrīga kļūtu patiesi pievilcīga, tā jāveido ne tikai tūristiem, bet jārada arī infrastruktūra kā patstāvīgai dzīvesvietai vietējiem iedzīvotājiem.

Pēdējos gados piedāvājumā biežāk parādās īpašumi ar lielāku platību, kas skaidrojams ar izmaiņām valsts sektora telpu izmantošanā, kas pārceļ savu darbību ārpus Vecrīgas. Šobrīd Vecrīgā pārdošanā ir vidēji 22 dažādi namīpašumi, turklāt lielākā daļa jeb 16 piedāvājumi ir kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty pārziņā.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Dailes teātra pašreizējais vadītājs Juris Žagars piedalīsies Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā konkursā uz teātra valdes locekļa amatu, aģentūrai LETA apstiprināja teātra vadītājs, kura pilnvaru termiņš noslēdzas nākamā gada 1.martā.

Žagara ieskatā, tā ir pareiza un normāla prakse, ka ik pēc pieciem gadiem, tuvojoties esošā valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām, KM sludina jaunu konkursu, nevis automātiski pagarina esošā valdes locekļa darba termiņu.

"Iespējams, tā vajadzētu darīt visās valsts kapitālsabiedrībās, neļaujot esošajiem valdes locekļiem "iesēdēties". Tomēr ir jāiespringst, lai atkal pierādītu savas tiesības būt iestādes vadītājam arī uz nākošo termiņu," uzsvēra Dailes teātra vadītājs.

Žagars piebilda, ka par plānotajiem darbiem detalizētāk rakstīs pieteikumā ministrijai. Viņš uzsvēra, ka nav viens. Runa ir par komandu, ko veido mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs un vadība. Žagars apliecināja, ka teātrim ir plāns nākamajiem pieciem gadiem.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi dekorāciju darbnīcu kompleksa un jaunas mēģinājuma zāles projektēšanas iepirkumu Valmieras teātrim.

Pieteikumus var iesniegt līdz 3. novembra plkst. 10.00.“Jaunais projekts sniegs iespēju Valmieras teātrim attīstīties vēl straujāk, ar pilnībā pielāgotām telpām, kas pavērs jaunas iespējas māksliniekiem. Projekta otrās kārtas īstenošana ļaus attīstīt teātra ēku tādā apjomā kā sākotnēji plānots, samazinās loģistikas izmaksas, un tiks nodrošināta piemērota un droša darba vide visiem teātra darbiniekiem, sniedzot būtisku ieguvu teātra izaugsmē,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ izsludinātā projektēšanas iepirkuma mērķis ir radīt būvniecības ieceres dokumentāciju, kas ietver dekorāciju darbnīcu kompleksa un jaunas mēģinājuma zāles izveidi.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 15,173 miljardi eiro, kas ir par 194 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gadā bija par 768,8 miljoniem eiro jeb 5,3% lielāki nekā 2024. gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2025. gadā veidoja 14,369 miljardus eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 11,948 miljardus eiro, kas ir par 202,8 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,421 miljarda eiro apmērā, kas ir par 19,5 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 803,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,7 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) veiksmīgi noslēgusi īpašuma Teātra ielā 9 un Vaļņu 32, Rīgā, izsoles.

Nekustamais īpašums Teātra ielā 9 nosolīts par 2,72 milj. eiro, sākuma cena 2,71 milj. eiro. Savukārt īpašums Vaļņu ielā 32 nosolīts par 1, 56 milj. eiro, sākuma cena – 1,37 milj. eiro. Abus īpašumus iegādājušās juridiskas personas.

Īpašums Teātra ielā 9 sastāv no zemes 435 m2 platībā, uz kuras atrodas piecstāvu administratīvā ēka 1891,4 m2 platībā ar mansardu, un pagrabu zem pagalma. Savukārt ēka ir viena no eklektiski dekoratīvā jūgendstila celtnēm Rīgā. Nama fasāžu dekoratīvajā noformējumā izmantoti eklektismam raksturīgi skulpturālie dekori. Īpaši akcentēts ir ēkas stūra tornis ar izvirzītu balkonu, kuru uz saviem pleciem tur puskailu un muskuļainu atlantu tēli. Stūra torni vainago tēlnieka Augusta Folca veidotā trīs atlantu skulptūra, uz kuru pleciem balstās zemeslode. Kopš 1992. gada ēkā atrodas Itālijas Republikas vēstniecība.

Pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā nodots Valmieras teātris. Jaunajā sezonā tas uzņems skatītājus atjaunotajās telpās, un oficiālais nodošanas pasākums paredzēts šī gada rudenī, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Valmieras teātra ēka, kas pirms rekonstrukcijas saskārās ar vairākām tehniskām un estētiskām problēmām, jau šobrīd paveras Valmieras pilsētas ainavā kā jauns simbols pilsētas kultūras dzīvei.

Galvenais būvprojekta mērķis bija uzlabot ēkas energoefektivitāti un enerģijas pārvaldību. Pēc padziļinātās pārbūves, kas ietvēra vairāku tehnisko sistēmu un ēkas struktūras modernizāciju, teātris tagad ir pilnībā gatavs atsākt radošo darbību.

Būvniecības procesu sarežģīja vairāki faktori, ieskaitot nepieciešamību saglabāt teātra darbību arī būvdarbu laikā.

Kopumā ēkas jaunais plānojums un paplašinātās zāles dos iespēju telpas izmantot organiskāk, norobežojot apmeklētāju un teātra darbinieku plūsmu. Projekta ietvaros tika veikta Lielās zāles skatītāju zonas daļēja pārbūve, ietverot gan jaunu sienu, gan grīdu izbūvi. Lai uzlabotu skatītāju redzamību un ērtības, vecās ložas un tribīnes tika demontētas, to vietā izveidojot papildu sēdvietu rindas. Šie uzlabojumi nodrošina ne tikai nedaudz lielāku skatītāju skaitu, bet arī modernāku un komfortablāku vidi izrāžu baudīšanai. Savukārt, jaunizveidotā Black Box tipa zāle, kas papildinās teātra mākslas pasākumu klāstu, nodrošinās jaunas iespējas māksliniekiem, un jaunas emocijas teātra baudītājiem.

Rīgas dome piektdien, 28.jūnijā, pieņēma jaunus saistošos noteikumus par ielu tirdzniecību, kas paredz vienkāršotu tirdzniecības vietu saskaņošanas kārtību un atļauju izsniegšanu, precizētus darba laikus āra kafejnīcām, regulējumu par skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanu un vairākkārt lietojamu dzērienu glāžu sistēmas ieviešanu.

Jaunajos ielu tirdzniecības noteikumos saglabāta līdzšinējā saistošo noteikumu "Par kārtību kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" redakcija, papildus ietverot dažus būtiskus jaunumus.

Kā viens no jaunumiem turpmāk paredz vienas pieturas principu dokumentu iesniegšanai pašvaldībā, attiecīgi, visu nepieciešamo dokumentāciju iesniedzot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC). Līdz ar jauno saistošo noteikumu stāšanos spēkā, RAIC būs iespējams iesniegt arī atļaujas ielu tirdzniecībai reģistrētā ielu tirdzniecības vietā. Pārējiem ielu tirdzniecības veidiem šāda principa ievērošana ir ieviesta jau iepriekš.

Precizēti arī nosacījumi atļauju saņemšanai atvieglotā kārtībā ielu tirdzniecībai jau reģistrētajās tirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, ja tirdzniecības vietas risinājumā plānots izmantot iepriekšējos gados Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā (PAD) saskaņoto tirdzniecības vietas risinājumu. Turpmāk šāda atvieglotā kārtība ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanai tiks piemērota, ja kopš PAD saskaņojuma sniegšanas būs pagājuši ne vairāk kā pieci gadi. Šāds lēmums pieņemts, jo tirdzniecības vietas risinājumi ārtelpā piecu gadu laikā, dažādu ārēju laika apstākļu, piemēram, lietus un sniega ietekmē, zaudē savu sākotnējo izskatu un kvalitāti.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Ikgadējās Spēlmaņu nakts balvu pasniegšanas ceremonijas laikā 23.novembrī LMT grupa pirmo reizi pasniedza īpašu apbalvojumu – Teātra eksporta balvu, apliecinot, ka kultūra var būt ļoti sekmīgs eksporta produkts, turklāt ne mazāk nozīmīgs kā inovatīvas tehnoloģijas vai produkti ar augstu pievienoto vērtību.

20 000 eiro nākamā iestudējuma eksportam saņems Dailes teātris, kas jau vairākas sezonas arvien turpina nest Latvijas vārdu pasaulē. Par īpašiem eksporta iestudējumiem kļuvušas Dailes teātra izrādes “ROTKHO” un šīs sezonas izrāde “ORĀKULS”.

Dailes teātris ar šīm izrādēm pabijis jau 39 viesizrādēs Eiropas prestižākajos teātra festivālos un teātros. Arī šajā sezonā un turpmākajās Dailes teātris uztur sarunas par viesizrāžu iespējām vēl citviet Eiropā, kā arī interesi par Dailes iestudējumiem izrāda kolēģi Āzijā, Austrālijā un ASV.

Eksports ir viena no LMT grupas darbības svarīgākajām jomām, jo tieši starptautisko tirgu apgūšana veicina ne tikai dinamisku uzņēmuma un Latvijas ekonomisko izaugsmi, bet arī nācijas atpazīstamību un veido Latvijas zīmolu. Tāpēc LMT vēlas uzsvērt, ka lieliski piemēri ar globālu skatījumu, no kuriem mācīties, iedvesmoties un kam ticēt, ir atrodami ne tikai biznesā, bet arī mākslā un kultūrā.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Vāgnera teātra atjaunošanas izmaksas varētu pieaugt līdz 45 miljoniem eiro, norādīja Rīgas Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Gailis.

Gailis uzsvēra, ka, gatavojot atjaunošanas projektu vecai mājai, nav iespējams veikt pilnīgu, skrupulozu izpēti. Viņš atzīmēja, ka, atsedzot sienas un noņemot apmetumu, atklājās ailas, kas nav kārtīgi aizmūrētas. Tāpat atsegtas jaunas plaisas, līdz ar to konstruktoriem vajadzēja pārstrādāt sākotnējo risinājumu, kā nostiprināt sienas, lai droši varētu iestrādāt pāļus.

Pēc Gaiļa paustā, patlaban teātra atjaunošanas sadārdzinājums sasniedz 800 000 eiro.

Viņš atgādināja, ka patlaban ir līgums par teātra atjaunošanu 40 miljonu eiro apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Gailis rēķinās, ka kopējās izmaksas varētu sasniegt 45 miljonus eiro.

Patlaban nauda tiek meklēta pašā projektā, taču tas neizslēdz papildus finansējuma nepieciešamību, jo ēku rekonstrukcija Vecrīgā vienmēr ir saistīta ar izaicinājumiem, viņš atzina.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.