Trešdienas, 31. oktobra, vakarā pasaulē tiek svinēti Helovīna svētki jeb nakts pirms Visu svēto dienas. Rīdzinieki nav bijuši izņēmums un, pārģērbušies par mošķiem un negantiem radījumiem, pulcējās Vecrīgā.

Visu svēto dienas svinēšana bija izplatīta vēl pirms Kristus dzimšanas, un to piekopa jau senie balti un ķelti. Tradīcijas ar svecīti izgaismot ķirbi aizsākumi meklējami Īrijā, kur, saskaņā ar leģendu, kāds miris vīrs vārdā Džeks nav varējis rast mieru nedz debesīs, nedz ellē un pastaigājies pa zemes virsu, izgaismojot savu ceļu ar oglīti, kas ielikta rācenī. Daudzi īri 19. gadsimta beigās bada dēļ pārceļoties uz Ameriku, pāri okeānam aizveda arī leģendu par Džeku un rāceni – amerikāņiem leģenda iepatikusies, un, to nedaudz pārveidojot, radās tradīcija Visu svēto dienas priekšvakarā ar sveci izgaismot ķirbi.

Tradicionāli Latvijā gada tumšākais laiks rudenī tiek dēvēts par veļu laiku.

Tuvojoties oktobra beigām, kad ASV un arī citur pasaulē, tiek svinēts Helovīns, ražas vākšanas laiks tuvojas arī izklaides parkiem, kuros apmeklētāji labprātīgi vēlas tikt pārbiedēti. «Mošķu māju» īpašnieki kopumā ASV ik gadu no ieejas biļešu pārdošanas gūst 300 – 500 miljonus ASV dolāru ienākumus, lēš tirdzniecības apvienība America's Haunts.

Saskaņā ar America's Haunts aplēsēm ASV ir 1,2 tūkstoši komerciālu, liela mēroga atrakciju, kuru mērķis ir biedēt cilvēkus par naudu, kā arī vēl trīs tūkstoši «baiļu māju», kuru darbību nodrošina labdarības iestādes un kas savas durvis vaļā ver vien vienu vai divas reizes gadā, raksta Reuters.

ASV aptuveni 90% no visām mājsaimniecībām, kurās ir bērni, piedalīsies Helovīna svinībās, savukārt aktīvākie svinētāji ir jaunieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem, teikts America's Haunts mājaslapā.

Patlaban ASV vidēji viens «mošķu mājas» apmeklējums maksā 15 ASV dolārus. Dārgāko mošķu māju ieejas biļete maksā 25 ASV dolārus, tomēr 80% no baiļu atrakciju parkiem par ieeju prasīs mazāk par 15 ASV dolāriem, bet 3% «baiļu biznesa» uzņēmumu par ieejas maksu noteikuši 20 ASV dolārus. Vidēji 60% biļešu maksā mazāk par 13 ASV dolāriem.

Portugāle taupības pasākumus pacēlusi jaunā līmenī - pieņēmusi lēmumu atteikties no četrām valsts svētku dienām - brīvdienām, ziņo BBC. Līdz šim valstī bija 14 svētku dienas.

Sākot no 2013. gada, valsts uz pieciem gadiem «iesaldēs» divus reliģiskos svētkus un divus citus valsts svētkus.

Lēmums par to, kurus katoļu svētkus «apcirpt», apspriests ar Vatikānu.

Portugāle jau samazinājusi algas valsts sektorā strādājošajiem un paaugstinājusi nodokļus, lai samazinātu tās budžeta deficītu un tiktu galā ar ekonomisko krīzi.

Valsts pagājušajā gadā saņēma 78 miljardu eiro glābšanas naudu no Eiropas Savienības, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda.

Tiek cerēts, ka atteikšanās no brīvdienām uzlabos konkurētspēju un veicinās ekonomisko aktivitāti.

Četras brīvdienas, no kurām valsts atteiksies, ir Visu svēto diena 1.novembrī, Corpus Christi, kas ir 60 dienas pēc Lieldienām, 5. oktobris, kurā tiek pieminēta Portugāles Republikas izveide 1910. gadā, un 1. decembris, kurā atzīmē Portugāles neatkarību no Spānijas 1640. gadā.

Svētdienas nevajadzētu pavadīt lielveikalos, bet veltīt Dievam, ģimenei un atpūtai, šodien Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos teica Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Analizējot trešo Dieva bausli - «Tev būs svēto dienu svētīt! Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt … Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta», arhibīskaps aicināja cilvēkus pārdomāt kā viņi izmanto svētdienu.

«Ja tur neatliek laika Dievam, ģimenei un atpūtai, tad nav jābrīnās, ka dzīvē trūkst patiesa prieka, jo arvien vairāk sāk akumulēties iekšēja spriedze un nogurums, arvien grūtāk kļūst atrauties no ikdienas rūpēm un paraudzīties uz savu dzīvi no putna lidojuma,» sacīja Stankevičs.