Atpūta

Pasākumu rīkotājiem ne vēlāk kā pusgada laikā jāziņo par jauno pasākuma norises laiku

Žanete Hāka, 16.06.2020

Jaunākais izdevums

Līdz ar Covid – 19 izraisītās ārkārtējās situācijas atcelšanu, būtiski tiek samazināti ierobežojumi kultūras, izklaides un sporta pasākumiem, atgādina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā no attiecīgo ierobežojumu atcelšanas brīža jāpaziņo par jauno pasākuma norises laiku un jānodrošina tā norise vismaz turpmākā gada laikā.

Savukārt, ja pasākums ir atcelts – patērētājam ir tiesības saņemt atpakaļ samaksāto naudu. Kultūras, izklaides un sporta pakalpojuma sniedzējam, kuri iepriekš plānotos un pārdošanā izliktos pakalpojumus nevarēja sniegt Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ, šobrīd, ņemot vērā ierobežojumu mazināšanu – drīkst pārcelt pasākumus uz citu laiku, par to paziņojot patērētājiem ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc ierobežojumu atcelšanas.

Pārceltajam pasākumam ir jānotiek ne vēlāk kā turpmākā gada laikā pēc ierobežojumu atcelšanas. Ja pakalpojumu sniedzējs sešu mēnešu termiņā nepaziņo par pārceltā pasākuma norises laiku – tiek uzskatīts, ka pasākums ir atcelts un patērētājiem ir tiesības atgūt par biļetēm samaksāto naudu.

Gadījumā, ja patērētājs pamatotu iemeslu dēļ nevar apmeklēt pasākumu pārceltajā datumā (piemēram, patērētājs nevar atrasties valstī, kurā notiek pasākums vai patērētājam apmeklējumu liedz apmeklēt būtiski veselības ierobežojumi), pakalpojuma sniedzējam pēc pieprasījuma ir jāatmaksā patērētājam samaksātā nauda ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgo ierobežojumu atcelšanas beigu termiņa.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina patērētājus ņemt vērā, ka joprojām pastāv pulcēšanās ierobežojumi gan iekštelpu, gan āra pasākumos, līdz ar to ne visi pasākumi šobrīd var tikt pārcelti. Piemēram, lieli koncerti, kuros apmeklētājus skaits ir vairāki simti un tūkstoši. Šādos gadījumos pakalpojumu sniedzējiem būs jāpaziņo pārceltā pasākuma datums 6 mēnešu laikā un norise gada laikā tikai pēc ierobežojumu atcelšanas, kas attiecas uz konkrēto pasākumu.

Savukārt, ja pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt iepriekš plānotā pasākuma pārcelšanu, organizators var piedāvāt patērētājam citu līdzvērtīgu pasākumu. Ja patērētājs no šī piedāvājuma atsakās – pakalpojumu sniedzējam ir jāatmaksā naudu termiņā, kas nav garāks par sešiem mēnešiem pēc attiecīgo ierobežojumu atcelšanas beigu termiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts finansētais atbalsts ir īslaicīgs plāksteris

Ilmārs Šukjurovs, pasākumu aģentūras "EventAgency.lv" vadītājs, Biznesa augstskolas Turība doktorants, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, kultūras un pasākumu nozare ierindojas starp tām, kas cietušas visvairāk. Papildus satraukumu un bažas rada arī neziņa par nākamo gadu.

Kamēr kultūras ministrs uzsver, ka nozare šoruden spēs izdzīvot, valsts atbalsts ir pirmais plāksteris, kas daļai uzņēmumu ļauj saglabāt savu darbību, bet tas ir tāds vienreizējs palīglīdzeklis, kas neglābs ilgtermiņā.

Pasākumu nozare nav 100% apstājusies

Pasākumu nozare noteikti nav pilnībā apturēta, jo ik pa laikam tiek organizēti dažādi pasākumi, protams, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus. Mana uzņēmuma gadījumā pasākumu skaits ir samazinājies par aptuveni 80%. Lielāks uzsvars tiek likts uz korporatīvo segmentu, rīkojot pasākumus uzņēmumiem. Pašlaik klientiem tiek piedāvāti arī pasākumi tiešsaistē. Pirmā viļņa laikā liela daļa pasākumu, piemēram, festivāli tika pārcelti uz nākamo gadu, bet dažādu organizāciju ikgadējie pasākumi, kuros tiek apbalvoti labākie darbinieki, saliedēšanās pasākumi, konferences un semināri netika pārcelti, meklējot tiešsaistes risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz Lieldienām izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot virkni stingru ierobežojošu pasākumu, ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes paziņoja amatpersonas.

Ārkārtējā situācija ir spēkā no lēmuma pieņemšanas brīža līdz šī gada 14.aprīlim ar mērķi šajā laikā ierobežot Covid-19 izplatību.

Veselības ministrija (VM) noteikta par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

Ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm uzdots izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.

Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem 13.martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas stratēģijā Covid-19 seku pārvarēšanai - pieci rīcības virzieni

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ja apmeklētāji neievēros distancēšanos, kultūras pasākumu varēs pārtraukt pavisam

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja apmeklētāji neievēros distancēšanos, pasākumu varēs pārtraukt uz īsu brīdi, uz garāku laika posmu vai pavisam, atkarībā no situācijas un iespējas nodrošināt distancēšanos, paredz Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās vadlīnijas drošai kultūras pasākumu organizēšanai.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, ministrija ciešā sadarbībā ar Latvijas Pasākumu producentu apvienību, Latvijas Pasākumu norišu vietu asociāciju un Latvijas Producentu savienību izstrādājusi un ar Veselības ministriju saskaņojusi vadlīnijas, kas palīdzēs publisku un arī slēgtu pasākumu organizatoriem droši, ievērojot ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, organizēt kultūras pasākumus.

Vadlīnijās norādīts, ka pasākums ar fiksētām sēdvietām apmeklētājiem tiek uzskatīts kā drošāks par pasākumu ar stāvvietām, tādēļ ieteicams dot priekšroku pasākumiem ar sēdvietām. Savukārt, ja pasākums ir paredzēts ar stāvvietām, tad nepieciešams marķēt distancēšanās attālumus skatītāju zonā ar fiziskiem norobežojumiem, marķējumiem uz zemes vai citādi ar skaidri izvietotiem vietu iedalījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju.

Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās ierobežos tirdzniecības centru darbu, paredz piektdien valdības ārkārtas sēdē pieņemtais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

No nākamās nedēļas iedzīvotājiem būs pieejami tie klātienes pakalpojumi, kuri ir īpaši svarīgi veselīgai un drošai sadzīvei un kuru pieejamība nav atliekama. Izprotot ārkārtējās situācijas pasākumu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā, vienlaikus tiek strādāts pie atbalsta mehānismu izstrādes darba devējiem, darba ņēmējiem un tām iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk skar vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta pasākumu pārtraukšana būs kritiskais brīdis tautsaimniecībā un banku sektorā

LETA, 01.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kritiskais brīdis, tostarp Baltijas valstu, tautsaimniecībās un bankās var iestāties, kad tiks pārtraukti pandēmijas laikā ieviestie atbalsta pasākumi, intervijāatzina Eiropas Cen rālās bankas (ECB) valdes locekle Izabela Šnābele.

Viņa atgādināja, ka jau pandēmijas sākumā tika ieviesti daudzi atbalsta pasākumi.

"Ļoti būtiskas bija darba vietu saglabāšanas shēmas - tās ļāva nosargāt darba vietas 10 miljoniem cilvēku, novēršot strauju bezdarba līmeņa pieaugumu. Vēl viens svarīgs komponents bija atbalsts uzņēmumiem, kura mērķis bija novērst maksātnespēju starp uzņēmumiem, kas būtu dzīvotspējīgi normālos apstākļos. Tos var uzskatīt par vissvarīgākajiem pasākumiem, un tie darbojās ļoti labi, īpaši apvienojumā ar monetārās politikas pasākumiem, kas nodrošināja ļoti labvēlīgus finansēšanas nosacījumus uzņēmumiem, mājsaimniecībām un valdībām, tādējādi pastiprinot fiskālās politikas reakciju," uzsvēra Šnābele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija ap Covid-19 neliecina, ka būtu redzama infekcijas izplatības stabilizācija, tāpēc ierobežojošos pasākumus Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs ieteiktu stiprināt.

Pirmdien preses konferencē vaicāts, vai rekomendētu valdībai ieviest jaunus ierobežojumus, eksperts sākotnēji norādīja, ka tas ir sarežģīts jautājums, atgādinot, ka jau vairākkārt uzsvērta drošības pasākumu nepieciešamība.

Tāpat Perevoščikovs skaidroja, ka vairākkārtīgi sabiedrība aicināta ievērot distanci, higiēnas prasības un neiet slimiem uz darbu, tomēr eksperti neredz, ka saslimušie cilvēki paliktu mājās.

Viņš norādīja, ka uzliesmojumi izplatās darba kolektīvos, un tos intensīvi skar Covid-19. Tāpat daļa cilvēku ar Covid-19 inficējas sabiedriskās vietās no nezināma kontakta.

SPKC eksperts minēja, ka viņš nav optimistiski noskaņots par to, ka esošie pasākumi sasniegtu efektu. Viņaprāt, tas ir tāpēc, ka nav novērojama liela iedzīvotāju tiekšanās ievērot jau esošos drošības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien skatīs Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas paredz no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem.

Operatīvā vadības grupa rosina turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.

Vienlaikus grupa atzīst, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.

Vadības grupa piedāvā ierobežojumu atcelšanu pa posmiem, trīs nedēļu cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu arī pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi. Plānots, ka visi pasākumi būs īstenojami tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas kontroli un uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes, un, ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, tajā skaitā, koronavīrusa Covid-19 ietekmi, prognozē, ka Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 6,5%.

Tāpat LB paredz, ka inflācija būs 0,5%.

Turklāt šīs prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ja pasaule negūs panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā, kas ir nozīmīgs priekšnosacījums, lai gada otrajā pusē atsāktos ekonomiskā izaugsme, norāda centrālās bankas eksperti.

Saskaņā ar Latvijas Bankas ekonomistu vērtējumu Covid-19 straujā izplatīšanās rada augstu nenoteiktību un krasu tirgus dalībnieku noskaņojuma kritumu globālajā vidē, kā arī nozīmīgus uzņēmējdarbības traucējumus, kas pastiprina globālās recesijas iespējamību. Ietekme uz pasaules tautsaimniecību lielā mērā būs atkarīga no koronavīrusa izplatīšanās un tā apkarošanai noteikto ierobežojumu apjoma un ilguma, šos negatīvos efektus daļēji kompensējot izziņotajām apjomīgajām valstu fiskālās politikas iniciatīvām vienlaikus ar ļoti atbalstošu centrālo banku monetāro politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Tuvina sievietes tehnoloģiju pasaulei

Anda Asere, 06.03.2020

"Accenture" pārstāve Zane Segruma, "Riga TechGirls" līdzradītāja Anna

Andersone un "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru gadu laikā "Riga TechGirls" īstenojušas vairāk nekā simt pasākumus, lai veicinātu sieviešu iesaisti tehnoloģiju pasaulē.

Kopš "Riga TechGirls" dibināšanas pirms četriem gadiem ir notikušas vairāk nekā 60 darbnīcas, 24 iedvesmas un tīklošanās pasākumi, kā arī vairāk nekā 30 cita veida pasākumi. Tos visus apmeklējuši vairāk nekā 2000 cilvēki. "Pārsvarā sievietes, bet ne tikai. Protams, galvenais mērķis izglītības programmās ir uzrunāt tieši sievietes," teic Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja. Sadarbībā ar "Accenture" un "Tele2 Shared Service Center" vairāk nekā 150 sievietes saņēmušas stipendijas, lai apgūtu programmēšanas pamatus.

Organizācijas mērķis tās darbības laikā nav mainījies, tas joprojām ir iedvesmot un izglītot sievietes, aicināt pievienoties tehnoloģiju jomai. "Riga TechGirls" piedāvājums ir kļuvis plašāks. Sākumā bija tikai darbnīcas, iedvesmas un tīklošanās pasākumi, bet tagad ir arī mentoringa un stipendiju programma, tiek rīkots hakatons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads SIA "Arēna Rīga" bijis finansiāli stabils, ar plānotu apgrozījuma kritumu, un, ja 2018.gadā uzņēmums apgrozīja 5,85 miljonus eiro, tad pērn – 5,14 miljonus eiro, liecina "Lursoft" dati.

"Apgrozījuma krituma pamatā ir pasākumu un apmeklētāju skaita samazināšanās, salīdzinot ar 2018.gadu, kas skaidrojams ar pasākumu nozares specifiku un to, ka 2018.gadā notika Latvijas simtgadei veltīti pasākumi, kas ļoti labvēlīgi ietekmēja 2018.gada rādītājus," teikts SIA "Arēna Rīga" vadības ziņojumā. 2019.gadu uzņēmums noslēdzis ar 668,80 tūkstošu eiro peļņu.

Koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežojošie pasākumi ietekmējuši arī SIA "Arēna Rīga" darbību, kas izvērtējusi trīs dažādus turpmākās attīstības scenārijus. Ņemot vērā iespējamos notikumu attīstības scenārijus, SIA "Arēna Rīga" vadība jau sākusi īstenot ilgtermiņa pasākumus risku mazināšanai, tostarp, veiktas sarunas ar bankām ar mērķi atlikt aizņēmuma pamatsummas maksājumus 304 tūkstošu eiro apmērā līdz 2020.gada 4. ceturksnim, tāpat arī ar bankām notikušas sarunas par iespēju nepieciešamības gadījumā izmantot kredītlīniju 500 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto krīzi un tās ietekmi uz vīna nozari, Eiropas Komisija 7.jūlijā pieņēma papildu ārkārtas pasākumu kopumu šīs nozares atbalstam.

Vīna nozare ir viena no vissmagāk skartajām lauksaimniecības pārtikas nozarēm, jo visā ES strauji mainījās pieprasījums un tika slēgti restorāni un bāri, un patēriņš mājās šo pieprasījumu nekompensēja.

Jaunie pasākumi ietver atļauju tirgus dalībniekiem uz laiku pašiem organizēt tirgus pasākumus, Eiropas Savienības ieguldījuma palielināšanu valsts atbalsta programmām vīna nozarē un avansa maksājumu ieviešanu par destilāciju un uzglabāšanu krīzes situācijā.

"Vīna nozare ir viena no tām nozarēm, ko visvairāk skārusi koronavīrusa krīze un ar to saistītie visā ES īstenotie ierobežošanas pasākumi. Komisijas pieņemtais pirmais tirgus pasākumu kopums jau ir sniedzis ievērojamu atbalstu. Tomēr neskaidrības saistībā ar krīzes mērogu ES un pasaules līmenī un rūpīga tirgus novērošana ir likušas mums ierosināt jaunu pasākumu kopumu vīna nozarē. Esmu pārliecināts, ka šie pasākumi ātri dos konkrētus rezultātus ES vīna nozarē un drīzumā nodrošinās stabilitāti," norāda Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Janušs Vojcehovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties ārkārtējai situācijai, iedzīvotājiem arī turpmāk būs jāievēro virkne ar Covid-19 izplatības mazināšanu saistītu ierobežojumu, pagājušajā nedēļā lēma valdība.

Jau iepriekš valdība vienojās pēc 6.aprīļa neturpināt Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju, kas bija spēkā kopš pagājušā gada 9.novembra.

Ceturtdien valdība lēma turpināt teju visus ar Covid-19 izplatības mazināšanu ieviestos epidemioloģiskās drošības ierobežojumus. Tādējādi arī turpmāk būs aizliegti privāti pasākumi un privāta pulcēšanās, vienlaikus būs atļauti pasākumi divu mājsaimniecību ietvaros ārtelpās līdz desmit personām. Būs aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, tai skaitā uguņošana un salūts. Tajā pašā laikā būs atļauti gājieni un piketi ar ne vairāk kā desmit personu dalību.

No šodienas spēkā būs prasība lietot sejas maskas visās sabiedriskās vietās, kur atrodas vairāk nekā viens cilvēks, tai skaitā arī darba vietās. Obligāta sejas masku lietošana tiek paredzēta arī sabiedriskās vietās, kur ir intensīva cilvēku plūsma un kur nav iespējams ievērot divu metru distanci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvprātīga nodokļu saistību izpilde ir daudz efektīvāka par kontroles pasākumiem, intervijā aģentūrai LETA atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pēc VID datiem, dienests pagājušajā gadā veica trīs reizes mazāk nodokļu kontroles pasākumu nekā 2019.gadā. Pagājušajā gadā veikti kopumā 2264 nodokļu kontroles pasākumi, bet 2019.gadā - 6856 pasākumi.

Jaunzeme skaidroja, ka kontroles pasākumu samazināšanās ir saistīta ar VID stratēģijas maiņu, kas apstiprināta 2019.-2022.gadam.

"Tas nozīmē, ka mūsu galvenais pienākums un uzdevums ir maksimāli pārliecināt nodokļu maksātāju par nepieciešamību veikt savas uzvedības korekciju pirms kontroles pasākumu veikšanas. Kontroles pasākumi ir dārgi, un tie ne vienmēr dod vajadzīgo rezultātu. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka brīvprātīga saistību izpilde ir daudz efektīvāka. Tādēļ mēs uzrunājam nodokļu maksātājus, izskaidrojam mūsu rīcībā esošo informāciju, un daudzos gadījumos uzņēmumi koriģē savus datus, iesniedz precizētās deklarācijas. Tādēļ arī zūd nepieciešamība pēc kontroles pasākumiem," teica VID vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Atsevišķās pašvaldībās noteikti papildu drošības pasākumi pilsētas sabiedriskajā transportā

Db.lv, 25.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībās, kur kumulatīvās saslimstības rādītājs par 50% pārsniegs valsts vidējo rādītāju, ir noteikti papildu drošības pasākumi, tai skaitā arī pilsētas sabiedriskajā transportā. Pilsētas sabiedriskajā transportā pasažieru skaits nedrīkstēs pārsniegt 50% no tā ietilpības, informē Satiksmes ministrija.

Papildu drošības pasākumi būs jānodrošina pašvaldībās, kur iepriekšējā nedēļā 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem par 50% pārsniegs valsts vidējo rādītāju. Pilsētas sabiedriskajā transportā pasažieru skaits nedrīkstēs pārsniegt 50% no tā ietilpības. Gadījumos, ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējas kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, ir jāmarķē sēdvietas, lai nodrošinātu distancēšanās prasības. Papildu drošības pasākumi noteikti Ministru kabineta rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" un ir spēkā no š.g. 27. novembra.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) līdz katras nedēļas otrdienai savā tīmekļvietnē publicēs informāciju par pašvaldībām, uz kurām attieksies papildu drošības pasākumi. Tie stāsies spēkā tās pašas nedēļas ceturtdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atcelto pasākumu dēļ atmaksāti jau divi miljoni eiro

Monta Šķupele, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Biļešu paradīze atcelto pasākumu dēļ klientiem atmaksājusi jau aptuveni divus miljonus eiro, tomēr uzņēmums cer, ka pandēmijas laiks nav uz palikšanu, un prognozē strauju nozares atlabšanu

Kultūras nozare ir ar spēku apstādināta, jo tā nav ekonomiskā krīze, Dienas Biznesam pauž SIA Biļešu paradīze valdes priekšsēdētājs. Jānis Ķuzulis. Industrija gatavojas vairākiem iespējamajiem scenārijiem, kuru attīstība atkarīga no valdības lēmumiem.

Kā industriju ir skāris pandēmijas laiks?

Pirms marta ne tikai mūsu uzņēmumā, bet visā industrijā bija sācies brīnišķīgs 2020. gads. Ja 2019. gads bija tiešām ļoti labs un ar ievērojamu pieaugumu gan Biļešu paradīzei, gan arī kopumā industrijai, tad šis gads sākās vēl labāk. Janvāris, februāris par 15–20% pārsniedza iepriekšējo gadu. Pēc tikko noslēgta lieliska 2019. gada likās, ka šis gads burtiski aizlidos kā ar sērfa dēli pa viļņiem augšpusē. Tad pienāca marts ar lēmumu par lockdown, un šķiet, ka 13. marts bija pēdējā labā diena. Šī gada lielākais pārdošanas apjoms tika uzrādīts tieši nedēļā pirms lockdown. Tad, protams, viss sabruka. Sekas gan mums, gan industrijai ir dramatiskas. Man absolūti nepatīk šīs situācijas salīdzinājums ar Otro pasaules karu, bet taisnība ir tajā, ka šāda mēroga publiskās dzīves pārtraukumi tiešām nav bijuši. Industrija tika apstādināta, pasākumi nenotika, ieņēmumu nebija. Nevis strauji kritās, bet nulle. Protams, ka tam nevar nebūt seku. Marts vēl izskatījās salīdzinoši labi, jo marta pirmās dienas bija ļoti veiksmīgas. Pēc tam daudzi cilvēki pēc inerces domāja, ka drīz jau tas beigsies. Bija pasākumu organizatori, kuri, kad pirmie ierobežojumi bija līdz 14. aprīlim, jau 15. aprīlī ieplānoja nākamos pasākumus, kas, protams, nepiepildījās. Ieņēmumu nebija, un ļoti grūtu šo situāciju padarīja tas, ka nākotnes prognozes bija pilnīgi nezināmas. Šobrīd, otrajā vilnī, ir labāk, jo daudzmaz zinām, ar ko rēķināties. Kaut minimāli, bet ir iepazīts vīrusa raksturs. Tobrīd tas tā nebija, līdz ar to kopējā noskaņa bija diezgan depresīva visā industrijā, bet mēs iekšēji vienojāmies, ka nedrīkstam ļauties panikai, mums ir jāuztur sevī optimisms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu daļa VAS "Latvijas pasts" Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku identificētas kā kontaktpersonas un atrodas karantīnā, pauda uzņēmuma pārstāve Gundega Vārpa.

Kuldīgā fiksētā Covid-19 uzliesmojuma dēļ "Latvijas pasts" nekavējoši veica nodaļas īslaicīgas strukturālās izmaiņas ar mērķi preventīvi pasargāt klientus un turpināt nodrošināt pasta pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā, ka daļa uzņēmuma darbinieku identificēti kā kontaktpersonas pilsētā, kurā konstatēta pastiprināta vīrusa izplatīšanās, un patlaban atrodas karantīnā atbilstoši gan normatīvajām prasībām, gan elementārām drošības normām attiecīgajos epidemioloģiskajos apstākļos.

Uz karantīnas un Kuldīgā noteikto pastiprināto drošības pasākumu periodu nomainīts Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku sastāvs - nodaļas darbības nodrošināšanai atbilstoši klientu pieprasījumam no "Latvijas pasta" puses rasta iespēja piesaistīt papildu resursus un darbiniekus, kas drošības apsvērumu dēļ var nomainīt cits citu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas tiks mazināti ierobežojumi sabiedriskās ēdināšanas vietās - pie galda iekštelpās varēs atrasties līdz četriem cilvēkiem, bet ārtelpās - līdz astoņiem cilvēkiem, turklāt apmeklētājiem nebūs jāievēro divu metru distance, paredz Veselības ministrijas (VM) izstrādātais noteikumu projekts "Epidemioloģiskās drošības pasākumi un pretepidēmijas pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai".

Līdz šim virkne pasākumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai minēta Ministru kabineta rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", tomēr ārkārtējā situācija izbeigsies 9.jūnijā. Tāpēc VM izstrādātajā noteikumu projektā iekļauti epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

No noteikumu projekta izriet, ka arī pēc 9.jūnija sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos būs jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, bet uz apmeklētājiem, kuri sēž pie viena galdiņa, neattieksies prasība ievērot divu metru distanci.

Vienlaikus spēkā būs nosacījums, ka pie viena galdiņa iekštelpās varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki. Ārā pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā astoņi cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim ieviestie valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz darba tirgu, pauda Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.

Saskaņā ar šonedēļ publicētajiem Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem šā gada trešajā ceturksnī nodarbināto skaits samazinājās par 25 000 jeb 2,7%, salīdzinot ar 2019.gada trešo ceturksni. Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbināto skaits faktiski saglabājies nemainīgs - pieaugums par 0,1%.

"Neraugoties uz kopējo ekonomisko aktivitāšu samazināšanos tautsaimniecībā, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū joprojām saglabājās augsts - 70,1% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem šā gada trešajā ceturksnī bija nodarbināti vai attiecīgi bija darba meklējumos," norādīja EM eksperts.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 8,4% 

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem....

Viņš piebilda, ka jau otro ceturksni pēc kārtas iedzīvotāju līdzdalības līmenis pieturās pie 70,1% robežas, kas ir augstākais iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes rādītājs Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.

"Ekonomisko aktivitāšu kritums, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija ierobežojumu ieviešana gan pasaulē, gan Latvijā, kopumā atstāj būtisku ietekmi uz darba tirgu, ņemot vērā, ka primāri tiek skartas darbaspēka intensīvās nozares - transporta pakalpojumi un pasažieru pārvadājumi, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, tirdzniecība nozare, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi, mākslas un dažādas kultūras jomas, sporta centri un citas nozares, kas tiešā veidā saistītas ar iedzīvotāju pārvietošanos un pulcēšanos," atzina Ozols.

Viņš atsaucās uz Valsts ieņēmuma dienesta datiem, kas liecina, ka tieši skartajās nozarēs šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti vairāk nekā 134 000 darba ņēmēju, kas ir aptuveni 15% no visiem nodarbinātajiem atbilstošajā periodā.

"Jaunākie nodarbinātības un bezdarba rādītāji vēlreiz apliecina, ka līdz šim ieviestie valsts atbalsta pasākumi kopumā ir mīkstinājuši Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz darba tirgu, līdz ar to ļaujot daļēji saglabāt gan darbavietas, gan iedzīvotāju ienākumus. Tomēr neraugoties uz to, jāņem vērā, ka valsts intervences pasākumi var kompensēt ekonomisko aktivitāšu kritumu tikai īstermiņā, tādēļ ekonomiskajām aktivitātēm saglabājoties zemā līmenī ilgstoši, arī krīzes ietekme uz darba tirgu var pieaugt," uzsvēra EM eksperts.

Ozols prognozēja, ka nodarbināto iedzīvotāju skaits kopumā 2020.gadā varētu samazināties par 1,7%, bet bezdarba līmenis pieaugt līdz vidēji 8,3%.

"Situācija darba tirgū varētu uzlaboties sākot ar 2021.gada pavasara un vasaras sezonas aizsākšanos, pieaugot sezonas darbiem, gan kopumā nostabilizējoties situācijai ekonomikā. Vienlaikus jāņem vērā, ka nenoteiktība saistībā ar globālās ekonomikas atkopšanos joprojām saglabājās augsta, līdz ar to turpmākā situācijas attīstība gan Latvijā, gan pasaulē kopumā lielā mērā ir atkarīga no tā, cik ātri būs pieejama jaunā vakcīna, kā arī tās efektivitātes," sacīja EM pārstāvis.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. 2020.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Vienlaikus šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 892,8 tūkstoši jeb 64,3% iedzīvotāju, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā šogad otrajā ceturksnī. Nodarbināto iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2019.gada trešo ceturksni samazinājies par 25 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni pieaudzis par 0,7 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).

Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta (līdz 0.1% 2020. gadā un 1.1% 2021. gadā; septembra inflācijas prognoze – 0.2% 2020. gadā un 1.4% 2021. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CFLA un LAD jārisina arī projektu darbības termiņu pagarināšana

Māris Ķirsons, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā strādājošie uzņēmumi pārvarētu koronovīrusa iespējamo ietekmi ir nepieciešams pasākumu plāns, kurā būtiska loma būs valsts rīcībai, gan attiecībā uz nodokļu un darbinieku slimības lapu samaksu, gan ar dīkstāvi saistītām izmaksām un arī vīrusa skarto uzņēmumu spējām kārtot kredītsaistības.

Db.lv jau rakstīja, ka pašlaik straujā tempā norit darbs pie iespējamiem atbalsta instrumentiem.

LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns par svarīgāko uzskata darbinieku un uzņēmēju spēju saglabāšanu strādāt gan koronovīrusa izplatības laikā, gan arī pēc tam. Lai to īstenotu, identifcēti iespējamie pasākumi:

  • noteikt nodokļu brīvdienas uzņēmumiem, kuru darbību ievērojami skārušas COVID-19 negatīvās sekas. Atcelt kavējuma/soda naudas nodokļu maksājumiem;
  • apmaksāt Darba nespējas lapas COVID-19 pacientiem un karantīnā esošajiem darbiniekiem no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, kā B slimības lapas, nevis no uzņēmēju maka (kā A slimības lapu);
  • samazināt darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas (daļēji vai pilnībā subsidējot no valsts pamatbudžeta) uz krīzes periodu, lai darbiniekiem varētu izmaksāt algas, no kā dzīvot, ja arī uzņēmumā ir dīkstāve. Ja to nevar, tad varbūt noteikt VSAOI brīvdienas, vienlaikus risinot ar darbinieku sociālajām garantijām saistītos jautājumus;
  • kredītu brīvdienas un nodokļu atvieglojumi nozarēm noteiktām nozarēm (pēc kodiem) situācijā, kad uzņēmēmiem sarūk ienākumi un līdz ar to rūk to iespējas kārtot savas saistības. Ir jārada mehānisms, kurš ļauj atlikt kredīta pamatsummas un ar to saistīto kredītprocentu maksājumu;
  • uzņēmumu "tekošo" maksājumu iesaldēšana vai pārcelšana, piemēram NĪN u.c.;
  • nomas maksas subsīdijas par uzņēmējdarbībā izmantotajām telpām;
  • vienreizējas dotācijas smagāk skarto nozaru uzņēmumiem, lai palīdzētu segt uzņēmējdarbības fiksētās izmaksas krīzes apstākļos;
  • Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) un Lauku atbalsta dienestam (LAD) jārod risinājumi par projektu darbības termiņu pagarināšanu un projekta līgumu grozījumiem saistībā ar sasniedzamajiem rezultātiem un iespējamu finansējumu dīkstāvēm, kas no projektu realizētājiem neatkarīgu iemeslu dēļ radušās krīzes ietekmē;
  • piešķirt subsīdijas/atbalstu, sedzot daļu no atalgojuma izmaksām tiem uzņēmumā nodarbinātajiem, kam darba devējs, neraugoties uz krīzes izraisītu dīkstāvi, saglabā darba vietu uzņēmumā. Tas ļautu mazināt darbinieku atlaišanas risku un valstij nebūtu jāuzņemas tik lielas bezdarbnieku pabalstu izmaksas;
  • jāplāno pasākumi pēckrīzes periodam. Piemēram, īpašajām nozarēm nodrošināt bezprocentu aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmuma darba atjaunošanai pēc ārkārtas situācijas beigšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasākumu rīkotājiem šobrīd jādomā par reālu naudas atgriešanu skatītājiem

LETA, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasākumu rīkotājiem šobrīd jādomā par reālu naudas atgriešanu skatītājiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Vaicāts, kādi būs atbalsta pasākumi nozarei, viņš sacīja, ka tie daļēji būs jauni, daļēji citādāki. Pēc viņa sacītā, labā ziņa ir, ka joprojām darbojas esošie atbalsta mehānismi privātajam sektoram - gan privātu kultūras institūciju ilgtspējai, gan darbojas pašnodarbināto personu nodarbinātības programma, kurai var pieteikties līdz 11.novembrim.

Viņaprāt, gan būtu jādomā par pašnodarbināto personu atbalsta konkursa nolikumu, kas, iespējams, ir par stingru, tādējādi izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka cilvēkus, kuriem nav klājies tik grūti, bet nodokļu kontekstā viņu devums valstij un kultūrai ir bijis pat lielāks.

Viņš atzina, ka rudenī atšķirībā no pavasara būs izmaiņas attiecībā uz pasākumu biļetēm. "Ja pavasarī varējām daudz runāt par koncertu pārcelšanu vai atcelšanu, tad šinī brīdī mums vairs nav, kur pārcelt ne koncertus, ne teātra izrādes. Šobrīd jau jārunā par reālu naudas atgriešanu skatītājiem," skaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, sociālajos tīklos paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Viņš norāda, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. "Šī paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā, jo mums jāpaziņo, ka 20202.gada vasara būs bez "Positivus" festivāla," raksta Ģ.Majors.

Viņš skaidro, ka festivāls nevar notiks mākslinieku, mūziķu, tehniskā personāla festivālu apmeklētāju veselības drošības dēļ. "Koncerti no guļamistabām televizora vai datoru ekrānā, ballītes dzīvojamās istabās vai uz balkoniem nekad neaizstās dzīvu koncertu apmeklējuma pieredzi. Pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi visā pasaulē liek māksliniekiem atcelt koncertus, bet festivāla organizatoriem - rakstīt atcelšanas paziņojumus visu veselības un drošības labā," vēsta Ģ.Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru