Noslēdzies ražošanas uzņēmuma AS Spilva izsludinātais iepirkums par vakuumiekārtas majonēzes un dresingu gatavošanai iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā piedāvājumus iesniedza septiņi pretendenti, bet tajā uzvarēja Šveices uzņēmums Fryma Koruma AG. Spilva iekārtu iegādāsies par 339 tūkstošiem eiro.

Iekārta iegādāta projekta Augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju ieviešana SIA Spilva ražotnē ietvaros, lai nodrošinātu jaunu pārtikas produktu ražošanu vietējam un eksporta tirgiem.

Iekārta paredzēta homogenizācijas, maisīšanas un termiskās apstrādes procesu nodrošināšanai majonēzēm un dresingiem. Iepirkumā tika noteikts, ka iekārtas vārīšanas katla tilpumam jābūt vismaz 700 litriem, bet darba tilpumam – vismaz 500 litriem.

Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

Latvijas augļu un dārzeņu pārstrādātājs Spilva 2014.gadā pasterizācijas tuneļa iegādē, uzstādīšanā un darbības sākšanā investējis 366 tūkstošus eiro, pastāstīja Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

«Par [2014.] gada nozīmīgāko paveikto projektu varētu nosaukt pasterizācijas tuneļa (termotuneļa) uzstādīšanu. (..) Kopumā pasterizācijas tuneļa iegādē, uzstādīšanā un darbības sākšanā investēti 366 tūkstoši eiro,» teica Spilvas mārketinga direktore.

Viņa pastāstīja, ka pasterizācijas tunelis uzņēmuma ražotnē darbu sācis 2014.gada novembrī un līdz ar tā uzstādīšanu uzņēmums var būtiski palielināt pasterizēšanas procesa jaudas, lai no 2015.gada patērētājiem piedāvātu visu Spilvas tomātu mērču klāstu bez konservantiem.

Tāpat Spilva pērn īstenoja citus plānotos projektus, tostarp izstrādāja jaunus produktus, kā arī veica uzlabojumus darba apstākļos un tehniskajā nodrošinājumā.

Mums jābūt pievilcīgiem gan izmaksu ziņā, gan efektivitātē, ikgadējā žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops 2017 stāsta SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

Orkla Foods Latvija, kas līdz šim vairāk bija pazīstama kā uzņēmums Spilva, patlaban piedzīvo strukturālas izmaiņas un gatava jaunam izrāvienam eksporta tirgu iekarošanā.

Fragments no intervijas:

Orkla Foods Latvija reputācija pēdējā gada laikā pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad pēc nosaukuma maiņas bija vērojams kritums. Ar ko varat to izskaidrot?

Tas ir liels darbs, lai cilvēki tagad zinātu, ka Orkla Foods Latvija ir tā pati Spilva. Kad Spilva mainīja nosaukumu uz Orkla Foods Latvija, bija daudzi patērētāju jautājumi un neizpratne, līdz ar to nācās pacietīgi stāstīt, ka Spilvas ražotne saglabāta, arī zīmols Spilva saglabāts, un produkti joprojām tiek ražoti Babītē. Uzņēmuma nosaukums mainīts tikai viena iemesla dēļ – Spilvai tika pievienota Gutta, līdz ar to nācās domāt par jaunu nosaukumu. Tas nozīmēja arī izmaksas – nomainīt etiķetes, neuzbāzīgi vēstīt cilvēkiem, kas ir mainījies. Otra lieta – cilvēkiem jāskaidro, kas ir Orkla Foods Latvija un kas Orkla Confectionery & Snacks Latvija. Daudzi man jautā – vai vēl strādāju, vai ražotne pastāv. Ja mūs neatšķir pat klienti, tad joprojām ir nepieciešams skaidrošanas darbus turpināt. Arī man šis nav viegls laiks, jo Spilva ir mans zīmols un to joprojām uzskatu kā savu bērnu. Spilvas zīmols ir viens no tiem, kas ir stiprs, un tajā ir ļoti daudz ieguldīts. Un es gribētu, lai Spilvas zīmols paliek. Šobrīd gan nav nekādu šaubu, ka tas paliks Latvijas tirgū. Tikai cilvēkiem jāskaidro, ka nekas nav mainījies. Mums tagad ir divas ražotnes, bet abām ir viens menedžments.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Lolita Bemhena, augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva vadītāja.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Septembrī svinēsim Spilvas 22 gadu jubileju. Šo gadu laikā strādājot Latvijā, esam ievērojami paplašinājuši ražotni, investējuši daudzus miljonus un strādājam 9 kategorijās. Joprojām Latvija ir mūsu galvenais noieta tirgus. Jau 10 gadus ietilpstam starptautiskā uzņēmumu grupā Orkla, kas mums ir sniegusi neatsveramas zināšanas, pieredzi un arī nodrošinājusi investīcijas uzņēmuma attīstībai.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva eksports 2013. gadā veidoja 2,82 miljonus eiro, sasniedzot 6,9% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

2012. gadā “Spilvas” eksporta apjoms bija 2,64 miljoni eiro. Straujākais Spilvas eksporta pieaugums pērn vērojams Lielbritānijā, Baltkrievijā un Zviedrijā.

«Uzņēmuma lielākie eksporta tirgi 2013. gadā bija Krievija, Igaunija, Lietuva, Somija un Zviedrija, kas jau ir kļuvuši par tradicionālu Spilvas darbības virzienu ārzemēs. No jaunajiem tirgiem, kur aizvadītajā gadā esam veiksmīgi strādājuši, jānosauc Dānija, Islande, Izraēla un Ungārija. Īpaši izceļams Spilvas darbs Dānijas tirgum, kuram pirms Ziemassvētkiem Spilva saražoja un piegādāja 100 560 burciņas Ķiršu deserta. Attiecīgi Dānijas eksporta tirgus Spilvai aizvadītajā gadā veidoja apjoma ziņā lielāko pieaugumu,» 2013. gadu ieskicē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

SIA Spilva neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 21,583 miljonus eiro, kas ir par 12,2% vairāk nekā 2013. gadā,liecina Lursoft dati.

Jāpiebilst, ka kopumā uzņēmuma realizācijas ieņēmumi Latvijā pērn sasniedza 18,4 miljonus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. Pērn pieauga arī uzņēmuma peļņa, kas gada nogalē sasniedza jau 1,392 miljonus eiro.

Spilvas vadība norāda, ka Latvijas tirgū uzņēmums joprojām saglabā vadošās pozīcijas tomātu mērču, kečupu, piedevu, majonēžu, sulu un dzērienu grupās. Spilva nākotnē plāno turpināt attīstīt pārtikas produktu ražošanu un tirdzniecību atbilstoši uzņēmuma mērķiem un vadlīnijām.

Uzņēmums ražo un izplata preces ar tādām preču zīmēm, kā Spilva, Kalev, Latplanta, Abba Seafood un Alta.

SIA Spilva ir iekļauta Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2013. gada apgrozījuma ierindojoties 385. vietā.

Zīmols “Spilva”, līdzās konservējumiem, mērcēm un ēdienu piedevām, produktu portfeli papildinājis ar jaunumu – garšvielu piedāvājumu.

““Spilva” šogad atzīmē trīsdesmit gadu jubileju, un, atbilstoši biznesa attīstības stratēģijai, zīmola produktu portfeļa papildināšana bija loģisks solis, tādēļ esam pievienojuši produktu sortimentam garšvielu zīmolu, ko līdz šim pazinām kā “Latplanta”, stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

“Līdz šim “Latplantas” sortimentā ir 70 dažādas garšvielas, kuru pārdošanas apjomi ik gadu turpinājuši augt – to veicināja arī pandēmijas laikā mājās biežāk gatavotās maltītes,” piebilst L.Mikša.

“Latplanta” ir viens no senākajiem garšvielu zīmoliem Latvijā, dibināts 1991. gadā, savukārt 2009. gadā, biznesa stratēģijas paplašināšanas ietvaros, to iegādājās ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs “Spilva”, kas pašlaik ir viens no “Orkla Latvija” zīmoliem.

Pieņemot lēmumu par reorganizāciju, pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu kompānija NP Foods ar šodienu, 25.septembri, sākusi meitasuzņēmumu AS Gutta un SIA Spilva reorganizāciju, liecina oficiālais paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Tajā norādīts, ka reorganizācija tiks veikta kā pievienošana un tās rezultātā Gutta (pievienojamā sabiedrība) tiks pievienota SIA Spilva (iegūstošā sabiedrība).

Abu uzņēmumu kreditori tiek uzaicināti savas prasības pieteikt viena mēneša laikā no šī paziņojuma publicēšanas Latvijas Vēstnesī, savu prasību un to pamatojošos dokumentus iesniedzot zvērinātu advokātu birojā Kļaviņš Ellex, Rīgā, K.Valdemāra ielā 62.

Kā norādīja NP Foods pārstāve Dana Erciņa-Užāne, reorganizācijas mērķis ir uzlabot grupas darbību, panākot uzlabojumus, īpaši loģistikas, pārvaldības un mārketinga jomās, vienlaikus saglabājot zīmolus, darbvietas un ražošanu. Reorganizācijas rezultātā tiks paaugstināta uzņēmumu konkurētspēja, kas ļaus labāk attīstīt produktus, vairāk investēt darbinieku izaugsmē, kā arī kopumā uzlabot abu uzņēmumu tirgus pozīcijas.

Pateicoties ražošanai Čehijas tirgum un eksporta izaugsmei Igaunijā, Lielbritānijā un citās Eiropas Savienības valstīs, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmuma Spilva kopējais eksporta apjoms 2015. gada 11 mēnešos (janvāris - novembris) pieaudzis par 18,5%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, informē uzņēmuma pārstāvis Andris Zeļenkovs.

Šī gada sākumā Spilvas ražotnē tika uzsākta majonēzes ražošana Čehijas tirgum, un jau gada 11 mēnešos Čehija kļuvusi par lielāko Spilvā ražotās produkcijas noieta tirgu ārpus Latvijas. Otrs lielākais uzņēmuma produkcijas tirgus ārzemēs ir Igaunija, kur Spilvas produkcijas pārdošanas apjoma pieaugums veido 6,5%.

«Straujāk augošais no līdzšinējiem eksporta tirgiem ir Lielbritānija, kur pieaugums veido 148,8%. Iepriekšējā gada šajā pašā laika posmā Lielbritānija bija sestais lielākais Spilvas eksporta tirgus. Tagad eksports uz Lielbritāniju ieņem ceturto vietu, apsteidzot pat Spilvas tradicionālos noieta tirgus - Lietuvu, Somiju un Zviedriju,» informē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums Spilva aicina Latvijas gurķu un kabaču audzētājus pieteikties un piegādāt šos dārzeņus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šobrīd Spilvā iepirkti 95% no plānotā gurķu, 40% – tumšo kabaču un 94% – gaišo kabaču apjoma, taču ražošanas plānu izpildei ir nepieciešamas vēl 11 tonnas gurķu un 18,8 tonnas kabaču.

Spilvas ražošanai gurķi tiek iepirkti trīs kategorijās: 1) 6-9 cm; 2) 8-10 cm; 3) līdz 14 cm. Pirmie divi izmēri paredzēti marinētu gurķu produktiem, kuros pilnīgai burciņu piepildīšanai ir nepieciešami noteikti izmēri. Savukārt garākie gurķi (līdz 14 cm) paredzēti salātu produkcijas ražošanai – Latgales salātu un “Mednieku salātu” pagatavošanai.

Spilvas Iepirkumu nodaļas vadītāja Anda Stepanoviča skaidro - lai gurķus varētu izmantot ražošanā, tiem jābūt veseliem, nesavītušiem, ar mazām sēklām, bez ziediņiem un augļkātiņiem, bez kaitēkļu bojājumiem un puves. Protams, gurķiem jābūt zaļā krāsā, bez dzeltējuma, kā arī bez svešām piegaršām un smaržām.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražotnē Babītes novada Spilvē uzsākts darbs pie jaunas ražošanas līnijas uzstādīšanas.

Uz līnijas plānots ražot salātu mērces (dresingus) un majonēzes jauna dizaina pudelēs Latvijas un eksporta tirgiem. Līnijas ierīkošanā un jaunā iepakojuma izstrādē tiek investēti 122 000 eiro. Darbus pie jaunās līnijas uzstādīšanas paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

Uz jaunās līnijas paredzēts ražot salātu mērces un majonēzes divu veidu plastmasas pudelēs – 305 ml un 425 ml. Jaunie ražojumi plānoti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas tirgum; produkcija būs pieejama ar zīmolu Spilva, bet eksporta tirgos – arī ar zīmolu Felix. Līdz ar jaunās līnijas iekārtu uzstādīšanu paredzēts uzsākt arī jaunu produktu ražošanu.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražojumu eksporta tirgi ir ASV, Čehija, Dānija, Igaunija, Īrija, Kanāda, Krievija, Lielbritānija, Lietuva, Norvēģija, Slovākija, Somija, Ukraina, Vācija, Zviedrija.

Paplašinot zīmola «Spilva» sortimentu, «Orkla Latvija» radījusi vairākus produktus, kas piemēroti vegānu uzturam, informē uzņēmumā.

Šobrīd «Spilvas» produktu klāstā ir pieejami tādi vegāniski produkti kā «4 sezonu majonēze», triju veidu humusi, saldās sinepes, kā arī vairāki citi produkti.

«Šajā vasarā, uzsākot ražot humusu un «4 sezonu majonēzi», esam spēruši nozīmīgu soli, lai attīstītu produktus, kuru sastāvā nav dzīvnieku izcelsmes izejvielas. Sagatavošanās process, ietverot izejvielu iegādi, laboratoriskos testus, ražošanas iekārtu pielāgošanu un iepakojuma dizaina izstrādi, ilga vairāk nekā gadu, un ar rezultātu esam gandarīti,» stāsta «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Šobrīd «Spilva» piedāvā trīs veidu humusus – klasisko, ar saulē kaltētiem tomātiem un ar adžiku, kas tiek gatavoti no turku zirņiem un apgrauzdētu, īpaši rūpīgi sasmalcinātu sezama sēklu jeb tahini pastas. Savukārt «4 sezonu majonēze» pagatavota bez olām un citām dzīvnieku izcelsmes izejvielām.

2016. gada pirmajos sešos mēnešos (janvāris – jūnijs) zīmola Spilva ražojumu eksports uz Ukrainu pieaudzis dubultā, eksports uz Lielbritāniju – par 50%, bet eksports uz Īriju – par 17,3%, informē uzņēmums.

«Iepriekš Ukrainas ārpolitiskās un iekšpolitiskās situācijas dēļ Spilvas produkcijas eksports uz šo valsti bija samazinājies. Taču šī gada pirmajā pusē mūsu pārdošanas apjomi Ukrainā ir normalizējušies un pat uzlabojušies. Pirmajā pusgadā Spilvas produkcijas eksporta apjoms Ukrainā ir dubultojies – pieaudzis par 105,5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu laika posmu. Šogad šīs valsts tirgū esam ieviesuši sešus jaunus produktus – salātu mērces. Ņemot vērā Ukrainas embargo attiecībā uz Krievijā ražoto produkciju, Latvijā ražotie produkti atrod ceļu pie saviem patērētājiem ātrāk,» skaidro zīmola Spilva pārstāve Dana Erciņa-Užāne, Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

Pārtikas ražošanas koncerns SIA "Orkla Latvija" investējis aptuveni 300 000 eiro saules parka izveidē mērču un gatavās produkcijas ražotnes "Spilva" teritorijā Babītē.

Uzstādītie saules paneļi ļaus uzņēmumam saražot 17% atjaunojamās elektroenerģijas no kopējā ražotnes patēriņa. Gada laikā plānots saražot vismaz 306,24 megavatstundas atjaunojamās elektroenerģijas.

Projekta realizācijai piesaistīts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalsta finansējums.

Saules parka izveide notikusi sadarbībā ar SIA "Enefit".

Patlaban atjaunojamā elektroenerģija tiek nodrošināta "Ādažu" čipsu ražotnei 51% apmērā no kopējā patēriņa, "Laima" saldumu ražotnei un "Orkla Latvija" loģistikas centram 50% apmērā, "Staburadze" ražotnei 47% apmērā, savukārt "Orkla Latvija" administrācijas ēkai Rīgā, Miera ielā - 47% apmērā.

Sūtījumu piegāžu uzņēmums «DPD Latvija» maijā atzīmē savu 20. darbības gadu. Aizvadīto gadu laikā kopš dibināšanas uzņēmums ir piedzīvojis attīstību un bijis liecinieks pārmaiņām nozarē. Darbības trešās dekādes ieskaņā «DPD Latvija» plāno turpināt investēt «Pickup» tīkla attīstībā, uzstādot arvien jaunus paku skapjus sūtījumu saņēmējiem un nosūtītājiem.

Sākotnēji «DPD Latvija» telpas atradās divistabu dzīvoklī, kura platība bija vien 62 kvadrātmetri, taču tagad tās aizņem vairāk nekā 8000 kvadrātmetru.

Pašreizējā biroja ēka un termināls tika celti pilnībā no jauna, un atklāšana norisinājās 2007. gada 7. maijā. Kopumā celtniecība ilga aptuveni 9 mēnešus. Pirms tam uzņēmums atradās telpās gan Antonijas ielā, gan Rankas ielas apkaimē. Tagad jau 11 gadus uzņēmums tas mitinās Uriekstes ielā 8a. Uzņēmums pakāpeniski vairo savu atpazīstamību starptautiskajā līmenī un veido arvien plašāku sūtījumu piegādes tīklu. Kopējais «DPD Latvija» piegādāto paku apjoms 2017. gadā palielinājās par 11%, bet uzņēmuma apgrozījums kāpa par 22,9%, salīdzinot ar 2016. gadu.

"Orkla Latvija" sadarbībā ar ēdienu piegādes uzņēmumu "Wolt" sākusi piedāvāt iespēju pasūtīt uz mājām "Laimas", "Selgas", "Staburadzes", "Ādažu Čipsu", "Spilvas", "Pedro" un "Everest" produktus. Savukārt AS "Cēsu alus" uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli.

Produkcija ar "Wolt" starpniecību tiek piegādāta Rīgā un Mārupē no trim "Laimas" saldumu tirdzniecības veikaliem Rīgā.

"Paplašinot mūsu sadarbības partneru loku ar "Wolt", mēs speram nozīmīgu soli mūsu produkcijas iegādes iespēju daudzveidībā. Tagad tortes "Cielaviņa", "Ādažu Čipsu" un citu mūsu produktu piegāde ar "Wolt" pie jūsu durvīm ir realitāte," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Šobrīd ir pieejami vairāk nekā 60 "Orkla Latvija" zīmolu "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Spilva", "Pedro" un "Everest" produkti, kurus iespējams pasūtīt, izmantojot "Wolt" ēdienu piegādes platformu, taču laika gaitā plānots piedāvāto produktu klāstu paplašināt, balstoties uz klientu pieprasījumu.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams reģistrēties "Wolt" ēdiena piegādes platformai telefona aplikācijā vai mājaslapā – https://bit.ly/Orkla_Wolt. Papildus tam "Orkla Latvija" produkcija ir pieejama pasūtīšanai arī dažādos sadarbības partneru internetveikalos "Barbora", "Nuko", kā arī "Rimi" e-veikalā un citos.

"Wolt" veic visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu cilvēku tiešo kontaktu iespējamību, un nodrošinātu klientu, kurjerpartneru un restorānu darbinieku drošību. "Wolt" ir ieviesis iespēju pasūtītājam izvēlēties bezkontakta piegādi, kas nozīmē, ka kurjers piegādāto pasūtījumu atstāj pie durvīm.

"Orkla Latvija" pārstāv tādus zīmolus kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus.

Savukārt cits Latvijas ražotājs - AS "Cēsu alus", pielāgojoties jaunajai tirgus situācijai un vajadzībām, uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli. "Santizer Forte" ir spēcīgs dezinfekcijas līdzeklis uz etilspirta (sastāvā 70%) un glicerīna bāzes, pildīts 500 ml tilpuma pudelē. Pirmajā partijā plānots saražot 70 000 pudeles dezinfekcijas līdzekļa.

Visas Cēsu alus skārdenes būs ar vāciņiem 

"Cēsu alus" turpmāk visiem saražotajiem dzērieniem skārdenēs izmantos folijas vāciņus. Reaģējot...

Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja, informē: "Laikā, kad dezinfekcijas līdzekļi ir akūti nepieciešami, mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu un, izmantojot "Cēsu alus" speciālistu kompetenci un spēcīgo laboratorijas bāzi, nodrošināt dezinfekcijas līdzekļa pieejamību valstī. Daļu no saražotā dezinfekcijas līdzekļu apjoma – 5000 pudeles - mēs ziedosim Cēsu klīnikai, Vidzemes slimnīcai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu filiālei."

Izstrādājot dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" ņemtas vērā "Pasaules Veselības organizācijas" norādes un to ir akreditējušas valsts uzraugošās iestādes - "Pārtikas Veterinārais dienests" (PVD) un "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) - apstiprinot līdzekļa efektivitāti un atbilstošu etilspirta daudzuma koncentrāciju sastāvā vīrusu un baktēriju apkarošanai.

Iedzīvotājiem būs iespēja dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" iegādāties attālināti "Cēsu alus" internetveikalā www.veikals.cesualus.lv, ar piegādi uz mājām visā Latvijas teritorijā, kā arī to varēs iegādāties mazumtirdzniecības vietās.

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

No nākamā gada iecerēts minimālo algu paaugstināt par 40 eiro, tai sasniedzot 360 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šāds lēmums saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem attiektos uz 36 546 strādājošajiem jeb 4,6% no visiem nodarbinātajiem, trešdien raksta laikraksts Diena.

Gan eksperti, gan vairāki uzņēmēji minēto lēmumu vērtē pretrunīgi. Galvenie riski ir mazkvalificēto darbvietu sarukums, kā arī algu atšķirības mazināšanās starp mazkvalificētiem un kvalificētiem darbiniekiem. Tomēr jānorāda, ka lēmums 2015. gadā paaugstināt minimālo algu ir saskaņots ar tādām darba devēju organizācijām kā Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Pieļaujams, ka minimālās algas straujš pieaugums vissāpīgāk skars tieši mazos uzņēmējus reģionos. Lai gan, kā Diena pārliecinājās Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču datubāzē, ne visiem reģionos strādājošajiem tiek piedāvāta vienīgi minimālā alga. Piemēram, kāds uzņēmums Murmastienes pagastā meklē instrumentu asinātāju, tam piedāvājot 600 eiro lielu algu, bet kāds veikals Ventspilī pārdevējiem piedāvā 500 eiro algu. Tiesa, gana daudz ir arī vakanču ar minimālās algas piedāvājumu.

Uzņēmumā Spilva darbu sākusi jauna ražošanas līnija, kā rezultātā par 13% palielināta majonēzes ražošanas jauda un ieviests inovatīvs iepakojums – stāvpakas. Pastiprinātas izturības hermētiskais iepakojums nodrošina produkta aizsardzību pret saules staru un gaisa ietekmi, uzlabojot produkta uzglabāšanu un saglabājot kvalitātes īpašības ilgākā laika posmā, informē uzņēmumā.

«Projekta īstenošanai bija nepieciešams aptuveni gads, kura laikā veikti plānošanas darbi, laikietilpīga iekārtas uzstādīšana un arī speciāla iepakojuma materiāla izvēle. Pateicoties jaunajai iekārtai esam ieviesuši ne tikai jaunu iepakojuma veidu – stāvpakas, bet arī jaunu iepakojuma materiālu – ar trīs aizsargslāņiem, kas pasargā no saules staru ietekmes un nodrošina ilgāku produkta derīguma termiņu. Jaunais iepakojums ļauj noteiktu laiku – 7 dienas – uzglabāt produktu ārpus ledusskapja, kas majonēzes gadījumā ir nozīmīga inovācija,» skaidro Spilvas ražošanas direktore Egita Bērziņa.

Pārtikas ražošanas uzņēmums Spilva sācis iepirkt un pārstrādāt dārzeņus. Kopumā uz sezonas laiku uzņēmumā plānots atvērt papildu 25 darba vietas.

Skābenes ir tradicionāli pirmās Latvijas dārzu veltes, kas gatavas konservēšanai. Tās uzņēmumam tiek piegādātas galvenokārt no Cēsu novada.

Kopējie Spilvas plāni šai sezonai paredz dažādu dārzeņu iepirkumu 650-700 tonnu apmērā.

Aizvadītās dārzeņu sezonas ražas Spilvā iepirktas 674,7 tonnu apjomā, no kā lielāko apjomu veidoja skābenes, kabači, gurķi, mārrutki, saldie pipari, baklažāni, pelēkie zirņi, sīpoli. Šosezon dārzeņu pārstrādes apjoms paredzēts līdzīgs; šīs sezonas plānotās lielākās dārzeņu iepirkumu pozīcijas ir – skābenes (150 tonnas), gurķi (138 tonnas), kabači (33 tonnas), saldie pipari (18 tonnas), sīpoli (10 tonnas), baklažāni (8 tonnas), ķirbji (8 tonnas). Savukārt mārrutku un pelēko zirņu iepirkuma plāni būs zināmi sezonas gaitā.

22% no SIA Orkla Foods Latvija 2016. gada apgrozījuma ir uzņēmuma produkcijas pārdošanas apjomi eksporta tirgos, bet 78% – produkcijas noiets Latvijā. 2016. gadā Orkla Foods Latvija ražošanā investēja 1 milj. eiro, bet nodokļos 2016. gadā samaksāja 5,3 milj. eiro.

Uzņēmums ar nosaukumu Orkla Foods Latvija strādā kopš 2015. gada decembra, kad tika pabeigta Orkla grupai piederošo kompāniju SIA Spilva un AS Gutta apvienošana vienā uzņēmumā.

«Uzņēmums Orkla Foods Latvija 2016. gadā strādāja ar izaugsmi. Īpaši tas sakāms par kečupu, majonēžu un dresingu (salātu mērču) kategorijām, kurās joprojām ir vērojama būtiska izaugsme. Šajās kategorijās aizvadītā gada laikā uzņēmums ir radījis un laidis tirgū vairākus jaunus produktus,» informē Lolita Bemhena, Orkla Foods Latvija vadītāja.

SIA Orkla Foods Latvija 2016. gada finanšu rādītāji ar 2015. gadu ir salīdzināmi ļoti nosacīti, jo lielāko daļu 2015. gada SIA Spilva un AS Gutta strādāja kā atsevišķi uzņēmumi, un tikai 2015. gada decembrī bija pabeigta to apvienošana.

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Garšvielu, kečupu un dažādu ēdienu piedevu ražotājs un tirgotāja SIA «Orkla Foods Latvija» padomē reģistrētas izmaiņas - iecelti trīs jauni padomes locekļi, tostarp mainīts uzņēmuma padomes priekšsēdētājs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Padomes priekšsēdētāja amatu atstājis Klaes Johans Vilhelmsons (Claes Johan Wilhelmsson), kā arī amatus atstājuši padomes locekļi Tarmo Virkus un Josefs Šūbers (Josef Šuber).

Par jauno SIA «Orkla Foods Latvija» padomes priekšsēdētāju iecelta Ann-Beth Nina Johannesen Freuchen, un par padomes locekļiem iecelti Jan Roar Nordby un Irene Olsson.

Izmaiņas SIA «Orkla Foods Latvija» padomē ierakstītas komercreģistrā 3.decembrī.

Divi padomes locekļi - Kaido Kaare un Darjus Taraila turpinās darboties padomē bez izmaiņām.

SIA «Orkla Foods Latvija» dibināta 1992.gadā kā SIA «Spilva». Līdz 2004.gadam uzņēmums piederēja Latvijas uzņēmējiem, bet pēc tam par tā vienīgo īpašnieku kļuva Norvēģijas grupa «Orkla», kas pamatā ražo pārtikas preces, uzkodas un saldumus. SIA «Orkla Foods Latvija» ražo un/vai izplata preces ar zīmoliem «Spilva», «Latplanta», «Abba Seafood», «Alta», «Gutta» un «Everest».