Pēdējos gados līdzekļu apmērs, par kuru iesaldēšanu lemj Finanšu izlūkošanas dienests (FID), samazinās un šogad varētu veidot nedaudz vairāk kā vienu miljonu eiro, intervijā pauda FID priekšnieks Toms Platacis.

Ja Latvijā nemainīsies finanšu sektora dalībnieku skaits vai to darbības modeļi, iesaldēto līdzekļu apmēri turpmāk noteikti vairs nebūs tādi, kādi bija iepriekš, atzina Platacis, piebilstot, ka līdz šim visvairāk līdzekļi tika iesaldēts 2022. gadā.

"Ļoti būtisks faktors, kas, rodoties aizdomām, tiek vērtēts līdzekļu iesaldēšanas gadījumos, ir steidzamības elements. Iepriekš šo steidzamību radīja darbs ar likvidējamajām kredītiestādēm, kas naudas atmazgāšanas shēmās bija kontaktpunkts Latvijā. Ja līdzekļi netiktu iesaldēti, ļoti iespējams tie nekavējoties tiktu pārskaitīti uz trešajām valstīm, kur tiem nevarētu tikt klāt ne iespējamie cietušie, ne valsts iestādes. Šobrīd darbs ar likvidējamajām kredītiestādēm no FID puses praktiski ir pabeigts un līdz ar to fokuss ir uz vietējo noziedzību, kur steidzamības elements parādās reti," stāstīja Platacis.

Ziņojumu skaits, ko Finanšu izlūkošanas dienests (FID) saņem pēdējos gados, ir salīdzinoši nemainīgs, bet ziņojumu skaitā, kas ir saistīti ar iespējamiem sankciju pārkāpumiem, šogad ir gaidāms rekords, intervijā prognozēja FID priekšnieks Toms Platacis.

Viņš stāstīja, ka kopumā ziņojumu skaits, ko FID saņem par aizdomīgiem darījumiem, svārstās no aptuveni 5000 līdz 6500 gadā. Savukārt par sankciju pārkāpumiem ziņojumu skaits pieaug katru gadu un šogad deviņos mēnešos ir jau vairāk nekā 500 ziņojumu.

"Līdz gada beigām noteikti būs vairāk nekā 600 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem tieši sankciju kontekstā. Tie ir vairāk nekā 10% no kopējā ziņojumu skaita par aizdomīgiem darījumiem, un tas ir liels īpatsvars," sacīja Platacis.

Viņš stāstīja, ka vairāk nekā puse ir ziņojumu par kontiem kredītiestādēs, kuras ir pakļautas sankcijām, pamatā Krievijas kredītiestādēs, 25% ziņojumu ir par pakalpojumu, kas ir aizliegti, sniegšanu Krievijas uzņēmumiem, bet 15% ziņojumu ir par sankcijām pakļautu preču eksportu uz Krieviju, Baltkrieviju vai trešajām valstīm. Turklāt lielākoties runa ir nevis par Latvijas precēm, kuras tiek eksportētas, bet gan par preču reeksportu caur Latviju un tās sauszemes robežu.

Noziedzība pret vidi vairs nav tikai nišas problēma - tā ir globāla krīze, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) organizētajā starptautiskajā konferencē par noziegumiem pret vidi un naudas atmazgāšanu norādījis FID priekšnieks Toms Platacis.

Konferencē pulcējās nozares eksperti un viedokļu līderi, lai dalītos praktiskās zināšanās un aktualizētu tēmas nozīmību starptautiskā mērogā.

Platacis norādījis, ka nelikumīga mežizstrāde, atkritumu apsaimniekošana, savvaļas dzīvnieku, augu tirdzniecība un citi vides pārkāpumi nav tikai noziegumi pret vidi - tie ir nopietni finanšu noziegumi.

Šo noziegumu rezultātā tiek iegūti līdzekļi, kas veicina korupciju, organizēto noziedzību un naudas atmazgāšanu starptautiskā mērogā. FID ieskatā, ir jāpievērš uzmanība noziedzībai iekšzemē, noziedzībai, kas kaitē ne tikai ekonomikai, bet arī videi, sabiedrībai un nākotnei.

Konferences galvenās atziņas ir tādas, ka nepieciešams veicināt, aktualizēt izpratni par noziegumiem pret vidi un to kaitējumu. Vienlaikus nepieciešams stiprināt saziņu un publiskā-privātā sektora partnerību, lai likvidētu starptautiskos noziedzīgos tīklus un nodrošinātu, ka finanšu sektors spēj atpazīt un ziņot par trauksmes signāliem, kas saistīti ar noziegumiem pret vidi.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) prognozes attiecībā uz Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" novērtējumu ir pozitīvas, un tas sabiedrībai, visticamāk, būs zināms šī gada izskaņā, FID janvāra informatīvajā izdevumā norādījis FID priekšnieks Toms Platacis.

Viņš norādījis, ka aizvadītais gads FID ir bijis jaunu izaicinājumu gads. Papildus FID pamata darbam finanšu izlūkošanas jomā pērn iezīmējās divas svarīgas prioritātes: sankciju izpildes funkcijas centralizēšana FID paspārnē un "Moneyval" sestās kārtas novērtējums.

"Moneyval" novērtēšanas process arī noritot, kā plānots. Pavisam nesen noslēgusies "Moneyval" novērtēšanas komandas klātienes vizīte, kuras norisē FID sniedzis būtisku ieguldījumu un atbalstu. Lai gan novērtēšanas process ir gan tehniski, gan saturiski sarežģīts, viss norisinājies pēc plāna, bez būtiskas aizķeršanās.

FID prognozes attiecībā uz "Moneyval" novērtējumu šobrīd ir pozitīvas. Tieši apzinoties pēdējo gadu laikā paveikto, Latvija arī pieteicās kā pirmā valsts, kas tiks vērtēta sestajā kārtā. "Moneyval" novērtējums sabiedrībai, visticamāk, būs zināms šī gada izskaņā. "Moneyval" ekspertu komandas secinājumi gan tiks prezentēti agrāk, proti, kopējā Finanšu darījumu darba grupas/"Moneyval" plenārsēdē jūnijā Strasbūrā.

Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" jaunākais Latvijas novērtējums tiks publiskots šogad 9. decembrī, teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieks Toms Platacis.

Viņš atteicās izpaust, kāds novērtējums varētu būt, bet iepriekš jau ir izskanējis, ka prognozes par novērtējumu ir pozitīvas.

Jau vēstīts, ka "Moneyval" un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) kopējā plenārsēde, kurā Latvija kā pirmā novērtēta pēc jaunās, pārskatītās FATF metodoloģijas, notika jūnija vidū un kopš tā laika vēl tika veikti kvalitātes kontroles un saskaņošanas posmi.

Ziņojumā tiks sniegs detalizēts novērtējums Latvija atbilstībai starptautiskajiem standartiem un tam, cik efektīvi valstī darbojas sistēma naudas atmazgāšanas novēršanai. "Moneyval" novērtējuma rezultāti ir būtisks rādītājs Latvijas starptautiskajai reputācijai un turpmākajai sadarbībai finanšu jomā.