Ir piepildījies Db rakstītais, un Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma atstāj savu amatu. Aiziet arī viņas vietnieks Uģis Zemturis.

Uz jautājumu, kāpēc abi vadītāji nolēmuši Hansabanku pamest vienlaikus, viņi atbildēja, ka tas esot labākais veids - tādējādi uzreiz tiks atbrīvota vieta jaunai komandai.

Ceļš miglā tīts

Iepriekš izskanējis, ka I. Blūmai notiekot sarunas par darbu fiksēto sakaru uzņēmumā Lattelecom. Minēts, ka tas varētu būt Lattelecom valdes priekšsēdētāja amats, kurā patlaban darbojas Nils Melngailis. Taču Lattelecom grupas preses sekretāre Maija Celmiņa runas par I. Blūmas iespējamo darbu viņas pārstāvētajā uzņēmumā nedz noliedz, nedz apstiprina. "Nekāda vienošanās par amatiem panākta nav," apgalvo M. Celmiņa, šobrīd no plašākiem komentāriem atturoties. "Man nav bijuši nekādi piedāvājumi un par iepriekš izskanējušo neoficiālo versiju pati biju ļoti pārsteigta - tai nav nekāda pamata. Neeju no Hansabankas prom, lai strādātu kur citur," apgalvo I. Blūma. Lai arī tiek izteikti dažādi minējumi, ko viņa darīs turpmāk, tostarp izskanējis, ka I. Blūma varētu strādāt valsts aparātā vai ar to saistītā uzņēmumā, pati Hansabankas valdes priekšsēdētāja vairākkārt uzsver, ka viņai padomā neesot neviens konkrēts uzņēmums.

Sadarbībā ar pasaulē atzītu dizaina kompāniju Allen International, Hansabanka uzsākusi vērienīgāko bankas filiāļu pārveides projektu Latvijā. Tas ļaus klientiem baudīt vēl labāku servisu - samazinot rindas, palielinot funkcionalitāti un radot vēl patīkamāku atmosfēru bankas klientu apkalpošanas telpās.

Līdz šī gada beigām Latvijā plānots pilnībā ieviest jauno Hansabankas filiāļu konceptu kopā 30 klientu apkalpošanas vietās, tai skaitā arī atvērt 6 pilnīgi jaunas filiāles. Ar šo konceptu Hansabanka ir radījusi nākamās paaudzes filiāles, kas būs gatavas nākotnes situācijai - bankas filiālēm kā klientu konsultāciju centriem. Šobrīd desmit filiālēs jaunais dizains jau ir veiksmīgi ieviests. Pārējās vairāk nekā 50 Hansabankas filiālēs šogad plānots jauno dizaina konceptu ieviest daļēji, izmantojot atsevišķus elementus. Tieši filiāle "Barons" ir viena no pirmajām, kur jaunais dizaina koncepts ir ieviests pilnībā. Šogad visā Latvijā tiks pārveidots arī bankas automātu noformējums. Filiāļu tīkla paplašināšanā un jau esošo klientu apkalpošanas vietu pārveidē nākamo divu gadu laikā plānots ieguldīt vairāk nekā 10 miljonus latu.

Sanita Stelpe

LKA izpilddirektore,

Latvijas Kvalitātes balvas eksperts

Latvijas Kvalitātes balva – ieejas karte labāko klubiņā!

Aktualitāte

2007. gada Latvijas Kvalitātes balvas konkurss.

2007. gada 20. novembrī tika sasaukta 2007. gada Latvijas Kvalitātes balvas žūrijas komisijas sēde.

2007. gada LKB konkursa žūrijas komisija:

2019. gada laikā, turpinot pārmaiņu ieviešanu un īstenojot bankas stratēģiskās prioritātes, tostarp darbu pie digitalizācijas un klientu apkalpošanas uzlabošanas, Luminor īstenos klientu apkalpošanas centru tīkla transformāciju, informē bankas pārstāvji.

Klientu apkalpošanas centru tīkla transformācijas ietvaros tiek pārskatīts klientu apkalpošanas modelis, kā arī veikta atsevišķu klientu apkalpošanas centru apvienošana, vienlaicīgi stiprinot bankas digitālo pakalpojumu piedāvājumu. Pārmaiņas klientu apkalpošanas centru tīklā atbalstīs Luminor centienus izveidot jaunu klientu apkalpošanas standartu, galvenokārt koncentrējoties uz klientu konsultācijām ar pievienoto vērtību. Vienlaikus banka nodrošinās, ka ikviens klients varēs saņemt visu nepieciešamo atbalstu līdz brīdim, kad tas patstāvīgi sāks izmantot ikdienas finanšu pakalpojumus digitālajā vidē.

«Sekojot vispārējām digitalizācijas tendencēm nozarē, banku klientu apkalpošanas centru loma turpina mainīties. Mēs jau novērojam mazāk apmeklētāju klientu apkalpošanas centros, un arvien vairām mūsu klientu izvēlas ērtību, ko sniedz internetbanka un mobilā banka. Pagājušajā gadā jau 85% Luminor klientu Baltijā ikdienā izmantoja attālinātos kanālus savām ikdienas finanšu operācijām,» skaidro Kerli Gabrilovica, Luminor Retail banking vadītāja Baltijā / Luminor filiāles vadītāja Latvijā.

Klientu aktivitāte un darbinieku sniegums nodrošina labākos rezultātus kopš Hansabankas Grupas pastāvēšanas

2006. gads Hansabankas Grupai ir bijis veiksmīgākais kopš bankas pastāvēšanas. Klientu aktivitāte un augstvērtīgais darbinieku sniegums ļāvis nostiprināt tirgus daļas visos nozīmīgākajos bankas sektoros un jau otro gadu Hansabanka atzīta kā uzņēmums ar augstāko reputāciju Latvijā.

Hansabankas Grupas aktīvu apjoma pieaugums pērn bija 71%, kredītportfeļa pieaugums 83% un piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugums 29% apmērā. Šie rādītāji apliecina klientu uzticību bankai, izvēloties banku kā sadarbības partneri biznesa attīstībai vai mājokļa iegādē, kā arī uzticot savu naudu noguldījumos un ieguldījumu produktos.

Hansabankas Grupas peļņa 2006.gadā bija 63.9 miljoni latu, kas ļaus attīstīt un pilnveidot bankas pakalpojumus, pārveidot filiāļu tīklu, kā arī turpināt daudzu nozīmīgu ziedošanas projektu realizāciju.

Latvijas Kvalitātes asociācijas un Ekonomikas ministrijas rīkotās ikgadējās vadības konferences ietvaros Latvijas Kvalitātes balvu par izciliem sasniegumiem uzņēmējdarbībā mazo un vidējo uzņēmumu grupā saņēmusi SIA VentEko, Db.lv informēja Ekonomikas ministrija. Lielo uzņēmumu grupā Hansabankas klientu apkalpošanas gada balvu saņēmis ūdens ražotājs Venden.

Latvijas Kvalitātes asociācijas un Ekonomikas ministrijas diplomu par sasniegumiem uzņēmējdarbībā mazo un vidējo uzņēmumu grupā saņēmis a/s Latvijas Zaļais punkts. Savukārt balvu par izciliem sasniegumiem publiskā sektora grupā saņēmis Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK).

SIA VentEko ir viens no pazīstamākajiem uzņēmumiem vides konsultāciju un pakalpojumu jomā. A/s Latvijas Zaļais punkts ir ražotāju atbildības sistēma, kas nodarbojas ar izlietotā iepakojuma, nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu un koordinēšanu Latvijā. LATAK nodrošina vienotu akreditācijas sistēmu laboratorijām, sertifikācijas, inspekcijas institūcijām un vides verificētājiem.

Hansabankas Grupa šī gada pirmajos trijos mēnešos veiksmīgi izpildījusi izvirzītos mērķus, turpinot izaugsmi un nostiprinoties kā stabilākā finanšu institūcija Latvijā.

Īpašu uzmanību banka pirmajos trijos mēnešos veltījusi uzkrājumu veicināšanai un vēl labāka servisa pilnveidošanai. Tika atvērtas arī jaunas klientu apkalpošanas vietas Liepājā un Rīgā, kā arī banka turpina ieviest jauno filiāļu dizainu jau iepriekš atvērtajās vietās.

Kā īpašs sasniegums atzīmējama starptautiskā žurnāla Global Finance atzinums, kas nosauca Hansabanku par labāko banku Latvijā 2006.gadā.

Kopumā Hansabankas Grupa sasniegusi ļoti labus finanšu rādītājus, kvalitatīvi turpinot palielināt kredītportfeli un uzrādot labus peļņas rezultātus, kas ļaus turpināt izaugsmi.

Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi trijos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 297 miljoniem latu, un uz 1. ceturkšņa beigām veidoja 4 140 miljonus latu.

Pērn Hansabankas Grupa esot sasniegusi teicamus finanšu rezultātus - tās aktīvi pieauga par 32%, sasniedzot 5 061 miljonus latu, savukārt piesaistītie noguldījumi pieauguši par 162 miljoniem latu jeb 11%, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Hansabankas Grupas peļņa 2007. gadā bija 100.3 miljoni latu, bet Hansabankas peļņa bija 98.9 miljoni latu. Ieņēmumi no pamatdarbības bija 212 miljoni latu, izdevumi 78 miljoni latu, sasniedzot izcilu izdevumu ienākumu rādītāju: 37%. 2007. gadā klientu skaits pieaudzis no 767 tūkstošiem 2006. gadā līdz 879 tūkstošiem jeb par 15%," liecina bankas izplatītā informācija medijiem.

Māris Avotiņš, Hansabankas valdes priekšsēdētājs: ''Klientu servisa pilnveidošana vienmēr ir bijusi Hansabankas prioritāte, un 2007. gadā veicām vairākus ļoti nozīmīgus darbus šajā jomā - pārskatījām un atjaunojām klientu servisa standartus un turpinājām filiāļu tīkla pārveidi un attīstīšanu. Mūsu mērķis, pie kura strādājām un turpināsim strādāt ilgtermiņā - individuāla pieeja un risinājumi katram klientam saskaņā ar viņa vajadzībām un dzīves ciklu. 2007. gadā mēs gandarīti vērojām, ka pakāpeniski mainās mūsu klientu paradumi - arvien vairāk izmanto uzkrājumu produktus, norēķinus ar kartēm, internetbanku un citus elektronisko norēķinu veidus. 2008. gadā attīstības kvalitāte būs svarīgāka par apjomiem, galveno uzsvaru liksim uz vēl labāku klientu apkalpošanu, inovatīvu pieeju produktiem un darba ražīguma celšanu.''

Hansabankas izsniegtā VISA Classic karte Somijā strādā pa pusei, tas nozīmē, ka ar to ir iespējams norēķināties dažos veikalos, bet nevar izņemt naudu no bankomātiem, biznesa portālam Db.lv pastāstīja Somijā studējošs jaunietis, kuru visvairāk satraukusi bankas darbinieku attieksme. "Esam noskaidrojuši, ka daži mūsu bankas izdotu karšu veidi tehnisku iemeslu dēļ Somijā nestrādā. Iemesls ir noskaidrots un risinājums zināms - tas tiks ieviests tuvāko dienu laikā," Db.lv paskaidroja Hansabankas pārstāvis Ivars Svilāns.

"Man ir interesants stāstiņš par likstu, kura piemeklējusi pāris

studentus, kuri mācās Somijā," tā iesākas studenta stāstījums par nedienām ar Hansabankas kartēm. Bankas izsniegtā VISA Classic karte strādājot pa pusei - tas nozīmē, ka ar to esot iespējams norēķināties dažos veikalos, bet nevarot izņemt naudu no bankomātiem. Jaunietis stāstīja, ka pie vainas esot kartes jaunais čips. Tikai vairāk kā pēc četrām nedēļām Hansabanka esot atzinusi, ka problēma ir saistīta ar to, ka Somijas karšu lasītāji neprot sazināties ar Hansabankas izsniegto jauno čipu. "Problēmu sarežģīja tas fakts, ka mums vajadzēja maksāt par kopmītnēm vairākus simtus eiro. Zvanot uz Hansabankas "palīdzības" dienestu, no viņiem saņēmām vairākus ieteikumus, kuri netuvināja naudas iegūšanai, piemēram:

Hansabankas klientu skaits šā gada 1.ceturksnī sasniedza 901 406, no kuriem 846 567 ir privātpersonas, bet 54 839 – juridiskās personas, Db.lv informēja Hansabankas preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

2008.gada 1.ceturksnī Hansabankas Grupas aktīvi, salīdzinot ar gada sākumu, pieauga par 53 miljoniem latu, sasniedzot 5 114 miljonus latu.

1.ceturksnī Hansabankas Grupas kredītportfelis palielinājās par 134 miljoniem, sasniedzot 4 306 miljonus latu. Mājokļu kredītu tirgū, kur bija vērojama izaugsmes tempa samazināšanās, pieaugums bija 2%, jeb 25 miljoni latu. Tas nozīmē, ka klienti tomēr turpina domāt par dzīves kvalitātes uzlabošanu un šis ir labs laiks, lai pārdomāti izvēlētos tādu mājokli, kas klientam ir vislabākais.

Uzņēmumu sektorā Hansabankas Grupa sasniegusi pieaugumu 3% apmērā, jeb par 61 miljonu latu, bet kopējais uzņēmumu kredītportfelis ir 1 829 miljoni latu. Hansabankas prioritāte šogad ir eksportējošo uzņēmumu finansēšana.

Lai pilnveidotu Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) pakalpojumu kvalitāti un apkalpošanas kultūru atbilstoši klientu prasībām un lai palielinātu klientu apmierinātības līmeni, 2007.gada martā un aprīlī tika veikts VID klientu apmierinātības pētījums.

Pētījuma ietvaros tika veikta klientu anketēšana VID klientu apkalpošanas zālēs un muitas kontroles punktos visā Latvijas teritorijā. Kopā tika aptaujāti 2017 respondenti. Šis bija lielākais no līdz šim veiktajiem VID pētījumiem, turklāt tas netika pasūtīts kā ārpakalpojums, bet tika veikts, izmantojot iekšējos resursus, un klientu anketēšanā piesaistot Rīgas un reģionālo izglītības iestāžu studentus.

VID uzskata, ka, lai veicinātu godprātīgu saistību izpildi pret valsti, ir svarīgi veicināt VID sniegto pakalpojumu servisa kvalitāti, kā arī ir jāveido uz savstarpējo cieņu un izpratni balstītas VID un klientu attiecības.

Lai novērtētu klientu attieksmi pret VID, kā arī viedokli par VID darbību, klientiem tika sniegta virkne apgalvojumu, kurus tika lūgts novērtēt, norādot, cik lielā mērā klienti tiem piekrīt vai nepiekrīt. Kopumā visu klientu apmierinātības faktoru novērtētie koeficenti ir salīdzinoši augsti - robežās no 0,7 - 0,8, kur "0" ir absolūta neapmierinātība, bet "1" - ir absolūta apmierinātība.

Šā gada 6.janvārī Meža dienu komiteja noteica Meža nozares Gada balvas Zelta čiekurs, kas ir augstākā atzinība par sasniegumiem meža nozarē, laureātus un ieguvējus. Gada balva tiks pasniegta četrās nominācijās – Par mūža ieguldījumu, Par ilgtspējīgu saimniekošanu, Par inovatīvu uzņēmējdarbību un Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā.

Laureāti nominācijā Par inovatīvu uzņēmējdarbību ir SIA Kvinta A, AS Latvijas Finieris, AS Latvijas valsts meži struktūrvienība LVM Sēklas un stādi un SIA Marks M. Laureāti nominācijā Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā – Bruno Andersons, Jānis Donis un Pēteris Zālītis. Laureāti nominācijā Par ilgtspējīgu saimniekošanu ir Madars Kalniņš, Staņislavs Prikņa un Ainārs Zvirgzdiņš. Gada balvas ieguvēji šajās nominācijās tiks nosaukti apbalvošanas ceremonijas laikā.

Meža nozares Gada balva Zelta čiekurs tiks pasniegta jau piekto gadu. Balvas pretendentu vērtēšanu organizē Zemkopības ministrija, un tā notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā kandidātus vērtē eksperti un otrajā - zemkopības ministra Mārtiņa Rozes vadītā Meža dienu komiteja. Nominācijā Par mūža ieguldījumu nosaka piecus Gada balvas ieguvējus, pārējās nominācijās – vairākus laureātus, no kuriem viens ir Gada balvas ieguvējs.

Latviešu biedrības namā Zemkopības ministrija sadarbībā ar nozares valsts un sabiedriskajām organizācijām godināja Meža nozares Gada balvas Zelta Čiekurs laureātus. Balvas septiņās nominācijās pasniedza Ministru prezidents Aigars Kalvītis un valdības pārstāvji, Db.lv informēja meža politikas departamenta pārstāve Māra Mīkule.

Gada balvas ieguvēji saņēma no bronzas un koka darinātu Zelta Čiekura balvu un naudas balvu. Papildus katrs no nominācijas "Par mūža ieguldījumu" Gada balvas ieguvējiem saņēma zelta piespraudi priežu sēkliņas formā.

Nominācijā Par mūža ieguldījumu Gada balvas tika piešķirtas mežkopim Andrim Jurevskim, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Kokapstrādes katedras docentam Voldemāram Kozuliņam, Sāgas grupas mēbeļu ražošanas uzņēmuma SIA Tuko-T direktoram Romānam Kumerovam, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Informātikas institūta Matemātikas katedras profesoram, habilitētajam mežzinātņu doktoram Rūdolfam Ozoliņam un mežkopim Arvīdam Šnēfeldam.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve pārbūve" pieteiktie objekti.

Vācijas Tautsaimniecības balvas iecere ir veicināt Vācijas un Latvijas saimniecisko sakaru pozitīvo attīstību, motivējot Latvijas uzņēmumu sadarbību ar vācu partneriem, Db.lv informēja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā pārstāve Solveiga Aboliņa.

Nu jau devīto gadu pēc kārtas Vācijas tautsaimniecības vārdā Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) piešķir balvu Latvijas uzņēmumiem par ievērojamiem sasniegumiem. Katru gadu piesakās vidēji 30 uzņēmumi. Balvas mērķis ir to vietējo uzņēmumu apbalvošana, kuri dizaina, kvalitātes, ražošanas vai eksporta pilnveidošanai ir veltījuši īpašu piepūli. Vienlaicīgi šī balva ir Vācijas uzņēmumu atzinības apliecinājums Latvijai. Balvas patrons ir Vācijas vēstnieks Latvijā Eberhards Šuppius.

Vācijas Tautsaimniecības balva tiek pasniegta kopš 1997. gada. Šogad balva tiks pasniegta divās kategorijās:

- kategorijā par nopelniem Vācijas un Latvijas tautsaimniecības attīstībā balva tiks piešķirta vienam mazam / vidējam uzņēmumam par izciliem sasniegumiem Vācijas un Latvijas ekonomisko sakaru veicināšanā,

Ceturtdien (25. septembrī) apjomīgā pasākumā Latvijas Dzelzceļa Muzejā tika pasniegtas balvas badad.lv apmeklētāju izvēlētajām sliktākajām reklāmām.

Par sliktāko reklāmu TV kategorjā balsošanā tika atzīta Urinal lidostas peidzīvojumu epopeja, kurai balvu piešķirt bija aicināts Kārlis Seržants.

Sliktākā drukātā reklāma - SPA laimīgais pārītis! Balvu piešķira drukātā vārda meistars Māris Zanders.

Sliktākā vides reklāma - BREX čipsi. Šo balvu piešķira Latvijas vides pazinējs Ingmārs Līdaka.

Sliktākais risinājums internetam - Dizains un Reklāmkonstrukcijas. Balvu ar lepnumu piešķira un publiku ar īpašu performanci priecēja kompānijas DARTZ vadītājs Leonards Jankolovičs. Par to īpaša pateicība un prieks, jo DATRZ bija viena no visvairāk diskutētajām reklāmām badad.lv.

Inovāciju dienu ietvaros 26.novembrī valdības pārstāvji pasniegs ikgadējo Latvijas Kvalitātes balvu. Savukārt Swedbank un Latvijas Kvalitātes asociācija piešķirs Klientu apkalpošanas gada balvu.

Balvu pasniegšana apvienota ar konferenci Praktiskā inovācija – no idejas līdz rezultātam.

Latvijas Kvalitātes balvu jau 12.gadu par augstākajiem sasniegumiem uzņēmējdarbībā tradicionāli pasniedz LR Ministru prezidents vai viņa pilnvarota persona. Balvas mērķis ir veicināt ilgspējīgas un pasaules tirgū konkurētspējīgas uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Latvijas Kvalitātes balva ir izstrādāta, pamatojoties uz Eiropas kvalitātes fondā (EFQM – European Foundation for Quality Management) izveidoto Izcilas uzņēmējdarbības modeli.

Latvijas Kvalitātes balva ir LR Ministru Kabineta atzīts, atbalstīts un 1997.gada 16.decembrī ar LR Ministru Kabineta noteikumiem apstiprināts Latvijas Kvalitātes asociācijas un LR Ekonomikas ministrijas organizēts ikgadējs pasākums.

Hansabankas Grupas peļņa deviņos mēnešos sasniegusi 45.3 miljonus latu pēc nodokļu nomaksas. A/s Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma norāda: „Latvijas banku sektors aug līdzi valsts ekonomikas straujajai izaugsmei."

2006.gada deviņos mēnešos Hansabankas Grupas kredītportfelis palielinājies par 924.4 miljoniem latu. Septembra beigās kredītportfelis bija 2624.4 miljoni latu. Privātpersonu kredītportfelis palielinājies par 440.7 miljoniem latu, sasniedzot 1097.9 miljonus latu septembra beigās. Lielāko daļu no privātpersonu kredītportfeļa veido mājokļu kredīti, kas pieauguši par 304.5 miljoniem latu, salīdzinot ar gada sākumu.

Septembra beigās Hansabankai bija 739.5 tūkstoši klientu, no kuriem 697.2 tūkstoši privātpersonas un 42.3 tūkstoši - juridiskās personas.

Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi deviņos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 996.7 miljoniem latu, un uz septembra beigām bija 3242.2 miljonu latu.

2.janvārī Komercreģistrā ir reģistrētas izmaiņas a/s Hansabanka valdes sastāvā - Māris Avotiņš ir oficiāli kļuvis par Hansabankas valdes priekšsēdētāju un Oksana Sivokobiļska – par valdes locekli, biznesa portālu Db.lv informēja bankas pārstāvis Ivars Svilāns.

A/s Hansabanka valde darbojas astoņu cilvēku sastāvā: valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš, valdes priekšsēdētāja vietniece, SIA Hansa Līzings direktore Irīna Pīgozne, kā arī Hansabankas Produktu attīstības un informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš, Hansabankas Risku vadības pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis, Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Elmārs Prikšāns, Hansabankas Finanšu pārvaldes vadītājs Toms Siliņš, Hansabankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Oksana Sivokobiļska, Hansabankas Ieguldījumu pārvaldes vadītāja Tīna Ķuze.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Teritorijas labiekārtojums" pieteiktie objekti.

Šodien atklāti tie 24 ar meža nozari saistīti cilvēki, kas izvirzīti Gada balvas Zelta Čiekurs saņemšanai. Zelta Čiekura statujas 26.janvārī balvas pasniegšanas ceremonijā saņems vienpadsmit no nosauktajiem meža nozares speciālistiem, kuri ar savu darbu veicinājuši nozares attīstību.

Balvas Zelta Čiekurs mērķis ir veicināt Meža nozares attīstību un izteikt pateicību cilvēkiem, kas savu profesionālo darbību ir saistījuši ar meža nozari.

Gada balvas pretendentu vērtēšanu organizē Zemkopības ministrija, un tā notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā kandidātus vērtē eksperti un otrajā - zemkopības ministra Mārtiņa Rozes vadītā Meža dienu komiteja, kas nosaka laureātus un Gada balvas Zelta Čiekurs ieguvējus. Nominācijā Par mūža ieguldījumu nosaka piecus Gada balvas ieguvējus, pārējās nominācijās – katrā trīs laureātus, no kuriem viens ir Gada balvas ieguvējs. Kā laureāti, tā Gada balvas ieguvēji tiks apbalvoti ar diplomu. Taču šogad Gada balvas ieguvēji saņems arī balvu Zelta Čiekurs un naudas balvu, kuras apjomu paziņos ceremonijas laikā.

Vissarežģītākā situācija, salīdzinot trīs Baltijas valstu ekonomikas, joprojām ir Latvijā, kurai 2006.gadā bija vislielākais tekošā konta deficīts, visaugstākā inflācija un darba algu kāpums, kreditēšanas pieaugums stabilizējās tikai 4.ceturksnī un eksporta pieaugums 2006.gadā bija zems, Baltijas makroekonomikas apskatā akcentē Hansabankas analītiķi. Uzzini, kas, ņemot vērā pašreizējo bēdīgo situāciju, Latvijas ekonomiku sagaida nākotnē.

Šā gada sākumā visās Baltijas valstīs bija vērojamas vairākas nozīmīgas ekonomikas nelīdzsvarotības izpausmes, Baltijas makroekonomikas apskatā akcentē Hansabankas analītiķi.

Igaunijā situācija ir bijusi nedaudz labāka nekā Latvijā - kreditēšanas pieaugums sāka palēnināties jau 2006.gada vidū, nekustamā īpašuma tirgus uzrāda nepārprotamas nomierināšanās pazīmes, un inflācija, darba algu kāpums un tekošā konta deficīts bijis mazāks nekā Latvijā. Bez tam Igaunijas valdība jau vairākus gadus īstenojusi stingrāku fiskālo politiku (budžeta pārpalikums 2006.gadā sasniedza 3,8% no IKP), skaidro Hansabankas analītiķi. Viņi norāda, ka vismazākās bažas rada situācija Lietuvā, taču dažas pazīmes liecina, ka ekonomikas attīstība arvien vairāk līdzinās situācijai Igaunijā un Latvijā: darba algu kāpums paātrinās, tekošā konta deficīts un inflācija aug.

Ceturtdien, 30. augustā plkst. 12.00 Prezidenta pilī sešiem Latvijas skolotājiem, kā arī vienam pedagogam no Islandes LR prezidents Valdis Zatlers pasniegs Ata Kronvalda fonda balvas.

Balvas tiek pasniegtas kopš 1989.gada. Ata Kronvalda prēmijas ar Latvijas neatkarības atgūšanas brīdi tradicionāli pasniedz Valsts Prezidenta pilī un to ir uzsācis pirmais neatkarīgās Latvijas prezidents Guntis Ulmanis, turpinājusi pagodināt ar savu klātbūtni Vaira Vīķe-Freiberga un šogad šo stafeti pārņems Valdis Zatlers. Pavisam godalgas saņēmuši jau 95 izcili izglītības darbinieki.

Ata Kronvalda balvu (medaļa, Diploms, stipendija) piešķir zinātniekiem, pedagogiem un studentiem par ievērojamu ieguldījumu talantīgāko skolēnu apzināšanā un izglītošanā, skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā.

Šogad, saskaņā ar AKF valdes lēmumu, balvas piešķirs:

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā, liecina ikgadējais uzņēmuma "Dive" klientu servisa novērtēšanas pētījums.

Triju Baltijas valstu vidū labākais banku klientu atbalsta dienests un klientu apkalpošanas centru darbs ir Lietuvā, kas no 100% novērtēts ar 94,02%, seko Igaunija, kuras banku sektors saņēmis 90,6%, bet zemākais nozares rezultāts joprojām ir Latvijā - 83,36%, liecina pētījums.

Latvijā banku klientu atbalsta dienestu darbinieki sasniedz augstus rezultātus, gan apkalpojot klientus klātienē, gan pieņemot zvanus uz informatīvo tālruni. Tomēr zvanu apkalpošanas procesā joprojām pastāv nepieciešamība uzlabot prasmes izzināt klienta vajadzības un veiksmīgi veikt papildus pārdošanu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, papildus pārdošanas rezultātos bija izaugsme par 0,82 procentpunktiem, bet vajadzību izzināšanā bija kritums par 2,5%.

Latvijas Darba devēju konfederācija šodien jau ceturto gadu godinās labākos darba devējus reģionos un valstī, kā arī nosauks Gada tautsaimnieku.

Tā ir kvalitātes novērtējuma balva īpaši veiksmīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem. 2016.gadā LDDK Gada balvas finālā tika izvirzīti 22 spēcīgākie kandidāti. Šogad nominācijām tika izvirzīti 32 darba devēji.LDDK Gada balvai izvirzītie uzņēmumi izvēlēti sadarbībā ar Lursoft, izvērtējot uzņēmumu apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita pieaugumu vairāku gadu dinamikā, kā arī ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts darba inspekcijas (VDI) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pieredzi sadarbībā ar konkrētajiem uzņēmumiem.

Tāpat tika ņemta vērā uzņēmumu pašu sniegtā informācija par savu izaugsmi, attīstības plāniem, darba vides organizāciju un sociāli atbildīgajām aktivitātēm savā reģionā. Savukārt pašvaldību institūciju kategorijās balvas nominantus izvirzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).Gada tautsaimnieka balvu šovakar pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis. LDDK uzsver, ka šīs balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas un dod pienesumu tautsaimniecībā. Jāatgādina, ka Gada tautsaimnieka balvu 2016. gadā saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Martins Talijs un valdes loceklis Arnis Riekstiņš, 2015. gadā industriālā koncerna UPB holdings padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, savukārt 2014. gadā tradīciju iesāka ilggadējais AS Latvijas Finieris vadītājs Juris Biķis.