Ražošana

Pelnošākie grāmatizdevēji Latvijā TOP5

Zane Atlāce - Bistere, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Atšķirībā no grāmatizdevniecības nozares kopējā apgrozījuma, kas pēdējos gados saglabājies bez būtiskām izmaiņām, nozares uzņēmumu kopējā peļņa pērn varētu būt piedzīvojusi būtisku kritumu - 2017.gadā tā samazinājusies līdz 180,61 tūkst.eiro, liecina Lursoft pētījums.

Grāmatizdevniecības nozarē vietu raduši 156 uzņēmumi, no tiem 8 reģistrēti aizvadītajā gadā. Nozarē reģistrēto uzņēmumu vidējais vecums sasniedzis 13 gadus un patlaban sekmīgi darbu turpina arī vairāki 1991.gadā reģistrēti grāmatizdevēji.

Pelnošāko Latvijas grāmatizdevēju TOP5 skatiet galerijā!

Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati liecina, ka izdevējdarbībā dominē izteikti nozares līderi – 2017.gadā 44% no Latvijas kopējās grāmatu tirāžas veido SIA Apgāds Zvaigzne ABC, AS Latvijas Mediji un SIA Jumava izdevumi. Apgāds Zvaigzne ABC 2017. gadā izdevis 364 grāmatas, kuru tirāža sasniedz 28% no kopējās grāmatu tirāžas.

Latvijas Mediji izdevuši 95 grāmatas, kuru tirāža veido 12% no kopējās tirāžas, bet Jumava – 147 grāmatas, kuru tirāža sastāda 4% no kopējās tirāžas, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati par izdevējdarbību Latvijā.Salīdzinājumā ar pēdējiem pieciem gadiem, grāmatu skaits ir gandrīz nemainīgs, taču grāmatu tirāža aizvien turpina samazināties. 2017. gadā izdotas 2 185 grāmatas, neskaitot krāsojamās grāmatas bērniem, bet grāmatu tirāža, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājusies par 11%.

Vērtējot, kā mainījušies grāmatizdevēju finanšu rādītāji, jāsecina, ka pēdējos gados nozares kopējais apgrozījums saglabājies teju nemainīgs, norāda Lursoft pārstāve Indra Urtāne. Tā, piemēram, 2015.gadā grāmatizdevēji apgrozījuši 21,03 milj.eiro, 2016.gadā – 21,54 milj.eiro, un arī 2017.gadā rādītājs būs saglabājies līdzīgā līmenī, jo līdz 18.jūlijam, kad atsevišķi uzņēmumi vēl nav iesnieguši jaunākos pārskatus, pagājušā gada apgrozījums jau sasniedzis 20,47 milj.eiro.

Nozares lielākais spēlētājs ir SIA Apgāds Zvaigzne ABC, kura apgrozījums 2017.gadā bijis 12,66 milj.EUR, tiesa, salīdzinot ar 2016.gadu, tas ir samazinājums par 5,99%. Otrajā vietā esošā SIA Lielvārds apgrozījums, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājies par 9,39%, pagājušajā gadā sasniedzot 2,01 milj.eiro. Starp TOP 5 grāmatizdevējiem, kuri 2017.gadā uzrādījuši lielāko apgrozījumu, ierindojušies vēl divi deviņdesmito gadu sākumā reģistrēti uzņēmumi – SIA Jumava un SIA Izdevniecība RaKa. Abu apgrozījums, salīdzinot ar 2016.gadu, pērn sarucis par attiecīgi 3,80% un 4,46% un sasniedz attiecīgi 0,53 milj.eiro un 0,42 milj.eiro.

Savukārt 2001.gadā reģistrētais SIA Apgāds Kontinents palielinājis apgrozījumu par 3,96%, tam pagājušajā gadā sasniedzot 475,83 tūkst.eiro.

Atšķirībā no nozares kopējā apgrozījuma, kas pēdējos gados saglabājies bez būtiskām izmaiņām, citādi ir ar nozares peļņu, kura pērn varētu būt piedzīvojusi būtisku kritumu. I.Urtāne norāda, ka Lursoft aprēķini liecina, ka grāmatizdevēji 2015.gadā nopelnījuši 691,32 tūkst.eiro, 2016.gadā to kopējā peļņa samazinājusies līdz 617,64 tūkst.eiro, bet 2017.gadā peļņa samazinājusies līdz 180,61 tūkst.eiro. Pagājušajā gadā ar peļņu strādājuši 45 grāmatizdevēji.

Vislielāko ietekmi uz nozares kopējo rādītāju atstājis SIA Apgāds Zvaigzne ABC peļņas samazinājums pagājušajā gadā. Ja 2016.gadā izdevniecība nopelnījusi 659,25 tūkst.eiro, tad pagājušajā gadā tās peļņa bijusi 18 reizes mazāka.

Negatīvi kopējo peļņu ietekmējuši arī SIA Neputns rezultāti – ja 2016.gadā uzņēmums ierindojies otrajā vietā starp nozares pelnošākajiem uzņēmumiem, tad pērn, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu par 22,01%, tas gadu noslēdzis ar 41,82 tūkst. eiro lieliem zaudējumiem.

Pagājušais finanšu gads sekmīgs izvērsies SIA Jāņa Rozes apgāds. Gada laikā uzņēmuma peļņa palielinājusies par 180,33%. Par 192,15% gada laikā palielinājusies arī reliģiskā satura izdevēja SIA Kala raksti peļņa. Savukārt īpaši straujš peļņas pieaugums pagājušajā gadā bijis izdevniecībai SIA Madris - gada laikā uzņēmuma peļņa augusi vairāk nekā 5 reizes. No pelnošākajiem grāmatizdevējiem peļņas kritumu 2017.gadā piedzīvojis SIA Lielvārds un SIA Apgāds Zvaigzne ABC.

Pelnošāko Latvijas grāmatizdevēju TOP5 skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Asociācija: Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka

LETA, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka, aģentūrai LETA pauda Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Pēc viņas sacītā, grāmatniecības nozare mēģina panākt valdības un arī Finanšu ministrijas izpratni - lai nozare turpmāk pastāvētu un varētu sekmīgi gan saglabāt savu darbību, gan arī nodrošināt pilnvērtīgu attīstību, Latvijai būtu jāseko Eiropas lielāko valstu piemēram un jāsamazina pievienotās vērtības likme (PVN) no 12% uz 5%.

Punka norādīja, ka ir divi iemesli, kāpēc PVN likme ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk. Viņa uzsvēra, ka Ministru Kabinets nebija iekļāvis grāmatnīcas to tirdzniecību vietu skaitā, kam bija dotas iespējas strādāt nedēļas nogalēs.

"Tas diezgan būtiski ietekmēja mūsu apgrozījumu grāmatu veikalos. Lai gan internetā ir pieaudzis pārdoto e-grāmatu skaits, tomēr tas nespēj kompensēt naudas plūsmas kavējumus, kādi radās," skaidroja Punka.

Komentāri

Pievienot komentāru