Jaunākais izdevums

AS "Pasažieru vilciens" veic aprēķinus līgumsodam par laikā nepiegādātiem jaunajiem "Škoda" elektrovilcieniem, aģentūrai LETA pavēstīja "Pasažieru vilciena" pārstāvji.

Līgumā ir paredzēts līgumsods par nodošanas termiņa kavējumu, un līgums paredz līgumsodu 0,05% no vilciena cenas dienā par pirmajām 30 nokavētajām dienā. Ja kavējums ir ilgāks, tad līgumsods paredzēts 0,1% no vilciena cenas dienā. Līgumsods ir ierobežots apmērā - 10% no vilciena cenas jeb 737 800 eiro.

Gala aprēķini par līgumsodu tiks veikti brīdī, kad vilcieni tiks nodoti "Pasažieru vilciena" īpašumā un ņemot vērā nepārvaramās varas apstākļus.

LETA jau vēstīja, ka atbilstoši grafikam 23 no 32 jaunajiem elektrovilcieniem bija jau jābūt piegādātiem, proti, nodotiem ekspluatācijā, taču pagaidām neviens nav piegādāts, lai arī pirmie divi jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti jau pirms nedaudz vairāk kā gada - 2022.gada jūnijā.

"Pasažieru vilciena" pārstāvji iepriekš atzinuši, ka uzņēmums prasīs "Škoda" maksāt līgumsodu par jauno elektrovilcienu savlaicīgu nepiegādāšanu. Maksimālais līgumsods par katra vilciena piegādes kavēšanu ir 10% no vilciena cenas. Tādējādi atbilstoši spēkā esošajam grafikam, pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "de facto" ziņotā, "Pasažieru vilcienam" būtu tiesības prasīt "Škoda" maksāt līgumsodu vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā.

Par vilcieniem, ko "Škoda" līdz gada beigām nepagūs piegādāt, Latvija zaudēs Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā, tostarp 23 no pavisam 32 jauno elektrovilcienu sastāvu iegāde plānota ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 114,211 miljonu eiro apmērā. Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem.

Paredzēts, ka ar jaunajiem vilcieniem izpildīs reisus Aizkraukles, Tukuma, Saulkrastu un Jelgavas virzienā.

Tāpat ziņots, ka "Pasažieru vilciena" apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā bija 23,405 miljoni eiro, kas ir par 10,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 3% - līdz 442 733 eiro.

"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmajiem Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražotajiem elektrovilcieniem ir jāsāk kursēt līdz gada beigām, otrdien pēc tikšanās ar "Škoda Vagonka" un "Pasažieru vilciens" vadību žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Līdz gada beigām vilcieniem ir jāsāk kursēt pa Latvijas sliedēm," teica ministrs.

Vitenbergs arī norādīja, ka kopumā Čehijas uzņēmums piegādās 32 elektrovilcienus, taču "Škoda Vagonka" novērtējums par kara ietekmi uz projektu ir pavirzījis deviņu vilcienu piegādi līdz nākamā gada jūnijam.

Vienlaikus "Škoda Vagonka" valdes priekšsēdētājs Martins Bednārs sacīja, ka līdz 2023.gada beigām "Pasažieru vilcienam" tiks piegādāti 23 elektrovilcieni.

Tāpat viņš minēja, lai darbs noritētu ātrāk, uzņēmums ir atvēris jaunu vilcienu montāžas līniju Čehijas pilsētā Ostravā, kas veltīta tieši Latvijas piepilsētas vilcienu ražošanai, šim darbam algojot 200 darbinieku. Papildu daļa montāžas notiek Latvijā, kurā strādā gan darbinieki no Čehijas, gan kolēģi no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Pasažieru vilciens" prasīs "Škoda" maksāt līgumsodu par jauno elektrovilcienu savlaicīgu nepiegādāšanu, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Pēc raidījumā minētā, maksimālais līgumsods par katra vilciena piegādes kavēšanu ir 10% no vilciena cenas. Tādējādi LTV aprēķini liecina, ka atbilstoši spēkā esošajam grafikam "Pasažieru vilcienam" būtu tiesības prasīt "Škoda" maksāt līgumsodu vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis norādījis, ka līgumsodu maksāt prasīs, taču summa būs atkarīga no tā, kā abi uzņēmumi vienosies "nomērīt" kara ietekmi. Par cik kavējuma dienām sodu samazināt, šobrīd spriež kompāniju juristi.

""Škoda" ir piesaistījusi savu juridisko konsultantu, kurš ir sagatavojis oficiālo ziņojumu, kur ir aprēķina metodoloģija. Viņas ir dažādas, jo ir dažādas ietekmes - viens ir transports, laboratoriju [pieejamības] ietekmes. Tad tiek skatīts, kuras mēs varam atzīt. To skatās mūsu juristi," atbildēja Grigulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība apstiprinājusi Satiksmes ministrijas (SM) rosinātās izmaiņas normatīvajā regulējumā, nodrošinot iepriekš piešķirtā valsts finansējuma pārdali pa gadiem atbilstoši jauno elektrovilcienu faktiskajām piegādēm.

Veicot finansējuma pārdali, valsts budžeta ilgtermiņa saistības nemainās, bet mainīsies ilgtermiņa saistību apjoma sadalījums pa gadiem.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam laika posmā no 2019. līdz 2025. gadam 32 jaunu elektrovilcienu iegādei Pasažieru vilciens (PV) ir piešķirts finansējums 257 821 003 eiro. Līgums par jaunu elektrovilcienu piegādi "Pasažieru vilciens" (PV) un "Škoda Vagonka" paredzēja, ka līdz šī gada beigām tiks pieņemti ekspluatācijā visi 32 jaunie elektrovilcieni, no kuriem 23 vilcieni tiek līdzfinansēti no ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda finansējuma.

Saskaņā ar "Škoda Vagonka" skaidrojumu elektrovilcienu piegādes kavējas, jo tās ietekmē dažādi faktori, pamatā karš Ukrainā un Covid-19 pandēmijas laiks, kas ir mainījuši iepriekš plānotās piegādes ķēdes. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ vilcieni no Čehijas ir jāved caur Poliju pa autoceļiem un jāmontē uz vietas Rīgā. Savukārt sākotnējais plāns bija to piegāde jau samontētā veidā caur Ukrainu un Baltkrieviju pa dzelzceļu. Pašreiz paralēli elektrovilcienu ražošanai notiek to sertifikācija, kas nepieciešama, lai tos pieņemtu ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru vilciens starp Viļņu un Rīgu varētu sākt kursēt nākamgad, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

"Vairāk nekā 30 neatkarības gados mums jau vajadzēja būt izveidotai dzelzceļa satiksmei ar Latviju, kura izmanto tāda paša platuma sliežu ceļu, un mēs vēlamies, lai [Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija] "Lietuvos geležinkeliai" to sāk pēc iespējas agrāk, 2024.gadā," ministrs norādīja ziņu aģentūrai BNS pēc tikšanās ar "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu meitasuzņēmuma "LTG Link" valdes priekšsēdētāju Linu Bauzi.

Skuodis un Bauzis pārrunāja pasažieru vilciena satiksmes atjaunošanu ne tikai uz Rīgu, bet arī uz Daugavpili.

Lietuvas satiksmes ministrs neprecizēja, kad tieši pasažieru vilcieni varētu sākt kursēt starp Viļņu un Rīgu, piebilstot, ka tam nepieciešama arī Latvijas puses iesaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskā transporta padome piektdien nolēmusi no 31.jūlija ieviest pasažieru vilcienu reisus no Rīgas uz Liepāju un atpakaļ katru dienu, informē Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

Vilciens no rīta kursēs virzienā uz Rīgu, bet vakarā - uz Liepāju. Iedzīvotāju pastiprinātā pieprasījuma dēļ svētdienās šis maršruts tiks izpildīts divas reizes.

Līdz šim vilciens uz Liepāju kursēja tikai divas reizes nedēļā un bieži vien bijuši pārpildīti.

VSIA "Autotransporta direkcija" valdes priekšsēdētājs Artūrs Caune norāda virzienā Rīga-Liepāja tika rasts cits risinājums kā iepriekš, izmantojot vilcienu tehniskās iespējas un neseno infrastruktūras pilnveidi, kā arī rodot risinājumu autobusu maršrutu optimizēšanai un salāgošanai ar vilcienu reisiem.

Paralēli, līdz šī gada beigām plānoti "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūras uzlabošanas darbi, kas palīdzēs braucienu padarīt ātrāku. Tāpat tuvāko mēnešu laikā tiks vērtēta papildu pieturu iekļaušana maršrutā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) līdz šim piemērojusi 17 246 eiro līgumsodu pilnsabiedrībai "Fima Group" par kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanā, pavēstīja LVC pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka atbilstoši līguma nosacījumiem par darbu kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmām, kas jau ir nodotas ekspluatācijā, patlaban aprēķināts līgumsods 17 246 eiro apmērā.

Attiecīgā līgumsoda apmaksas termiņš bija 2023.gada 28.augusts, taču "Fima Group" līgumsodam nepiekrita un to nav apmaksājis. Tādējādi, pēc LVC pārstāvju minētā, attiecīgā summa tiks ieturēta no nākamajiem maksājumiem kompānijai.

Vienlaikus LVC norādīja, ka līgumsods tiks aprēķināts arī par tiem kavējumiem, kas tiks fiksēti attiecībā uz pārējām iekārtām, kas vēl nav nodotas ekspluatācijā.

Jau vēstīts, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar aptuveni piecu mēnešu kavējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tranzīta pasažieru visvairāk ir lidojumos uz Tallinu, Viļņu un Palangu

LETA, 04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" visvairāk tranzīta pasažieru šogad ir lidojumos uz Tallinu, Viļņu un Palangu, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Tāpat starp tranzīta pasažieriem pieprasīti ir lidojumi uz Tamperi, Tbilisi, Bukaresti, Erevānu un Kitili.

Pēc Odiņas teiktā, minētajos lidojumos tranzīta pasažieru ir 40-50% vai pat vairāk. Vienlaikus arī citos lidojumos ir tranzīta pasažieri, bet parasti tie ir 15-25%.

"Līdz ar to var teikt, ka tranzīta pasažieri pārsvarā ir mūsu kaimiņi - gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Ziemeļvalstīs. Viņi visvairāk izmanto Rīgas lidostu, lai pārsēstos uz citiem lidojumiem," piebilda Odiņa.

Tāpat lidostas vadītāja stāstīja, ka pasažieru skaits, kuri lido tranzītā, palielinās, tostarp jūlijā attiecīgo pasažieru īpatsvars veidoja apmēram 26% no visiem pasažieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā apkalpoto pasažieru skaits lidostā “Rīga” sasniedzis trīs miljonus ceļotāju, kas ir par nepilniem 40 % vairāk kā gadu iepriekš.

Savukārt jūnijā lidostu “Rīga” saviem ceļojumiem izmantojuši 637 000 pasažieru jeb par 17 % vairāk kā pērnā gada jūnijā, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem.

Pateicoties plašajam maršrutu tīklam, kas ceļotājiem pieejams no Rīgas, transfēra un tranzīta pasažieru īpatsvars, salīdzinot ar 2022. gadu, kad tas piedzīvoja ievērojamu kritumu saistībā ar karu Ukrainā un starptautiskajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, uzrāda stabilizācijas tendences. Rīgu kā pārsēšanās punktu pirmajā pusgadā izmantojis 21 procents pasažieru (2022. gadā – 17 %), bet jūnijā šo pasažieru īpatsvars bijis 23 % (pērn – 16 %).

Pasažieru lidojumu aizpildījums janvārī–jūnijā bijis 72 procenti (2022. gadā – 64 %), bet jūnijā – 79 %. Ceļotāju pieprasītākie jūnijā bijuši lidojumi uz Spāniju, Kipru, Maltu, arī Īriju un Izraēlu, bet aviokompānijas ar augstāko lidojumu aizpildījumu – “Transavia”, “Ryanair” un “WizzAir”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta "Rīga" piecus pasažieru gaisa tiltus ieviesīs līdz nākamā gada vasaras sezonai, sacīja lidostas pārstāve Ilze Salna.

Līdz šā gada beigām lidosta saņems trīs jaunus gaisa tiltus, bet nākamā gada pirmajā pusē - vēl divus. Tie nomainīs iepriekšējos, 2001.gadā uzstādītos gaisa tiltus, kuru ekspluatācijas laiks ir beidzies un kas ir jau tikuši demontēti, lai laikus gatavotu vietu jaunajiem pasažieru gaisa tiltiem.

Salna sacīja, ka jauno tiltu piegādātājs ir Ķīnas kompānija "Shenzhen CIMC-TianDa Airport Supprt Ltd.", kas izvēlēta iepirkuma procesā par kopējo līguma summu 2,78 miljoni eiro.

Saskaņā ar piegādātāja sniegto informāciju lidostai visi pieci jaunie tilti ir saražoti, tiem veic sākotnējos testus un gatavo sūtīšanai uz Eiropu.

Salna norādīja, ka pirmos trīs tiltus sagaidīsim Rīgā jau šā gada nogalē, taču tiltu uzstādīšana, regulēšana un testēšana laika ziņā jāsalāgo ar lidostas operatīvo darbu blakus esošajās stāvvietās. Tāpēc pasažieri jaunos tiltus lidlauka stāvvietās redzēs jau ātrāk, bet to nodošanu ekspluatācijā plānojam pa posmiem līdz nākamā gada vasaras sezonai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB līzinga finansētais apjoms uzņēmumu segmentā 2023. gada pirmajā pusgadā sasniedzis 81 miljonu eiro, kas ir par 66% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Par 10% audzis arī darījumu skaits – visvairāk finansētas vieglās automašīnas, komerctransports un industriālā tehnika, kur lielāko īpatsvaru veido meža tehnika.

Lauksaimniecības nozarē īpaši pieaudzis finansējums labības novākšanas kombainu un traktoru iegādei, kas saistīts ar tehnikas parku modernizāciju.

“Jaunas tehnikas iegāde ir liels un ļoti atbildīgs lēmums, kas balstīts gan uz finanšu aprēķiniem, gan arī ļoti praktiski domājot par maksimāli efektīvu savu platību apsaimniekošanu. Daļa klientu tradicionāli izmantotā finanšu līzinga vietā sāk izvērtēt operatīvā līzinga iespējas, tieši koncentrējoties uz savu pamatdarbību – graudkopību,” komentē SEB līzinga valdes priekšsēdētājs Renārs Vīksna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās lidostas "Rīga" sestās kārtas rekonstrukcijas darbi izmaksās apmēram 200 miljonus eiro un pašlaik lidosta strādā pie finansēšanas modeļa izvēles, intervijā sacīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa minēja, ka līdzekļu piesaistei ir iespējama sadarbība ar kādu no lielajām investīciju bankām, sadarbība ar vietējām bankām vai arī ar Valsts kasi.

"Domāju, ka lēmums par finansēšanas modeli tiks pieņemts tuvākā mēneša laikā. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka visi ar mums grib sadarboties un dod piedāvājumus. Tas nozīmē, ka mūsu biznesa plāns ir dzīvotspējīgs un mēs varam ilgtermiņā plānot aizņemtās naudas atdošanu," pauda Odiņa.

Tiklīdz tikšot pieņemts lēmums par finansējuma modeli, lidosta rīkos konkursus par būvniecības darbiem. Tostarp pēc mēneša vai diviem varētu izsludināt pirmo konkursu - kvalifikācijas atlasi būvniekiem.

Paredzēts, ka sestās kārtas būvniecība ilgs aptuveni 36 mēnešus, bet kopā ar labiekārtošanas darbiem, viss process varētu ilgt 3-4 gadus. Paredzams, ka aptuveni tajā pašā laikā būs pabeigta arī dzelzceļa "Rail Baltica" stacijas ēka pie lidostas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecībā pie lidostas “Rīga” pašlaik norit aktīva stacijas ēkas dzelzsbetona konstrukciju, estakādes pamatu un piebraucamo ceļu izbūves darbi. Šis būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un aviosatiksmes savienojuma centrs Baltijā.

“Tiešais avio un dzelzceļa savienojums būs liels ieguvums Latvijai, kura doto pienesumu transporta, pasažieru un kravu plūsmās mēs redzēsim uzreiz pēc savienojuma pabeigšanas, un tā pozitīvo efektu ekonomikā un ceļošanas paradumos vislabāk izjutīsim ilgtermiņā,” uzsver satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

“Rail Baltica būvniecībā Latvijā ir panākts labs progress abās starptautiskajās stacijās, veiksmīgi turpinās projektēšanas darbi pārējos objektos,” atzinīgi novērtējot visu iesaistīto partneru ieguldījumu, skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Šobrīd mūsu kā pasūtītāja galvenais uzdevums ir nodrošināt šo objektu savienojumu kopīgā satiksmes tīklā vienotā trasē.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 128,436 miljoni eiro, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, taču koncerna zaudējumi pieauga sešas reizes un bija 2,656 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā bija 80,296 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 76,824 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,472 miljoni eiro.

2023.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 7,746 miljonus tonnu kravu, kas ir par 36,7% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,221 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 19,5%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2022.gada pirmo pusgadu kopumā ir samazinājies par 16,9%, tostarp kravu pārvadājumos bija kritums par 37,9%, kamēr pasažieru pārvadājumos bija pieaugums par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstē topošais biroju ēku komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis nomas līgumu ar loģistikas un transporta uzņēmumu “Fracht”.

Uzņēmums nomās biroja telpas vienas “Elemental Business Centre” ēkas sestajā stāvā, un to kopējā platība būs 300 m2.

“Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka “Fracht” savu biroju plāno atvērt nākamā gada pirmajā ceturksnī, tādējādi papildinot nomnieku skaitu vienas “Elemental Business Centre” ēkas vienā stāvā.

“Esam gandarīti, ka “Elemental Business Centre” par savu biroju mājvietu izvēlējies arī uzņēmums, kas sniedz augstākās kvalitātes pakalpojumus loģistikas jomā. Pārceļoties uz “Elemental Business Centre” ēku, “Fracht” kļūs par kaimiņu citiem nomniekiem, kas mājos vienā stāvā. Šie nomnieki ir labs piemērs tam, kā varam iznomāt telpas arī mazākās platībās, efektīvi plānojot ēkas stāva iekārtojumu un sadalot vienu stāvu vairākiem nomniekiem,” tā I. Krēsliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc personīgā mobilitāte vairs nav tikai jauns auto?

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, 20.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajos gados piedzīvotais ir ne vien kāpinājis cilvēku vēlmi pēc personīgas mobilitātes, bet arī mainījis izpratni par to. Arī iespējas, ko cilvēki sagaida no mobilitātes, ir transformējušās, liekot sarosīties kā ražotājiem, tā dīleriem.

Kad raugāmies uz nepieciešamību pārvietoties, runa vairs nav tikai par personīgā auto iegādi, pandēmija, tehnoloģiju progress un vides aizsardzības loma mūsu vērtību skalā ir galvenie faktori, kādēļ šodien cilvēki vairs nealkst pēc “vienkārši automašīnas”.

Auto abonēšana kļūs par vienu no perspektīvākajiem biznesa virzieniem

Jaunu un mazlietotu auto iegāde nekur nepazudīs un aizvien būs liela daļa sabiedrības, kas iestāsies par 100% savu personīgo transportlīdzekli. Piemēram, “Moller Auto” dati par šī gada pirmajiem pieciem mēnešiem liecina, ka pieprasījums pēc mazlietotiem auto ir kāpis par 55%, kur starp populārākajiem ir gan “Volkswagen” un “Audi”, gan “Volvo”, “Škoda” un “BMW” modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" apgrozījums pirmajā pusgadā, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, palielinājies par 49% un provizoriski sasniedzis 285 miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka pirmais pusgads ir pārspējis uzņēmuma cerības, "virzot "airBaltic" uz spēcīgiem komercrādītājiem".

Vienlaikus viņš atzīmē, ka arī līdzšinējie vasaras sezonas rādītāji apliecina pārliecinošu pieaugumu lidsabiedrības rezultātos. Būtisks pieaugums novērots gan provizoriskajos ieņēmumos, gan attiecībā uz pārvadāto pasažieru skaitu un veiktajiem lidojumiem.

"Raugoties nākotnē, mūsu mērķis un ambīcijas paliek nemainīgas - sasniegt ieņēmumus 700 miljonu eiro apmērā un ievērojamu pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu - līdz 2023.gada beigām pietuvojoties 4,4 miljoniem," piebilst Gauss.

Vienlaikus uzņēmumā informē, ka lidsabiedrības otrā ceturkšņa finanšu pārskatu prezentēs 2023.gada 9.augustā investoru zvana laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

RD atbalsta lokālplānojumu teritorijai, kurā veidos jauno Rīgas pasažieru ostu

LETA, 30.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 29.jūnijā pieņēma Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojuma pilnveidoto redakciju. Šajā teritorijā plānots veidot Rīgas pasažieru ostu.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus teritorijas ilgtspējīgai attīstībai, mazināt ostas aktivitātes, kas saistītas ar kravu pārkraušanu pilsētas centrā, nodrošināt pasažieru kuģu un ro-ro kuģu piestātņu ierīkošanu un pārskatīt esošos transporta infrastruktūras un satiksmes organizācijas risinājumus.

Lielākā daļa lokālplānojuma teritorijas ir noteikta kā jauktas centru apbūves funkcionālā zona, paredzot plašākas teritorijas izmantošanas iespējas.

Piemēram, papildus publiskajai un daudzdzīvokļu māju apbūvei atļauta vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve darbībām, kam nav nepieciešams saņemt atļauju piesārņojošās darbības veikšanai un nav nepieciešama C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācija. Atļauts būvēt un ierīkot arī transporta apkalpojošo infrastruktūru, tostarp, ro-ro kuģu un pasažieru kuģu, tajā skaitā prāmju un kruīza kuģu, termināli un piestātnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2022.gada augustu - palielinājās par 5,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 15,6%.

2023.gada augustā, salīdzinot ar 2023.gada jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,5 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,8%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-17,1%) un kartupeļiem (-15,1%). Cenas pazeminājās svaigiem augļiem (-4,1%) un olām (-3,4%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija piens (-12,4%), piena produkti (-3,2%), mājputnu gaļa (-1,3%), sviests (-3,8%), cukurs (-4,3%), atspirdzinošie dzērieni (-4,4%), konditorejas izstrādājumi (-0,7%), kā arī siers un biezpiens (-0,5%). Savukārt dārgāka bija kafija (+4,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,7%), augu eļļa (+4,6%), gaļas izstrādājumi (+1,7%), žāvēti augļi un rieksti (+5,1%), kā arī cūkgaļa (+0,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lux Express plāno komercreisu Rīga-Liepāja

Db.lv, 22.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģionā lielākā autobusu pārvadājumu kompānija “Lux Express” prezentējusi jaunos “Scania” autobusus, kuri ir ne vien plašāki, ērtāki un vieglāki, bet arī gandrīz par 15 % ekonomiskāki nekā līdzšinējie autobusi. Jaunos autobusus pasažieri varēs izmantot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas maršrutos, taču pasažieru pārvadātājs plāno nākotnē piedāvāt arī iekšzemes reisus maršrutā Rīga– Liepāja.

Tieši ilgtspējas rādītāji bija izšķirošie argumenti par labu autobusu parka atjaunošanai sadarbībā ar pasaulē vadošo transporta risinājumu piegādātāju “Scania”, no kura gada laikā tika iegādāti kopumā 27 autobusi, tajā skaitā pirmie 10 tika nodoti ekspluatācijā jau jūlijā.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka investēt 11 miljonus eiro autobusu parka atjaunošanā bija pareizs solis, ņemot vērā, ka cilvēki arvien vairāk apzinās nepieciešamību pēc videi draudzīgas satiksmes.

“Lux Express” Baltijas biznesa attīstības direktors Aldis Ķibēns stāsta, ka tuvākajā nākotnē varētu tikt atvērti arī iekšzemes maršruti.

“Mums ir ļoti liela pieredze Igaunijas tirgū, kur jau sen nodrošinām starppilsētu pasažieru pārvadājumus bez valsts subsīdijām. Mēs varam teikt, ka mākam organizēt pārvadājumus ne tikai tā, lai tie nenes zaudējumus, bet arī lai pasažieri saņemtu ļoti augsta līmeņa pakalpojumu un uzņēmums gūtu peļņu. Šobrīd redzam, ka šādi pakalpojumi ir ļoti nepieciešami arī Latvijā. Tāpēc mēs ar prieku skatāmies uz gaidāmajām izmaiņām Latvijas komercpārvadājumu regulējumā un plānojam, ka nākamā gada pavasarī varēsim uzsākt reisus no Rīgas uz Liepāju,” tā A. Ķibēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju - palielinājās par 6,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 17%.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2023.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,3 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-11,4%). Akciju ietekmē lētāks bija siers un biezpiens (-4%), kafija (-3,2%), piens (-2,6%), milti un citi graudaugi (-3,5%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-0,6%), žāvēti augļi un rieksti (-5,6%), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-4%). Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums bija svaigiem augļiem (-2,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju - palielinājās par 7,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 18,4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+3,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,6 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,9 procentpunkti).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sagaidījusi 44. Airbus A220-300 gaisa kuģi ar reģistrācijas numuru YL-ABQ.

Šī ir piektā Airbus A220-300 lidmašīna, kas airBaltic piegādāta šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Līdz šim airBaltic ar A220-300 lidmašīnām ir pārvadājusi gandrīz 13 000 000 pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi ap 143 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 311 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus lidmašīnu efektivitātei.

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru