Finanses

Pētījums: augsts aplokšņu algu risks ir šķirtiem vīriešiem

Lelde Petrāne, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Vislielākais risks aplokšņu algu saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību.

Augsts risks aplokšņu algu saņemšanai ir arī cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, jo algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus tas var būt ierobežojums pabalstu saņemšanai, secināts biedrības "Business Against Shadow Economy" pētījumā "Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā".

"Parādi nenoliedzami ir paša cilvēka atbildība, un ir jāpastiprina instrumenti cīņai pret ļaunprātīgiem parādu nemaksātājiem, tomēr parādu piedziņas jomā jāņem vērā konkrētā cilvēka situācija, lai neiedzītu viņu parādu slazdā, kur vienīgā izeja ir alga aploksnē. Šobrīd valsts ir ieviesusi stingrākas prasības kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšanai, kas ir apsveicami. Taču kreditēšana nav vienīgais veids, kā iedzīvotājiem var izveidoties parādi. Vairāk nekā 70 000 iedzīvotāju ir nodokļu parādi, vairāk nekā 40 000 – parādi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, nemaz nerunājot par administratīvajiem un kriminālajiem sodiem, parādiem par komunikāciju pakalpojumiem, autostāvvietām u. c.

Ja pašlaik valsts noteiktā summa, no kuras nevar veikt piedziņu, ir 430 eiro mēnesī (uzturlīdzekļu piedziņas gadījumā – 215 eiro) un nabadzības riska slieksnis 2017. gadā bija 367 eiro, tiek radīta ļoti liela motivācija parādniekam iziet no legālās aprites. Arī tiesu izpildītāju aptaujas dati parādīja, ka vidēji 47% parādnieku, pret kuriem sākta piedziņa, slēpj savus ienākumus, to skaitā 28% būtiski samazinās alga, 36% samazinās ienākumi bankas kontā," skaidro viens no pētījuma autoriem Juris Stinka.

Tā kā apkopotie dati liecina, ka efektīvākā metode parādu atgūšanai ir kvalitatīva komunikācija ar parādnieku un savstarpēja vienošanās par parāda atmaksas grafiku, pētījuma autori rosina izvērtēt, vai nav jāpārskata atsevišķi normatīvie akti, kas sniegtu iespēju parādu iekasētājiem no valsts puses brīvāk novērtēt konkrētā parādnieka iespējas un vienoties par garāku periodu parāda nomaksai.

"Ārpustiesas piedzinēji ar parādnieku var vienoties par brīvprātīgu parādu atmaksu līdz pat divdesmit gadiem, taču Valsts ieņēmumu dienests – lielākoties līdz trim gadiem. Līdz ar to uzskatām, ka ir jāpilnveido normatīvie akti, kas iestādēm bez īpaša apgrūtinājuma un izmaksām sniegtu iespēju jebkurā parāda iekasēšanas stadijā, arī tad, ja lieta nodota zvērināto tiesu izpildītājam, vienoties ar parādnieku par reālu parāda atmaksas grafiku," rosina pētījuma autore Ināra Pētersone.

Uzturlīdzekļu garantijas fonda dati liecina, ka no 41 tūkstoša parādnieku strādā tikai nepilni 9 tūkstoši, no kuriem 46% saņem algu, kas mazāka par 430 eiro. Lai parādniekus atgrieztu legālajā darba tirgū, ir jārada iespēja legāli strādāt un ļaut vienoties ar kreditoru par parāda saprātīgu atmaksas grafiku, atstājot parādnieka rīcībā vismaz tik daudz līdzekļu, kas ļauj apmierināt elementāras vajadzības, norāda pētījuma autori.

"Ir jāpārskata summa, no kuras nevar veikt piedziņu uzturlīdzekļu parādniekam, pretējā gadījumā tas turpinās stimulēt nelegālo darbu un aplokšņu algas darbspējīgu cilvēku vidū. Liela daļa no šiem cilvēkiem strādā nelegāli, nemaksā nodokļus, bet izmanto to pašu infrastruktūru, ko tie, kuri maksā nodokļus, turklāt no šiem nodokļiem tiek maksāti arī uzturlīdzekļi nodokļu nemaksātāju bērniem. Apstākļos, kad darba devējiem trūkst darba roku, nedrīkst būt atrunas, ka nevar atrast darbu. Lai no šī bezdibeņa izrautos, valstij jābūt atbildīgai un jādod iespēja tiem cilvēkiem, kuri vēlas no tā izrauties, to arī darīt. Iespējams, ka valstij jāvērtē, vai nav nepieciešams ieviest mehānismu, kad pie noteiktiem nosacījumiem, piemēram, parādniekam, kurš sabiedrībai parādā par nesamaksātiem nodokļiem, nesamaksātiem uzturlīdzekļiem bērniem, veicot noteikta apjoma sabiedrisko darbu, daļa no parāda tiek "atprečota"," norāda I. Pētersone.

Vienlaikus pētījuma autori norāda, ka nepieciešams lielāks, mērķtiecīgāks valsts un pašvaldības atbalsts, maznodrošinātiem iedzīvotājiem nonākot kritiskā situācijā, piemēram, neatliekamu veselības problēmu risināšana, dzīvesvietas zaudēšana, nepieciešams izvērtēt, vai nav jāievieš bezprocentu sociālie aizdevumi. Turklāt nepieciešams pilnveidot jau izveidotajos dažādajos valsts, pašvaldību, komersantu reģistros uzkrātās informācijas apmaiņu, efektīvāku tālāku datu izmantošanu, kas palīdzēs objektīvāk novērtēt fizisko personu parādu apjomu, struktūru, paradumus, izstrādāt un likumdevējam piedāvāt efektīvākas metodes precīzāk mērķētām iedzīvotāju grupām parādu atgūšanai.

Pētījums "Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā" veikts laika periodā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 11. oktobrim, to veica biedrības "BASE" eksperti Juris Stinka un Ināra Pētersone.

"BASE" ir nevalstiska biedrība, kas apvieno valsts pārvaldes, uzņēmēju un akadēmiskos ekspertus ar mērķi veidot kvalitatīvu un konstruktīvu piedāvājumu ēnu ekonomikas problēmas risināšanai valstī. Par biedrības mērķiem noteikta ilgtspējīga valsts tautsaimniecības izaugsme un godīgas, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides veidošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā maija sākumā sasniedza 954,5 miljonus eiro

LETA, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 954,542 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp visstraujāk audzis sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu apmērs.

Parādi valsts pamatbudžetam šogad maija sākumā bija 507,547 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 8,1% salīdzinājumā ar aprīļa sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 276,712 miljonus eiro, kas ir par 1,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 170,283 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,1% vairāk.

Vienlaikus atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.maijā bija 58,3% no kopējās parādu summas jeb 556,743 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2020.gada 1.maijā bija atzīti parādi 291 340 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,014 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp visstraujāk turpinājis pieaugt sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda apmērs. Parādi valsts pamatbudžetam šogad jūlija sākumā bija 524,012 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,8% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 291,51 miljonu eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 198,726 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7% vairāk.

Vienlaikus aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.jūlijā veidoja 53,9% no kopējās parādu summas jeb 547,006 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2020.gada 1.jūlijā bija atzīti parādi 250 240 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā augusta sākumā veidoja 1,001 miljardu eiro

LETA, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad augusta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,0001 miljarda eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam šogad augusta sākumā bija 509,008 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,9% salīdzinājumā ar jūlija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 293,684 miljonus eiro, kas ir par 0,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 198,229 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% mazāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.augustā veidoja 52,9% no kopējās parādu summas jeb 529,269 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.augustā bija atzīti parādi 256 230 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 994,164 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam šogad septembra sākumā bija 497,345 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,3% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 294,322 miljonus eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 202,497 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,1% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.septembrī veidoja 52,5% no kopējās parādu summas jeb 521,996 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 285 500 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 916,964 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 497,398 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir samazinājums par 3,6% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, 279,892 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir pieaugums par 1%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 139,675 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% vairāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūlijā bija 59,2% no kopējās parādu summas jeb 542,545 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.jūlijā bija atzīti parādi 248,6 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kopējie nodokļu parādi Latvijā novembra sākumā - 885,9 miljoni eiro

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 885,946 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 481,144 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir samazinājums par 1% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, 273,764 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 0,2%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 131,039 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.novembrī bija 61,5% no kopējās parādu summas jeb 544,6 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.novembrī bija atzīti parādi 259,8 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 932,305 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 516,115 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir pieaugums par 0,5% salīdzinājumā ar maija sākumu, 277,195 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 1,7%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 138,994 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,7% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā bija 59,4% no kopējās parādu summas jeb 554,133 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.jūnijā bija atzīti parādi 237,9 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem jau no 2021. gada varētu būt iespēja atbrīvoties no parādsaistībām 2000 līdz 5000 eiro apjomā, bet vajadzēs apgūt finanšu pratību un pildīt saistības, citādāk parādi atjaunosies.

To paredz Tieslietu ministrijas izstrādātā un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā septiņu likumprojektu pakete – Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, Notariāta likumā, likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms pieteikuma izskatīšanas fiziskai personai būs pienākums apgūt finanšu pratības kursus. Sūdzību par zvērināta notāra rīcību vai pieņemto lēmumu skatīs tiesa.

DB aptaujātajiem ir daudz jautājumu, un gaidāmas diskusijas. Mazo parādu kreditoriem ir jautājumi par to, kāpēc uz viņu rēķina būtu jānoraksta kādi parādi, un arī, kā šāda atbrīvošana no parādiem ietekmēs šos cilvēkus un vai šis pasākums neizvērtīsies par stimulatoru jaunu parādu radīšanai. Ir jautājumi par to, kādiem parādniekiem varētu tikt dota iespēja atbrīvoties no parādiem. Piemēram, vai tas attieksies uz studentu, kurš saņēmis studiju kredītu, vai situāciju, kad cilvēks aizņēmies no citas fiziskas personas 2000 eiro un nevēlas (nespēj) atmaksāt parādu. Vai tas ir domāts sabiedrības daļai, kuri ir tā dēvēto ātro kredītu ņēmēji? Valda uzskats, ka šādi var veicināt tiesisko nihilismu – nepildīt uzņemtās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds tuvojas 600 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī globālo saistību apmērs pirmo reizi vēsturē pārsoļojis pāri apaļajai 250 triljonu ASV dolāru atzīmei, liecina Starptautiskā Finanšu institūta (Institute of International Finance jeb IIF) dati.

Vairāk nekā par 60% no jauna parāda pieauguma iepriekšējo 12 mēnešu laikā (līdz jūlijam) bijusi atbildīga aizņemšanās ASV un Ķīnā. Pagaidām nav vērojamas pazīmes, ka parāda pieaugums varētu bremzēties. Tiek lēsts, ka šā gada beigās pasaules kopējais parāds pārsniegs 255 triljonus ASV dolārus, kas būtu aptuveni trīs reizes vairāk nekā globālās tautsaimniecības apmērs (savukārt uz vienu planētas iedzīvotāju tie ir aptuveni 32,5 tūkst. ASV dolāru) jeb ap 320% no tās IKP. 2000. gadā tie bija 170% no IKP.

IIF arī brīdinājis, ka pēdējā laikā vairākas attīstības reģiona valstis centīgi aizņēmušās ārvalstu valūtās, kas tām var radīt zināmus izaicinājumus nākotnē, ja to ekonomikas sabremzēsies straujāk. Uz pārējo fona šajā ziņā tika izcelta Turcija, Meksika un Čīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Katrs jauns valdnieks ar savu parādu atlaišanas programmu

Jānis Šķupelis, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta vēlēšanas gaidāmas vien nākamā gada novembrī. Tas gan nav traucējis šī amata kandidātiem jau kādu laiku piekopt aktīvu "vairākumsolīšanu". Var spriest par Trampa ēras populismu, lai gan izskatās, ka arī citi ASV vadītāja krēsla kārotāji, lai gūtu popularitāti, gatavi apsolīt ļoti, ļoti daudz.

Pēdējā laikā finanšu tirgus dalībnieki lielu uzmanību pievērsuši augušajai iespējamībai, ka sacensībai ar Trampu tiks izvirzīta ASV senatore Elizabete Vorena. Tas paspējis pamatīgi sašķobīt, piemēram, ASV naftas un veselības aprūpes industrijas vērtspapīru cenu. Viņa izteikusies, ka noteiks būtiskus aizliegumus ASV naftas ieguves tehnoloģijām (iespējams, pat aizliegs). Tāpat kreisā spārna ASV Demokrāti vēl runā par radikālām ASV veselības apdrošināšanas sistēmas pārmaiņām (stopkrāna noraušanu privātajai veselības apdrošināšanas industrijai). Vorena tāpat iecerējusi palielināt banku regulēšanu, mazināt ASV tēriņus aizsardzībai un īstenot dažādas «vienlīdzības» programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam kādā brīdī būs jūtama negatīva ietekme.

Piemēram, Pasaules Banka nupat ziņojusi, ka iepriekšējo 50 gadu laikā bijuši četri lieli parādu akumulācijas viļņi. Jaunākais no tiem sācies 2010. gadā, un turklāt esot pats "lielākais, ātrākais un visplašākais". Vēsture liecina, ka šādu parādu audzēšanas ar neko labu nebeidzas. "Visi trīs iepriekšēji parādu pieguma viņi gan daudzās attīstītajās, gan attīstības valstīs beidzās ar finanšu krīzi," piebilst iestādes speciālisti.

Pirmais saistību palielināšanās vilnis bijis no 1970. gada līdz 1989. gadam, otrais - no 1990. gada līdz 1989. gadam, trešais - no 2002. gada līdz 2009. gadam. Būtība Pasaules Banka brīdinājusi, ka nākotnē varētu būt gaidāma kāda parādu krīze. Tāpat tā norādījusi, ka vēsturiski zemās procentu likmes var nebūt pietiekami, lai aizturētu vēl vienu ekonomikas un finanšu tirgu sabrukumu.Pasaules banka rēķina, ka 2018. gadā pasaules kopējās saistības palielinājušās līdz 230% no globālā IKP. Sevišķi strauji parādi auguši attīstības valstīs - līdz 170% no to IKP. Tas kopš 2010. gada ir pieaugums par 54 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Restorānu biedrība: Šogad nozare nodokļos samaksās par 16,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn

Žanete Hāka, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sabiedriskās ēdināšanas nozare šogad valsts budžetā katru mēnesi ir iemaksājusi vidēji par 13% vairāk nodokļu nekā pērn, liecina jaunākie Valsts ieņēmuma dienesta (VID) dati.

Tādēļ Latvijas Restorānu biedrība (LRB) prognozē, ka 2019. gadā nozare nodokļos samaksās par 16,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn un 38 miljoniem vairāk nekā 2017. gadā, norāda LRB vadītājs Jānis Jenzis.

Papildus ieņēmumus valsts var novirzīt pazeminātā PVN (12%) restorāniem ieviešanas kompensēšanai.

«Restorānu nozare ir savu solījumu turējusi - notiek strauja nozares pašsakārtošanās. Jau pašlaik nozares samaksāto nodokļu pieaugums kompensē iespējamo PVN ieņēmumu kritumu par aptuveni 25 miljoniem eiro gadā, ieviešot pazemināto PVN 12% apmērā. Tāpēc mēs sagaidām, ka arī politiķi turēs pirms vēlēšanām dotos solījumus un ar darbiem, nevis vārdiem, apliecinās atbalstu nozarei,» uzsver Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bažas par parādu kritisko masu

Jānis Šķupelis, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija pasaulei atstās dažādu mantojumu. Jau tagad ir skaidrs, ka viena no šīm lietām būs milzīgi parādi, jo krīze tiek mīkstināta tieši uz to rēķina.

"Eurostat" dati liecina, ka eirozonas valdībām šā gada pirmajā ceturksnī kopumā parādu nasta – to saistību rādītājs pret IKP – palielinājusies līdz 86,3%. Vēl iepriekšējā ceturksnī tas atradās pie 84,1%. Savukārt gada skatījumā tas pat nedaudz sarucis – par 10 bāzes procentpunktiem.

Jāņem vērā, ka parādu līmenis ir fiksēts pirms pandēmijas rēķinu vētras. Šobrīd ir manāmas daudzas aplēses, ka eirozonas valdību kopējā parāda pret IKP rādītājs būs pārlēcis pāri 100% atzīmei no IKP.

Priekšnosacījumi tam, ka tuvākajā laikā parādu nastu bilde būs vēl interesantāka, ir ļoti pateicīga no vienkārša matemātiska skatupunkta. Valstis savas ekonomikas stimulē galvenokārt uz jaunu parādu rēķina, un runa ir par triljoniem. Strauji sarūk pašas ekonomikas, pret kurām parādi tiek attiecināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Maksātnespējas likumā, kas nosaka fiziskas personas saistību dzēšanas plāna termiņus, visticamāk, tiks pieņemti, pieļaujot nelielus trūkumus.

Lai arī Saeimas Juridiskās komisijas deputāti kvoruma trūkuma dēļ nespēja nobalsot par grozījumu nodošanu Saeimai trešajam lasījumam, ir skaidrs, ka opozīcijas priekšlikumi netiks ņemti vērā un norādes par nepilnībām Maksātnespējas likuma 155. pantā aprakstītajos noteikumos tiks atliktas debatēm uz vēlāku laiku.

Parādnieku paradokss

Priekšlikums izņemt no Maksātnespējas likuma 155. panta 3. daļas otro punktu, kas paredz segt tikai 20% no kopējām saistībām. Iesākumā liekas, kādēļ opozīcija iestājas pret zemāko saistību atmaksas summu, jo pārējās panta sadaļas paredz 50%, 35% un 33% atmaksu no saistībām.

Diskusijas, kā izrādās, par šo lietu jau notikušas 12. Saeimā. Likuma grozījumus uz pēdējo lasījumu Saeimā pieteica deputāts Igors Pimenovs, norādot, ka priekšlikums ir svarīgs, jo attiecas uz fiziskas personas maksātnespējas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 2. aprīlī, valdība apstiprinājusi Finanšu ministrijas sagatavotus Ministru kabineta noteikumus par nomas maksas atbrīvojumu.

Tajos ir paredzēti gadījumi, kādos uzņēmēju ārkārtējās situācijas laikā atbrīvo no nomas maksas, ja telpas uzņēmuma saimnieciskajai darbībai nomātas no publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības.

Ja nomātās telpas noteiktajā periodā vispār neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai Ministru kabinetā pieņemto lēmumu dēļ, piemēro nomas maksas atbrīvojumu. Savukārt citos gadījumos var samazināt nomas maksu līdz 90% no noteiktās, informē Finanšu ministrija.

Tāpat uzņēmumam nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus nomas maksas un citu saistīto maksājumu samaksas kavējuma gadījumā.

Jāņem vērā, ka, lai pretendētu uz nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu, vai kavējuma procentu un līgumsodu atbrīvojumu, uzņēmumam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, t.sk. nevar būt nodokļu parādi virs 1000 eiro un apgrozījums ir krities vismaz par 30%. Lai uzņēmums saņemtu minētos atbalsta pasākumus, ir jāiesniedz iesniegums iznomātājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien izbeidza kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesu un ierosināja maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

«Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 12.novembrī, skaidroja tiesā. Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators Mareks Diks iepriekš norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu. «Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike iepriekš sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike. Viņa piebilda, ka «Dzintars» ražošanu var veikt daudz mazākās telpās vai arī uzbūvēt jaunu, kompaktu ražotni. Tāpat Maike sacīja, ka maksātnespējas process var noslēgties ar sanāciju. «Jebkurā gadījumā «Dzintars» nepazūd, jo zīmols, preču zīmes un visi patenti kā nemateriālais īpašums pieder [kompānijas patiesajam labuma guvējam] Iļjam Gerčikovam,» sacīja Maike.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu īpašnieki sašutuši par liegumu saņemt dīkstāves pabalstu

Māris Ķirsons, Zane Atlāce - Bistere, 02.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo uzņēmumu īpašniekus, kuri vienlaikus ir arī to valdes locekļi un strādājošie, nepatīkami pārsteigusi valdības pozīcija, ka tiem nav tiesību saņemt valsts noteikto dīkstāves pabalstu un aicina šo normu nekavējoties pārskatīt.

Valdības lēmums dīkstāves pabalstu nepiešķirt krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem izsaucis uzņēmēju sašutuma vētru. Sociālajos tīklos ne viens vien uzņēmējs dalās neizpratnē par šādu valsts attieksmi jau tā grūtā brīdī. Piemēram, šefpavārs Ēriks Dreibants ir vīlies, ka šādā ārkārtas situācijā visi krīzes skartie var saņemt dīkstāves pabalstu, izņemot uzņēmuma īpašniekus, kuri diendienā strādā savā uzņēmumā, saņem algu, maksā nodokļus.

"2008. gada krīzē valdība aicināja, lai cilvēki uzsāk uzņēmējdarbību, tā ātrāk atdzīvosies ekonomika, es paklausīju un, ar draugiem ieguldot pēdējo santīmu, atvērām "3 pavāru restorānu," esam radījuši arī citus produktus, ik gadu nodokļos maksājām ap 300 000 eiro, dodam darbu 50 cilvēkiem, nodokļu parāds nav... Esam visiem darbiniekiem samaksājuši algas, norēķinājušies ar lielāko daļu piegādātājiem, kontā 0 + parādi. Pēc krīzes visus valsts parādus vajadzēs nomaksāt mums - uzņēmējiem. Ceru, ka būs motivācija," viņš vēsta sociālajā tīklā "Facebook".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja AS "Dzintars" kreditori ir iesnieguši prasījumus par kopumā 16,961 miljonu eiro, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Pēc kompānijas administratora Jāņa Ozoliņa vēstītā, kreditoru prasījumus maksātnespējas procesā ir iesnieguši un atzīti kreditoru prasījumi par kopējo summu 16 961 040,99 eiro, tostarp nodrošināto kreditoru prasījumi par kopējo summu 4 024 663,21 eiro un nenodrošināto kreditoru prasījumi par kopējo summu 12 936 377,78 eiro.

Vienlaikus administrators informē, ka 2020.gada 5.jūnijā plkst.11 Krišjāņa Valdemāra iela 33A-10A rakstveidā notiks "Dzintara" kreditoru sapulce, kurā tiks lemts par maksātnespējas procesa izdevumu atzīšanu par pamatotiem, kā arī par administratora atlīdzības noteikšanu.

Sapulces dalībnieki aicināti rakstveidā balsot par sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un balsojumu iesniegt vismaz iepriekšējā dienā pirms kreditoru sapulces norises dienas. Ņemot vērā to, ka kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par 100 kreditoriem, administrators aicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz 1% no visu atzīto prasījumu summas, apvienoties un pilnvarot vienu pārstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Latvijas ekonomiku izglābt no pašiznīcināšanās?

Linda Zalāne, speciāli DB, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB intervijā antropologs Andris Šuvajevs nāk klajā ar vairākiem progresīviem ierosinājumiem, kā Latvijas ekonomiku izglābt no pašiznīcināšanās, kas, viņaprāt, ir pavisam reāls scenārijs 10 līdz 30 gadu perspektīvā, ja nelabvēlīgām tendencēm, kas galvenokārt saistītas ar sociālo jomu, netiks rasts kardināls, bet dziedējošs risinājums.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir skaudrās migrācijas un emigrācijas cēlonis Latvijā, it īpaši reģionos? Kā problēmu risināt, un vai vispār ir iespējams apturēt cilvēku pārvietošanās vilni?

Ja cilvēki vēlas palikt laukos, tad ir jānodrošina apstākļi, lai to viņi var darīt – viņiem ir pieeja izglītības sistēmai, veselības aprūpei un darbiem, kas ir relatīvi labi atmaksāti. Trīs vienkāršas lietas, bet tas ir lielākais izaicinājums - pārliecināt Rīgas eliti, ka tam tā vajadzētu būt, jo bieži vien tā atbilde skan: ja cilvēki vēlas braukt prom no laukiem vai valsts, tad lai brauc. Tā ir viņu brīva izvēle. No valstiskās perspektīvas tas nav ilgtspējīgi, un jādomā, kā noturēt iedzīvotājus tur, kur viņi jau ilgstoši dzīvo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

LETA, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru