Jaunākais izdevums

AS "Pasažieru vilciens" izbeidzis pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Projekts pārtraukts, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas (EK) institūcijas neatbalstīja finansējuma pārdali projektam "Pasažieru dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācija", kā arī jaunu dīzeļvilcienu iegādei netika piešķirts finansējums no valsts budžeta.

Iepirkums par astoņu jaunu dīzeļvilcienu piegādi tika sākts, lai aizstātu "Pasažieru vilciena" rīcībā esošos "DR1A" modeļa vilcienus ar "Zvezda" dzinējiem.

Iepriekš "Pasažieru vilciena" izstrādātais neelektrificēto līniju biznesa modelis paredzēja pakāpenisku visu dīzeļvilcienu parka nomaiņu laika posmā no 2022. līdz 2034.gadam, sākotnēji iegādājoties astoņus jaunus dīzeļvilcienus, lai pēc iespējas ātrāk varētu aizstāt "DR1A" modeļa vilcienus, kam sekotu jaunu akumulatora vilcienu un bimodālu vilcienu iegāde.

"Pasažieru vilciena" pārstāvji atzīmēja, ka patlaban kopā ar Satiksmes ministriju (SM) tiek meklēts videi draudzīgs risinājums neelektrificēto līniju attīstībai, kas ļautu piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu vilcienu iegādei.

Neelektrificēto dzelzceļa līniju attīstība un dīzeļvilcienu aizstāšana ar videi draudzīgākiem vilcienu veidiem tiks plānota, ņemot vērā kopējo valsts dzelzceļa transporta attīstības politiku, tostarp, ievērojot dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānus. Kā viens no risinājumiem varētu būt bimodālu vilcienu vai cita videi draudzīga vilces veida vilcienu iegāde, un šādu vilcienu iegādes priekšrocība būtu arī iespēja piesaistīt ES līdzfinansējumu.

Vienlaikus kompānijā norādīja, ka turpinās 32 jauno elektrovilcienu ražošana, un pirmie "Škoda Vagonka" ražotie elektrovilcieni tiks piegādāti 2022.gadā. Pēc jauno elektrovilcienu iegādes, "Pasažieru vilciens" varēs ieviest intervāla grafikus visos elektrovilcienu maršrutos, proti, noslogotākajos laikos - darba dienu rītos un vakaros - vilcieni kursēs ik pēc 15 līdz 20 minūtēm. Šie vilcieni kursēs Aizkraukles, Tukuma, Skultes un Jelgavas virzienā.

Jau ziņots, ka "Pasažieru vilciens" maija sākumā izsludināja konkursu par astoņu dīzeļvilcienu iegādi. Vienlaikus uzvarējušam pretendentam bija paredzēts piegādāt dīzeļvilcienu uzturēšanai nepieciešamās iekārtas, kā arī rezerves daļu fondu, tāpat apmācīt personālu šo vilcienu ekspluatācijā un uzturēšanā.

Nolikumā bija paredzēts, ka viena dīzeļvilciena sastāva ietilpībai ir jābūt no 200 līdz 250 pasažieru sēdvietām, bet viena sastāva garums nedrīkstēja pārsniegt 110 metru. Savukārt vilcienu konstruktīvajam ātrumam bija jābūt vismaz 140 kilometriem stundā.

Dīzeļvilcienus, pēc sākotnējām aplēsēm, bija paredzēts piegādāt līdz 2023.gada 30.novembrim. Dīzeļvilcienu iegādei bija paredzēts tērēt līdz 75 miljoniem eiro.

Jau vēstīts, ka "Pasažieru vilciena" apgrozījums 2020.gada deviņos mēnešos bija 32,142 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 795 930 eiro. Kompānija "Pasažieru vilciens" dibināta 2001.gadā. Uzņēmums ir vienīgais iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs, kas pārvadā pasažierus pa dzelzceļu Latvijas teritorijā. "Pasažieru vilciens" pieder valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru vilcienu remontiem līdz šim lielākoties izmantotas Krievijas un Baltkrievijas ražotāju detaļas, un šobrīd atsevišķos rezerves daļu segmentos situācija ir kritiska, stāstīja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Runājot par Krievijas sāktā kara Ukrainā un Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju ietekmi, Grigulis teica, ka negatīvā ietekme viennozīmīgi ir tā, ka esošie uzņēmuma vilcieni ir ražoti Padomju Savienības laikā.

Jaunākais vilciens ir 1988.gada izlaiduma. Tas nozīmē, ka visas rezerves daļas un komponentes "Pasažieru vilciens" iepirka no bijušās padomju telpas. Grigulis teica, ka savulaik Latvijā bija "Rīgas vagonu rūpnīca", kas ražoja vilcienus, bet tagad tās vairs nav un līdz ar to nav arī nekādu iespēju sagādāt rezerves daļas uz vietas.

Lielākoties "Pasažieru vilciens" izmantoja Baltkrievijas un Krievijas ražotāju detaļas, un tagad pārorientācija ir jāveic ļoti strauji, norādīja uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" dīzeļvilcienu iegādei Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums nebūs pieejams, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

"Dīzeļvilcienu iepirkums tika sākts ar domu, ka tas tiks finansēts no ES struktūrfondiem. Diemžēl Eiropas Komisija neatbalstīja finansējumu un līdz ar to papildus līdzekļi, droši vien, būs jāatrod valsts budžetā," teica Grigulis.

Viņš atzīmēja, ka, pēc provizoriskām aplēsēm, dīzeļvilcienu iegādei nepieciešami apmēram 75 miljoni eiro, un, ja tiktu piesaistīti ES līdzekļi, tie veidotu 75% no summas, kamēr 25% līdzekļu būtu nepieciešams ieguldīt no uzņēmuma vai valsts puses.

Tāpat Grigulis norādīja, ka būtiskām investīcijām "Pasažieru vilcienam" ir jāsaņem Ministru kabineta akcepts. "Saņemot šo akceptu, mēs varēsim izsludināt iepirkuma otro kārtu un saņemt piedāvājumos no pretendentiem. Pagaidām šāds akcepts no Ministru kabineta nav," minēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņu bateriju vilcienu iegāde orientējoši varētu izmaksāt 75-76 miljonus eiro, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka bateriju vilcienu iegāde ir jauna funkcija, kura ir uzticēta Autotransporta direkcijai, jo iepriekš direkcija strādāja ar autobusu satiksmes iepirkumiem un vilcienu ritošais sastāvs bija AS "Pasažieru vilciens" pārziņā.

Šis iepirkums tiks veikts par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda naudu, kas ir paredzēta videi nedraudzīga transporta izmantošanas mazināšanai un viens no risinājumiem ir bateriju vilcienu iegāde dīzeļvilcienu aizstāšanai.

Rīgā un Pierīgā plāno iepirkt bateriju vilcienus 

Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā plānots īstenot zaļo satiksmes reformu, kur...

"Mūsu dīzeļvilcieni ir novecojuši, bet Eiropa jaunu dīzeļvilcienu iegādei naudu nepiešķirtu. Tirgū pastāvošās alternatīvas ir vilcieni, kuri ir darbināmi ar baterijām vai ūdeņradi. Ūdeņraža vilcieni ir gan dārgāki, gan ir sarežģītāka to uzlādes infrastruktūra. Līdz ar to loģiska izvēle bija bateriju vilcieni," stāstīja Godiņš, norādot, ka projekts paredz deviņu vilcienu sastāvu iegādi ar 200 līdz 240 pasažieru sēdvietu ietilpību.

Kā teica Godiņš, sākotnēji ir plānots, ka šie sastāvi tiks izmantoti līnijā Bolderāja - Sigulda. Savukārt daļu dīzeļvilcienu, kuri pašlaik apkalpo Siguldas līniju, varētu novirzīt uz citām līnijām.

"Pašlaik dīzeļvilcienu ir tik, cik ir, ik pa laikam gadās tehniskas ķibeles, tādēļ citādāk palielināt satiksmes intensitāti ir sarežģīti. Savukārt bateriju vilcieni kalpotu Rīgas un Pierīgas areālā," stāstīja Godiņš.

Viņš arī skaidroja, ka kopējo summu pašlaik ir grūti minēt, jo to parādīs iepirkums, taču tie būs orientējoši 75-76 miljoni eiro. "Finansējums ir paredzēts tikai ritošā sastāva iegādei. Tas nozīmē, ka infrastruktūrai un uzturēšanai būs jāparedz valsts finansējums. Iecerēts ir, ka pirmie bateriju vilcieni pa Latvijas sliedēm sāks kursēt 2026.gadā," teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Godiņš stāstīja, ka mērķis ir šā gada pirmajā ceturksnī izsludināt iepirkuma pirmo kārtu, kura ļaus apzināt, kuras kompānijas ir gatavas piedāvāt savus pakalpojumus. Otro kārtu varētu izsludināt pašās pavasara beigās vai vasarā, taču tas būs atkarīgs arī no tā kā Satiksmes ministrijai veiksies ar ekspertu piesaisti un tehniskās specifikācijas izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija labvēlīgi raugās uz iespēju atklāt dzelzceļa satiksmi maršrutā Rīga-Tartu un šis jautājums atkal tiek apspriests abu valstu starpvaldību komisijā, tomēr Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijai ir skeptiska attieksme, vēsta Igaunijas laikraksts "Postimees".

Latvijas AS "Pasažieru vilciens" (PV) ir gatava piedāvāt dīzeļlokomotīves un vagonus, bet pagaidām nav panākta vienošanās, cik katra no pusēm maksātu par šādas līnijas atklāšanu, raksta avīze.

PV pārstāvis Egils Krutovs izteicies, ka uzņēmums uz šādu iespēju raugās visnotaļ labvēlīgi un attiecīgs komercpriekšlikums nosūtīts Tartu pilsētas valdei. "Ceram uz sadarbību," viņš piebildis.

Tartu mērs Urmass Klāss gribētu, lai vilciens uz Rīgu kursētu jau 2024.gadā, kad Tartu kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tartu vadība cenšas šai jautājumā uzņemties vidutāja lomu, risinot sarunas gan ar savas valsts Ekonomikas un komunikāciju ministriju, gan ar partneriem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru