Dzīvesstils

Portrets - SIA Dimdiņi un SIA Skrīveru saldumi dibinātājs Normunds Audzišs

Armanda Vilciņa, 10.05.2024

Jaunākais izdevums

Laba komanda ir katra vadītāja garantija mērķu sasniegšanā, turklāt tā nerodas uz līdzenas vietas - komanda ir jāizveido, uzskata Normunds Audzišs, SIA Dimdiņi un SIA Skrīveru saldumi dibinātājs.

Lielāko daļu laika uzņēmuma vadītājs velta nākotnes mērķu realizācijai, kā arī nākamās vīzijas un attīstības procesu organizēšanai, atzīst N.Audzišs. Tajā pašā laikā par to, kas notiek šodien, vistiešākajā veidā rūpējas komanda, kas ikdienā izpilda konkrētus darba uzdevumus, spriež uzņēmējs, piebilstot, ka labu komandu primāri veido spēcīgi profesionāļi. Vadītāja uzdevums šajā gadījumā ir šo profesionāļu motivēšana - līderim ir jāuzticas saviem darbiniekiem, kā arī jāsniedz viņiem zināma brīvība, lai kopā varētu sasniegt pat visaugstākos uzstādītos mērķus, domā N.Audzišs.

No agronoma līdz biznesmenim

Atceros, ka bērnībā, šķirstot grāmatas un skatoties ilustrācijas, mana iztēlotā sapņu profesija bija kosmonauts, stāsta N.Audzišs. “Kā jau daudzus zēnus, arī mani toreiz vilināja nezināmais un iespēja, ka ar raķeti var pacelties augstu debesīs un sasniegt pat tālākās zvaigznes. Ap 14 gadu vecumu, strādājot kolhozā vasaras darbus, man savukārt iepatikās agronoma profesija. Redzēju, ka agronoms organizēja visus darbus un bija pats gudrākais un zinošākais. Mērķēju uz kolhoza priekšsēdētāja amatu, tāpēc arī izlēmu par labu studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultātē. Mana pirmā nopietnā darbavieta bija kolhozs SPARS, kur sāku strādāt par dārzniecības vadītāju. Zināšanas, kas bija iegūtas universitātē, ļoti noderēja, kā rezultātā es salīdzinoši agri sapratu - ja esi kompetents un zinošs savā jomā, tad darbinieki to novērtēs, respektēs, kā arī būs gatavi pielāgoties un atbalstīt. Tāpat, strādājot kolhozā, redzēju arī ikdienas nepilnības, piemēram, darba efektivitātes trūkumu. Šī pieredze man palīdzēja vēlāk, attīstot savus uzņēmumus, pārdomāti plānot un daudz efektīvāk vadīt darba procesus,” atzimē N.Audzišs, atklājot, ka pēc Padomju savienības sabrukuma viņš kopā ar sievu pievērsās lauksaimniecībai.

“Kad kolhozi tika reformēti, mēs ar sievu nopirkām dārzniecību ar visu nepieciešamo tehniku un ieguldījām daudz darba, lai uzbūvētu savu saimniecību. Cēlāmies pēc četriem no rīta un gājām gulēt, kad saule vairs nespīdēja. Daudzas dienas bija tādas, ka nebija spēka pat novilkt darba drēbes. Pirmajā gadā audzējām dažādu puķu stādus, tomātus un kāpostus, tā 1992. gadā aizsākot Dimdiņu stāstu. Laikam ejot palielinājām kāpostu platības un paralēli attīstījām arī izaudzēto dārzeņu pārstrādi, bet 1998. gadā iegādājāmies arī konfekšu Gotiņa rūpnīcu un nodibinājām jaunu biznesa vienību - SIA Skrīveru saldumi,” atminas N.Audzišs, atzīstot, ka uzņēmumu vadības zināšanas pamatā tika iegūtas praktiskā ceļā.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 7.maija numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 07.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu starptautiski veiksmīgu biznesu, uzņēmējiem ir jāmaina sava uztvere no lokālas uz globālu un biznesa stratēģija jāveido tā, it kā Latvija uz kartes nepastāvētu.

To intervijā DB norāda jaunās paaudzes uzņēmējs Dāvis Barons, kurš kopā ar savu biznesa partneri Matīsu Ansviesuli radījis vairākus globāli veiksmīgus fintech jaunuzņēmumus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.maija numurā lasi:

Statistika

Politiķiem finanšu rijība tiks ierobežota

Tēma

Latvijai nav ilgtermiņa stratēģijas

Aktuāli

Kā strādā nauda tautsaimniecībā?

Kapitāls

Baltijā lielākais pamatkapitāls — holdingkompānijām

Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu darījumu ēnu rēķina 150 milj. eiro apmērā

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu reģenerācija Francijā jau 40 gadu

Inovācijas

Vai tapis vienradžu inkubators? Biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs, investors un uzņēmējs Voldemārs Brēdiķis

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 21.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.maija numurā lasi:

Statistika

Ārējās tirdzniecības bilance turpina kritumu

Tēma

Finanšu pakalpojumu eksports Lietuvā aug, bet Latvijā dilst

IKP dubultošanas plāns uz praktiska piemēra fona

Aktuāli

Latvija paliek tukša!

Enerģētika

Baltija no Krievijas var atslēgties kaut šodien. Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Noslāņošanās ir Latvijas lielākā problēma

Kreditēšana

Bankas var aizdot, uzņēmēji var aizņemties, bet kreditēšana stagnē

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM atsākusi publicēt sarakstus ar preču eksportētājiem uz Krieviju un Baltkrieviju

Db.lv, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, bija veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,5 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+8,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,6%), gaļas izstrādājumiem (+3,5%). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+5,3%), olīveļļai (+29,9%), konditorejas izstrādājumiem (+4,4%), svaigiem augļiem (+3,8%), maizei (+2,2%), saldumiem (+21,1%), augļu un dārzeņu sulām (+10,4%), kartupeļiem (+11,5%), kafijai (+2,4%), saldējumam (+6,5%), šokolādei (+4,0%). Savukārt cenu kritums bija piena produktiem (-10,6%), pienam (-9,1%), sieram un biezpienam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 4,5%.

2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Galvenokārt noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā preču grupā mēneša laikā bija pienam (+8%), sieram un biezpienam (+4,1%), piena produktiem (+4,1%), kā arī jogurtam (+2,5%). Dārgāki bija arī svaigi dārzeņi (+3,1%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9%) un augu eļļai (+4,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli - palielinājās par 1,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,4%.

2024.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (plus 0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (plus 0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (mīnus 0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija mājputnu gaļai (plus 2,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (plus 2,5%), maizei (plus 1,1%), šokolādei (plus 3,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (plus 0,8%), kartupeļiem (plus 3,9%), olām (plus 1,8%). Dārgākas bija brokastu pārslas (plus 8,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (plus 5,3%), olīveļļa (plus 4,3%) un cūkgaļa (plus 0,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK prezidenta amatā pārvēlēts Aigars Rostovskis, ievēlēta jauna padome

Db.lv, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien atklāta tehnoloģiju biznesa skola "StartSchool", ko dibinājuši uzņēmēji un tehnoloģiju entuziasti, informē "StartSchool" pārstāvji.

Tehnoloģiju biznesa skolas izveidē apvienojusies "Riga TechGirls" vadītāja Anna Andersone, "Printify" līdzdibinātājs Jānis Berdigans, "Nutrameg" līdzdibinātājs Kristofs Blaus, "Swisscom DevOps Center Latvia" produktu vadītāja Elīna Branta, "Change Ventures" partneris Andris Bērziņš, "Printify" tehnoloģiju vadītājs Edgars Peičs un kiberdrošības, digitālās politikas eksperte Ieva Ilvesa, "Weby.vc" dibinātājs Jēkabs Endziņš, "eazyBI" dibinātājs Raimonds Simanovskis un "Balcia Insurance" valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus un uzņēmējs Armands Broks.

Tehnoloģiju uzņēmēji atklāj StartSchool 

“IT biznesa izglītības programmā “StartSchool” šogad 100 topošie tehnoloģiju līderi varēs...

“Aktīvi darbojoties Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā, ar domubiedriem identificējām būtisku izaicinājumu - tādu cilvēku trūkumu, kuriem ir gan praktiskas tehnoloģiju prasmes, gan biznesa domāšana, cilvēku, kuri varētu gan dibināt jaunus uzņēmumus, gan pievienoties jau esošajiem, veicinot to attīstību. Esmu gandarīta, ka tik daudzi nozares uzņēmumi ir apvienojuši spēkus, aizsākot jaunu posmu Latvijas tehnoloģiju izglītībā,” stāsta “StartSchool” līdzdibinātāja, “Riga TechGirls” vadītāja Anna Andersone.

"StartSchool" pašreiz norisinās studentu uzņemšana, kas turpināsies līdz 31.maijam. Skolā varēs apgūt Silīcija ielejas standartiem atbilstošu informācijas tehnoloģiju (IT) izglītības programmu, bet nozares uzņēmumu ziedojumi nodrošinās bezmaksas studiju vietas labākajiem studentiem.

Studējošajiem būs iespēja apgūt 12 mēnešu pilna laika tehnisko mācību programmu. Mācības "StartSchool" sāksies jau augustā, piedāvājot 100 motivētiem studentiem iespēju bez maksas mācīties platformā, kurā pieejams plašs saturs, uzdevumi, vieslekcijas no programmas partneriem, kā arī mentoru atbalsts.

Pieteikties dalībai "StartSchol" iespējams vietnē "https://www.startschool.org/apply".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad “Užavas alus” svin savu 30 darba gadu jubileju. “Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, savā jubilejas gadā aktīvi strādājam pie jaunu garšu izveides un augstu kvalitātes standartu saglabāšanas,” informē uzņēmums.

“Sagaidot 30. jubilejas gadu, esam arī veikuši nopietnus ieguldījumus alus darītavas attīstībā, uzstādot jaunu ražošanas līniju un paplašinot noliktavu. Tādējādi esam sagatavojušie arī lielāku apjomu eksportam uz Lielbritāniju. Ceram, ka arī turpmāk attīstība būs aktīva un varēsim nodrošināt ar darbu Ventspils novada iedzīvotājus,” komentē “Užavas alus” dibinātājs un valdes loceklis Uldis Pumpurs.

Stāstot par uzņēmuma attīstības plāniem, U.Pumpurs uzsver: “Vidējā alga valstī ir palielinājusies par 12,9%. Vēlamies, lai arī mums būtu iespēja pacelt algu saviem darbiniekiem, neatpaliekot no citiem Latvijas uzņēmumiem, taču tam ir nepieciešami papildu finanšu resursi. Tas arī ir viens no būtiskiem iemesliem, kura dēļ maijā pieaugs “Užavas alus” produktu cenas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Eleport”, elektroauto uzlādes staciju operators Centrāleiropā un Austrumeiropā, par uzņēmuma jauno izpilddirektoru ieceļ Jakubu Mileru (Jakub Miler), informē uzņēmums.

“Eleport” dibinātājs un līdzšinējais izpilddirektors Rauls Potiseps (Raul Potisepp) turpinās darbību uzņēmuma valdē un turpmāk būs atbildīgs par uzņēmuma izaugsmi.

“Eleport” šobrīd Polijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pārvalda vairāk nekā 800 uzlādes punktu, un līdz šī gada beigām plāno palielināt to skaitu līdz pat 1350 uzlādes punktiem. Jakubam Mileram pievienojoties komandai, “Eleport” plāno veicināt savu izaugsmi jaunos Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgos. “Ilgtspējīga enerģētika ir izcila uzņēmējdarbības iespēja, jo tā strauji attīstās un piedāvā maziem uzņēmumiem iespēju īsā laikā piedzīvot ievērojamu izaugsmi. Papildu nozares ekonomiskajam potenciālam tā pozitīvi ietekmē gan cilvēkus mums apkārt, gan planētu kopumā,” norāda J.Milers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vairāki Latvijas uzņēmumi pievienojas tehnoloģiju biznesa izglītības iniciatīvai

Db.lv, 13.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas uzņēmumi paziņojuši par pievienošanos jaunai tehnoloģiju biznesa izglītības iniciatīvai, atbalstot platformu, kurā pašvadītas mācīšanas ceļā būs iespējams bez maksas apgūt tehniskās zināšanas un uzņēmējdarbībai svarīgas prasmes.

“StartSchool” mācību programmas dibināšanas partneriem pievienojušies uzņēmumi “eazyBI”, “Weby.vc”, “Balcia Insurance” un uzņēmējs Armands Broks. Nozares uzņēmumi kopīgiem spēkiem apņēmušies risināt problēmu, kas šobrīd novērojama Latvijā – tādu cilvēku trūkumu, kuriem ir gan praktiskas tehnoloģiju prasmes, gan biznesa domāšana.

“Uzskatu, ka Latvijas ekonomiskās izaugsmes pamatā ir spēja veidot eksportējošus tehnoloģiju uzņēmumus. Ja vēlamies dzīvot pārtikušā un atzītā valstī, atslēga ir izglītība, tāpēc esošajiem nozares uzņēmumiem ir jāapvienojas, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju uzņēmēju paaudzi, kuriem būs zināšanas, nepieciešamā motivācija un vērtīgi kontakti lielu ideju attīstīšanai,” norāda uzņēmējs, investors, “Weby.vc” dibinātājs Jēkabs Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir skaidri izstrādāta stratēģija - uzņēmējam ir jāzina, kur un kāpēc viņš grib nonākt, uzskata Prīts Lepaseps (Priit Lepasepp), Sunly vadītājs un dibinātājs.

Lai ilgtermiņā gūtu panākumus, nepietiek tikai ar mērķiem, vajadzētu arī saprast, ko nepieciešams darīt, lai šos mērķus sasniegtu, teic P.Lepaseps. Atjaunojamo energoresursu sektorā nospraust mērķus nav sarežģīti, jo visām Eiropas valstīm šajā jomā ir izstrādātas stratēģijas. Mums šai visai informācijai ir nemitīgi jāseko līdzi un jāspēj pielāgoties ārējiem apstākļiem, jo pēdējie gadi mums visiem ir diezgan skaidri parādījuši - krīzes var būt ļoti dažādas un neparedzamas, atzīst Sunly vadītājs un dibinātājs, piebilstot, ka biznesā ir jācenšas izmantot visas pieejamās iespējas.

Atrod aicinājumu

Uzaugu ģimenē, kur vecāki smagi strādāja, tāpēc arī es savu pirmo naudu nopelnīju jau salīdzinoši agrā vecumā, atminas P.Lepaseps. “Mani vecāki bija inženieri un viņiem piederēja celtniecības firma, kurā apmēram 12 gadu vecumā sāku strādāt arī es. Sākumā vasarās palīdzēju būvniecībā, vēlāk iesaistījos arī ofisa darbā, bet pēc tam dažādus papildus ienākumu avotus atradu arī paša spēkiem. Principā es visu laiku esmu meklējis veidus, kā nopelnīt naudu, jo mani vecāki man bija iemācījuši, ka tas ir svarīgi - strādāt un pelnīt pašam. Es neatminos, ka bērnībā man bija kāda sapņu profesija, kuru vēlējos apgūt, kad izaugšu liels, taču mani ļoti interesēja daba un cilvēki. Principā es vēlējos darīt to, kas mani aizrauj, tāpēc varētu teikt, ka mans bērnības sapnis šobrīd ir piepildījies,” teic P.Lepaseps, kurš, pēc vidusskolas beigšanas, ieguva bakalaura un vēlāk arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB, 27.02.2024

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs, intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.februāra numurā lasi:

Statistika

Attītie odometri arī no Beniluksa valstīm

Tēma

Latvija pēc zinātnes potenciāla apsteidz Japānu, bet atpaliek no Igaunijas

Aktuāli

Lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug kā sēnes pēc lietus

Nodokļi

Nodokļos ieņēmumi dažu gadu laikā pieauguši par 58%

Tautsaimniecība

Ja Latvija attīstītos kā kaimiņvalstis

Nodokļi

Nodokļu revīzija ar jautājumiem

Meža nozare

Stagnācija ārzemēs samazina ienākumus par piektdaļu

Portrets

Zane Ozola, SIA Patnis dibinātāja

Brīvdienu ceļvedis

Gints Kukainis, SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs

Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 14.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu vadītājs Aldis Vigulis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas imigrācijas politikā jaunas vēsmas

Tēma

Viļņa pēc iedzīvotāju skaita apsteidz Rīgu

Finansējums

Summus Capital krīzē kaļ izaugsmes plānus

Valsts labklājība

Prioritāte — bagātības radītāji

Izglītība

Uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās jauniešu izglītošanā

Portrets

Kristians Gabaliņš, Kraso Group padomes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Raitis Velps, Corebook° biznesa attīstības vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB, 30.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrību mākonis pār kūdras nozares nākotni ir būtiski mazinājis uzņēmēju vēlmi investēt pasaulē pieprasīto lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotnēs Latvijā, vienlaikus nozarei ir jāvelta ļoti daudz pūļu, lai dokumentāri spētu izpildīt visa veida nosacījumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Nacionālās kūdras biedrības jaunievēlētā valdes locekle Ilze Ozola.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Ārējā tirdzniecība ar Krieviju skaitļos

Tēma

Vai kažokzvēru audzēšanas aizliegums bija atbalsts agresorvalstu eksportam?

Uzņēmējdarbība

Uz Krieviju eksportējošo koncernu meitas kompānijas – Latvijas lielo uzņēmēju organizāciju biedri

Politika

Valstij visilgāk kalpojošie. 34 gados 17 valdībās vairāk nekā 190 ministri

Mežsaimniecība

Pēc caurmēra ieguva ap 10% koksnes resursu

Portrets

Baiba Mikāla, SIA Amazone vadītāja

Brīvdienu ceļvedis

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 05.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Juvelierizstrādājumu veikalu tīkla īpašnieks AS Grenardi Group pērn audzējis apgrozījumu par 40%, kas bijis iespējams, pateicoties veiksmīgām obligāciju emisijām un investīcijām visā Baltijā. Nacionālā kapitāla uzņēmums iecerējis turpināt darbības paplašināšanu un veic nepieciešamos sagatavošanās darbus jaunu obligāciju emisijai, kas plānota jau šopavasar, intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.marta žurnālā lasi:

Statistika

Krievijas loma tirdzniecībā mazinās

Tēma

Āzija ir pasaules zinātnes tehnoloģiju un inovāciju dzinējspēks

Ēnu ekonomika

Nedeklarētā alga 1,75 miljardi eiro

Mēbeļu nozare

Gaida mēbeļu tirgus atgūšanos

Bioloģiskā lauksaimniecība

Bio platību un ražotāju skaits pasaulē pieaug

Finanses

Eleving Group paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Būvniecība

Pillar Contractor – ar skatu uz izaugsmi

Portrets

Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Artjoms Milovs, AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 12.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.marta žurnālā lasi:

Statistika

Dzelzs priekškars izmainīs ostas

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu reģenerācija Latvijā — bērna autiņos

Tēma

“Zaļo” aktivitātes nelabvēļu interesēs?

Aktuāli

Inovācijas – attīstības balsts!

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu vadītājos atgriežas optimisms

Informācijas tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB, 20.02.2024

Dalies ar šo rakstu

2024. gads būs pārmaiņu laiks, kurā tiks veiktas investīcijas 7 līdz 8 milj. eiro apmērā un uzbūvēta jauna 5000 m2 liela noliktava, un īstenots kompānijas digitalizācijas projekts, vienlaikus tiks strādāts pie jaunu vegānisko produktu receptūrām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Gemoss īpašniece un ilggadējā vadītāja Ieva Treija.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.februāra numurā lasi:

Statistika

Visvairāk pērk lietotas Tesla

Tēma

Mārupes novada attīstība ir Japānas un ES vidējā līmenī

Bankas

Bankas - lielas, mazas, nozīmīgas

Digitalizācija

Apaļkoksne pārvietojas ar elektronisko dokumentu

Veselība

Valsts nav sagatavojusies zāļu nepārtrauktai pieejamībai krīzēs

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Skolā un veikalā maksā līdzvērtīgi

Finanses

Likmju ziņā aktīvi gaidītais var iekrist maciņā vien vēlāk

Investors

Ja ne lieliskais septiņnieks, tad lieliskais piecinieks tāpat pavelk visu tirgu

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 23.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).

Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Vai jūnijā ECB procentu likmes kritīs?

Tēma

Vai Latvijas mazākumtautību informatīvā blokāde sāksies 2026. gadā?

Aktuāli

Investēt, lai dzīvotu labāk

Uzņēmējdarbība

Baltijas lielāko darba devēju līderos ir tirgotāji un slimnīcas

Nodokļi

Virtuālā ekonomika — pagaidām nodokļu ofšors? EY Latvija nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Drīz būsim trūcīgākie Eiropā

Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 02.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) sācis jauna ilgtspējīga 10 MW datu centra būvniecību Rīgā, iegādājies zemi papildu datu centru būvniecībai Lietuvā, kā arī turpina nostiprināt savas pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā. Skaitļošanas jaudu eksports tuvākajos gados varētu kļūt par straujāk augošo nozari.

Par šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām Dienas Bizness iztaujāja DEAC un Data Logistics Center (DLC) valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Trūkumcietēju skaits samazinās

Tēma

Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju

Finansējums

Mapon obligācijas izpirka stundas laikā. Mapon valdes loceklis un finanšu direktors Aleksejs Avanesovs un Mapon valdes loceklis Ingus Rūķis

Veselības aprūpe

Cilvēku veselība ir drošības lietas. Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča

Nodokļi

Auto nodokļi nākotnes izmaiņu gaidās

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 19.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus nospraustie attīstības mērķi ir sasniegti, bet cerētos augļus vēl neredzam, bankām piedāvāts augsta riska klientiem pārdot zema riska produktus un samazināt zema riska klientu iztaujāšanas apjomus, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijas valstij nepieciešama sava komercbanka, ir neviennozīmīga, to intervijā Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.marta numurā lasi:

Statistika

Pirmo reizi eksports no Latvijas pārsniedzis importu

Tēma

Latvija ir Baltijas zinātnes līdere tikai uztura mācībā

Sporta nozare

Mazāk kašķējoties, panāksim daudz vairāk. Latvijas Sporta federāciju padomes viceprezidents Mārtiņš Lazdovskis

Vēja enerģija

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Inovācijas

Zaļais koridors investoriem ekonomikas uzrāvienam

Siltumenerģija

Tarifi stabilizējas, taču neatgriežas pirmskrīzes līmenī

Portrets

Ulla Zakowski, Danone vadītāja Somijā un Baltijas valstīs

Brīvdienu ceļvedis

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB, 26.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.marta numurā lasi:

Statistika

Algas aug straujāk nekā Eiropā vidēji

Tēma

Meža resursu pārvaldības ģeopolitiskie riski

Aktuāli

Meža nozare aizas priekšā

Vēja enerģija

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Tūrisms

Pandēmija bija lauku tūrisma dzinējspēks. Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele

Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Paēdusi sabiedrība - stabila valsts

Latvijā pēta mazturīgos, vidusšķira ir nosacīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 13.02.2024

Dalies ar šo rakstu

Latvijā valsts kapitālsabiedrību ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) ilgu laiku tika vērtēti caur valsts līdzekļu neizšķērdēšanas prizmu, savukārt nelielie uzņēmumi grāmatvedībā nenorāda savas investīcijas R&D, kas rezultējas ar zemākām vietām dažādos inovāciju reitingos un lēnāku attīstību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) valdes priekšsēdētājs Dr.oec. Juris Binde.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.februāra numurā lasi:

Statistika

Latvijas aramzeme ir lēta

Inovācijas

Inovāciju indekss — valsts politikas atspulgs

Tēma

Parex kreditoru glābšana no 2009. gada Latvijai radīja 100 miljardus eiro lielus valsts bagātības zudumus

Aktuāli

Rindas bendē veselību

Uzņēmējdarbība

Tehnoloģijas koriģē darbinieku skaitu

Nodarbinātība

Būs vajadzīgi vismaz papildu 100 000 viesstrādnieki

Enerģētika

Uzņēmējiem jādomā par elektrifikāciju

Portrets

Gusts Muzikants, Omniva vadītājs Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl jaunāka parauga pases būs nepieciešamas pēc aptuveni desmit gadiem, otrdien žurnālistiem pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.

LETA 2022.gada oktobrī rakstīja, ka PMLP rīkotajā 9,8 miljonu eiro apjomīgajā iepirkumā par jauna parauga pasu sagatavju izgatavošanu un piegādi pieciem gadiem uzvarējusi Vācijā un Portugālē reģistrētu divu uzņēmumu - "Veridos GmbH" un "Imprensa Nacional-Casa da Moeda, S.A." - apvienība.

Iepirkumā izvēlēts lētākais piedāvājums, un kopumā tiks piegādātas 1 250 000 pasu sagataves. Pārvalde no pirmdienas sākusi izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Jauna parauga pases ir nepieciešamas apmēram pēc astoņiem, desmit gadiem. "Ja tagad sāk izdot jauna parauga pases, tad pēdējie iedzīvotāji tās saņems apmēram pēc astoņiem gadiem un tā būs derīga vēl desmit gadus. Jārēķinās, ka šī pase būs apritē 18 gadus un tas nozīmē, ka nepieciešams skatīties uz jaunākajām tehnoloģijām, iet laikam līdzi, pasēs iestrādāt jaunus drošības elementus un arī mainīt dizainu," uzsvēra Roze.

Komentāri

Pievienot komentāru