Eiropas Komisija (EK) otrdien pieņēmusi priekšlikumu izdot Eiropas Parlamenta un padomes regulu, kas 2022.-2024.gadam izveidotu pastiprinājumu Eiropas aizsardzības rūpniecībai, izmantojot kopīgu iepirkumu aktu (EDIRPA), liecina paziņojums EK interneta vietnē.
Maija kopīgajā paziņojumā par aizsardzības investīciju nepietiekamību pausts, ka EK pilda apņemšanos izveidot ES īstermiņa finansēšanas instrumentu, kas stiprinātu Eiropas militārās rūpniecības spējas, izmantojot vienotu ES dalībvalstu iepirkumu.
Atsaucoties uz Eiropadomes lūgumu, instruments tiecas apmierināt Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās pašas kritiskākās vajadzības pēc militārās rūpniecības ražojumiem. Komisija ierosinājusi 2022.-2024.gadā no ES budžeta piešķirt 500 miljonus eiro.
Paredzēts, ka šis instruments mudinās dalībvalstis solidāri iepirkt steidzami vajadzīgus militārās rūpniecības ražojumus un atvieglos visu dalībvalstu piekļuvi tiem.
Tas ļaušot izvairīties no dalībvalstu konkurences vienādu izstrādājumu ražošanā un ietaupīt izmaksas. Tāpat tas ļaušot Eiropas aizsardzības tehnoloģiju un rūpniecības bāzei labāk pielāgoties un palielināt ražošanas jaudu, lai sagādātu vajadzīgos izstrādājumus.
Instruments atbalstīs darbības, ko veic konsorciji, kuros ir vismaz trīs dalībvalstis. Tas nozīmē jaunus sadarbības projektus aizsardzības jomā vai tādas sadarbības paplašināšanu, kas veidota pēc kara sākšanās.
"Dalībvalstis ir spērušas drosmīgus soļus, nododot Ukrainai steidzami nepieciešamas militārās iekārtas. Tādā pašā solidaritātes garā ES, stimulējot vienotu iepirkumu, kas ļaus Eiropas militārajai rūpniecībai labāk apmierināt neatliekamās vajadzības, tām palīdzēs krājumus atjaunot," norāda EK priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere.
Pēc viņas paustā, EDIRPA regulas priekšlikums ir vēsturisks solis ES Aizsardzības savienības izveidē, kurš uzlabo ES pilsoņu drošību un padara ES par spēcīgāku partneri saviem sabiedrotajiem.
Instrumenta mērķi ir veicināt dalībvalstu sadarbību aizsardzības jomas iepirkumu sfērā, vairojot publisko izdevumu solidaritāti un efektivitāti, novērst dalībvalstu izstumšanu un izvairīties no sadrumstalotības.
Tāpat instrumenta mērķi ir palielināt Eiropas aizsardzības tehniskās un rūpnieciskās bāzes konkurētspēju un efektivitāti, it īpaši - paātrinot rūpniecības pielāgošanos strukturālām pārmaiņām, ieskaitot ražošanas jaudas palielināšanu, ko prasa jaunā drošības vide pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Instruments atbalstīs darbības, kuras atbilst vairākiem nosacījumiem. Piemēram,
konsorcijs, kurā ir vismaz trīs dalībvalstis, pastāvošas sadarbības paplašināšana vai jauna sadarbība vienotiem vissteidzamāk vajadzīgo un kritiski svarīgāko militāro ražojumu iepirkumiem.
Situācijas steidzamības dēļ regulas priekšlikumu EK ir pieņēmusi kā augstas prioritātes jautājumu sešās nedēļās pēc Eiropadomes uzdevuma saņemšanas un nosūtīs to abiem likumdevējiem. Komisija paļaujas uz ātru pieņemšanu, lai jau 2022.gada beigās varētu palīdzēt dalībvalstīm sadarbojoties apmierināt militārās rūpniecības steidzamākās un kritiskākās vajadzības.
Bez tam EK ierosinās Eiropas aizsardzības investīciju programmas regulu, kas būs pamats turpmākiem kopīgas attīstības un iepirkuma projektiem, kuri ir svarīgi dalībvalstu un ES drošībai.
