Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais studiju vietas izmaksu bāzes modelis neietver visas augstākās izglītības iestāžu faktiskās izmaksas studiju programmu nodrošināšanai, secināts AS "KPMG Baltic" veiktajā pētījumā par studiju programmu izmaksām.

Kā secina KPMG, Latvijā 67% no faktiskajām studiju programmu īstenošanai attiecināmajām izmaksām veido akadēmiskā personāla un pārējo darbinieku atalgojums, kas ir augstāks par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējo rādītāju - 60%.

Pētījuma autori saskata nepieciešamību izveidot jaunu, pārskatāmu studiju vietas bāzes izmaksu modeli, kas būtu gan ar aktuālākajām izmaksām katrā izmaksu grupā, gan būtu vieglāk atjaunojams turpmāk.

Sekojoši pētījumā tiek piedāvāta studiju vietas bāzes izmaksu modeļa alternatīva. Jaunajā modelī KPMG piedāvā izmaksu sadalījumu, kas būtu salīdzināms ar OECD valstu augstskolu izmaksām darbinieku atalgojumam.

Studiju vietu bāzes izmaksās tiek piedāvāts palielināt akadēmiskā personāla un pārējo darbinieku atalgojumu, nomainīt principu "vidējais studentu skaits uz vienu akadēmisko personu" uz "vidējais studiju vietu skaits uz vienu akadēmisko personu" un nomainīta pozīciju "vidējais studentu skaits uz vienu pārējo darbinieku" uz "vidējais studiju vietu skaits uz vienu pārējo darbinieku".

Pētnieku pārskatītajā studiju bāzes vietas modelī nepieciešams papildus nepieciešams finansējums gan atalgojuma izmaksu segšanai, gan pārējām izmaksu grupām, kopumā veidojot 43% pieaugumu.

KPMG arī piedāvā samazināt augstākās izglītības tematisko jomu skaitu no 30 uz 22, apvienojot sociālās zinātnes ar informācijas zinātnēm, uzņēmējdarbību ar tieslietām, dabaszinātnes ar matemātiku un statistiku, inženierzinātnes ar ražošanu un būvniecību un arhitektūru ar mākslu.

Pētījumā piedāvāts alternatīvs studiju programmu pašizmaksas aprēķina modelis. Alternatīvajā modelī tiek saglabāta galvenā struktūra no esošajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem - studiju programmu finansējums no valsts budžeta tiktu aprēķināts no četrām iepriekš noteiktām komponentēm.

Piedāvātais studiju programmu pašizmaksas aprēķina modelis noteiktu mācībspēku izmaksas, vadoties no pasniedzēju slodzēm studiju procesa nodrošināšanai, ietverot tajās normatīvo aktu prasības un modificējamus rādītājus un iespēju tos piemērot vai nepiemērot katrai programmai, programmas mācībspēku struktūras un atalgojuma likmes, kā arī studiju programmas struktūras, ietverot tajā modificējamus rādītājus, piemēram, studentu skaitu, programmu līmeni, tipu un veidu.

Attiecībā par doktorantūras studijām ņemts vērā MK apstiprinātais konceptuālais ziņojums "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā", kas nosaka, ka ar jauno doktorantūras finansēšanas modeli tiek skaidri definēts, ka doktorantūras valsts budžeta finansējums sastāv no doktoranta atalgojuma katrai doktorantūras valsts budžeta studiju vietai, kā arī doktorantūras studiju vietas bāzes finansējuma.

Pētījumā tika secināts, ka šobrīd noteiktais doktorantūras studiju koeficients - 3 - ir pamatojams ar faktiskajām izmaksām doktorantūras studiju programmu nodrošināšanai, ietverot gan atalgojuma izmaksas, kas ir vismaz divas reizes lielākas nekā bakalaura studiju programmām, gan doktorantūras studiju programmu papildus izmaksas, kas saistītas ar promocijas darbu vadīšana un doktorantūras programmām nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu.

Izglītības un zinātnes ministrija jau ir paziņojusi, ka šo pētījumu izmantos, lai pamatotu lielāku finanšu pieprasīšanu augstākajai izglītībai. Ministrija esot iesniegusi prioritāro pasākumu vidēja termiņa budžetam, lai aktualizētu studiju vietas bāzes izmaksas atbilstoši KPMG veiktajiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru