Citas ziņas

Pavļuts noraida Straujumas pārmetumus; gatavs sniegt savu skatījumu

LETA, 17.01.2014

L. Straujuma un D. Pavļuts šā gada septembrī grāmatas Ciemojamies Ministru kabinetā prezentācijas pasākumā

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) noraida premjera amata kandidātes Laimdotas Straujumas (V) viņam veltītos pārmetumus un pauž gatavību sarunā ar L. Straujumu un Vienotības vadību sniegt savu skatījumu uz izteikto kritiku.

Reformu partijas (RP) pieņemto lēmumu virzīt viņu ekonomikas ministra amatam arī topošajā valdībā Pavļuts vērtē kā absolūtu konsekventu, jo valdības veidošanas procesā politiskais spēks nekad nav minējis kādu citu kandidātu šim postenim. RP uzskata, ka nav vajadzības mainīt labi strādājošus ministrus, skaidroja ekonomikas ministrs.

Viņš atturējās prognozēt, kāds būs gaidāmo politisko sarunu rezultāts.

Saistībā ar atbildības uzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju D. Pavļuts norādīja, ka pērn 25. novembrī atklātā vēstulē ir skaidrojis, ka no savas puses centies, lai jaunais Būvniecības likums būtu stingrāks tieši pret sabiedrisko ēku būvniecības prasībām. «Pateicoties manam, [toreizējā Tautsaimniecības komisijas vadītāja] Vjačeslava Dombrovska (RP) un pašreizējā vadītāja Jāņa Ozoliņa (RP) darbam, ir panākts rezultāts - Saeimas pieņemts likums,» skaidroja ekonomikas ministrs.

Tas, ka savlaicīgi nav bijis iespējams pieņemt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus, kaut kādā mērā atspoguļo valsts pārvaldes kapacitāti, skaidroja Pavļuts, piebilstot, ka viņam ir grūti uzņemties atbildību par to, kādā mērā kopumā ir novājināta valsts pārvalde.

Jāskatās, cik bieži valstī netiek ievēroti termiņi, tajā skaitā attiecībā uz plānošanas dokumentu izstrādi, akcentēja politiķis.

Ekonomikas ministrs noraida pārmetumus, ka līdz 1. februārim netiks izpildītas nepieciešamās prasības, jo, neraugoties uz to, ka laika ir bijis maz, bet izstrādājamie normatīvo aktu projekti ļoti daudz, viņš ar kolēģiem ministrijā panāks to, ka šie jautājumi tiks iesniegti izskatīšanai valdībā līdz 1. februārim. Ja kāds to būtu gribējis redzēt savlaicīgāk, tādā gadījumā Saeimai būtu vajadzējis noteikt garākus termiņus šī likuma ieviešanai. Jāņem vērā, ka citas ministrijas savā atbildībā esošos projektus neesot izstrādājušas termiņā.

D. Pavļuts esot dzirdējis arī patiesībai neatbilstošus pārmetumus, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) it kā būtu uzrunājis viņu uzņemties atbildību Zolitūdes traģēdijas lietā un ekonomikas ministrs būtu atteicies no šāda soļa.

Kā ziņots, RP valde ceturtdien nolēmusi ekonomikas ministra amatam oficiāli izvirzīt pašreizējo ministru D. Pavļutu, neraugoties uz to, ka premjera amatam nominētā Straujuma paziņojusi, ka neaicinās viņu jaunajā valdībā.

RP valdes sēdē nolēma aicināt uz sarunu L. Straujumu un Vienotības vadību, lai pārrunātu šo jautājumu.

L. Straujumas padomnieks Andis Blinds otrdien sacīja, ka, atbildot uz RP aicinājumu, premjera amata kandidāte acīmredzot tiksies ar RP, bet, kad tas notiks, pagaidām nav zināms.

Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dizntars Zaķis, komentējot šo situāciju, sacīja, ka būs nepieciešamās divpusējas pārrunas ar RP pārstāvjiem.

L. Straujuma gan šodien darba vizītē dosies uz Berlīni, kur uzturēsies arī sestdien. Tomēr jau pirmdien, 20. janvārī, bija paredzēts nosaukt pilno potenciālās valdības sastāvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Sagaidot simtgadi, vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī, sagaidot Latvijas simtgadi, vēl nebūs pilnībā noslēgusies valdības veidošana, tad valsts jubilejā jau vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem, aģentūrai LETA sacīja partiju apvienības «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Politiķis norādīja, ka politiskais spēks vēlas veiktspējīgas, dinamiskas un stabilas koalīcijas un valdības izveidošanu. Viņš skaidroja, ka jaunajā koalīcijā būtu jādominē Saeimā jaunievēlētajām partijām. Pašreizējā situācijā nav tik izšķiroši, kura no partijām uzņemas iniciatīvu, aicinot uz sarunām, jo no tā dēvēto centrisko jeb latvisko partiju spārna «visiem jārunā ar visiem», akcentēja politiķis.

Vaicāts par darāmajiem darbiem, ko «Attīstībai/Par!» ieskatā vajadzētu veikt nākamajai valdībai, Pavļuts norādīja, ka tā ir pieejamas veselības aprūpes nodrošināšana, kur radikāli jāmaina pašreizējais modelis, likvidējot, viņaprāt, gaidāmo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā visumā jaunās valdības aprises jau ir diezgan skaidras, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Viņš teica, ka patiesībā esot tikai viens diskutabls jautājums - «cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai kāds pārskatītu vai nepārskatītu ultimātus un sarkanās līnijas».

Kopumā partijas esot vienisprātis par jaunās valdības darba programmu - «virsrakstiem». Vienlaikus sešos jautājumos esot vēlme iedziļināties vairāk.

Un tādēļ tiek rosināts organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām - veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.

AP līdzpriekšsēdētājs skaidroja, ka ir piedāvājums AP, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un «KPV LV» katrai uzņemties pa divām no šīm tēmām. «KPV LV» tam esot piekritusi, bet JKP vēl nav sniegusi atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Būvniecības uzraudzībā sola reformas

Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, 26.11.2013

D. Pavļuts uzskata, ka Būvniecības likums, kas stāsies spēkā 2014. gada 1. februārī, ir solis uz priekšu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Bordāna piedāvātais darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas

LETA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna piedāvātais topošās valdības darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas, šorīt LTV «Rīta panorāmā» vērtēja apvienības «Attīstībai/Par» (AP) viens no līderiem Daniels Pavļuts.

Pavļuts vērtēja, ka JKP potenciālajiem partneriem piedāvātā papildinātā valdības darbu programma noteikti esot solis uz priekšu, jo tajā ņemti vērā atsevišķi citu partiju ierosinājumi, tomēr tajā esot lietas, par kurām visas partijas vienoties nevarēšot.

Politiķis paziņoja, ka AP esot svarīgi, lai pirms valdības izveides būtu skaidra partiju vienošanās par to, ko un kā tā noteikti izdarīs. No šādas vienošanās viedokļa ļoti svarīgas būšot šodienas vairāku partiju sarunas.

Pavļuts uzsvēra, ka AP būšot ļoti svarīgi runāt par darbu plānu ietekmi uz valsts budžetu, jo pirms vēlēšanām izteikto solījumu ietekme uz budžetu sagaidāma ļoti liela un arī pašlaik «ar neapbruņotu aci» esot redzams, ka daļa solījumu pārsniedz budžeta iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām. Par šādu solu šodien lems arī partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV).

AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.

Kā liecina AP līdera Daniela Pavļuta vēstule apvienības biedriem, AP informējusi JKP līderi Jāni Bordānu, ka apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna valdībā.

Vēstulē biedriem AP politiķis norāda, ka aicina Valsts prezidentu pēc valsts svētkiem 18.novembrī un konsultācijām ar partijām nominēt citu premjera kandidātu. Savstarpējas uzticēšanas un cieņas deficīts ir pirmais valdības koalīcijas sarunu izbeigšanās iemesls, pauž Pavļuts.

Viņš norāda, ka situācijā, kurā četras partijas ir ieguvušas ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu, valdības veidotājam ir jābūt vienlaikus izlēmīgam un diplomātiskam, spējot aktīvi vadīt sarunas un neapvainot partnerus un medijus. AP politiķis akcentē, ka valdība šādā situācijā nav un nevar būt vienas partijas mērķu un vajadzību instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pavļuts gatavs Rīgas domes sabiedriskā transporta jomas «bardaku» apspriest tiesā

LETA, 20.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Rīgas dome vērsīsies tiesā pret vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāju Danielu Pavļutu, viņš ir gatavs atbildēt par saviem un ministrijas izteikumiem un pieņemto lēmumu, medijiem atklāja ministrs.

Pēc Pavļuta domām, Rīgas domē ir daudz nekārtību un pašvaldības rīcībā vairāki normu pārkāpumi, lemjot par biļešu reformu Rīgas sabiedriskajā transportā. «Rīgas domes rīcībā nav nekādas loģikas. Šogad tā dotācijās saņēma 59 miljonus latu, nākamgad saņems tikpat - biļešu politika mainās, bet dotācijas nē,» norādīja ministrs, uzsverot, ka šis dotāciju apjoms pārsniedzot vairāku Latvijas pilsētu gada budžeta apjomu.

«Domes rīcība rada jucekļa sajūtu, jo tiek runāts par atlaidēm, bet ne par būtību, ka šis viss tiek darīts, lai cilvēki deklarētos Rīgā,» savu viedokli pauda Pavļuts, norādot, ka galvaspilsētas domes finansēšanā esot jāpanāk daudz lielāka caurredzamība. Pēc ministra domām, tas parādītu, ka zaudējumi patiesībā tiek nodarīti pašiem rīdziniekiem, jo, neskatoties uz biļešu cenu pacelšanu, dotāciju apjoms nemainoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības sarunas iezīmējot «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās

LETA, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Attīstībai/Par!» (AP) un «Jaunās Vienotības» (JV) otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi.

AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc tikšanās ar JV pārstāvjiem pauda, ka sarunās vērojams progress, un politiķi apspriež pēc būtības to, kas topošajai koalīcijas jādara. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Pavļuts.

«Varam teikt diezgan droši, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi topošās koalīcijas veidošanas sarunās,» norādīja Pavļuts. Viņa paustajām piekrita arī JV līderis Arvils Ašeradens, kurš sarunas arī vērtēja kā konstruktīvas, jo politiķi sāk strādāt pie reāli veicamo darbu saraksta. Ašeradens arī pauda, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi nākamās koalīcijas veidošanā.

Ašeradens tieši nevērtēja, kuras partijas vadītās sarunas ir bijušas veiksmīgākas - AP, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vai «KPV LV». Viņš gan piebilda, ka sarunās ar AP panākts vislielākais progress attiecībā uz veicamajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kampara laikā izsniegtās atļaujas atstāj vislielāko ietekmi uz OIK

Sandris Točs, speciāli DB, 10.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Arta Kampara laikā izsniegtās atļaujas atstāj vislielāko ietekmi uz OIK, savukārt «uz papīra» izsniegto licenču rekordists ir Daniels Pavļuts, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrijas iecerētie grozījumi MK noteikumos Nr. 221* un Nr. 262** atjaunojamo energoresursu nozares skatījumā ir kārtējā likumdošanas manipulācija, lai samazinātu obligātā iepirkuma izmaksas, bet pārsubsidācijas risku novēršana ir tikai iemesls, lai tos virzītu. DB jau rakstīja, ka vēsturiski izsniegto licenču skaits, kas rada ietekmi uz obligāto iepirkuma komponenti (OIK), neticami uzblīda laikā, kad ekonomikas ministra amatu ieņēma Artis Kampars un Daniels Pavļuts. A.Kampara laikā izsniegtās atļaujas pašlaik atstāj vislielāko reālo ietekmi uz OIK un 2015.gadā 58,1% no OIK veidoja «Kampara laika» lēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bijušais ekonomikas ministrs Pavļuts koncertēs Lielajā dzintarā

Lelde Petrāne, 19.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 22.aprīlī pulksten 18 Liepājas koncertzālē Lielais dzintars ar romantisku solodziesmu programmu koncertēs latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko kopā ar pianistu, bijušo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Programmā izskanēs kopskaitā 19 solodziesmas, ko radījuši gan latviešu komponisti - Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Emīls Dārziņš, Jānis Mediņš, Jānis Kalniņš, gan vācu komponists – Rihards Štrauss.

Pianistam D. Pavļutam, kurš plašāk zināms kā bijušais Latvijas ekonomikas ministrs, koncertprogramma ir atgriešanās pie akadēmiskās klavierspēles, kas ir Pavļuta pirmā iegūtā augstākā izglītība - 1999. viņš absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot pianista bakalaura grādu.

«Ar Aleksandru esam pazīstami jau kopš 1992.gada. Biju iestājies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, mācījos spēlēt klavieres. Pēc gada Aleksandrs atnāca mācīties par dziedātāju,» atminas D. Pavļuts. Vairākus gadus, arī pēcāk turpinot mācības jau Mūzikas akadēmijā, abi mākslinieki kopā veidojuši programmas, kurās Pavļuts bija koncertmeistars, bet Antoņenko – solists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozares pārstāvji kritizē jaunveidojamo kontroles biroju, pārmetot funkciju dublēšanos

LETA, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunveidojamais Valsts būvniecības kontroles birojs varētu dublēt daudzas no funkcijām, kuras jau patlaban veic pašvaldību būvvaldes, turklāt tiek apšaubīta biroja speciālistu spēja atklāt ko vairāk, nekā jau patlaban spēj pašvaldību būvinspektori.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs diskusijā sacīja, ka jaunajai institūcijai paredzētās funkcijas pamatā ir tas pats, ko kādreiz pildīja Valsts būvinspekcija, un sanāk funkciju dublēšana.

«Sapratu, ka šī jaunveidojamā institūcija pieņems ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves. Tas neiet kopā ar Administratīvā procesa likumu. To gan var koriģēt, ja ir liela vēlme. Taču bažas ir, ka tas radīs dublēšanos. Ja funkcijas, ko nepieciešams stiprināt būvinspektoriem, dod arī pašvaldību būvinspektoriem, viņi var izdarīt tieši to pašu. Jaunveidojamā institūcijā strādās tādi paši speciālisti. Tas ir emocionāls risinājums - veidot vēl vienu institūciju, kas dublē pašvaldības funkcijas tikai tāpēc, ka traģiskā Zolitūdes notikuma dēļ neuzticamies, ka pašvaldību inspektori var pieņemt ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves,» norādīja I. Vircavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka atbildība par OIK skandālu jāuzņemas tiem ministriem, kas strādāja Godmaņa un Kalvīša valdībās. Savu vainu Pavļuts neredz.

Pavļuts: Lielos lēmumus par OIK pieņēma citi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas biznesa forums Londonā apstiprina investoru interesi par Baltijas reģionu

Pēckrīzes laikā radušies jaunie uzņēmumi ir interesants investīciju lauks ārvalstu, tai skaitā Lielbritānijas, investoriem. Interesi palielina Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, ciešā saikne ar abiem – gan Eiropas, gan NVS tirgiem, ekonomiskā atvērtība un pievienošanās eirozonai.

"Latviju kā interesantu tirgu Lielbritānijas uzņēmumiem padara līdzīgā biznesa kultūra, attīstība, tas, ka neeksistē valodas barjera un, protams, Latvija ir lielisks atspēriens Austrumu un NVS tirgum," saka Lords Grīns, Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un investīciju ministrs. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas un Lielbritānijas sadarbība pieaug par 24% gadā, aptuveni 800 dažādu sektoru uzņēmumi no Lielbritānijas sadarbojas ar partneriem Latvijā. Kā dažas no perspektīvākajām nozarēm nākotnes sadarbībā L.Grīns min IKT, enerģētiku un reģionāla mēroga infrastruktūras attīstības projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais a/s Latvijas gāze akcionārs no Baltijas gāzes tirgus varētu aiziet pavisam, Latvijas valdība apsver E.ON kapitāldaļu iegādi.

Jau kopš šā gada pavasara tiek runāts, ka nozīmīgs Baltijas gāzes uzņēmumu īpašnieks – vācu kompānija E.ON Ruhrgas – no Baltijas tirgus varētu aiziet. Iemesls – vācu energomilzis maina savu stratēģiju, meklējot peļņas iespējas ārpus ES robežām – Brazīlijā, Turcijā, Krievijā, kur energouzņēmumi nav jāpakļauj tik stingrām liberalizācijas un kontroles prasībām. Oficiāli E.ON savus aiziešanas plānus no Baltijas nekomentē, to nekomentē arī a/s Latvijas gāze, norādot, ka par savu akcionāru lēmumiem nespekulē, tomēr fakti liecina paši par sevi – pirms dažām dienām no a/s Latvijas gāze valdes ir aizgājis ilggadējais E.ON Ruhrgas pārstāvis Jorgs Tumats, kurš turpmāk strādās E.ON Russia valdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» tomēr neplāno piedalīties valdības veidošanas tematiskajās grupās, kuru norise plānota ceturtdien un piektdien, žurnālistiem sacīja «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Politiķis norādīja, ka darbam jānotiek iespējami plašākā formātā, tomēr Jaunā konservatīvā partija (JKP) jau pauda, ka tajās nepiedalīsies, ja tur darbosies arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Līdz ar to arī «KPV LV» neredz iespēju piedalīties sanāksmē, nesaprotot, tā formātu, teica Gobzems.

Tāpat «KPV LV» neredz nepieciešamību pirms 6.novembra satikties 13.Saeimā ievēlētajiem deputātiem, kā to rosina JKP.

Kā ziņots, lai vienotos par topošās valdības darbu, bija iecerēts organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām - veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pavļuts: LMT un Lattelecom apvienošana konkurencei nekaitēs

Dienas Bizness, 12.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom apvienošana tirgu negatīvi neietekmēs un konkurencei nemazinās, LNT raidījumā 900 sekundes pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Neredzu nopietnu pamatu bažām, ka konkurence varētu samazināties,» norādīja ekonomikas ministrs. Viņš skaidroja, ka katrā no jomām, kurā darbojas abi uzņēmumi, pastāv spēcīga konkurence, ko LMT un Lattelecom apvienošana nemazinās. Kā piemēru D. Pavļuts minēja Lietuvu un Igauniju, kur līdzīgi uzņēmumi jau ir apvienoti, bet tirgus no tā nav cietis, savukārt Lietuvā esot lētākie telekomunikāciju sakari Eiropā.

LMT un Lattelecom nav jākonkurē savā starpā, jo tiem ir vieni un tie paši īpašnieki, atgādināja D. Pavļuts. Ja LMT un Lattelecom būtu pilnībā privāti uzņēmumi, tie būtu apvienoti jau sen, uzskata ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pavļuts «paredz» divu «jaudīgu» tehnoloģiju inkubatoru tapšanu

LETA, 19.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam liela uzmanība tiks pievērsta finansējuma nodrošinājumu inkubācijas instrumentiem. «Paredzu, ka nākamajā plānošanas periodā līdztekus esošajiem inkubatoriem tiks radīts viens vai divi jaudīgi tehnoloģiju inkubatori, kas būtiski atšķiries no līdz šim zināmajiem inkubatoriem,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Nākamajā plānošanas nacionālās industriālās politikas iniciatīvām pieejamais finansējums būs 800 miljoni eiro, taču no tā mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam - 430,3 miljoni eiro, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Lielākā daļa no summas tiks veltīta inovācijām: 128,7 miljoni eiro tiks kompetences centriem un tehnoloģiju pārneses sistēmām, 97,4 miljoni eiro - biznesa inkubatoriem, aizdevumiem, mikrokredītiem un garantijām, 64,8 miljoni eiro - tehnoloģiju inkubatoriem, agrīnās stadijas riska kapitālam un inovācijas motivācijas programmām.

Savukārt 58 miljoni eiro paredzēti klasteru iniciatīvām, ārējo tirgu apguvei, starptautiskajai konkurētspējai un tūrisma mārketingam, 51,8 miljoni eiro - industriālo zonu un telpu attīstībai, bet 29,9 miljoni eiro - partnerībā organizētām nodarbinātības apmācībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK sistēmas rezultāts» – Iecavā jūnija vidū pļauj zaļus rudzus. Maizes un eksportpreces vietā no tiem top biogāzes sūdi, lai no tiem ražotu elektrību par paaugstinātu cenu. Bite ir šokēts, viņš raksta, ka tas ir «kā tualetes papīra vietā izmantot maizes šķēli».

Elektrības obligātā iepirkuma komponente tika ieviesta, intensīvi biedējot ar «slikto» Krievijas gāzi un solot «enerģētisko neatkarību», kas tikšot sasniegta, ja mēs ieviesīsim «labos» atjaunojamos energoresursus, kas turklāt esot «zaļi».

Rezultāts ir šie «Iecavas zaļie rudzi» plus nereti arī kukurūza un rapsis. Ar agresīvām lauksaimniecības kultūrām tiek noplicināta mūsu dabas bagātība - auglīgā zeme, lai ražotu nepamatoti dārgu elektrību, kas grauj Latvijas rūpniecības konkurētspēju. Tiek ķēzīta mūsu zeme, piecūkotas mūsu upes, un mēs vēl piemaksājam gandrīz 300 miljonus eiro gadā par to, lai paši būtu konkurētnespējīgi…

Liepājas metalurgs ir iznīcināts un novests līdz maksātnespējai lielā mērā OIK dēļ, jo tērauda kausēšanā elektrības pašizmaksai ir izšķiroša nozīme. Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā Liepājas metalurgs OIK veidā samaksāja 10,9 miljonus latu, bet vienā pašā 2013.gadā tam bija jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. Tādu «dāvanu» Latvijas ekonomikai un dāvanu bez pēdiņām maksātnespējas administratoru mafijai bija sagādājuši politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zemāka elektrības cena gaidāma ne agrāk par 2016. gadu

Līva Melbārzde, 13.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšnosacījums zemākai elektrības cenai ir integrācija vienotā tirgū ar citām Eiropas valstīm.

Intervijā Dienas Biznesam jaunais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) atzīst, ka tirgus liberalizācija – vai tā attiektos uz elektrības vai gāzes tirgu – ir tikai viens no priekšnosacījumiem konkurencei un līdz ar to cerībām uz zemāku cenu. Savukārt tagadējais politiķu pārsteigums par gaidāmo elektrības tarifu kāpumu ir saistīts tikai ar sliktu atmiņu.

Kādi īsti ir iemesli ieslēgtajai atpakaļgaitai elektroenerģijas tirgus liberalizācijā?

Tirgus liberalizācija sastāv no trim lietām – viena no tām ir liberalizācija šī vārda šaurajā nozīmē. Tad ir tirgus liberalizācijas tehniskais risinājums, pie tā pieskaitāms ir arī atbalsts atjaunojamai enerģijai un koģenerācijai, kas kopā veido obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Trešais ir subsidētā elektroenerģija starta tarifa veidā. Starta tarifs nekādi nesedz elektroenerģijas reālo cenu un tās ražošanas izmaksas. Es ļoti cenšos kliedēt mītu, ka visas šīs trīs lietas kopā sauc par tirgus liberalizāciju, jo tai patiesībā nav nekādas saiknes ar tarifa pieaugumu. Tarifs pieaug pārsvarā starta tarifa pacelšanas dēļ, un tas tiks aizstāts ar mērķtiecīgām subsīdijām tieši trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: sapuvusī, korupcijas un nolaidības caurstrāvotā būvniecības vide Latvijā ir jāmaina

Dienas Bizness, 25.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aicinu Latvijas sabiedrību, medijus un politiķus uztvert šo traģēdiju arī kā visdrūmāko brīdinājuma zvanu par to, ka lielā mērā sapuvusī, korupcijas un nolaidības caurstrāvotā būvniecības vide Latvijā ir jāmaina.»

Tā pirmdien, 25. novembrī, izsūtītā atklātā vēstulē Latvijas iedzīvotājiem norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš norāda, ka šobrīd pirmais atbildības līmenis attiecas uz krimināltiesisko pusi, proti, sniegt visu iespējamo atbalstu izmeklēšanai, tostarp piesaistot starptautiskus ekspertus, lai tiktu noskaidrota patiesība un sodītas vainīgās personas.

«Tomēr ir jānodrošina ne vien Valsts policijas profesionāls un operatīvs darbs, lai iespējami raitā un objektīvā kriminālprocesā tiktu noskaidroti nelaimes apstākļi un vainīgie, bet ir nepieciešams arī visaptverošs un neatkarīgs izvērtējums, nodrošinot patiesu informāciju sabiedrībai gan par konkrēto indivīdu kļūdām un nolaidību, gan par sistēmas nepilnībām, kas nav novērsušas traģēdiju,» vēstulē norāda ministrs, turpinot, ka otrais atbildības līmenis ir politiskais. «Šeit būvniecības nozarē veicamie pamata uzdevumi ir trīs un par tiem es uzņemos atbildību,» apgalvo Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Dombrovskis – Ekonomikas ministrijas jaunā slota

Māris Ķirsons, DB žurnālists, 21.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandalozā Ķīļa mantinieks Izglītības un zinātnes ministrijā savas teorētiskās zināšanas varēs pārbaudīt praktiska darba pieredzē, vadot biznesam svarīgāko bastionu – Ekonomikas ministriju.

Pēdējā Laimdotas Straujumas jaunās valdības veidošanas intriga par to, kurš tad īsti vadīs vienu no biznesam nozīmīgākajām ministrijām – Ekonomikas –, ir atrisinājusies. Pēc neilgas «spītēšanās» un iestāšanās par to, lai pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts savu amatu saglabātu, Reformu partija tomēr piekrita valdības vadītājas vēlmei savā komandā par ekonomikas ministru aicināt Vjačeslavu Dombrovski.

Lai arī viņš pašlaik ir izglītības un zinātnes ministra amatā, tomēr līdz pērnā gada maijam bija Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētājs. Tādējādi Ekonomikas ministrijas darbības lauks V. Dombrovskim nebūs svešs. Arī «iesildīšanās» laika viņam nebūs, jo šķiet, ka jautājums par to, vai pērn pieņemtajam būvniecības likumam spēkā stāšanās no 1. februāra nav jāpārbīda uz vēlāku laiku, piemēram, 1. maiju vai varbūt pat 1. septembri, būs Vjačeslava Dombrovska jau kā ekonomikas ministra pirmais svarīgais lēmums. Galu galā šis būvniecības likums tika sagatavots tad, kad atbildīgo Saeimas komisiju vadīja Vjačeslavs Dombrovskis. Viņam būs jāpārņem no līdzšinējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta šī likuma darbināšanai nepieciešamo MK noteikumu projekti ne tikai apstiprināšanā, bet, iespējams, pat slīpēšanā, kuri ir «tā kā aizķērušies», un to kavējuši nevis kādi starppresoru strīdi, bet gan nozares speciālistu, maigi izsakoties, atšķirīgā nostāja, piemēram, tās pašas sertifikācijas dēļ. V. Dombrovskim šajā strīdā būs jāizvēlas, kurā pusē nostāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu; rezultāts gan var izrādīties pretējs

Jau kopš 2012. gada Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu – tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

«Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju,» tā D. Pavļuts. Rezultātā 2013. gada vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 221. noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 milj. eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski a/s Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013. gada dati, šis apgalvojums pierādīts arī skaitļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Saeima CVK vadītājas amatā apstiprina Kristīni Bērziņu

LETA, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājas amatā apstiprināja Kristīni Bērziņu, kura līdz šim pildījusi CVK Informācijas nodaļas vadītājas amatu.

Bērziņas kandidatūru atbalstīja 53 deputāti, bet pret balsoja 32 parlamentārieši.

Līdzšinējā CVK vadītāja Arņa Cimdara kandidatūru atbalstīja 29 deputāti, bet pret balsoja 56 parlamentārieši.

Bērziņu CVK vadītāja amatam izvirzīja koalīcijas partijas, bet Cimdaru - opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti.

Bērziņa CVK vadītājas pienākums sāks pildīt rīt, 22.martā.

Bērziņa iepriekš pauda, ka viņas pirmā prioritāte ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu kvalitātes nodrošināšana. Ņemot vērā, ka vēlēšanu sagatavošanas process ir tuvāk nobeiguma stadijai, kādam ar šo jomu nesaistītam būtu grūti pašlaik to pārņemt.

Viņa vēlas īstenot arī vairākas iesāktās lietas, piemēram, tiešsaistes vēlētāju reģistrāciju Saeimas vēlēšanās attiecīgajā iecirknī, kur vēlētājs ieradies. Tas ļautu atteikties no spiedogiem pasē un nepieciešamības personas apliecību saņēmējiem izņemt vēlēšanu apliecības, skaidroja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Saeima Rīgā izsludināto ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā atzīst par pamatotu

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā izsludinātā ārkārtas situācija joprojām ir spēkā.

Par ārkārtējo situāciju nobalsoja 59 deputāti, savukārt pret to saņemtas 24 deputātu balsis. Vēl viens deputāts balsojumā atturējās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), uzrunājot deputātus, atgādināja apstākļus, kuru dēļ izsludināta ārkārtēja situācija. Viņaprāt, ārkārtējā situācija ir jāturpina, jo pretējā gadījumā līdz ar ārkārtējas situācijas ieviešanu noteiktie ārkārtas pasākumi zaudēs spēku.

Līdz ar neskaidro situāciju atkritumu apsaimniekošanā uz spēles ir likta rīdzinieku labklājība un tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, uzsvēra deputāts Artūrs Toms Plešs (AP). «Ja Rīgas dome nav spējusi parūpēties par rīdziniekiem, tad mums Saeimā tas būtu jādara,» teica Plešs

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pavļuts:Latvijas gāzes akcijas valstij jāpērk, ja tā varētu iegūt kontroli uzņēmumā

LETA, 10.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts a/s Latvijas gāze darbībā neko nevarēs ietekmēt, tad iegādes darījums būtu grūti pamatojams, šādu viedokli par iespēju valstij iegādāties Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošos 47,23% Latvijas gāzes akciju, pauda bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pēc D. Pavļuta domām, galvenais apsvērums, kas būtu jāizvērtē valstij, domājot par Latvijas gāzes akciju iegādi, ir - vai, iegādājoties zināmu akciju skaitu, būs iespējams ietekmēt kompānijas darbu. «Ja mazākuma akcionārs nevar būtiski ietekmēt kompānijas darbu, tad neredzu jēgu iegādāties šīs akcijas,» uzskata bijušais ministrs.

Savukārt, ja akciju iegāde ļaus ietekmēt uzņēmuma darbību un gāzes tirgus nākotni, pēc D. Pavļuta domām, tas ir būtisks apsvērums. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka, nezinot Latvijas gāzes akcionāru iekšējo attiecību struktūru, patlaban nav iespējams atbildēt uz jautājumu par valsts ieguvumiem no šāda darījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīri cilvēciski žēl Arta Pabrika. Viņš bija viens no retajiem ministriem, kurš darīja to, kas normālam politiķim jādara - mēģināja patikt savam vēlētājam. Piedalījās visos iespējamos pasākumos, komunicēja sociālajos tīklos, lamājās ar oponentiem, grieza lentītes, pozēja ar AK-47 automātiem, pat solīja Uzvaras pieminekli nojaukt, kad šādi sentimenti viņa vēlētāju aprindās izplatījās. Bet beigās, kā saka latvieši - āreče pēče! Pārdeva kā lelli. Pierādot, ka mūsu politiskā sistēma nav gluži normāla: kura partija gan atteiktos no populāra, vēlētāju aprindās ne tikai paciesta, bet iecienīta politiķa? Vēl vairāk - populārākā starp savējiem! Sīkums par morālajām vērtībām, kaut vēsi racionālu un savtīgu apsvērumu dēļ - drīz taču vēlēšanas. Ar ko tad Vienotība cer savākt balsis un kuras sejas izstādīt uz plakātiem vēlētāju priekšā? Sarmīti Ēlerti, vai?

Maldījušies ir tie, kas pārmet politiķiem īstermiņa domāšanu un orientēšanos tikai uz palikšanu savās vietās. Šis vairs nav nekāds īsais, bet super-mini termiņš: pāris mēneši, kuros vēl pēdējo saraut. Un tad izšļūkt no Saeimas kā Zatleram - ienīstam un pēdējo cieņu zaudējušam, toties labā mašīnā ar velūra paklājiņiem un dzīvokli klusajā centrā. Pa ceļam dungojot līdzi Prāta vētrai: «Jo tikai vienreiz dzīvot dots. Kā tu domā, vai viss ir izmantots?»

Nav nekādas loģikas valdības veidošanas stāstā. Kādēļ atkāpjas visi, bet daži tomēr atgriežas? Protams, ministru kabineta noteikumos nav tieši ierakstīts, ka nebūtu pieklājīgi līst caur logu iekšā tur, kur esi izmests pa durvīm. Arī no valsts viedokļa vismaz kāda nebūt pēctecība ir tikai vēlama laikos, kad visādi ministri un valdošās noskaņas svārstās biežāk nekā 13 gadīgas meitenes romantiskās simpātijas. Bet godātie kungi un dāma viņu priekšā - dodiet taču vismaz kādu apjausmu par to, kas starp jums tur notiek!

Komentāri

Pievienot komentāru