Enerģētika

Plāno attīstīt dabasgāzes izmantošanu transporta sektorā

Armanda Vilcāne, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Tuvāko gadu laikā elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotājs EG Energija plāno paplašināt savu pakalpojumu portfeli, piedāvājot dabasgāzi arī sauszemes un jūras transportam

EG Energija mātes kompānija Eesti Gaas ir viens no retajiem uzņēmumiem Baltijā, kuram ir pašam savas uzpildes stacijas, stāsta EG Energija izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte, norādot, ka līdzīgu attīstības stratēģiju Latvijā izvēlējusies arī meitas kompānija, kas dabasgāzi un elektroenerģiju uzņēmumiem Latvijā piedāvā kopš šā gada janvāra. D. Skulte atklāj, ka attiecībā uz dabasgāzes tirgu EG Energija plāni ir ambiciozi – tuvāko gadu laikā plānots iekarot 20% jeb piekto daļu Latvijas dabasgāzes tirgus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc lemts par labu iesaistei Latvijas tirgū?

Uzņēmuma EG Energija mātes kompānija Eesti Gaas ir viens no senākajiem enerģētikas uzņēmumiem Igaunijā, kas dabasgāzes tirgū darbojas jau vairākus gadus. Saprotams, ka katram uzņēmējam ir vēlme attīstīties un piedāvāt savus pakalpojumus arvien plašākam klientu lokam, tāpēc līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanos Latvijā iesaiste šajā tirgū bija loģisks solis.

Kādus pakalpojumus EG Energija šobrīd piedāvā saviem klientiem Latvijā?

Kopš šā gada janvāra Latvijā nodarbojamies ar dabasgāzes un elektroenerģijas tirdzniecību. Jāpiebilst, ka dabasgāzi mēs iepērkam bez starpniekiem, tāpēc saviem klientiem varam piedāvāt gan konkurētspējīgas un nemainīgas cenas, gan elastīgus piegādes nosacījumus. No šā gada 1. aprīļa nodrošinām arī tā saucamo pēdējo garantēto piegādes pakalpojumu dabasgāzes klientiem Latvijā. Pēdējā garantētā piegāde tiek nodrošināta, ja dabasgāzes lietotājam nav noslēgts līgums ar nevienu tirgotāju, kā arī gadījumos, ja esošais dabasgāzes tirgotājs izbeidz savu darbību. Attiecībā uz elektroenerģijas tirdzniecību piedāvājam gan risinājumus, kas ir piesaistīti tirgus indeksiem, gan fiksētas cenas ilgākā laika periodā.

Kurā no tirgiem konkurence ir asāka?

Konkurence ir līdzīga, jo abos tirgos pārsvarā darbojas vieni un tie paši spēlētāji. Jāsaka, ka dabasgāzes tirgus vēl ir agrīnā attīstības stadijā, taču tas gan vairāk saistāms ar klientu informētību, nevis konkurenci. Mēs redzam, ka dabasgāzes tirgū joprojām pastāv dažādi mīti par to, kas notiek, ja maina tirgotāju. Esam sastapušies pat ar tādiem uzskatiem, ka, nomainot gāzes tirgotāju, var rasties problēmas ar gāzes piegādi, jo esošā infrastruktūra vairs netiks uzturēta darba kārtībā. Tā, protams, nav, jo sistēmas operators dara savu darbu neatkarīgi, taču, dzirdot šādus viedokļus, mēs saprotam, ka ir tēmas, par kurām klienti vēl ir jāizglīto, un tas ir normāli. Kad Latvijā atvērās elektroenerģijas tirgus, situācija bija līdzīga.

Vai nākotnē pakalpojumu portfeli Latvijā plānots paplašināt?

Noteikti. Mūsu vēlme ir paplašināt savu portfeli, piedāvājot dabasgāzi sauszemes un jūras transportam. Šobrīd mūsu mātes uzņēmums katru dienu nodrošina prāmja Tallina–Helsinki uzpildi. Šis prāmis darbojas tikai ar dabasgāzi, kas ir gan ekonomiski, gan videi draudzīgi. Šobrīd Igaunijā ir arī vairākas gāzes uzpildes stacijas, kur dažāda veida transporta līdzekļi savām vajadzībām var iegādāties dabasgāzi. Šos virzienus tuvākajā nākotnē vēlamies attīstīt arī Latvijā. Tāpat vēlamies uzsākt dabasgāzes piegādi tiem reģioniem, kuri atrodas ārpus gāzes cauruļvadu tīkla, nodrošinot klientiem visas tās ērtības, ko sniedz šis resurss. Šobrīd jau ir vairāki uzņēmumi, kas ir izrādījuši interesi par šādu pakalpojumu.

Visu interviju Plāno attīstīt dabasgāzes izmantošanu transporta sektorā lasiet 16. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas lielākais dabasgāzes uzņēmums paplašina darbību Latvijā

Lelde Petrāne, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar dabasgāzes tirgus atvēršanu un vienota Ziemeļu-Baltijas tirgus izveidošanu, Igaunijas lielākais dabasgāzes uzņēmums Eesti Gaas paplašina savu darbību Latvijā, ienākot mazumtirdzniecības tirgū, un sāk izmantot jaunu preču zīmi Elenger.

«Savas organizācijas veidošanu Latvijā uzsākām pirms pusotra gada. Turpmāk, papildu lielajiem klientiem, arvien aktīvāk fokusēsimies uz mazo uzņēmumu un mājsaimniecību klientu segmentu,» norādīja Elenger Latvija valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

«Ziemeļu-Baltijas gāzes tirgus pārsniedz 6 miljardus m3 un, vadoties no mūsu pieredzes, esam uzstādījuši mērķi iegūt vismaz sesto daļu no tā,» uzsvēra D. Skulte.

Papildu cauruļvadu dabasgāzes pārdošanai Elenger plāno nostiprināties LNG (sašķidrinātās dabasgāzes) segmentā. «Tallink ātrgaitas prāmja Megastar bunkurēšana un unikāls LNG bunkerkuģis, kura būvniecību pabeigs nākamajā gadā, nodrošina, ka tuvākajā reģionā esam kļuvuši par uzņēmumu ar lielāko LNG kompetenci,» uzskata D. Skulte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Rīgas Gāze uzsākusi sarunas ar Krievijas kompāniju Gazprom. Uzņēmuma pārstāvji cer, ka līgumu par dabasgāzes piegādi varētu noslēgt līdz šā gada beigām.

Rīgas Gāze dabasgāzes tirgotāju reģistrā iekļauta 2017. gada martā, taču reālu darbību tirgū uzņēmums pagaidām vēl nav uzsācis. Rīgas Gāzes Tirdzniecības daļas vadītājs Arnis Krastiņš skaidro, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums par dabasgāzes piegādes līgumu. Ja uzņēmumam izdotos vienoties ar Krievijas koncernu, Rīgas Gāze būtu otrais dabasgāzes tirgotājs, kuram noslēgts tiešais piegādes līgums ar Gazprom.

Šobrīd darām visu nepieciešamo, lai šo vienošanos panāktu, paredzams, ka tuvākajā laikā to, visticamāk, arī izdarīsim un sāksim darbību dabasgāzes tirgū, norāda A. Krastiņš. «Pagaidām aktīvu tirdzniecību neesam sākuši tāpēc, ka nevēlamies būt starpnieki starp patērētāju un gāzes piegādātāju, bet gribam nodrošināt tiešās piegādes. Šo procesu mēģināsim pabeigt līdz šā gada beigām, lai ar nākamo gadu jau varētu nodrošināt savus klientus,» atzīst uzņēmuma Tirdzniecības daļas vadītājs, atklājot, ka šobrīd līguma noslēgšanu kavē Gazprom birokrātija. «Tā ir organizācija, kurā viss notiek diezgan sarežģīti. Sarunās ar citiem dabasgāzes tirgotājiem esam secinājuši, ka Gazprom nelabprāt slēdz tiešos piegādes līgumus ar maziem tirgus spēlētājiem, taču mēs neuzskatām par vajadzīgu darīt kaut ko tikai tāpēc, lai darītu, – mēs vēlamies būt tiešie piegādātāji. Gadījumā, ja šo mērķi izdosies sasniegt, redzam, ka par mūsu klientiem nākotnē varētu kļūt arī vairāki lielie spēlētāji, kas šobrīd darbojas kā starpnieki. Paredzam, ka Rīgas Gāzes tirgus daļa pēc līguma noslēgšanas varētu būt diezgan būtiska, jo vairāki pašreizējie tirgus dalībnieki nelabprāt strādā ar akciju sabiedrību Latvijas Gāze, kurai jau ir līgums ar Krievijas koncernu,» pauž A. Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru