Jaunākais izdevums

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “TEPAT Grupa” projekta “Domesnes rezidence” ietvaros ekspluatācijā nodevis dzīvojamo ēku, kas nepieciešamo enerģiju nama uzturēšanai iegūst, izmantojot arī sauli.

Jaunās ēkas būvniecībā Āgenskalnā attīstītājs ieguldījis 2,6 miljonus eiro, izbūvējot dzīvokļus ar kopējo platību 1690 kvadrātmetri (m2). Katrs dzīvoklis aprīkots ar rekuperācijas iekārtām, kā arī zemgrīdas apkuri, kas ļauj siltumu dzīvoklī izplatīt vienmērīgi, neradot putekļus.

Pēdējos gados sevišķi pieprasīti ir tie nekustamie īpašumi, kas atbilst energoefektivtātes standartiem un ilgtermiņā ļauj samazināt kopējās komunālo pakalpojumu izmaksas, norāda “TEPAT Grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš. “To apliecina arī fakts, ka šobrīd teju visi īpašumi “Domesnes rezidences” projekta ietvaros jau izpārdoti. Pašlaik pircējiem iegādei pieejami vien trīs dzīvokļi, tajā skaitā teju 145 m2 plašs “Penthouse” tipa dzīvoklis ar 50m2 lielu terasi. Papildus tam jāpiebilst, ka katrs dzīvoklis ir aprīkots ar rekuperācijas iekārtām, kas nodrošina telpās mūsdienīgu ventilācijas sistēmu un vienmērīgu gaisa apmaiņu, kā arī nerada enerģijas zudumus neatkarīgi no valdošās temperatūras. Katrai telpai ir pieejams arī savs termostats, kas ļauj individuāli iestatīt vēlamo temperatūru konkrētajā istabā,” stāsta V.Siliņš.

Projekta “Domesnes rezidence” daudzdzīvokļu namā kopumā izbūvēti 19 divu, trīs un četru istabu dzīvokļi, kas izvietoti no pirmā līdz trešajam stāvam. Ēka atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas kritērijiem, un uz tās jumta izvietoti 11 kW saules paneļi, kuru saražotā elektroenerģija sagatavo silto ūdeni un cirkulāciju atbilstoši A enerģijas patēriņa klasei un ievērojami samazina komunālo rēķinu maksājumus. V.Siliņš atzīmē, ka pēdējos gados enerģijas cenas ir bijušas ļoti mainīgas, tajā skaitā piedzīvoti būtiski kāpumi, tāpēc cilvēki arvien aktīvi meklē iespējas, kā ietaupīt, vienlaikus nezaudējot ierasto komforta līmeni. “Atjaunojamo energoresursu izmantošana noteikti ir viens no risinājumiem, jo saules enerģija mūsdienās ļauj būt ne tikai zaļākiem un energoefektīvākiem, bet arī ievērojami ietaupīt. To apzinās gan attīstītāji, gan arī pircēji, jo pieprasījums pēc mūsdienīgiem un energoefektīviem nekustamajiem īpašumiem ir samērā augsts,” teic V.Siliņš.

“Domesnes rezidence” atrodas nožogotā un labiekārtotā teritorijā - iebrauktuves vārti aprīkoti ar automatizētu atvēršanas un aizvēršanas sistēmu, bet pagalmā pieejams rotaļu laukums bērniem un atpūtas zona pieaugušajiem. Teritorijā atrodas arī velonovietnes un autostāvvietas, ko iespējams aprīkot ar uzlādes vietu elektroauto. Ēkas 1. stāva dzīvokļiem ir individuāla pieeja privātai zaļajai teritorijai, kas ļauj baudīt dabas tuvumu un iekārtot savu urbāno dārziņu, 2. stāva dzīvokļiem pieejams balkons, bet 3. stāvā - izbūvēti dzīvokļi gan ar milzīgām terasēm, gan balkonu. Visiem pirmā un otrā stāva dzīvokļiem ir gandrīz 2,8 m augsti griesti, bet trešajā stāvā griestu augstums sasniedz pat 3,80 m. Ēkas pagrabstāvā katram dzīvoklim pieejama arī sava noliktava platībā līdz 7m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Korejiešus vilina Latvijā ražotās koka moduļu mājas

Māris Ķirsons,28.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijā ražotajām koka moduļu mājām aktīvu interesi izrāda potenciālie pircēji no Korejas. Pagaidām gan noslēgtu līgumu par piegādēm vēl nav un lielākie pircēji ir tepat Eiropā.

Neraugoties uz iespaidīgo attālumu, kāds ir starp Latviju un Koreju, mums jau ir bijuši trīs interesentu sadarbības piedāvājumi,” par Korejas, kas ir no attīstītākajām valstīm Āzijā, interesentiem stāsta SIA CMB Housing Factory valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka uzņēmums specializējies koka moduļu ēku un koka paneļu izgatavošanā saliekamajām koka būvēm, šim sektoram nopietni pievēršoties tikai 2022. gadā.

“Pagaidām gan līdz konkrētiem piegāžu līgumiem vēl neesam nonākuši, taču negaidīti lielā interese no Korejas liecina par to, ka Latvijas koka māju noieta tirgus nebūt nav ierobežots ar Eiropu, un, ja šo produktu varam piegādāt uz Koreju, tad pazūd jebkādas robežas visas pasaules mērogā,” skaidro A. Dzirkalis. Viņš gan steidz piebilst, ka šādu projektu sekmīgai īstenošanai nepieciešami attiecīgi biznesa partneri ārzemēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Domuss" pabeidzis infrastruktūras izbūves darbus projekta “Mežaparka Rezidences” 2. un 3. kārtā, ieguldot aptuveni 4 miljonus eiro.

Projekta mērķis bija izveidot ilgtspējīgu un ekoloģiski pievilcīgu dzīvojamo vidi 21 hektāra platībā. Šajā attīstības posmā veikta apbūves zemes gabalu labiekārtošana, jaunas ielas, komunikāciju un apgaismojuma izbūve.

Infrastruktūras būvniecības projektu vadīja “BRD Projekts”, būvdarbus veica “Ceļinieks 01”, savukārt būvuzraudzību nodrošināja “Būvkontrole”. Ainavu veidošanas darbos piedalījās “Labie Koki”, teritorijas attīstības koncepciju izstrādāja “Diānas Zalānes projektu birojs”.

Tādējādi, Mežaparka apkaimes dienvidu daļā atrodas 5000 līdz 10 000 m2 plaši apbūves zemes gabali ar pielāgotu infrastruktūru. Tie primāri ir pieejami kā dzīvojamā, tā komerciālā nekustamā īpašuma attīstītājiem, kam būs iespēja realizēt četru līdz sešu stāvu apbūvi, ņemot vērā tirgus tendences un koncepcijas specifiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajā Līgatnes papīrfabrikas teritorijā atsākta papīra ražošana, to plānots arī eksportēt.

Šobrīd bijušajā Līgatnes papīrfabrikā nelielos apjomos – dažas tonnas - tiek ražots specifisks nišas papīrs - akvareļu papīrs. No 1815. līdz pat 2014. gadam Līgatnes papīrfabrikā notika papīra ražošana, bet 2022.gadā bijušo Līgatnes papīrfabriku par 1 050 000 eiro iegādājās uzņēmējs Edgars Ricevs.

Viņš aktīvi darbojies dažādos IT, telekomunikāciju un mediju uzņēmumos vairāk nekā 25 gadus. Bijis vadītājs un īpašnieks uzņēmumos Latnet, Stream Networks, Telecentrs.Tāpat viņš darbojies valdē un padomē mediju uzņēmumā TV3 Grupa (iepriekš All Media Baltics), vadījis interneta TV platformas Go3 izstrādi.

Šobrīd E.Ricevs nedaudz darbojas kā konsultants un eksperts dažādos IT projektos, betpamatlaikā velta visu enerģiju un uzmanību Līgatnes papīrfabrikas attīstībai. “Puslīdz normālā režīmā papīra ražošana atsākta no jūnija, bet tāpat ražošana šobrīd notiek eksperimentālās partijās, un esam kvalitātes uzlabošanas procesā. Šobrīd esam uzstādījuši jaunu līniju, un tā ir neliela – maksimālā jauda līdz trīs tonnām diennaktī, kas ļautu gadā saražot līdz 1000 tonnām,” atklāj Līgatnes papīrfabrikas saimnieks Edgars Ricevs. Viņš stāsta, ka papīra masas sagatavošanas iekārta gan ir atjaunota vecā, kas saņemta mantojumā no bijušās Līgatnes papīrfabrikas. Tā uzlabota, nomainot automātiku, spēka sadaļu, piedziņu, bet pamata daļas elementi, piemēram, katli, dzirnavas, tiek izmantoti vecie. Šobrīd akvareļu papīra ražošanas iekārtās investēti aptuveni 400 000 eiro. “Uz nākamo gadu mēs skatāmies cerīgi ar domu, ka gadā varētu saražot līdz 200 tonnām. Tie nav ļoti lieli apjomi,” saka E.Ricevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Ievadam pastāstiet īsumā par LATRAPS, tā tapšanu, vēsturi un attīstību.

Es atkāpšos vēsturē vēl pirms kooperatīva izveidošanas, jo tā radīšanas iemeslus var izprast, tikai saprotot kontekstu. Laukos kooperācija ir notikusi tik ilgi, cik vien mēs spējam sevi atcerēties.

Pirmkārt, zemnieks ir ierobežots ar sava konkrētā zemes gabala izmēru. Otrkārt, zemes apsaimniekošana ir naudas, ieguldāmā darba un tehnisko palīglīdzekļu ziņā intensīva, tie nepieciešami gan zemes apstrādei, gan kultūraugu kopšanai, gan ražas novākšanai. Līdz ar to katrs zemnieks agri vai vēlu nonāk pie jautājuma: vai tiešām man viss, ko lietošu vien pāris mēnešus gadā, lai apstrādātu savu zemi, ir jāiegādājas vienam pašam? Šis jautājums ir rosinājis zemniekiem skatīties pāri savai teritorijai un iedomātajam žogam uz kaimiņiem, lūkojot, vai nav iespējams izmantot kādu agregātu vai realizēt kādu ieceri kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru