Bankas

Pēc naudas 6,1 miljona apmērā nav atnākuši 92 tūkstoši Latvijas krājbankas klientu

Db.lv, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Savus garantētos noguldījumus «Latvijas krājbankā» apmēram 6 miljonu apmērā varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši bijušo bankas klientu.

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram likvidācijas procesā esošās «Latvijas krājbankas» bijušie klienti var izņemt valsts garantētos noguldījumus. Pēc naudas 6,1 miljona apmērā gandrīz astoņu gadu laikā nav atnākuši 92 tūkstoši klientu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēstīja LNT ziņas.

2011. gadā bankrotējusī «Latvijas krājbanka» bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts. Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Noguldījumu garantiju fondam «Krājbanka» joprojām ir parādā 213 miljonus eiro, turklāt FKTK par atgūstamu parādu uzskata vien 22,6 miljonus eiro. Cik daudz tiešām izdosies atgūt, joprojām grūti teikt, jo vēl turpinās vairāki procesi, lai piedzītu desmitiem miljonus eiro. «Tas nav tikai Latvijā, tai skaitā ir arī Šveice, Francija, Krievijā vēl atsevišķas tiesvedības. Tai skaitā ir mūsu piedziņas prasījums pret bijušo banka īpašnieku Vladimiru Antonovu. Tiesvedībās mēs neesam vienīgie, kas cīnas par šiem aktīviem,» LNT Ziņām skaidroja bankas administratora auditorkompānijas «KPMG Baltics» pārstāve Una Petrauska.

Tiesvedību turpināšanās optimistiskā variantā tiek prognozēta vēl pat četrus gadus, bet jau šobrīd izskatās, ka jānotiek brīnumam, lai noguldījumus atgūtu arī lielie noguldītāji, to vidū komponists Raimonds Pauls. Tikmēr daļu naudas varētu zaudēt arī tie, kuriem valsts garantēja izmaksas līdz 100 tūkstošiem eiro katram. Lai gan pēc bankas slēgšanas FKTK informēja, ka noguldītāji pēc šīs naudas varēs nākt līdz 2071. gadam, tomēr 2014. gadā grozīts likums un turpmāk garantēto atlīdzību var saņemt piecus gadus. Grozījumi skar arī «Krājbanku», tāpēc rīt, 13.jūnijā, ir pēdējā diena, kad var vēl dabūt šos noguldījumus. «Tas ir pietiekami samērīgi, es nedomāju, ka te Satversmes tiesai būtu ko darīt. Ja cilvēks nav piecus gadus nācis pakaļ, tad grūti iedomāties tās visas situācijas dzīvē,» LNT Ziņām atzina FKTK Noregulējuma un garantiju fondu daļas eksperts Jānis Placis.

FKTK dati liecina, ka garantētos noguldījumus 427,7 miljonu eiro apmērā izņēmuši 128 597 «Krājbankas» bijušo klientu, te vidējā summa bijusi 3325 eiro. Bet savus noguldījumus nav izņēmuši 92 014 klientu un tas nozīmē, ka tie zaudēs kopumā 6,1 miljonu eiro. Tajā skaitā 73 281 klientu nav izņēmuši noguldījumus, kas mazāki par 10 eiro (tostarp 63 031, kuriem ir mazāk par 5 eiro), te kopējā summa veidojas ne lielāka par 730 tūkstošiem eiro. Tātad 18733 klienti zaudēs kopumā 5,4 miljonus eiro jeb nepilnus 300 eiro katrs. Neizmaksātā nauda paliks NGF.

FKTK dati par lielākajiem pamestajiem noguldījumiem liecina, ka aprīļa beigās seši klienti nav atnākuši pakaļ 50 līdz 100 tūkstošiem eiro, veidojot 550 tūkstošus eiro. FKTK skaidro, ka kopumā situācijas var būt dažādas, piemēram, daļai kontu uzlikti aresti no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vai zvērinātu tiesu izpildītāju puses, kur šos gadus nav bijuši nekādi lēmumi. Bet likums nosaka, ka parīt šiem kontiem aresti jānoņem, un pēc šīs naudas piecus gadus bijušie bankas klienti varēs nākt pakaļ. Apķīlāti esot ap 1400 konti. «Likuma izmaiņas pabaksta šīs institūcijas. VID ir aktivizējies, jā, mums par pārsteigumu. Viņi piedziņu intensificējuši,» atzina J.Placis.

Jāpiebilst, ka piecu gadu garantēto noguldījumu termiņš attiecas arī uz šobrīd pašlikvidācijas procesā esošo ABLV banku, kuras klientiem noguldījumi sākti izmaksāt pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bondaram piederošais īpašums Ainažu pagastā izsolē pārdots par 15 400 eiro

LETA, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajam valdes loceklim, pašreizējam Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP) piederošā viena ceturtā domājamā daļa no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā, izsolē pārdota par 15 400 eiro, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdeva Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 5800 eiro. Izsoles solis bija 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole noslēdzās 21.oktobrī plkst.13.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Likvidējamo banku noguldītāji garantēto atlīdzību var izņemt līdz 13.jūnijam

Zane Atlāce - Bistere, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās AS «Latvijas Krājbanka» (Krājbanka), AS «Ogres komercbanka», AS «VEF Banka», kā arī Raunas KKS un Metalurga KKS noguldītājiem vēl ir iespējas saņemt valsts garantēto atlīdzību līdz š.g. 13. jūnijam, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Savukārt Vecumnieku KKS noguldītājiem to būs iespējams izdarīt līdz 1.07.2019. Šādi termiņi ir spēkā saskaņā ar grozījumiem Noguldījuma garantiju likumā, kuri stājās spēkā 2014. gada 14. jūnijā nosakot, ka Latvijas banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) noguldītāji valsts garantēto atlīdzību (līdz 100 000 eiro) var saņemt piecus gadus.

14.06.2014. pieņemtie Noguldījuma garantiju likuma grozījumi paredz, ka noguldītājs zaudē prasījuma tiesības pret Noguldījumu garantiju fondu (NGF) par garantētās atlīdzības izmaksu dienā, kad pagājuši pieci gadi kopš lēmuma par noguldījumu nepieejamības iestāšanos bankā vai KKS pieņemšanas. Minētajai normai nav retrospektīvas iedarbības, kas nozīmē, ka noguldītāju interešu aizsardzības nolūkā garantētās atlīdzības saņemšanas termiņš tiek skaitīts no grozījumu spēkā stāšanās dienas – 2014. gada 14. jūnija nevis no katras finanšu iestādes noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas. Tādēļ š. g. 14. jūnijā Latvijas banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību noguldītāji, kuriem bija tiesības izņemt garantēto atlīdzību piecu gadu laikā, bet kuri vēl nebūs to izdarījuši, zaudēs tiesības uz tās saņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas Krājbankas bijušās valdes

LETA, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu, pavēstīja Senāta pārstāve Rasma Zvejniece.

Līdz ar to minētais Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā.

Kasācijas sūdzības bija iesnieguši "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi un viņu pārstāvji.

Izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Tādējādi iestājās Civilprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Par Industra valdes priekšsēdētāju ievēlēts Raivis Kakānis

Lelde Petrāne, 02.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības "Industra" padome par bankas valdes priekšsēdētāju ir ievēlējusi Raivi Kakāni, kuram ir ievērojama pieredze Baltijas banku nozarē.

Plānots, ka darbu jaunajā amatā R. Kakānis uzsāks aprīlī pēc saskaņojuma saņemšanas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

""Industra" mērķis ir kļūt par pirmās izvēles banku mazo un vidējo Latvijas uzņēmēju kreditēšanā. Par banku, kura visu dara ātri, vienkārši un saprotami. Mana ilggadējā pieredze banku un organizāciju pārmaiņu vadībā, kā arī labā klientu vajadzību izpratne būs noderīga "Industra" tālākajos attīstības plānos," teic jaunais bankas vadītājs.

Pirms pievienošanās "Industra" vadības komandai, R. Kakānis vairāk nekā 12 gadus bijis "Danske Bank" Latvijas filiāles vadītājs. Pirms tam strādājis valdes priekšsēdētāja amatā "Sampo Banka" Latvijā, bet savas karjeras sākumā guvis pieredzi dažādos amatos "Latvijas Krājbanka" un "Nordea Bank" Latvijas filiālē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Bijušais Hansabanka vadītājs startē elektrisko skrejriteņu nomas biznesā

Zane Atlāce - Bistere, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais baņķieris, savulaik AS Hansabanka valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš izveidojis Latvijas jaunuzņēmumu FIQSY, kas piedāvā elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojumu.

350 skrejriteņi būs pieejami Rīgas centrā uzņēmumu darbinieku, tūristu un ikviena cilvēka lietošanai, informē M. Avotiņš.

Sākotnējā posmā darbības zona būs Rīgas centrs, Jaunās Teikas rajons un tuvējā Pārdaugava. Precīzu atļauto braukšanas zonu norādīs aplikācija.

«Mēs redzam, ka FIQSY var palīdzēt darīt dzīvi brīvāku un ērtāku dažādām auditorijām - gan uzņēmumu darbiniekiem, kuriem viss jāpaspēj, gan tūristiem, kuri grib redzēt vairāk Rīgas, gan ikvienam cilvēkam, kuram patīk pārvietošanās brīvība un iespēja darīt lietas gudrāk,» saka M.Avotiņš. Svarīgi, ka skrejritenis nav jāiegādājas, bet var lietot tik daudz un tur, kur tiešām nepieciešams, maksājot tikai par braukšanas laiku. Tā ir pasaulē augošā koplietošanas jeb sharing economy tendence, kad nevajag būt īpašniekam lietām, ko izmanto, papildina M.Avotiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas tiesa pirmdien piespriedusi bijušajam «Latvijas krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam divarpus gadu ieslodzījumu lietā par Krievijas bankas «Sovetskij» līdzekļu izkrāpšanu.

Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesa atzina Antonovu par vainīgu krāpšanā lielā apmērā.

Tiesa nolēma, ka ieslodzījums Antonovam jāizcieš vispārēja režīma kolonijā.

Antonovs savu vainu tiesā atzina. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš tika apcietināts tiesas zālē.

Jau ziņots, ka Antonovs tika aizturēts 2018.gada 12.aprīlī. Dienu vēlāk viņam tika noteikts drošības līdzeklis apcietinājums, kas 26.septembrī tika nomainīts pret mājas arestu.

Pēc izmeklēšanas materiāliem, Antonovs saziņā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem šajā bankā noformējis 150 miljonu rubļu (divi miljoni eiro) kredītlīniju ar procentu likmi 18% gadā. Kredītlīnija piešķirta īpaši nodibinātai firmai, kas nav veikusi reālu darbību. Antonovs ar līdzdalībniekiem saņemtos līdzekļus piesavinājušies, un viņiem nav bijis nodoma tos atdot, teikts lietas materiālos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic atmaksājis 49 miljonu eiro kredītus Latvijas Krājbankai un Snoras bankai

Db.lv, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic, kas pēc tās kreditētāju «Latvijas krājbankas» un Lietuvas «Snoras bankas» kraha 2011. gadā nonāca valsts rokās, turpina norēķināties par pagātnes saistībām - no 200 miljoniem eiro, kas iegūti šogad pārdodot obligācijas, «airBaltic» atmaksājis abām bankām skandāliem apvītos aptuveni 49 miljonu eiro kredītus, pirmdien vēstīja LNT ziņas.

Valsts rokās nonākušais «airBaltic pirms pieciem gadiem atpirka tās iepriekšējo privāto akcionāru savulaik ņemot kredītus un vienojās ar šobrīd jau likvidējamās «Latvijas Krājbankas» administratoru KPMG šo parādu atmaksāt 15 gadu laikā. Pirmos piecus gadus maksāti tikai procenti, un šogad tika sākta pamatsummas atmaksa.

Tomēr «airBaltic» šogad lēma emitēt 200 miljonu eiro obligācijas, lai tādējādi piesaistītu papildu naudu. Tam bija jāsaņem arī kreditoru piekrišana - KPMG deva zaļo gaismu ar nosacījumu pirms termiņa atmaksāt visu aizdevumu – līdz ar to «airBaltic» atmaksājis «Krājbankai» nepilnus 28 miljonus eiro, bet «Snoras bankai» - vairāk nekā 18 miljonus eiro. «Mūsu līgumos paredzēts saskaņojums par to, ka pie noteiktas jaunu saistību uzņemšanās ir jāsaņem «Krājbankas» saskaņojums, izvērtējot visus nosacījumus. Tāda atļauja tika dota, nosacījums, ka ir šī te pirmstermiņa atmaksa,» LNT skaidroja KPMG pārstāve Una Petravska.

Komentāri

Pievienot komentāru