Pirms kāda laika plašsaziņas līdzekļos varēja iepazīties ar informāciju, ka Valsts darba inspekcija (VDI) piemērojusi LVL 4 000 latu naudas sodu kāda populāra mūzikas festivāla rīkotājiem – SIA un biedrībai – par vairāk kā pusotra simta personu nereģistrētu nodarbināšanu. Festivāla rīkotāju un VDI domas atšķiras jautājumā par to, vai šo personu darbs varētu tikt uzskatīts par brīvprātīgo darbu. Brīvprātīgos piesaistījusi biedrība, kas brīvprātīgo darbu tā kā izmantot varētu, bet šīs personas esot izrīkojusi un no šī darba labumu guvusi SIA.

Šis atgadījums atkal ir aktualizējis jautājumu, kur beidzas brīvprātīga izpalīdzēšana un sākas „brīvprātīgais” darbs, kura mērķis ir izvairīties no darba samaksas un nodokļu maksāšanas, un kā tas viss valsts līmenī tiek regulēts.

Pašlaik spēkā esošie likumi runā tikai par brīvprātīgo darbu biedrībās un nodibinājumos (Biedrību un nodibinājumu likums) un jauniešu brīvprātīgo darbu, kuru arī var organizēt biedrības un nodibinājumi, kā arī valsts un pašvaldības iestādes (Jaunatnes likums). Līguma slēgšana par brīvprātīgā darba veikšanu nav obligāta.

Brīvprātīgo darbs Biedrību un nodibinājumu likumā definēts kā bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic fiziskā persona, nestājoties darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsts uz biedrības vai nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu. Savukārt jauniešu (t.i., personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem) brīvprātīgajam darbam jābūt orientētam uz sabiedriskā labuma darbību, tam jāveicina jauniešu zināšanu, prasmju un visādu citādu labu lietu attīstību.

Kopumā visās ES valstīs aptuveni 6,6% iedzīvotāji nav šo valstu pilsoņi. Savukārt Latvijā 2011. gadā ārvalstu pilsoņi veidoja 17% no kopējā iedzīvotāju skaita, mūs pārspējot vien Kiprai un Luksemburgai, liecina Eurostat 2011. gada apkopotie dati.

12,8 miljoni Eiropas Savienības (ES) pilsoņu 2011. gadā dzīvoja kādā citā ES valstī, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati. Tāpat pēc pērnā gada statistikas datiem ES dzīvoja 20,5 miljoni ne ES pilsoņu, kas veidoja 4,1% no kopējā ES iedzīvotāju skaita.

Latvija ir viena no līderēm ārvvalstu pilsoņu skaita īpatsvarā pret visu iedzīvotāju skaitu. Latviju apsteidz vien Luksemburga, kur dzīvo 43% ārvalstu pilsoņu un Kipra – 20% ārvalstu pilsoņu. Tūdaļ aiz Latvijas seko Igaunija (16%). Mazāk kā 2% ārvalstu pilsoņu dzīvo tādās ES valstīs kā Polija, Lietuva, Bulgārija un Slovākija, savukārt skaitliski lielākais apjoms ārvalstu pilsoņu ir Vācijā (7,2 milj.), Spānijā (5,7 milj.), Itālijā (4,6 milj.), Lielbritānijā (4,5 milj.) un Francijā (3,8 milj.), lai arī šajās valstīs ārvalstu pilsoņu īpatsvars nav lielākais ES.

Pētījumu kompāniju TNS sadarbībā ar Eiropas Komisiju veikusi Flash Eirobarometra pētījumu, kurā noskaidrota ES dalībvalstu pilsoņu attieksme pret lietotu preču iegādi. Lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka iegādātos lietotas grāmatas, kompaktdiskus (CD), DVD un videospēles (72%). Līdzīgi vairāk nekā puse eiropiešu iegādātos lietotas mēbeles (55%).

Lietotu grāmatu, kompaktdisku, DVD un videospēļu iegādi salīdzinoši visbiežāk apsvērtu Zviedrijas un Apvienotās Karalistes (81%), kā arī Somijas (79%) un Vācijas (78%) pilsoņi. Tomēr būtiski, ka šī ir biežāk norādītā atbilde visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, izņemot Igauniju, kuras pilsoņi salīdzinoši biežāk apsvērtu tekstilizstrādājumu iegādi: šādu atbildi norādījuši 63% Igaunijas pilsoņu, kamēr lietotas grāmatas, kompaktdiskus, DVD un videospēles apsvērtu iegādāties 53% igauņu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce komentē - interesanti, ka salīdzinoši biežāk lietotu preču iegādi apsver vidēji gados jaunāki eiropieši, kamēr sievietes salīdzinoši biežāk norādījušas, ka iegādātos tekstilizstrādājumus (apģērbu, gultasveļu, aizkarus u.tml.).

Invaliditāte (82%), čigānu izcelsme (73%) un vecums virs 50 gadiem (72%) Latvijas sabiedrībā līdzīgi kā Eiropā visbiežāk tiek vērtēti kā trūkumi (traucēklis). Šādus rezultātus sniedz Eirobarometra pētījums, kuru veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social (Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia).

Salīdzinot ar Eiropas Savienību, Latvijā retāk kā trūkumu (traucēkli) vērtē citu etnisko izcelsmi (30%), piederību citai reliģijai (16%) un piederību sieviešu dzimumam (14%). Latvijā homoseksuālismu salīdzinoši retāk uzskata par traucēkli nekā tas ir vidēji Eiropas Savienībā – attiecīgi 42% un 54%.

Domājot par to, kuras grupas biežāk cieš diskriminācijas dēļ, lielākā daļa Latvijas pilsoņu uzskata, ka Latvijā daudz biežāk izplatīta ir diskriminācija vecuma (55%) un invaliditātes (51%) dēļ.

Izņemot rādītāju par diskrimināciju invaliditātes dēļ, Latvijas pilsoņu vērtējums par diskrimināciju valstī ievērojami atšķiras no vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Latvijas iedzīvotāji izjūt mazāku diskrimināciju nekā vidēji Eiropas Savienībā tādās jomās, kā etniskā izcelsme (29%), reliģiskā piederība (10%), dzimums (21%) un seksuālā orientācija (32%). Savukārt salīdzinoši lielāka daļa Latvijas pilsoņu uzskata, ka diskriminācija vecuma dēļ valstī ir plaši izplatīta (55%), kas ir par 9 procentu punktiem vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Tikai 16% Latvijas pilsoņu uzskata, ka lietas Latvijā pašreiz virzās pareizā virzienā, 61% Latvijas pilsoņu uzskata, ka Latvijā lietas virzās nepareizā virzienā, savukārt piektā daļa (19%) pilsoņu nepiekrīt ne vienam, ne otram variantam.

To atklāj Eirobarometra pētījums, kuru tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2011.gada pavasarī.

4% aptaujāto nav konkrēta viedokļa jautājumā par lietu virzību Latvijā.

Savukārt Latvijas pilsoņi ir ievērojami pārliecinātāki par pareizu lietu virzību Eiropas Savienībā – 40% Latvijas pilsoņu uzskata, ka Eiropas Savienībā lietas virzās pareizā virzienā. Piektā daļa (22%) uzskata, ka lietas virzās nepareizā virzienā, tikpat daudz (23%) nepiekrīt ne vienam, ne otram viedoklim. 15% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kopumā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi ievērojami biežāk nekā Latvijas pilsoņi pārliecināti par lietu pareizu virzību savā valstī – attiecīgi 28% uzskata, ka valstī lietas virzās pareizā virzienā, savukārt 51% ES valstu pilsoņu uzskata, ka lietas valstī virzās nepareizā virzienā.

Lielākā daļa Latvijas pilsoņu ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi. 8% pilsoņu ir ļoti apmierināti, savukārt 52% pilsoņu ir diezgan apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

To atklāj Eirobarometra pētījums, kuru tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2011.gada pavasarī.

Tomēr salīdzinoši liela daļa Latvijas pilsoņu atzīst, ka nav apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi kopumā – 30% pilsoņu ir ne visai apmierināti, desmitā daļa (10%) Latvijas pilsoņu ir ļoti neapmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

Kā norāda TNS Latvia sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Dace Zolberga, kopumā visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi ir ievērojami apmierinātāki ar savu pašreizējo dzīvi – absolūtais vairākums (79%) Eiropas Savienības valstu pilsoņi ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi un tikai 21% pilsoņu kopumā nav apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

Latvijas Pirmā partija un Latvijas ceļš (LPP/LC) apvienības Saeimas frakcijas deputāti un ministri ierosina koalīcijā lemt par izmaiņām likumos, kas atļautu piešķirt dubultpilsonību ārvalstīs dzimušo vai laulībā ar citas valsts pilsoni dzimušo Latvijas pilsoņu bērniem, kas dotu iespēju Latvijas pilsoņu bērniem tiesības atgriezties Latvijā, ziņo LPP/LC preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Pagājušajā nedēļā Latvijas sabiedrība ir saņēmusi vairākas satraucošas ziņas, kurās atklājies vecāku – Latvijas pilsoņu – un viņu ārvalstīs dzimušo vai laulībā ar citas valsts pilsoni dzimušo bērnu beztiesiskums.

"Pēc šķiršanās no vīra, Inga Gruse kopā ar bērnu – Vācijas pilsoni – vēlas atgriezties Latvijā, Liepājā. Vācijas tiesa nosaka liegumu mātei ar bērnu pārcelties uz dzīvi citā valstī, tātad arī atgriezties Latvijā."

"Īrijā nogalināta Latvijas pilsone Baiba Saulīte. Īrijas tiesa nolemj, ka viņas bērnu – Īrijas pilsoņu – aizbildnis būs viņas bijušā vīra Hasana Hasana, iespējamā sievas slepkavas, māsa, tikai tāpēc, ka dzīvo Īrijā."

LPP/LC uzskata, ka ir nepieciešams mainīt līdzšinējo savu pilsoņu aizstāvību un turpmāk pieteikt Latvijas pilsoņu interešu ievērošanu tik pat kategoriski, kā to pēdējā laikā nodemonstrējušas citas valstis, sevišķi, ja tas skar bērnu tiesības augt ar vienu no saviem vecākiem Latvijā.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka Pilsoņu diena jāsvin datumā, kas vienotu visus Latvijas pilsoņus. Tādēļ nav pieņemams īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Oskara Kastēna izteiktais priekšlikums Pilsoņu dienu atzīmēt 3. augustā. G.Bērziņš uzskata, ka šādi priekšlikumi sabiedrības saskaņu Latvijā nevis veicina, bet ir sabiedrību šķeļoši.

O.Kastēns ir rosinājis Pilsoņu dienu atzīmēt 3. augustā, jo šajā dienā 1995. gadā Ministru kabinetā tika apstiprināts rīkojums par Latvijas pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā pirmajiem 103 pilsonības pretendentiem. Tomēr šis datums ir nozīmīgs tikai tiem Latvijas pilsoņiem, kuri pilsonību ieguvuši naturalizācijas kārtībā.

"Pilsoņu dienai jābūt visu Latvijas pilsoņu svētkiem, tādēļ tā būtu jāsvin datumā, kas nozīmīgs visiem Latvijas pilsoņiem, nevis tikai tiem, kas pilsonību ieguvuši naturalizējoties," uzsver G.Bērziņš.

Naturalizācijas pārvaldē izveidota darba grupa, kura izvērtē iespējamos datumus, kuros varētu tikt svinēta Pilsoņu diena. Daži no izvērtētajiem datumiem ir 5. septembris, kad 1919. gadā tika publicēts likums par pavalstniecību, 17.-18. aprīlis. kad 1920. gadā notika Satversmes sapulces vēlēšanas, 26. janvāris, kad 1921. gadā Latvija tika atzīta de iure un 15. februāris, kad 1922. gadā tika pieņemta Satversme.

Pirms vēlēšanām tiek runāts, ka tiek īstenotas dažādas politiskos konkurentus nomelnojošas kampaņas, kurās tiek izplatīta negatīva informācija par citu politisko partiju kandidātiem. Vairāk nekā puse (53%) Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem atzīst, ka ir pamanījuši šādas konkurentus nomelnošanas aktivitātes.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada septembrī veiktais pētījums.

30% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuriem ir LR pilsonība, atzīmē, ka nav pamanījuši politiskos konkurentus nomelnojošas akcijas, savukārt 17% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav pārliecināti, vai ir redzējuši politiķus nomelnojošas akcijas.

Piektā daļa (21%) pilsoņu, kuri ir pamanījuši kādas politiskos konkurentus nomelnojošas akcijas, atzīst, ka šāda informācija ietekmē viņu izvēli, par kuru partiju balsot Saeimas vēlēšanās – 5% pilsoņu noteikti ietekmē, savukārt 16% pilsoņu drīzāk ietekmē, pieņemot lēmumu, par kuru politisko partiju balsot Saeimas vēlēšanās.

Šā gada pirmajā pusgadā izsniegtas 133 465 pases, kas ir par 10 693 pasēm vairāk nekā pērn šajā periodā. Tas skaidrojams ar to, ka palielinājies pasu skaits, kas izsniegtas ceļošanai uz ārzemēm bērniem līdz 15 gadu vecumam, apgalvo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) Pasu nodaļas vadītāja Dzintra Peneze.

No šā gada pirmajā pusgadā izsniegtajām pasēm 123 248 bija Latvijas pilsoņu, 10 168 Latvijas nepilsoņu un 49 bezvalstnieku pases.

34% pilsoņu no 15 gadu vecuma kā iemeslu jaunas pases saņemšanai minējuši iepriekšējās pases derīguma termiņa beigšanos, 17% personu pases saņēmuši pirmo reizi, 16% pilsoņu pases saņēmuši, jo iepriekšējā pase nav bijusi derīga ceļošanai, 9% vēlējušies saņemt jaunā parauga pasi, 8% bērnu līdz 15 gadiem beidzies pases derīguma termiņš, 6% iepriekšējā pase zudusi, 4% mainījies personvārds, 3% naturalizējušies un 3% minējuši citu iemeslu.

48% nepilsoņu kā iemeslu jaunas pases saņemšanai minējuši, ka iepriekšējā pase nav derīga ceļošanai. 18% personu iepriekšējās pases nozaudējuši, 10% pases saņēma pirmo reizi, 7% bērnu līdz 15 gadiem beidzies pases derīguma termiņš, 6% mainījuši personvārdu, 6 % vēlējušies saņemt jaunā parauga pasi un 5% minējuši citu iemeslu.

Valdība līdz nākamā gada pavasarim varētu pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, ņemot vērā to, ka Krievijas izraisītais drošības apdraudējums turpinās, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā rīkojuma projekta, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

ĀM norāda, ka, ņemot vērā Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā, strauji audzis Krievijas pilsoņu skaits, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā (ES).

ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022.gada 30.augustā un 31.augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES saskaņā ar Eiropas Parlamenta un ES Padomes regulu, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

Ievērojot minēto vienošanos, Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija koordinēti veica izmaiņas nacionālajos tiesību aktos, lai ierobežotu Krievijas pilsoņu, kuri ilgstoši ir atbalstījuši un turpina atbalstīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas agresiju Ukrainā, ieceļošanu.

Eiropas Parlamenta (EP) Eiropas Pilsoņu balvas komiteja paziņojusi 2018. gada balvas laureātus no visas Eiropas Savienības (ES) - no Latvijas tā piešķirta kustībai «Iespējamā misija», informēja EP Informācijas birojs Latvijā.

Eiropas Pilsoņu balva ir Eiropas mēroga apbalvojums, ko EP ik gadu piešķir personām, grupām vai organizācijām par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu, veicinot ES iedzīvotāju savstarpējo sapratni un saliedētību, sekmējot pārrobežu sadarbību ES ietvaros, kas stiprina Eiropas garu.Balvu piešķir arī par ikdienas darbību, kas apliecina un sabiedrībā nostiprina Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paustās kopējās vērtības – cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti.

Kustības «Iespējamās misija» valdes priekšsēdētāja un dibinātāja Ingrīda Blūma saka: «Iespējamā misija 10 gadu laikā ir pierādījusi, ka izglītības sistēmai Latvijā var piesaistīt spējīgākos Latvijas un arī citu valstu augstskolu absolventus. Esmu pārliecināta, ka mūsu izglītība būs tik laba, cik labi ir mūsu skolotāji.»

Iedzīvotāji Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ar toleranci izturas pret sabiedrības iesaistīšanos ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs un aktīvi iesaistās šādās aktivitātēs arī paši- tāds ir galvenais secinājums no nesen publiskotā pētījuma, kuru veica Lietuvas Brīvais tirgus institūts sadarbībā ar Dr. Arni Sauku (Rīgas Ekonomikas augstskola- SSE Riga), Dr. Friederich Schneider (Johannes Kepler Universitāte, Austrija) un zinātniskajām institūcijām no Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, kā arī Zviedrijas.

Kā uzsver viens no pētījuma līdzautoriem Dr. Arnis Sauka: «Šis pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ne tikai ļoti augsta, bet arī lielāka kā pārējās divās Baltijas valstīs. Tam par iemeslu, cita starpā, ir iedzīvotāju negatīvā attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem kā arī augsti darbaspēka nodokļi.»

Komentējot pētījuma datus, līdzīgu viedokli attiecībā uz galvenajiem iemesliem salīdzinoši augstākām ēnu ekonomikas aktivitātēm Latvijas iedzīvotāju vidū pauž arī Johannes Kepler Universitātes (Austrija) profesors Dr. Friedrich Schneider: «... Baltijas valstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji ēnu ekonomiku akceptē visvairāk. Kā galvenais iemesls tam varētu būt tas, ka daudz izteiktāk kā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir sliktas kvalitātes. Iedzīvotāji Latvijā ir arī izteikti neapmierinātāki ar lieliem algas nodokļiem, tāpēc izvēlas saņemt lielāku algu neoficiāli.»

No nākamā gada sākuma bezdarbnieki, kuri ilgstoši ir bez darba, četrus mēnešus pašvaldībās varēs piedalīties algotos pagaidu sabiedriskos darbos, pavēstījusi Labklājības ministrija.

No nākamā gada sākuma bezdarbnieki, kuri ilgstoši ir bez darba, četrus mēnešus pašvaldībās varēs piedalīties algotos pagaidu sabiedriskos darbos, pavēstījusi Labklājības ministrija.

Darba vietas varēs izveidot pašvaldību institūcijās, izņemot pašvaldību komercsabiedrībās, biedrībās vai nodibinājumos. Piedaloties algotos pagaidu darbos, bezdarbnieks saņems ikmēneša atlīdzību simts latu apmērā. Ja bezdarbnieks nebūs strādājis attiecīgajā mēnesī visas paredzētās dienas, pašvaldība atlīdzību izmnaksās procentuāli pēc strādāto dienu skaita.

Par algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA) un pašvaldība slēgs līgumu, kura ietvaros tiks noteikta pasākumu īstenošanas kārtība, pušu tiesības un pienākumus, norēķinu, līguma izpildes un pārskatu sniegšanas kārtība.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

85% no visiem ārzemniekiem, kuri pameta Latviju pēdējo četru gadu laikā, bija Krievijas pilsoņi.

Vērtējot 50 lielāko Latvijas iedzīvotāju valstspiederības grupu skaitliskā lieluma izmaiņas pēdējo četru gadu laikā, var secināt, ka skaitliski visvairāk samazinās Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaits.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apkopojums par Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju liecina, ka 2019. gada 1. janvārī reģistrā bija iekļauti 1775,8 tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet 2023. gada 1. janvārī Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas pilsoņu skaits bija samazinājies par 41,3 tūkstošiem (-2,3%), nokrītot līdz 1734,6 tūkstošiem. Vēl straujāk samazinājās Latvijas nepilsoņu skaits. 2019. gada sākumā reģistrā bija 224,7 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.

Latvijas faktu februārī veiktajā aptaujā Valsts prezidents Andris Bērziņš, kuru pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtē 55,6% aptaujāto pilsoņu un gandrīz tāpat - arī visi respondenti, popularitātes ziņā ir apsteidzis premjeru Valdi Dombrovski un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (abi Vienotība).

Par to šodien vēsta laikraksts Diena.

Valdības vadītāju pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtējot 50% pilsoņu un 47,3% no visiem aptaujātajiem, bet Saeimas priekšsēdētāju - 35,8% pilsoņu un 33,7% no visiem respondentiem.

Drīzāk negatīvi vai negatīvi par Valsts prezidentu izteikušies 29,2% pilsoņu, par premjeru - 40,8%, bet par Saeimas priekšsēdi - 44,8% pilsoņu.

Valsts prezidents A. Bērziņš ir nodrošinājis sev pozitīvu vērtējumu ne tikai ar savu amatu, kas vienmēr bijis sabiedrībai pievilcīgs, bet arī ar to, ka viņš savā ziņā ir «emocionāli tiešs un nepastarpināts». Valsts prezidents nav runātājs, bet varbūt tieši ar to, ka «nav sagatavots un iepakots, daudziem cilvēkiem ir pievilcīgs», Dienai pieļāvis Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis. Uz premjeru V. Dombrovski, viņaprāt, varētu attiecināt apzīmējumu «stabilitātes garants», kaut arī šiem vārdiem ir specifiska pieskaņa un V. Dombrovskis sevi tā nesauc, bet daļa sabiedrības viņu tieši tā uztverot, norādīja A. Freimanis.

Tautas nobalsošanā par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē līdz pulksten 20 piedalījās vairāk nekā 981 tūkstoši pilsoņu jeb 63,55% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Vidzemē līdz pulksten 20 bija nobalsojuši vairāk nekā 275 tūkstoši pilsoņu jeb 67,30% balsstiesīgo, Latgalē – vairāk nekā 130 tūkstoši balsstiesīgo jeb 55,27% no kopējo balsstiesīgo skaita, Kurzemē – vairāk nekā 134 tūkstoši pilsoņu jeb 65,66% no kopējā vēlētāju skaita, savukārt Zemgalē divas stundas pirms iecirkņu slēgšanas referendumā piedalījās 147 tūkstoši pilsoņu jeb 63,42% balsstiesīgo. Rīgā referendumā nobalsojuši vairāk nekā 294 tūkstoši pilsoņu jeb 72,07% balsstiesīgo.

Jau rakstīts, ka saskaņā ar CVK datiem līdz pulksten 16 referendumā piedalījusies vairāk nekā puse (51%) balsstiesīgo. Līdz pulksten 12 bija nobalsojuši 27% balsstiesīgo, bet pirmajā stundā kopš vēlēšanu atvēršanas – 1,65% balsstiesīgo.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Imigrācija Lielbritānijā sarukusi līdz zemākajam līmenim pēdējo sešu gadu laikā, liecina ceturtdien publiskotie valdības statistikas dati.

Šo samazinājumu pamatā izraisījis to Eiropas Savienības (ES) pilsoņu skaita kritums, kas ieceļo Lielbritānijā, lai strādātu.

Britu mediji vēsta, ka valstī ieceļojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu skaits ir zemākais kopš 2003.gada, un to ES pilsoņu skaits, kas no Lielbritānijas izceļojuši ir par 48 000 lielāks par ieceļojušo skaitu.

"Imigrācija no ES ir mazinājusies kopš 2016.gada," kad notika referendums par izstāšanos no bloka, norāda Nacionālais statistikas birojs (ONS).

Kopš jūnija no Lielbritānijas izceļojis 151 000 ES pilsoņu, un tas ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.

Tajā pašā laikā neto imigrācija no citām valstīm pēdējo sešu gadu laikā ir pamazām pieaugusi, jo arvien lielāks skaits ārpus ES esošo valstu pilsoņu ierodas Lielbritānijā, lai studētu.

Eiropas Komisija norāda, ka šodien, parakstīdamas Lisabonas līgumu, 27 dalībvalstis spēra lielu soli Eiropas integrācijā. Eiropas Savienībai noslēdzot jaunu līgumu, kas atbilst 21. gadsimta problēmām, iezīmējas jauns posms. Komisija uzskata, ka no jaunā līguma daudz gūs pilsoņi un ka, to piemērojot, sāksies iestāžu debates par paredzamu nākotni.

Atbilstīgi Barozu Komisijas divkāršā nodrošinājuma pieejai noslēgtais līgums pavērs iespēju lielāku vērību veltīt jautājumiem, kas svarīgi visiem iedzīvotājiem, piemēram, nodarbinātībai un izaugsmei, enerģētikai, klimata pārmaiņām un migrācijai. Komisija aicina dalībvalstis laikus ratificēt līgumu, lai tas varētu stāties spēkā 2009. gada 1. janvārī. Komisija šodien atklājusi tīmekļa vietni par jauno līgumu, kurā izskaidroti jaunajā līgumā ietvertie politikas jauninājumi un institucionālās reformas.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu sacīja: „Šis līgums ir robežšķirtne Eiropas integrācijā. Lisabonas līgumā Eiropas projekta centrā ir pilsoņi. Pēc sešiem gariem sarunu gadiem mēs varam nolikt institucionālos jautājumus malā un politikā visus spēkus veltīt darbam pilsoņu labā. Es aicinu dalībvalstis ar atbildību izturēties pret savām saistībām un laikus ratificēt līgumu, lai tas varētu stāties spēkā 2009. gada 1. janvārī.”

Arvien vairāk cittautiešu vēlas palikt dzīvot Latvijā, noskaidrots pētījumā par trešo valstu pilsoņu portretu Latvijā.

Pēdējo gadu laikā gan termiņuzturēšanās atļauju (TUA), gan pastāvīgo uzturēšanās atļauju (PUA) īpašnieki arvien biežāk plāno palikt Latvijā ilgāku laiku vai pavisam. Pētījumā norādīts, ka 2009.gadā palikt Latvijā uz dzīvi vēlējās 33,2% TUA īpašnieku, savukārt šogad to vēlējās jau 52,3%.

Aptuveni 11 reizes sarucis to TUA īpašnieku skaits, kuri Latvijā vēlētos uzturēties ne ilgāk par vienu gadu.

Savukārt PUA īpašnieku vidū šogad Latvijā uz dzīvi vēlējās palikt 81,1%.

Pētījumā noskaidrots, ka 60% trešo valstu pilsoņu ar TUA un PUA jūtas saistīti ar Latviju. Piederības sajūtu Latvijai ietekmē uzturēšanās ilgums Latvijā un latviešu valodas mācīšanās pieredze.

Db ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru kopīgi rīkotās akcijas ietvaros pārbaudīja, vai iespējams samazināt policijas autotransporta izmaksas.

Db akcija: Policisti sagādes darbos joprojām izmanto 20 gadīgus ZILValsts policija (VP) dienesta pienākumu pildīšanai izmanto transportu, vecāku par 20 gadiem, konstatēja Db, pārliecinoties, ka uz tiesībsargu autotransporta rēķina valsts naudu ietaupīt neizdosies.

VP autoparks ir bagāts arī ar automašīnām, kas vecākas par 10 gadiem. Šādu auto īpatsvars sasniedz 45 līdz 48%, bet jaunu transportlīdzekļu iegādi kavē finansējuma trūkums. «No 2006. gada mums nav bijuši iepirkumi,» tā A. Šteinerts, norādot, ka policijai būtu nepieciešami motocikli, patruļmašīnas, ūdenstransports. Piemēram, Ceļu policija patlaban iztiekot ar aptuveni 35 motocikliem. «Var jau saukt, bet pagaidām ir tā, kā tas ir, un tāpēc ir jāremontē, ir jāekspluatē viņas saudzīgi. Tas jau nav noslēpums, ka visdārgākā mašīna ir tā, kurai ir vissliktākais vadītājs, tas nav atkarīgs no izlaiduma gada,» skaidroja A. Šteinerts. Tiesa, pārmest policistiem tīši nesaudzīgu automašīnu lietošanu arī neesot īsta pamata.

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Šogad Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā ESF projektā Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās iesaistīti vairāk nekā 22 tūkstoši bezdarbnieku, informē NVA.

Savukārt kopš projekta uzsākšanas 2012.gada janvārī dalību pasākumā uzsākuši jau vairāk nekā 53 tūkstoši bezdarbnieki.

Pašlaik algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos var iesaistīties bezdarbnieki, kuri reģistrējušies NVA bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus un nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Tomēr līdz ar aktuālajiem grozījumiem normatīvajos aktos, algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos varēs iesaistīties arī tie bezdarbnieki, kuri bezdarbnieka statusā ir reģistrēti mazāk par sešiem mēnešiem, bet pēdējos 12 mēnešus nav strādājuši. Bezdarbnieku iesaistei papildus noteiktos kritērijus plānots piemērot sākot no šī gada septembra sākuma.