Jaunākais izdevums

Neatkarīgi no tā, vai jums bijusi nogurdinoša diena darbā vai esat devies garā ceļojumā, labs miegs ir svarīgs dažādu iemeslu dēļ. Tas ne tikai ļauj atgūt produktivitāti un saglabāt labu garastāvokli, bet arī veicina vispārējo labsajūtu. Jums pilnīgi noteikti ir nepieciešams tāds matracis, kas spēj nodrošināt augstu komforta līmeni. Lai pienācīgi sagatavotos nākamās dienas izaicinājumiem, ir ļoti svarīgi uzturēt labvēlīgu gulēšanas vidi. Laba miega pamatā ir jūsu individuālajām vajadzībām piemērots matracis.

Miega kvalitāti lielā mērā ietekmē ārējie faktori, un viens no būtiskākajiem ir jūsu īpašajām prasībām atbilstošs matracis. Pareiza matrača izvēle palīdzēs jūsu muskuļiem atslābināties un garantēs, ka nākamajā rītā jutīsieties atpūties un enerģijas pilns. Mēs esam izveidojuši noderīgu ceļvedi, lai palīdzētu jums izvēlēties ideālu matraci. Šajā rakstā ir sniegti vērtīgi padomi un ieteikumi par to, kādi faktori jāņem vērā, izvēloties savu guļamvietu. Tas atvieglos lēmuma pieņemšanas procesu un nodrošinās, ka izdarāt apzinātu izvēli sava komforta un labsajūtas labā.

Temperatūra

Meklējot jaunu matraci, daudzi cilvēki par prioritāti izvirza temperatūras neitralitāti. Tas nozīmē, ka viņi vēlas matraci, kas spēj regulēt un uzturēt komfortablu temperatūru visas nakts garumā. Lai novērstu svīšanu naktī, ieteicams izvēlēties matraci, kas ir gaisa caurlaidīgs un nodrošina pareizu gaisa plūsmu, lai karstās vasaras dienās saglabātu vēsumu. Turklāt izvēlieties matraci, kas pielāgojas jūsu ķermeņa temperatūrai un nodrošina izolāciju aukstākajos gadalaikos. Tas var palīdzēt nodrošināt ērtu gulēšanu bez svīšanas visa gada garumā. Aplūkojot matračus šajā konkrētajā kategorijā, ir vērts apsvērt atsperu vai putu poliuretāna matraču veidus. Abiem šiem veidiem ir unikālas īpašības, kas var atbilst jūsu vēlmēm un komforta prasībām.

Pieredze

Ja daudz laika pavadāt, meklējot savu ideālo gulēšanas pozu un bieži pamostoties jūtaties noguris, tas var liecināt par to, ka jūsu pašreizējais matracis nesniedz jūsu ķermenim piemērotu atbalstu. Izvēloties matraci, kas atbilst jūsu ķermeņa tipam un gulēšanas vēlmēm, var ievērojami uzlabot jūsu komfortu un vispārējo miega kvalitāti. Apsverot iespēju nomainīt savu veco gulēšanas pamatu pret jaunu, ir svarīgi pārdomāt, kas jums patika un kas nepatika savā iepriekšējā matracī. Iespējams, tas bija pārāk ciets, bet jūs nenovērojāt pārmērīgu svīšanu nakts laikā. No otras puses, varbūt jūs pastāvīgi jutāt partnera kustības, bet materiāls bija ārkārtīgi ērts jūsu ādai. Izpratne par savām vēlmēm var palīdzēt jums atrast jaunu matraci, kas vislabāk atbilst jūsu vajadzībām un vēlmēm. Izanalizējot savu veco matraci, var būt noderīgi noteikt gan tā pozitīvās, gan negatīvās īpašības. Tas palīdzēs jums noteikt, kuras īpašības ir vissvarīgākās, kas jāņem vērā, meklējot jaunu matraci. Izprotot, kas jūsu pašreizējam matracim ir pozitīvs un kas – negatīvs, jūs varat pieņemt labāku lēmumu, izvēloties jauno matraci.

Svars

Izvēloties matraci, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai savu gulēšanas pozu, bet arī ķermeņa formu un svaru. Šie faktori var ietekmēt matrača atbalsta un komforta līmeni. Izvēloties sev piemērotu matraci, varat nodrošināt pareizu ķermeņa atbalstu un baudīt mierīgu miegu. Lai uzzinātu vairāk par to, kā jūsu veselība ir saistīta ar matračiem, šajā rakstā piedāvājam informāciju, kas jums var būt noderīga.

Ja jūsu svars ir mazāks par 90 kg, ieteicams izvēlēties mīkstāku matraci. Tas palīdzēs saglabāt pareizu plecu un iegurņa zonas izlīdzinājumu miega laikā. Ja jūsu svars ir robežās no 90 līdz 110 kg, ieteicams izvēlēties vidēji cietu matraci, kas piemērots jūsu vēlamajai gulēšanas pozai. Ja jūsu svars pārsniedz 110 kg, optimāla atbalsta nodrošināšanai ieteicams izvēlēties cietu matraci. Šāda veida matracis palīdz novērst pārāk lielu ķermeņa iegrimšanu un nodrošina stingru un stabilu atbalstu jūsu mugurai.

Gulēšanas poza

Kad runa ir par gulēšanu, mums visiem ir iecienītākās pozas: uz muguras, vēdera vai sāniem. Tomēr katra poza atšķirīgi ietekmē mūsu ķermeni. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvēlēties piemērotu matraci. Ja mēdzat gulēt uz muguras, ir svarīgi izvēlēties cietāku matrača pamatni, kas var nodrošināt stingru atbalstu jūsu mugurkaulam. Tas palīdzēs nodrošināt pareizu izlīdzinājumu un veicinās labu miegu. Ja labprātāk guļat uz vēdera, ieteicams izvēlēties vidēji mīkstu matraci, kas var pielāgoties jūsu ķermeņa formai un nodrošināt optimālu komfortu. Savukārt tiem, kas labprātāk guļ uz sāniem, ieteicams izvēlēties mīkstāku matraci. Atbalstoša spilvena izmantošana var palīdzēt aizsargāt jūsu plecus un novērst ekstremitāšu nejutīgumu miega laikā. Cilvēki parasti nakts laikā mēdz mainīt savu gulēšanas pozu, tāpēc, ja neesat pārliecināts, kurā pozā pavadāt visvairāk laika, izvēlieties vidēji mīkstu matraci – tas būs ērts kompromiss.

Vai jūs guļat viens?

Lai gan mums un mūsu mīļotajiem ir daudz kopīga, ir svarīgi apzināties, ka mūsu gulēšanas paradumi vienmēr zināmā mērā atšķirsies. Tas ir tāpēc, ka cilvēkiem ir unikāli bioloģiskie ritmi un vēlmes attiecībā uz miegu. Ja guļat vienā gultā ar partneri un novērojat, ka viņš bieži mētājas vai pamostas agrāk nekā jūs, ir svarīgi izvēlēties kvalitatīvu matraci. Nekvalitatīvs matracis var pārraidīt partnera kustības uz jūsu gultas pusi, kas savukārt var traucēt jūsu miegu. Lai novērstu traucējumus miega laikā, ieteicams izvēlēties matraci, kas samazina kustību pārnesi. Šī īpašība ne tikai nodrošinās jums mierīgu atpūtu, bet arī jūsu partnerim sniegs tādu pašu labumu.

Vai jums ir alerģijas?

Nav noslēpums, ka ceļš uz labu atpūtu sākas ar pareizu higiēnu, īpaši, ja jums ir tendence uz alerģijām. Uzziniet, kā miega kvalitāte ir atkarīga no matrača un tā antialerģiskajām īpašībām. Šajā gadījumā matracis, kas palīdz cīnīties ar alerģijām, var būt lielisks risinājums. Tas ne tikai novērš mikroorganismu, ērču vairošanos, neuzkrāj putekļus, bet, pats galvenais, nodrošina mierīgu un veselīgu miegu. Tiem, kam rodas alerģiskas reakcijas putekļu ērcīšu dēļ, vajadzētu izvairīties no atsperu matračiem un lūkoties pēc viskoelastīgajiem matračiem.

Pareiza gultas veļa

Lai gan matracim ir liela nozīme miega kvalitātē, tieši gultas veļa ir tā, kas visu nakti pieskaras ķermenim, palīdz mums atpūsties un nodrošina vislabāko miegu. Tomēr, kā no plašā klāsta izvēlēties sev piemērotāko gultas veļu?

Audums

Audums ir vissvarīgākais aspekts, iegādājoties jaunu gultas veļu. Tas ne tikai ietekmē mūsu sajūtas naktī, bet arī var veicināt labu miegu. Vislabākie varianti ir dabīgo šķiedru gultas veļa, lins, audekls vai satīns. Šie izturīgie audumi ir saudzīgi pret ādu, ļaujot tai elpot un nodrošinot labu miegu.

Kopšana

Iespējams, jūs jau zināt, ka matrača kopšana var prasīt zināmu laiku. Tāpēc pirms gultas veļas izvēles rūpīgi izlasiet mazgāšanas norādījumus un pārliecinieties, vai jums ir laiks, ko veltīt auduma kopšanai. Ja gultas veļa netiks kopta atbilstoši norādījumiem, jūs varat vilties tās kvalitātē ātrāk, nekā bijāt gaidījuši.

Izskats

Iegādājoties jaunu gultas veļu, ņemiet vērā ne tikai audumu, bet arī rakstus. Gultas piederumi, kas papildina jūsu interjera dizainu, var piešķirt telpai šarmu un eleganci, un skats, ko redzat, pamostoties, var palīdzēt radīt pozitīvu attieksmi.

Matracis, kas atbilst jūsu ķermeņa prasībām, un atbilstoša gultas veļa ļaus jums mierīgi gulēt, kas ir ļoti svarīgi pēc garas dienas. Kvalitatīvs miegs sniegs jums enerģiju, kas nepieciešama, lai stātos pretī nākamās dienas izaicinājumiem. Izvēlieties matraci, kas vislabāk atbilst jūsu prasībām, un jūsu ķermenis to noteikti novērtēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 525 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 163 eiro jeb 12,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8 %.

2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4,3 %, bet stundas samaksa – par 14,1 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 114 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 114 eiro jeb 73,0 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 11,7 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas lejupslīdes palēnināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 549 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,8%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb par 14,9%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās - par 0,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1126 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada trešajā ceturksnī bija 1250 eiro. Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni (1107 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 13%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 932 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienas steigā bieži vien aizmirstam padomāt par atpūtu sev un saviem mīļajiem. Atpūta un nesteidzīgi pavadīts laiks kopā ar savu otro pusīti dos prieku, ļaus izbaudīt dzīves skaistumu un radīs labsajūtu. Atpūta diviem sniedz mieru, ļauj saprast, ka otrs cilvēks ir svarīgs, tā ir arī pateicība par to, ka šis cilvēks ir jūsu dzīvē.

Dāvanu Serviss ir sagādājis daudzas iespējas šādiem miera un labsajūtas mirkļiem kopā ar savu mīļoto cilvēku.

Kādu dāvanu izvēlēties Dāvanu Servisā?

Dāvanu Serviss piedāvā iegādāties dāvanā romantisku atpūtu diviem cilvēkiem ar SPA procedūru. To var izbaudīt skaistākajās Latvijas atpūtas vietās – “Hotel Jūrmala SPA”, “Silene Resort & SPA”, “Rožmalās”, Mārcienas muižā, SPA viesnīcā “Ezeri”, viesnīcā “Santa”, kā arī Lietuvā, Pakrojas muižā.

Ja dodat priekšroku klusai atpūtas vietai, var iegādāties un uzdāvināt iespēju pavadīt romantisku laiku bungalo mājiņā pie jūras, namiņā kokā atpūtas vietā “Miera osta” vai atpūtu pie ezera “Ungurmalās”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2023.gadā pieaugusi par 11,5%, sasniedzot 1533 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,1%, sasniedzot 1553 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1502 eiro, kas ir pieaugums par 12,2% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Vidējā bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu pagājušajā gadā pieauga par 11,5%, sasniedzot 10,14 eiro. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,46 līdz 12,76 eiro jeb par 11,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums - attiecīgi par 13% un 1,5% gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piešķir 41,3 miljonus eiro ārkārtas situācijas novēršanai veselības aprūpē

LETA, 05.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma piešķirt papildu 41,3 miljonus eiro, lai veselības nozarē nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību, paredz valdībā šodien skatītais "Informatīvais ziņojums par ārkārtas situācijas novēršanu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā".

Kā norāda Veselības ministrija (VM), 2022. un 2023.gadā ir pieaudzis pacientu skaits, kuri ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēm tika nogādāti slimnīcā. Turklāt ir mainījusies proporcija - klīniskās universitātes slimnīcās pieaug pacientu skaits, kuri paši ierodas uzņemšanas nodaļā - vidēji katru mēnesi 60% pacientu tiek nogādāti ar NMPD un 40% ierodas paši, kas liecina par ambulatoro pakalpojumu nepieejamību.

Tāpat šobrīd atsevišķos pakalpojumu veidos gaidīšanas rindas garums pārsniedz vairākus mēnešus, lai saņemtu diagnosticējošos izmeklējumus. Piemēram, lai saņemtu kodolmagnētisko rezonansi, gaidīšanas laiks vidēji ir 173 darba dienas, uz ultrasonogrāfiju - 115, bet uz doplerogrāfiju - 114 darba dienas. Garākās gaidīšanas rindas uz speciālistu konsultācijām ir gastroentroloģijā - 124 darba dienas, endokrinoloģijā - 115 darba dienas un hemotoloģijā - 104 darba dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2022.gada augustu - palielinājās par 5,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 15,6%.

2023.gada augustā, salīdzinot ar 2023.gada jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,5 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,8%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-17,1%) un kartupeļiem (-15,1%). Cenas pazeminājās svaigiem augļiem (-4,1%) un olām (-3,4%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija piens (-12,4%), piena produkti (-3,2%), mājputnu gaļa (-1,3%), sviests (-3,8%), cukurs (-4,3%), atspirdzinošie dzērieni (-4,4%), konditorejas izstrādājumi (-0,7%), kā arī siers un biezpiens (-0,5%). Savukārt dārgāka bija kafija (+4,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,7%), augu eļļa (+4,6%), gaļas izstrādājumi (+1,7%), žāvēti augļi un rieksti (+5,1%), kā arī cūkgaļa (+0,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2022.gada maiju - palielinājās par 12,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 15,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 19,5%.

2023.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem (-3,6%) un svaigiem augļiem (-1,3%). Akciju ietekmē cenas samazinājās piena produktiem (-2,7%), šokolādei (-2,1%), mājputnu gaļai (-1,1%), gaļas izstrādājumiem (-1,8%), makaronu izstrādājumiem (-2,5%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-3,1%). Savukārt dārgāka bija cūkgaļa (+4,2%) un olas (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), pienam (+2,3%), augļu un dārzeņu sulām (+2,5%), kartupeļiem (+3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,4%), kā arī augu eļļai (+2,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2022.gada septembri - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 14%.

2023.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (mīnus viens procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hotel Jūrmala SPA renovējusi 31 jauna dizaina numuru viesnīcas 9. stāvā, piešķirot tiem trīs jaunas kategorijas - Comfort, Premium un Junior Suite.

Dizaina numuru izveidē investēti 0,9 miljoni eiro.

Numuru renovācija ir liels uzņēmuma izaicinājums, jo remontu darbi tika veikti nepiesaistot papildu finanšu līdzekļus no ārpuses. Turklāt tie notika viesnīcai turpinot aktīvu darbību, viesiem nodrošinot netraucētu un mierpilnu spa atpūtu.

“Ir pienācis laiks kļūt modernākiem, lai piedāvātu viesiem vēl kvalitatīvāku atpūtu, jo strādājam tirgū jau gandrīz 20 gadus," teic Arne Kalbus, Hotel Jūrmala SPA ģenerāldirektors.

Viņš piebilst, ka šis ir tikai sākums lielākām viesnīcas pārvērtībām, jo rudenī sāksies nākamo viesnīcas stāvu atjaunošana.

"Šobrīd dzīvojam lielā izaicinājuma laikā, kad tūrisma nozare joprojām atgūstas no krīzes un ārvalstu ceļotāju trūkums ir jūtams, bet tas neaptur mūs augt un attīstīties," papildina Dace Šķēle, Hotel Jūrmala SPA pārdošanas un mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2022.gada aprīli - palielinājās par 15,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 20%.

2023.gada aprīlī, salīdzinot ar 2023.gada martu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,4%.

Noslēdzoties akcijām, cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga kafijai (+3,1%), konditorejas izstrādājumiem (+1,9%), maizei (+0,9%), pienam (+1,4%), sālim un garšvielām (+6,4%). Dārgāka bija arī cūkgaļa (+1,3%), olīveļļa (+6,3%), makaronu izstrādājumi (+3,6%), gaļas izstrādājumi (+1,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 4,5%.

2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Galvenokārt noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā preču grupā mēneša laikā bija pienam (+8%), sieram un biezpienam (+4,1%), piena produktiem (+4,1%), kā arī jogurtam (+2,5%). Dārgāki bija arī svaigi dārzeņi (+3,1%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9%) un augu eļļai (+4,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju - palielinājās par 6,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 17%.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2023.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,3 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-11,4%). Akciju ietekmē lētāks bija siers un biezpiens (-4%), kafija (-3,2%), piens (-2,6%), milti un citi graudaugi (-3,5%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-0,6%), žāvēti augļi un rieksti (-5,6%), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-4%). Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums bija svaigiem augļiem (-2,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju - palielinājās par 7,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 18,4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+3,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,6 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,9 procentpunkti).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, bija veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,5 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+8,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,6%), gaļas izstrādājumiem (+3,5%). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+5,3%), olīveļļai (+29,9%), konditorejas izstrādājumiem (+4,4%), svaigiem augļiem (+3,8%), maizei (+2,2%), saldumiem (+21,1%), augļu un dārzeņu sulām (+10,4%), kartupeļiem (+11,5%), kafijai (+2,4%), saldējumam (+6,5%), šokolādei (+4,0%). Savukārt cenu kritums bija piena produktiem (-10,6%), pienam (-9,1%), sieram un biezpienam

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Pašvaldībām kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās

LETA, 15.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Balti Logistika izpilddirektore Baltijā Leili Guļijeva

Armanda Vilciņa, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma panākumi ir atkarīgi no ikkatra iesaistītā cilvēka pūliņiem, kas veltīti efektīvai savu pienākumu izpildei, tādējādi veicinot gan biznesa, gan arī valsts kopējo attīstību, teic Leili Guļijeva, SIA Balti Logistika izpilddirektore Baltijā.

Izvirzīt un sasniegt mērķus iespējams, tikai strādājot komandā, jo gūt panākumus nevar izolēti - proti, tiem ir nepieciešami kopīgi centieni, atgādina L.Guļijeva, uzsverot, ka labi rezultāti ne vienmēr nāk bez izaicinājumiem. Lai paveiktu iecerēto, uzņēmumam un tā darbiniekiem jādarbojas kā vienotam mehānismam, un tas ne vienmēr ir vienkārši, atzīst Balti Logistika izpilddirektore Baltijā.

Seko sirdsbalsij

Jau kopš mazotnes man vienmēr ir paticis sadarboties ar cilvēkiem, organizēt uzdevumus un uzņemties līderību, stāsta L.Guļijeva. “Varētu teikt, ka līderība talants man dabiski piemitis jau kopš bērnības, un arī šobrīd, vadot uzņēmumu, šīs prasmes ļoti labi noder. Ikdienas darbā tās pat ir vitāli nepieciešamas, jo vadu komandu ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā. Tā ir milzīga atbildība un prieks vienlaikus,” neslēpj L.Guļijeva, atzīstot, ka bērnībā viņai nebija sapņa par kādu konkrētu nākotnes profesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad "Zaļais kurss" nomaldās no kursa

Laima Zvejniece, LVM "Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iesaka fotogrāfs: kā uzņemt kvalitatīvus attēlus tumsā un ierobežota apgaismojuma apstākļos

Sadarbības materiāls, 23.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notvert nakts skaistumu nekad nav bijis vienkārši, taču ar pareizo tehnoloģiju atbalstu un nelielu treniņu viss ir iespējams. To pierāda arī fotogrāfs Jānis Zilvers, kuram ierobežota apgaismojuma apstākļos, izmantojot jauno Huawei P60 Pro viedtālruņa kameru, izdevās iemūžināt Gaujas Nacionālā parka krāšņās ainavas. Atskatoties uz pieredzēto, Jānis Zilvers dalās vērtīgos padomos kvalitatīvu attēlu uzņemšanai, aicinot arī citus izmēģināt savus spēkus foto mākslā un nebaidīties no tumsas, jo tā vairs nav šķērslis nedz profesionāliem fotogrāfiem, nedz šīs jomas entuziastiem.

1. Sagatavojies un esi pacietīgs

Kaut gan sākotnēji var šķist, ka foto uzņemšana naktī galvenokārt atkarīga no veiksmes, tā nebūt nav – kvalitatīvu attēlu notveršanai svarīgs ir neatlaidīgs treniņš vairāku vakaru garumā, testējot kameras piedāvātās funkcijas un pielāgojot tās reālajai situācijai. Tāpat svarīga loma ir sagatavošanās darbiem pirms došanās foto medībās, piemēram, maršruta izveidei un fotografējamo objektu izvēlei, kā arī tālruņa statīva iegādei, ja ir sajūta, ka rokas būs grūti noturēt miera stāvoklī.

2. Liec lietā kameras funkcijas

Pirmkārt, dodoties nakts melnumā ar tālruņa kameru, fotogrāfs iesaka likt lietā Huawei P60 Pro kameras pro režīmu, jo tas palīdzēs iegūt attēlus, kas teju vai nebūs atšķirami no profesionālas kameras uzņemtajiem. Pēc fotogrāfa pieredzes var spriest, ka vislabāk izgaismotās fotogrāfijas sanāks, nepietuvinot kameru un neizmantojot platleņķa iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālā alga Igaunijā nākamgad pieaugs par 95 eiro līdz 820 eiro mēnesī, ceturtdien nolēma valdība.

Par minimālās algas celšanu līdz 820 eiro mēnesī oktobrī vienojās Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Minimālās stundas darba samaksa tiks noteikta 4,86 eiro apmērā.

Tas ir lielākais minimālās algas pieaugums gadā pēdējo desmitgažu laikā.

Darba tirgus pušu ilgtermiņa mērķis ir līdz 2027.gadam sasniegt minimālo algu, kas ir līdzvērtīga pusei no vidējās algas. Nākamgad minimālā alga veidos 42,5% no valstī vidējās algas.

Igaunijas Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka minimālās algas celšana par 13,1% valsts budžeta ieņēmumus palielinās par 23 miljoniem eiro.

Minimālās algas celšana nozīmē, ka pieaugs minimālajai algai piesaistītais atalgojums valsts un privātajā sektorā, kā arī ar to saistītie pabalsti, piemēram, vecāku pabalsts. Palielinoties minimālajai algai, pieaugs arī pašvaldību atbalsta maksājumi un pabalsti iedzīvotājiem, bet vienlaikus palielināsies arī cenas, piemēram, pašvaldības bērnudārziem, ja to maksa ir sasaistīta ar minimālo algu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lielas bažas par graudu kvalitāti

Db.lv, 04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošais sausums atstājis negatīvu ietekmi uz graudaugu ražu – dažviet Latvijā tā šogad varētu būt līdz pat 50% mazāka nekā pērn. Zemnieki arī raizējas, cik graudi būs kvalitatīvi, lai tos izmantotu pārtikā, piemēram, maizes cepšanā. Līdzīga situācija izveidojusies arī daudzviet Eiropā.

Turklāt no Ukrainas, ko var pamatoti uzskatīt par Eiropas maizes klēti, šobrīd graudus ir grūti eksportēt. Šie visi faktori, visticamāk, negatīvi atsauksies uz pārtikas cenām, lēš kolektīvās finansēšanas platformas LANDE agronoms Guntis Laicāns.

“Provizoriskie dati un sarunas ar zemniekiem ļauj apgalvot, ka šogad ziemas miežu raža saimniecībās svārstīsies 3,5 – 6 t/ha robežās. Tikmēr ziemas rapša ražas apjomam prognozē vidēji 2 – 3 t/ha, tomēr eļļas saturs sēklās pavasara salnu dēļ varētu būt mazāks. Sausums īpaši ietekmēja ziemas rudzu un kviešu ražu, kura varētu samazināties par 30 – 50%. Turklāt paliek svarīgs jautājums par graudu kvalitāti: vai tie būs pārtikas vai lopbarības graudi. Nevar izslēgt, ka ilgstošā sausuma dēļ graudiem varētu nebūt vēlamais krišanas skaitlis un tilpuma masa, kas ir noteicošie kvalitātes faktori, lai graudus varētu izmantot, piemēram, maizes cepšanā,” skaidro G. Laicāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav izslēgta pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" administrēto autostāvvietu maksas celšana, intervijā Latvijas Radio atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

Viņa klāstīja, ka varētu tikt izvērtēta autostāvvietu maksas celšana noslogotākajos galvaspilsētas rajonos, piemēram, centrā. Innusa gan neprecizēja, kad varētu notikt šāda varianta apspriede.

Tikmēr sabiedriskā transporta biļešu cenas gan neesot plānots pārskatīt. Innusas ieskatā šī gada sākumā ieviestās biļešu sistēmas pārmaiņas esot bijušas gana veiksmīgas.

To apliecinot būtiski pieaugušais mēnešbiļešu izmantotāju skaits - to nu esot nevis nedaudz vairāk nekā 10%, bet ap 60%.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmumā, lēmumu par "Rīgas satiksmes" apsaimniekoto autostāvvietu tarifa izmaiņā pieņem Rīgas dome, un šis jautājums patlaban nav izskatīšanas kārtībā, tāpēc vēl nav zināms ne iespējamais tarifu izmaiņu laiks, ne arī iespējamās zonas, kuras varētu skart izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru