Ražošana

Pērn zemākais pārvadāto kravu apjoms kopš 2010. gada

Žanete Hāka, 01.03.2017

Jaunākais izdevums

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 8,1 miljonu tonnu jeb 6,6 %. Būtiskākais pārvadāto kravu kritums par 7,8 miljoniem tonnu jeb 14,1 % bija dzelzceļa transportā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pārvadāto kravu dati uzrāda mazāko apjomu kopš 2010. gada, kad tas bija 101,6 miljoni tonnu.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadātās kravas samazinājās par 6,6 %, bet kravu apgrozība – par 11,1 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 7,8 miljoniem tonnu jeb 14,1 %, bet kravu apgrozība dzelzceļa transportā samazinājās par 16 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 0,8 miljoniem tonnu jeb 1,3%, bet kravu apgrozība samazinājās par 3,1 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 1,1 miljonu tonnu jeb 23,3 %, bet kravu apgrozība – par 23,3 %.

No Latvijas ostām 2016. gadā nosūtīja un ostās saņēma 63,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,3 % mazāk nekā gadu iepriekš. Tas ir zemākais rezultāts kopš 2010. gada, kad kravu apgrozība ostās bija 61,2 miljoni tonnu.

No ostām nosūtīja 56,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,1 % mazāk nekā gadu iepriekš. Nosūtīto kravu apjoma samazināšanos noteica divu svarīgāko kravu veidu – naftas produktu un ogļu iekraušanas kuģos – apjomu kritums attiecīgi par 26,8 % un 12,1 %. Kravu apjoma kritums skāra arī nosūtītos kokmateriālus par 1,4 %. Savukārt nosūtītās labības un labības produktu apjoms pieauga par 6,8 %, minerālmēsliem – par 15,2 %, kravām konteineros – par 8,7 %, bet mobilajām kravām par 8,3 %.

Ostās saņemto kravu apjoms samazinājās par 1,7 %. To galvenokārt noteica no kuģiem izkrauto beramkravu apjoma kritums par 19,5 %. Ostās izkrauto naftas produktu apjoms pieauga par 16,8 %, bet saņemto un izkrauto kravu konteineros un mobilo kravu apjoms saglabājās iepriekšējā gada līmenī: kravas konteineros samazinājās par 0,5 %, bet mobilās kravas pieauga par 0,7 %.

2016. gadā lidostā Rīga saņēma un no lidostas nosūtīja 19,5 tūkstošus tonnu kravu, kas ir par 4,2 % vairāk nekā 2015. gadā.

2016. gadā ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 244,7 miljonus pasažieru, kas ir par 1,9 % jeb 4,7 miljoniem pasažieru mazāk nekā 2015. gadā. Kopš 2010. gada pārvadāto pasažieru skaits nav būtiski mainījies, lai gan kopš 2014. gada vērojama neliela ikgadēja samazināšanās.

Salīdzinot ar 2015. gadu, ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits 2016. gadā pieauga par 0,9 %, ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāto pasažieru skaits samazinājās par 1,1 %, bet ar pilsētu elektrisko transportu pārvadāts par 3,7 % pasažieru mazāk.

2016. gadā ar prāmjiem Latvijas ostās iebrauca un no ostām izbrauca 657,7 tūkstoši pasažieru, kas ir par 9,2 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Ar kruīza kuģiem Rīgas pasažieru ostā iebrauca 71,4 tūkstoši pasažieru jeb par 3,3 % vairāk nekā 2015. gadā.

2016. gadā lidostā “Rīga” ielidoja un no tās izlidoja 5,4 miljoni pasažieru, kas ir par 4,6 % vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ar Latvijas aviokompāniju lidmašīnām lidostā “Rīga” ielidoja un no tās izlidoja 2,8 miljoni pasažieru, par 8,3 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vislielākā pasažieru apgrozība lidostā “Rīga” bija ar Vācijas lidostām – 0,84 miljoni pasažieru (pieaugums par 8,5 %), ar Lielbritānijas lidostām – 0,79 miljoni pasažieru (par 9 % vairāk) un ar Krievijas lidostām – 0,56 miljoni pasažieru (par 22,8 % vairāk).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopējie kravu pārvadājumi pērn pieauga par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 5,5 miljoniem tonnu jeb 12,5 %, bet kravu apgrozība – par 19 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 8,7 miljoniem tonnu jeb 12,8 %, bet kravu apgrozība saglabājās iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 0,2 %). Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 21,3 %, bet kravu apgrozība – par 21,4 %.

Ostās pieaug kravu apgrozījums No Latvijas ostām 2018. gadā nosūtīja un ostās saņēma 66,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2017. gadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 36,4 miljoni tonnu, par 8,2 % vairāk, Ventspils ostā – 20,3 miljons tonnu jeb par 1,5 % vairāk, Liepājas ostā – 7,5 miljoni tonnu jeb par 14,4 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,9 miljoni tonnu, par 19,1 % vairāk nekā 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 3 miljoniem tonnu jeb 5,3 %, bet kravu apgrozība samazinājusies par 1,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 0,6 miljoniem tonnu jeb 2,3 %, bet kravu apgrozība pieauga par 3,1 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 4,2 miljoniem tonnu jeb 13,6 %, bet kravu apgrozība samazinājās par 3,2 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms un kravu apgrozība samazinājās attiecīgi par 26 % un 26,1 %.

No Latvijas ostām 2018. gada pirmajā pusgadā nosūtīja un ostās saņēma 32,4 miljonus tonnu kravu, kas ir par 4,6 % mazāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 17,6 miljoni tonnu, par 0,7 % vairāk, salīdzinot ar pagājušajā gada pirmo pusgadu, Ventspils ostā – 10 miljoni tonnu jeb par 19,2 % mazāk, Liepājas ostā – 3,9 miljoni tonnu jeb par 18,2 % vairāk, bet mazajās ostās – 0,9 miljoni tonnu, par 13,7 % vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1. ceturksnī lidostā «Rīga» ielidoja un no tās izlidoja 1,4 miljoni pasažieru, kas ir par 19,4 % vairāk salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni. Ar kruīza kuģiem Rīgas pasažieru ostā iebrauca 3,3 tūkstoši pasažieru jeb par 84,7 % vairāk nekā pagājušajā gadā attiecīgajā laika periodā, bet ar ar prāmjiem Latvijas ostās iebrauca un no ostām izbrauca 207 tūkstoši pasažieru, kas ir par 15,7 % vairāk nekā 2017. gada 1. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šajā laika periodā ir samazinājies ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāto pasažieru skaits, kas veido 57,9 miljonus pasažieru un tas ir par 4,9 % mazāk nekā pērn. Ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits saglabājās iepriekšējā gada līmenī un tā pieaugums ir 0,2 %, bet ar regulāras satiksmes autobusiem un ar pilsētu elektrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits samazinājās attiecīgi par 7,3 % un 1,7 %.

2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 2,3 miljoniem tonnu jeb 7,7 % un kravu apgrozība – par 10,4 %.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 2,2 miljoniem tonnu jeb 15,4 %, bet kravu apgrozība – par 10,5 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 0,4 miljoniem tonnu jeb 3 %, bet kravu apgrozība samazinājās par 5,4 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms un kravu apgrozība samazinājās par 38,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 7,6 miljoniem tonnu jeb 8,6 %, bet kravu apgrozība – par 5,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 2,8 miljoniem tonnu jeb 8,4 %, bet kravu apgrozība – par 15,7 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 5,4 miljoniem tonnu jeb 10,6 %, bet kravu apgrozība samazinājās par 1,7 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjomsun kravu apgrozība samazinājās par 23,4 %.

No Latvijas ostām 2018. gada deviņos mēnešosnosūtīja un ostās saņēma 48,7 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,1 % vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos.Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 26,7 miljoni tonnu, par 4,8 % vairāk, Ventspils ostā – 15,1 miljons tonnu jeb par 7 % mazāk, Liepājas ostā – 5,5 miljoni tonnu jeb par 16,2 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,4 miljoni tonnu, par 12,8 % vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par trīs miljoniem tonnu jeb 5,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadātās kravas pirmajā pusgadā pieauga par trīs miljoniem tonnu jeb 5,5 %, bet kravu apgrozība – par 2,8 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 0,3 miljoniem tonnu jeb 1,2 %, bet kravu apgrozība – par 6,3 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 2,9 miljoniem tonnu jeb 10,3 %, bet kravu apgrozība – par 0,3 %.

Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 5,6 %, bet kravu apgrozība – par 5,5 %. No Latvijas ostām 2017. gada pirmajā pusgadā nosūtīja un ostās saņēma 34 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7 % vairāk nekā 2016. gada pirmajā pusgadā.No ostām nosūtīja 30,5 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,2 % vairāk nekā 2016. gada pirmajā pusgadā. Nosūtīto kravu apjoma pieaugumu noteica ogļu iekraušanas kuģos apjoma pieaugums par 2,7 miljoniem tonnu jeb 35,3 %, kā arī iekrauto kravu konteineros pieaugums par 11,9 % un mobilo kravu pieaugums par 11,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2016. gada deviņiem mēnešiem, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 2,3 miljoniem tonnu jeb 2,7 % un kravu apgrozība– par 3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par vienu miljonu tonnu jeb 2,8 %, bet kravu apgrozība pieauga par 1,1 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 3,3 miljoniem tonnu jeb 6,9 %, bet kravu apgrozība – par 5,4 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms un kravu apgrozība samazinājās par 0,7 %.

No Latvijas ostām 2017. gada deviņos mēnešos nosūtīja un ostās saņēma 47,7 miljonus tonnu kravu, kas ir par 3,9 % vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos.

No ostām nosūtīja 42,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos. Nosūtīto kravu apjoma pieaugumu noteica ogļu iekraušanas kuģos apjoma pieaugums par 3,1 miljonu tonnu jeb 28 %, kā arī iekrauto kravu konteineros pieaugums par 15,4 % un mobilo kravu pieaugums par 14,1 %. Nosūtīto kravu apjoms samazinājās naftas produktiem – par 16,6 %, labībai un labības produktiem – par 11,4 %, kokmateriāliem – par 3,1 %, minerālmēsliem – par 15,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms saglabājies pērnā gada līmenī

Rūta Cinīte, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos pa VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī – kopumā pārvadāti 27,2 miljoni tonnu kravu, kas ir par 1% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, informē Latvijas dzelzceļa Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ella Pētermane.

Dažās kravu grupās vērojams kritums, kas saistīts ar sezonalitāti, savukārt citās izaugsme, kas līdzsvaro kopējos pārvadāto kravu apjoma rādītājus. Ņemot vērā tranzīta un loģistikas nozares sezonalitāti, jūlijā vērojams neliels kravu apjoma samazinājums, taču gada griezumā tas izlīdzinās, un kopējais kravu apjoms ir līdzvērtīgs pagājušā gada līmenim, skaidro kompānijā.

Tostarp nedaudz pieaudzis iekšzemes pārvadājumu apjoms (0,7 miljoni tonnu jeb par 3,5% vairāk nekā pērn šajā periodā) un vairāk nekā divkārt pieaudzis sauszemes tranzīts (1,97 miljoni tonnu jeb par 118,4% vairāk nekā pērn).

Septiņu mēnešu griezumā vislielākais samazinājums vērojams eksporta jeb no ostām transportēto kravu apjomā, kas tiek izvestas no Latvijas (1 miljons tonnu jeb 65% attiecībā pret pagājušā gada septiņiem mēnešiem), - vienlaikus tieši jūlijā šajā segmentā vērojams 4,5% pieaugums. Savukārt importa pārvadājumi ir 97,8% līmenī pret pagājušo gadu (23,6 miljoni tonnu), turklāt lielākā daļa no tiem tiek vesti caur ostām uz tālākiem galamērķiem – un šis apjoms septiņos mēnešos pieaudzis par 0,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Meklē aviācijas nozares pārdošanas punktus

Egons Mudulis, 26.10.2018

Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos būtisks ir efektīvs muitas darbs un publiskā finansējuma piesaiste.

Tādus secinājumus izteica Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs, kur iesaistītās puses diskutēja par aviācijas kravu pakalpojumu un pārvadājumu tīkla attīstību, kā arī aviācijas kravu infrastruktūras paplašināšanu. Viņš DB uzsvēra: «Lidostā ir jāveido Muitas ekselences centrs.»

Patlaban Latvijā pamatā tiek apkalpotas četru veidu aviācijas kravu grupas: eksporta un importa preces ar augstu pievienoto vērtību, pasta un e-komercijas preces, tranzītkravas, kā arī nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu, minēts LAD viedoklī. Kaut arī šobrīd aviācijas kravu apakšnozares radītā IKP pieaugums pārsniedz valsts vidējo IKP pieaugumu, aviācijas kravu pārvadājumu apakšnozare galvenokārt ir atkarīga no saistīto tautsaimniecības nozaru attīstības. Latvijas iespējas Austrumu–Rietumu transporta koridorā tiek izmantotas tikai daļēji, kam pamatā ir pret Krieviju piemērotās ekonomiskās sankcijas un muitas tarifu pastiprināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta vairs nav noteicošais arguments kravu plūsmu piesaistei

Egons Mudulis, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Domnīca šajās sanākšanās apskata aviācijas apakšnozarēm būtiskus jautājumus, lai gala rezultātā izstrādātu Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju. Šodien nozares spēlētāji diskutē par aviācijas kravu pakalpojumu un pārvadājumu tīkla attīstību, kā arī aviācijas kravu infrastruktūras paplašināšanu.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievietoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, kā arī tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu, minēts domnīcas viedokļa darba variantā. Tiek sagaidīts, ka tuvāko gadu laikā galvenais aviācijas kravu pārvadājumu iespējamais dzinējspēks būs mūsu valsts ārējās tirdzniecības apjoma pieaugums, kas balstīts uz preču ražošanu un eksportu salīdzinoši nelielos apjomos, bet ar augstu pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot sadarbības līgumus starp lidostu «Rīga», loģistikas kompāniju SIA «DHL Latvia» un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmumu SIA «Castor Construction», šonedēļ tika sperts pirmais solis, lai lidostā «Rīga» izbūvētu sūtījumu apstrādes un loģistikas centru, informē lidosta «Rīga».

Noslēgtās vienošanās paredz, ka lidostā «Rīga» gada laikā tiks izbūvēts reģionālais DHL sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā. Uz jauno termināli lidostas «Rīga» teritorijā pilnībā pārcelsies «DHL Express», un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi. Jaunajā terminālī plānoti energoefektīvi risinājumi, tostarp uzņēmums iecerējis papildināt savu autoparku ar elektromobiļiem.

«Jaunais DHL kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā «Rīga». Lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu, kas veicinās jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu,» komentē Ilona Līce, lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Tallink Grupp 2019. gada augustā pārvadājis vairāk nekā miljons pasažieru – uzņēmuma visu laiku lielāko pasažieru skaitu augustā, un jau ceturto mēnesi pēc kārtas 2019. gadā ir sasniegts pārvadāto pasažieru skaita rekords, informē uzņēmums.

2019. gada augustā uzņēmums kopumā ir pārvadājis 1 017 565 pasažierus, kas ir par 2,5% vairāk nekā tajā pašā laika periodā aizvadītajā gadā, un pārvadāto pasažieru skaits bija lielāks visos maršrutos, salīdzinot ar 2018. gada augustu. Uzņēmums augustā sasniedza pārvadāto pasažieru skaita rekordu Igaunijas – Zviedrijas maršrutos un Latvija – Zviedrija maršrutā.

Savukārt Igaunijas – Somijas maršrutos augustā tika pārvadāts otrs lielākais pasažieru skaits uzņēmuma vēsturē. Augustā par 3,2% līdz 30 519 vienībām ir samazinājies uzņēmuma pārvadāto kravas vienību skaits, salīdzinot ar to pašu laika periodu 2018. gadā, bet Somijas – Zviedrijas maršrutos ir vērojams pozitīvs pieaugums ar 7.6% vairāk pārvadāto kravas vienību skaitu, salīdzinot ar 2018. gada augustu. 2019. gada augustā nedaudz, par 17 vienībām, ir palielinājies pārvadāto pasažieru transportlīdzekļu skaits, sasniedzot 115 339 vienības, tā kā Igaunijas – Somijas maršrutos tika pārvadāts par 1.9% vairāk pasažieru transportlīdzekļu nekā tajā pašā laika periodā aizvadītajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas mikroautobusu satiksme: Problēma ir sistēmā, nevis pārvadātājos

Jānis Goldbergs, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas mikroautobusu satiksme norāda uz Autotransporta direkcijas nepadarīto darbu.

Valsts Autotransporta direkcija (ATD) publiskajā telpā vērsās pret pilnsabiedrību Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) ar aizdomām par iespējamu krāpniecību aizdomīgi daudz pārvadāto invalīdu skaita dēļ, saņemot vairāk dotāciju. Uzņēmums pārmetumus noliedz un norāda uz ATD nepadarītajiem darbiem.

Dienas Bizness situāciju skaidrot aicināja RMS pārstāvi, SIA B-Bus valdes priekšsēdētāju Vitāliju Komaru. SIA B-Bus uzņēmumu grupā ietilpst struktūrvienības – pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme, SIA Sabiedriskais autobuss, SIA Ekspress-Ādaži, SIA Migar un UAB B-Bus Lietuvā.

Fragments no intervijas

Kāds ir iemesls teikt, ka ATD pārmetumi par pārlieku liela skaita invalīdu pārvadājumiem RMS ir nepamatoti?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

DHL attīstībā investē 12 miljonus eiro

Ilze Žaime, 10.06.2020

Artūrs Saveļjevs, lidostas "Rīga" valdes loceklis, Snezhina Kazakova, "DHL Express" rīkotājdirektore un Jānis Milzarājs, "Castor Construction" valdes loceklis

PUBLICITĀTES FOTO

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" uzsākta loģistikas kompānijas "DHL" reģionālā kompleksa būvniecība. Jaunā centra plānotais investīciju apjoms sasniedz 12 miljonus eiro.

Sadarbojoties lidostai, loģistikas kompānijai "DHL Latvia" un nekustamo īpašumu attīstīšanas un būvniecības kompānijai SIA "Castor Construction", lidostā "Rīga" gada laikā tiks izbūvēts reģionālais "DHL" sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā.

Uz jauno termināli lidostas "Rīga" teritorijā pilnībā pārcelsies "DHL Express", un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi, tādējādi nodrošinot to ātrāku un ērtāku sūtījumu piegādi klientiem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Turpinot lidostas "Rīga" lidlauka infrastruktūras attīstību, šovasar lidostā tiks pabeigta arī jauna kravu perona būvniecība, kas ļaus lidostai "Rīga" dubultot kapacitāti kravu apkalpošanas jomā un padarīs Rīgas lidostu pievilcīgāku gaisa kravu pārvadātājiem no visas pasaules. Jaunajā peronā atradīsies trīs lielfizelāžas gaisa kuģu stāvvietas ar fleksiblu plānojumu, nodrošinot iespēju uzņemt visu tipu kravas gaisa kuģus. Kopā ar jauno "DHL" sūtījumu apstrādes centru un iecerēto multifunkcionālo loģistikas centru lidostā būs izveidota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, ļaujot lidostai "Rīga" pilnvērtīgi iesaistīties globālajā aviācijas kravu tirgū.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu.

Lidostas "Rīga" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs norāda, ka jaunais "DHL" kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā "Rīga". "Tas nostiprinās lidostas "Rīga" reģionālā gaisa satiksmes mezgla pozīcijas ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumos. Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 krīzes dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi," teic lidostas "Rīga" valdes loceklis.

2019.gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti vairāk nekā 27 tūkstoši tonnu kravu – gandrīz puse no visām Baltijas valstu aviokravām. Šā gada pirmajos mēnešos lidostā "Rīga" apkalpotas 8075 tonnas kravu.

"DHL Express" ietilpst "Deutsche Post DHL" grupā un ir vadošais loģistikas un starptautiskā kurjerpasta uzņēmums pasaulē. "DHL Express" maršruti kopumā aptver 220 pasaules valstis un teritorijas ar vairāk nekā 120 000 galamērķu.

LASI ARĪ:

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt 

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prāmju operators «Tallink Grupp» šā gada jūlijā maršrutā starp Rīgu un Stokholmu pārvadāja 96 941 pasažieri, kas ir par 0,1% mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn, liecina kompānijas paziņojums Tallinas biržai.

Salīdzinājumā ar 2017.gada jūliju šajā mēnesī šogad pārvadāto pasažieru skaits visos pārējos «Tallink» tirgus segmentos pieaudzis.

Pārvadājumos starp Igauniju un Zviedriju «Tallink» pakalpojumus jūlijā izmantoja 118 501 pasažieris, kas ir par 1,5% vairāk nekā pirms gada. Starp Igauniju un Somiju pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis par 1% un veidojis 633 260, bet reisos starp Somiju un Zviedriju pasažieru skaits palielinājies par 2,2% un bijis 375 199.

Tikmēr kopumā ar kompānijas prāmjiem pagājušajā mēnesī pārvadāto pasažieru skaits sasniedza 1 223 901, kas ir par 1,3% vairāk nekā pirms gada.

«Tallink» pārvadāto kravu apmērs jūlijā salīdzinājumā ar šo mēnesi pirms gada pieauga par 7,1% - līdz 29 629 kravas vienībām, bet pārvadāto pasažieru transportlīdzekļu skaits palielinājies par 1% - līdz 153 805 spēkratam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ernst&Young: Elektrifikācijas projekts ir dzīvotspējīgs arī pie kravu apgrozījuma 30 miljoni tonnu

LETA, 16.10.2017

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (no kreisās), auditorkompānijas "Ernst&Young" partneris Andris Lauciņš, AS "Latvijas dzelzceļš" viceprezidents Aivars Strakšas, diskusijas vadītājs Haralds Burkovskis, biedrības "Baltijas asociācija - transports un loģistika" (BATL) prezidente Inga Antāne, ekonomists Eiropas Komisijā Gatis Eglītis, transporta nozares eksperts Tālis Linkaits un bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir ekonomiski dzīvotspējīgs arī tad, ja kravu apgrozījums Latvijas dzelzceļa sistēmā ir 30 miljoni tonnu gadā, diskusijā Dramatiskā situācija tranzītā. Vai varam atļauties dzelzceļa elektrifikāciju? sacīja auditorkompānijas Ernst&Young partneris Andris Lauciņš.

Ernst&Young pēc AS Latvijas dzelzceļš pasūtījuma izstrādāja attiecīgā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad deviņos mēnešos bija 33,314 miljoni tonnu, kas ir par 2,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadāja 47,8 miljonus tonnu kravu.

Atbildot uz biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika (BATL) bažām par elektrifikācijas projekta ietekmi uz kravu pārvadātājiem pa dzelzceļu rūkoša kravu apgrozījuma apstākļos, Lauciņš norādīja, ka analīzē pētīts arī projekta ekonomiskā izdevīguma jutīgums pie konkrētiem kravu apgrozījuma apmēriem. Zemākas vērtētais punkts bija 30 miljonu tonnu gadā, un projekts arī pie šāda apmēra esot ekonomiski dzīvotspējīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pirmajā ceturksnī pieauguši Tallink zaudējumi pārvadājumos starp Rīgu un Stokholmu

LETA, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prāmju operatorkompānija «Tallink Grupp» šā gada pirmajā ceturksnī pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju strādājusi ar 1,8 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 12,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina kompānijas publicētais pārskats.

Kopumā «Tallink» grupa pirmajā ceturksnī strādāja ar 19,6 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 3,7% mazāk nekā pirms gada. Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) šajā periodā samazinājās par 20,3% - līdz 4,2 miljoniem eiro.

Savukārt «Tallink» konsolidētais apgrozījums 2018.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 3,9%, veidojot 184,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī grupa pārvadāja kopumā 1 930 449 pasažierus, kas ir par 0,5% mazāk nekā pērn janvārī-martā. Savukārt pārvadāto kravu apmērs pieauga par 8,2% - līdz 90 687 kravas vienībām.

Pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju «Tallink» ieņēmumi pieauga par 24% un bija 13,1 miljons eiro. Šajā maršrutā janvārī-martā «Tallink» pārvadāja 155 000 pasažieru un 4000 kravas vienību, kas bija attiecīgi par 16,8% un par 62,6% vairāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas kuģniecības kompānija Tallink Grupa aizvadītajā mēnesī pārvadājusi tās visu laiku lielāko pasažieru skaitu maijā. Grupa 2019. gada maijā ir pārvadājusi kopumā 853 309 pasažierus, kas ir par 0,1% vairāk nekā 2018. gada maijā.

2019. gada maijā grupa ir arī pārvadājusi tās visu laiku lielāko pasažieru skaitu maijā maršrutā starp Latviju – Zviedriju, respektīvi, 76 101 pasažierus, kas ir par 7,6% vairāk nekā tajā pašā periodā aizvadītajā gadā, un sasniegusi augstāko pārvadāto pasažieru skaitu maijā pēdējo 13 gadu laikā maršrutos starp Somiju – Zviedriju, kopumā pārvadājot 230 510 pasažierus, kas ir par 2,2% vairāk, salīdzinot ar 2018. gada maiju.

2019. gada maijā ir pieaudzis arī pārvadāto kravas vienību skaits Latvijas – Zviedrijas un Somijas – Zviedrijas maršrutos ar 1471 pārvadātām kravas vienībām Latvijas – Zviedrijas maršrutā, kas ir pieaugums par 7,8% salīdzinājumā ar 2018. gada maiju, un 7 116 kravas vienības ir pārvadātas Somijas – Zviedrijas maršrutos, kas ir pieaugums par 4% salīdzinājumā ar 2018. gada maiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz vadība lūgusi izvērtēt satiksmes ministra darbību privātu uzņēmumu interesēs

Db.lv, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un valdes loceklis Aivars Strakšas nosūtījuši iesniegumu tiesībsargājošajām iestādēm ar lūgumu izvērtēt LR satiksmes ministra Tāļa Linkaita iespējamu darbošanos privātu nozares uzņēmumu interesēs, vienlaikus mēģinot panākt LDz vērtības kritumu un tā privatizāciju.

Vēstule nosūtīta LR Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Saeimas Nacionālās drošības komisijai, kā arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un Valsts kancelejai.

Izvērtējot pieejamo informāciju un ministra līdzšinējo rīcību, LDz vadības ieskatā, notiek apzināta uzņēmuma vērtības mazināšana ar nolūku panākt tā privatizāciju. Vienlaikus tiesībsargājošo iestāžu uzmanība tiek vērsta uz sistemātisku Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) noteikto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīniju neievērošanu, kas izpaužas kā LDz padomes ietekmēšana un nerēķināšanās ar to, pieņemot lēmumus un neiesaistot to saziņā ar LDz vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas dzelzceļš kravu pārvadājumu tarifa samazināšanas meklējumos

Roberts Škapars - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts budžetam ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus jeb astoto daļu no visa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 tūkstošiem cilvēku Latvijā. Nozīmīga nozares sastāvdaļa ir dzelzceļa transports.

Pēdējos gados ir vērojams dzelzceļa kravu pārvadājumu kritums, kam ir tendence kristies arī šogad. Dzelzceļa pārvadājumi pērn samazinājās par 15%, bet četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 23%.

Dzelzceļa pārvadājumi galvenokārt ir atkarīgi no tranzītkravām no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm, kas izmanto Latvijas ostas savu energomateriālu un izejvielu eksportam, kā arī produkcijas importam no Eiropas Savienības. Strauji samazinās kravu apjomi no Krievijas, kas veic ievērojamas investīcijas ostu infrastruktūras attīstībā, lai maksimāli novirzītu kravas uz savām ostām.

Svarīgi ir palielināt kravu apjomus no Baltkrievijas, kurā Ķīna izveidojusi nozīmīgu loģistikas centru savām kravām. Pašreiz daudz veiksmīgāka šo kravu transportēšanā pa dzelzceļu ir Lietuva, kurā kravas uz galamērķiem tiek virzītas caur Klaipēdas ostu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa paplašināšanas ietvaros uzsākot regulāro kravu reisu programmu uz Baltijas reģionu, 1.jūlijā starptautiskajā lidostā Rīga nosēdās pirmais Turcijas nacionālās aviokompānijas Turkish Airlines kravu pārvadājumu izpildītāja Turkish Cargo gaisa kuģis, informē VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Aviokompānijas Turkish Cargo jaunais kravu reiss ir pirmā regulārā aviokravu pārvadājumu programma Baltijas reģionā. Lidojumi uz Rīgu tiks izpildīti divas reizes nedēļā ar gaisa kuģi Airbus330-200F, kas spēj pārvadāt līdz pat 68 tonnām kravas. Regulārie kravas reisi papildinās Turkish Airlines regulāros pasažieru pārvadājumus starp Stambulu un Rīgu, kas notiek jau kopš 2006.gada.

Aviokompānijas reģionālais kravu pārvadājumu menedžeris Efe Ozlers (Efe Ozler) atzīmē, ka Turkish Cargo mērķis ir nodrošināt savienojumus uz Tālajiem Austrumiem, Āfriku, Tuvajiem Austrumiem un Uzbekistānu, Kazahstānu, Kirgizstānu un Turkmenistānu kravām no Baltijas reģiona.

Komentāri

Pievienot komentāru