Jaunākais izdevums

Otrdien 24. februārī Latvijas Nacionālajā operā tika pasniegtas Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvas 2008. Prāta Vētra, kā jau pēdējos gados ierasts, saņēma visvairāk balvas.

Prāta Vētra tika apbalvota četrās kategorijās - Labākais popmūzikas albums, Labākais videoklips, Labākais koncertieraksts un Labākā dziesma. Grupas dziesma Ja tikai uz mani tu paskatītos uzvarēja arī tirdzniecības parka Alfa gada dziesmas balsojumā.

Labākais rokmūzikas albūms aizceļoja pie Dona par albūmu Lelle, savukārt Ellas albūms Welcome to the club tika atzīts par Labāko deju mūzikas albumu.

Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Aldis Ermanbriks.

Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas 2008:

Labākais pop albums - Prāta Vētra, Tur kaut kam ir jābūt;

Labākais roka albums - Dons, Lelle;

Labākais deju mūzikas albums - Ella, Welcome To The Club;

Labākais šlāgermūzikas albums - Normunds Rutulis, Vēlreiz mājās;

Labākais kantrī mūzikas albums - Sestā jūdze, Kalendārs;

Labākais alternatīvās mūzikas albums - Lidojošais paklājs, Lidojošais paklājs;

Labākais tautas mūzikas albums - Dzelzs Vilks, Uijā uijā nikni vilki;

Labākais akadēmiskās mūzikas albums - LSO, B.Skride, K.Blaumane, I.Dālderis, Romualds Kalsons. Instrumentālie koncerti;

Labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums - Dabas koncertzāle, Čuņčiņa dienas un nakts grāmata;

Labākais mūzikas albums bērniem - Kaspars Vecvagars, Diegabundža;

Labākais videoklips - Prāta Vētra, Ja tikai uz mani tu paskatītos;

Labākais koncertieraksts video - Prāta Vētra, Tur kaut kam ir jābūt koncerts Mežaparkā;

Labākā debija - R.Zaļupe, R.Petrauskis, VAK Latvija, K.Gailīte, Marimba Dance;

Radio hīts - Linga, Gan;

Labākā dziesma - Prāta Vētra, Ja tikai uz mani tu paskatītos;

Par mūža ieguldījumu - Aldis Ermanbriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijas mūzikas ierakstu gada balvā triumfē Prāta vētra

LETA, 27.02.2013

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma Zelta mikrofona balvu nominācijā Labākais pop-rock albums par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips. Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz faktu, ka Latvijas mūzikas ierakstu gada balva 2008 ir noslēgusies un lielākā daļa sabiedrības jau izteikusi sajūsmu, dusmas un vilšanos par balvu sadalījumu, Dienas bizness piedāvā iepazīties ar vietu izkārtojumu, ko veidojis žūrijas vērtējums.

1. Prāta Vētra «Tur kaut kam ir jābūt»

2. Intars Busulis «KINO»

3. Linda Leen «Chameleon»

4. Vokālā grupa COSMOS «Turbulence»

5. Igo «Spēle»

Roka albums

1. Dons «Lelle»

2. Detlef Zoo «If it makes us happy»

3. Ēnas «Ēnas»

4. Z – Scars «Tieši sirdī»

5. Leģions «Nekad nesaki nekad»

Labākā Dziesma

1. Prāta Vētra «Ja tikai uz mani tu paskatītos»

2. Vokālā grupa COSMOS «Tu kā, es kā»

3. Intars Busulis «Brīvdiena»

4. Dzelzs Vilks «Uijā uijā nikni vilki»

5. Linda Leen «Chameleon»

Labākā Debija

1. Rihards Zaļupe «Marimba Dnace»

2. Jana Hermann «Disco Discovert»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO,VIDEO: 25 miljonus vērtā Ventspils koncertzāle gatavojas startam

Monta Glumane, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LaIPA 3% no iekasētās atlīdzību summas novirza eksporta veicināšanai

Gunta Kursiša, 20.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) piešķīrusi 3% no ikgadējās iekasēto atlīdzību kopējās summas jeb aptuveni 19 tūkstošus latu Latvijā radītas mūzikas eksporta veicināšanai.

Tādējādi daļa atlīdzības novirzīta biedrībai Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports. LaIPA arī ir viena no šīs biedrības dibinātājām, kā arī vienīgā finansētāja, kas faktiski nodrošina biedrības darbu.

«Dalība dažādos starptautiskos mūzikas festivālos, ko organizē pasaules līmeņa mūzikas industrijas pārstāvji, ir lieliska iespēja Latvijas mūziķiem un grupām prezentēt sevi, dibināt jaunus kontaktus, spodrināt Latvijas tēlu pasaulē un pārdot savu produktu – mūziku aiz vien lielākos mūzikas tirgos pasaulē,» uzskata biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška.

Latvijas Mūzikas eksporta birojs dibināts 2012. gada nogalē, un savas darbības laikā organizējis vairāku Latvijas grupu dalību industrijas forumos ārvalstīs. Piemēram, pēc foruma «The Great Escape», grupas Prāta Vētra un Instrumenti saņēmušas uzaicinājumu no 10. līdz 12. oktobrim pārstāvēt Latviju festivālā Culture Collide Losandželosā (ASV), kurā grupas piedalīsies

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cīnoties ar pirātismu, attīstīs digitālo mūzikas pieejamību

Elīna Jēkabsone, speciāli DB, 25.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz nelegālo lejuplādes gadījumu skaita pieaugumu , Zviedrijas mūzikas kompānijas Spotify pārstāvis atzina, ka beidzot mūzikas industrija interneta izmanošanu saskata kā iespēju, nevis draudus, līdz ar to tiek izvirzīti jauni mērķi un mūzikas industrijas attistības plāni, izmantojot internetu, ziņo swedishwire.com.

Pirātisma straujais pieaugums kopš 2004.gada ir veicinājis ierakstu pārdošans samazinājumu par 30%, ar šādu informāciju šonedēļ nāca klajā Starptautiskās skaņu ierakstu industrijas federācija. Tādēļ sākot jaunu desmitgadi, pasaules mūzikas industrija, cīnoties pret pirātismu, cer iegūt jaunus ienākumu avotus ar mūzikas realizēšanu digitālā veidā.

Lielākajā ikgadējā mūzikas industrijas MIDEM tirdzniecības festivālā, kas sakās 24.janvārī tika paziņots, ka salīdzinājumā ar 2008.gadu, 2009.gadā ir novērojama ieņēmumu palielināšanās no digitālajiem kanāliem par 12%, kas uzlabo mūzikas industrijas attīstības iespējas. 2009.gadā digitāli pirktās mūzikas apjoms veidojis 27% no kopējā mūzikas pārdošanas apjoma, attiecīgi 4.2 miljardus dolāru no 15.8 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas mūziķi sāks saņemt atlīdzību par viņu ierakstu atskaņošanu Lielbritānijā

Ritvars Bīders, 19.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) noslēgusi sadarbības līgumu ar Lielbritānijas mūzikas licencēšanas kompāniju PPL (Phonogrphic Performance.Limited). Līgums ar Lielbritānijas kompāniju PPL, kas sadarbojas ar vadošajām mūzikas licencēšanas organizācijām daudzās pasaules valstīs, ļaus Latvijas izpildītājiem un producentiem - LaIPA biedriem - gūt peļņu no repertuāra atskaņošanas Lielbritānijā.

Gan PPL, gan LaIPA līguma noslēgšanu sauc par svarīgu posmu abu valstu sadarbībā mūzikas jomā.

«Vairāku latviešu mūziķu ieraksti tiek atskaņoti Lielbritānijā, piemēram, Brainstorm jeb Prāta vētra, BTH, akadēmiskās mūzikas izpildītāji un citi. Līdz šim mūziķi nesaņēma atlīdzību par savu ierakstu izmantošanu Lielbritānijā, bet nu sadarbība ar PPL ļaus to nodrošināt. Mūziķi saņems atlīdzību ne vien par tekošo gadu, bet arī par Lielbritānijā izmantotajiem ierakstiem iepriekšējos gados,» skaidro LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere, piebilstot, ka Lielbritānijā mūzikas izmantotājiem ir noteikti daudz augstāki tarifi un ir liela atšķirība, cik lielu atlīdzību par mūzikas ierakstu atskaņošanu mūziķi saņem Latvijā un Lielbritānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Manuprāt notikumi ar AAS Balva Latvijas apdrošināšanas kontekstā un mediju telpā ir pelnījuši lielāku ievērību, nekā šis process patlaban tiek atspoguļots. Kāpēc? Tāpēc, ka notikušais, pie nelabvēlīga scenārija var ietekmēt visus – gan apdrošinājuma ņēmējus, gan apdrošinātājus. Kā arī tas liek uzdot divus apdrošināšanas tirgum nepatīkamus jautājumus. Pirmais – vai var uzticēties apdrošināšanas kompānijām, kuras nepieder globālam apdrošinātāju tīklam? Otrs – ko darīt klientam, ja apdrošināšanas uzņēmums bankrotē vai tiek likvidēts?

Bankrotēt [,] nav iespējams [,] pastāvēt

Profesionālā aktuāru literatūrā nereti ir lasāms, ka apdrošināšanas kompānijām teorētiski nav iespējams bankrotēt vai pārtraukt savu darbību. Tomēr aizvadītos gados šī aksioma ir apgāzta. Obligāti nav pat jāskatās uz tāliem, lieliem un svešiem uzņēmumiem, kā, piemēram, AIG vai Conesco, kas cieta 2008. gada finanšu krīzē. Arī tepat mūsu mājās ir piedzīvoti līdzīgi piemēri. 2002. gadā bankrotēja pašmāju apdrošinātājs AK Alianse , 2010. gadā pa likvidācijas ceļu aizgāja Rīgas Slimokase jeb RSK . Savukārt 2007. gadā AAS Baltikums maksātnespējas rezultātā zaudēja meitas uzņēmumu Lietuvā. Šobrīd ir uzsākts AAS Balva likvidācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ierakstu studijā sapņi kļūst par īstenību

Dienas Bizness, 24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens jaunais talants var spert pirmos soļus mūzikas pasaulē, ierakstot dziesmu Skrīveru mūzikas ierakstu studijā, kura iekārtota jaunās telpās. Ierakstu studija ir skrīverieša Sanda Kalniņa iniciatīva un veikums, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Daudziem nav sveša puiša radošā darbība, viņš izpaužas alternatīvā hip-hop mūzikas žanrā, norāda medijs. Jaunieša «kontā» ir ne tikai ierakstītas savas dziesmas, bet arī izveidoti videoklipi.

Sanda mūzikai bija piekritēji, kuri vēlējās viņu atbalstīt, finansējot dziesmu ierakstīšanu un videoklipu uzņemšanu. Jaunietis saprata, ka tas būs īstermiņa ieguldījums, lietderīgāk būtu izveidot ierakstu studiju, kas ļautu īstenot sapņus daudziem apdāvinātiem mūziķiem. Atbalstītāji pazuda, taču puisī bija radies dzinulis ieceri īstenot. Sandis aizgāja no darba, lai pilnībā nodotos ierakstu studijas izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Prāta vētras koncertu Mežaparka lielajā estrādē varētu apmeklēt 50 000 cilvēku

LETA, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas «Prāta vētra» turnejas «Skārdu bungu tūre» koncertu Mežaparka lielajā estrādē 17.augustā varētu apmeklēt aptuveni 50 000 cilvēku, sacīja grupas pārstāve Aija Auškāpa.

Viņa pauda, ka līdz šim atjaunotajā Mežaparka estrādes skatītāju laukumā vēl nav noticis neviens tāda veida koncerts. «Teorētiski izskatās, ka varētu būt vieta 50 000 cilvēku. Mēs gan rēķināsim vēlreiz, lai noteiktu precīzāku skaitu,» sacīja Auškāpa, piebilstot, ka šogad pieprasījums uz «Prāta vētras» koncertiem Latvijā ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Grupas pārstāve skaidroja, ka šāds apmeklētāju skaits ir iespējams, jo, gatavojoties koncertam, Mežaparka estrādē uz laiku tiks demontēti visi soli.

Grupas dalībnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts šodien preses konferencē aicināja atbalstītājus uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārā Latvijas grupa «Prāta vētra» nākamā gada 20.jūlijā uzstāsies Liepājā, apstiprina grupas menedžmenta pārstāve Ieva Liepa.

«Skārdu bungu tūres» turpinājuma koncerts notiks Liepājas stadionā «Daugava». Grupas pārstāve norāda, ka nākamajā gadā tā būs mūziķu vienīgā uzstāšanās reize Latvijā, kā arī papildu koncerti Liepājā netiks rīkoti.

Iepriekšējo reizi grupa Liepājā uzstājās 2016. gadā. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja «Prāta vētras» menedžmenta pārstāve, koncerti Liepājā jau kļuvuši gandrīz par tradīciju.

Viņa norāda, ka pilsētai piemīt kāda īpašā enerģija, tāpēc mūziķi labprāt tur atgriezīsies arī nākamajā gadā. Aizvadītajā koncertā 2016. gadā stadionā «Daugava» Liepājā pulcējās aptuveni 28 000 skatītāju.

LASI ARĪ:

Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānijai zaudējumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Apgūt mūzikas instrumentu spēli māca arī pieaugušajiem

Linda Zalāne, 11.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muzikālā darbnīca vēl nav nosvinējusi gada jubileju, taču tai jau jāsāk domāt, kā palielināt savu kapacitāti.

Mūzikas skolā pieaugušajiem Muzikālā darbnīca iespējams apgūt dažādu mūzikas instrumentu spēli. Pieaugušo vēlme apgūt mūzikas instrumentus viņiem piemērotā vidē esot liela. Pieprasītākās esot klavierspēles nodarbības, bet gribētāju netrūkstot ģitāras, flautas, vijoles, saksofona, perkusiju un dziedāšanas apmācībām. «Sākotnēji loloju ideju tikai par bērnu mūzikas skolas izveidi, kurā varētu likt lietā savas zināšanas un pieredzi mūzikas pedagoģijā un psiholoģijā, jo ilgus gadus strādāju Babītes mūzikas skolā. Brīdī, kas radās iespēja piesaistīt finansējumu pieaugušo mūzikas skolas izveidei, idejas realizēšanā iesaistījās arī dēls Toms,» stāsta Muzikālās darbnīcas direktore un klavieru skolotāja Ilze Rusova. Patlaban skola strādā divos virzienos – pa dienu šeit nāk mācīties bērni, bet vakaros – pieaugušie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt visas AAS Balva licences, lai nodrošinātu apdrošināto personu aizsardzību.

Kā informēja FKTK, saskaņā ar likumu, AAS Balva jāuzsāk likvidācijas process, pašiem ieceļot likvidatoru un saskaņojot parādu segšanas kārtību ar FKTK vai jāpārveido uzņēmums par juridisku personu, kas neveic apdrošināšanu. AAS Balva ir pienākums turpināt pildīt visus iepriekš noslēgtos līgumus ar saviem klientiem.

16. aprīlī FKTK apturēja AAS Balva darbību, aizliedzot slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus, jo uzrauga rīcībā nebija pietiekama informācija par tās darbību Lielbritānijā. AAS Balva tika pieprasīts nodrošināt FKTK ar prasīto informāciju un novērst identificētos likuma pārkāpumus. Tomēr pēc iepazīšanās ar situāciju, FKTK secināja, ka šajā laika posmā līdz licenču anulēšanai nav veikti nepieciešamie uzlabojumi, un apdrošināšanas sabiedrība nespēj nodrošināt regulējošo prasību izpildi - biznesa apjomiem atbilstošas tehniskās rezerves un kapitāla līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupa Prāta Vētra, kas 17.jūlijā uzstāsies Positivus festivālā Salacgrīvā, īpaši gatavojas savam vienīgajam šā gada koncertam Latvijā. Festivāla organizatori esot saņēmuši grupas idejas skatuves uzbūvei, un tehniskajā ziņā tā būšot krietni iespaidīgāka nekā iepriekšējos festivālos redzētā.

Informēja Positivus festivāla sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Andžāne.

Jūnija vidū Prāta Vētra plānojot klajā laist jaunu singlu.

Prāta Vētra savu vienīgo koncertu šovasar izvēlējusies sniegt Positivus festivālā. Kā galvenie mākslinieki Prāta Vētra uzstāsies festivāla pirmajā dienā, 17.jūlijā. Grupas uzstāšanās sāksies ap plkst. 23:00 uz festivāla galvenās - TELE2 skatuves.

Gaismas tehnikas apjoms, ko savā šovā izmantos gan Prāta Vētra, gan festivāla otrās dienas galvenais mākslinieks MOBY, būšot krietni lielāks un iespaidīgāks nekā iepriekšējos Positivus festivālos redzētais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mudina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016

Lelde Petrāne, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārākā Latvijas grupa «Prāta vētra» domā izmēģināt spēkus Ķīnas mūzikas tirgū, intervijā žurnālam «Sestdiena» pastāstījis grupas dziedātājs Renārs Kaupers.

«Ir doma paskatīties uz Ķīnas mūzikas tirgus pusi. Dzīvosim, redzēsim,» teicis Kaupers, «mūsu draugi Deivids Larsons un Povels Olsons, kas producēja mūsu albumu, ar savu grupu «The Royal Concept» septembrī dosies tūrē pa Ķīnu. Japānā viņi jau ir labi pazīstami.»

Kaupers atzīmējis, ka Ķīnā arvien vairāk patērē Eiropas mūziku. «Tās ir lielas teritorijas, daudz cilvēku, un, ja izdodas viņiem iepatikties, ir brīnišķīgi, paplašinās loks, kurā vari koncertēt.»

«Atskatoties uz mūsu internacionālajiem sasniegumiem, rietumpusē tie ir 2000.gadu sākumā - Eirovīzija, dziesma «My Star», labi panākumi Zviedrijā, Somijā, topos un radio,» rezumējis mūziķis.

«Prāta vētras» 30 gadu jubileju nākamgad grupai esot padomā atzīmēt ar koncertu Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvas 2020 pretendenti nominācijā Inženierbūve pārbūve

Zane Atlāce-Bistere, 01.03.2021

Piķurgas tilta pārbūve. Pasūtītājs VAS LVC, projekts Inženierbūve, būvnieks Būvinženieris, būvuzraudzība Firma L4.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve pārbūve" pieteiktie objekti.

  • Nominācijas "Restaurācija" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna dzīvojamā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Koka būve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Ražotne" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna sabiedriskā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Fasāžu atjaunošana" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Pārbūve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Inženierbūve - jaunbūve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Teritorijas labiekārtojums" pretendentus skaties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Prāta Vētra mūzikas biznesā kopš 1989. gada

Laura Mazbērziņa, 10.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāta Vētrai jau daudzus gadus ir izdevies noturēties Latvijas populārāko un pieprasītāko grupu sarakstā. Raksta galerijā piedāvājam foto atskatu uz to, kā grupa, kura pirmsākumos spēlēja skolu aktu zālēs, ir strauji augusi un attīstījusies.

Neilgi pirms Skārda bungu tūres sākuma, kas plānots 21. jūlijā Jelgavā, Prāta Vētra šobrīd aktīvi strādā pie jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas» dziesmu videoklipu filmēšanas, biznesa portālam db.lv stāsta grupas menedžere Aija Auškāpa. Videoklipu izmaksas esot ļoti dažādas, un tās ir atkarīgas no idejas, kuru tiek plānots īstenot. «Mūsdienās ļoti labas kvalitātes attēlu iespējams uzņemt ar viedtālruni, taču, ja vēlamies filmēt ar profesionālu aparatūru un piesaistīt operatoru ar kino kameru, «uzlikt» mazliet apgaismojuma un pēc tam samontēt klipu, tad klipa budžets jau ir 5000 eiro un vairāk. Tālāk izmaksas aug atkarībā no idejas sarežģītības, filmēšanas vietas, laika un ilguma, iesaistīto personu skaita, dekorāciju izmaksām un citiem faktoriem. Lielākais budžets ir bijis klipam dziesmai «Thunder without rain» 2005. gadā, kura izmaksas bija 40 000 latu,» viņa atklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 6.janvārī Meža dienu komiteja noteica Meža nozares Gada balvas Zelta čiekurs, kas ir augstākā atzinība par sasniegumiem meža nozarē, laureātus un ieguvējus. Gada balva tiks pasniegta četrās nominācijās – Par mūža ieguldījumu, Par ilgtspējīgu saimniekošanu, Par inovatīvu uzņēmējdarbību un Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā.

Laureāti nominācijā Par inovatīvu uzņēmējdarbību ir SIA Kvinta A, AS Latvijas Finieris, AS Latvijas valsts meži struktūrvienība LVM Sēklas un stādi un SIA Marks M. Laureāti nominācijā Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā – Bruno Andersons, Jānis Donis un Pēteris Zālītis. Laureāti nominācijā Par ilgtspējīgu saimniekošanu ir Madars Kalniņš, Staņislavs Prikņa un Ainārs Zvirgzdiņš. Gada balvas ieguvēji šajās nominācijās tiks nosaukti apbalvošanas ceremonijas laikā.

Meža nozares Gada balva Zelta čiekurs tiks pasniegta jau piekto gadu. Balvas pretendentu vērtēšanu organizē Zemkopības ministrija, un tā notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā kandidātus vērtē eksperti un otrajā - zemkopības ministra Mārtiņa Rozes vadītā Meža dienu komiteja. Nominācijā Par mūža ieguldījumu nosaka piecus Gada balvas ieguvējus, pārējās nominācijās – vairākus laureātus, no kuriem viens ir Gada balvas ieguvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Cilvēku pūļi plūst uz Prāta Vētras koncertturnejas pirmo koncertu Jelgavā

Laura Mazbērziņa, 21.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien uz grupas «Prāta Vētra» «Skārda bungu tūres» pirmo koncertu Jelgavā plūda fanu straumes.

Db.lv novēroja, ka cilvēki seko «Prāta Vētras» aicinājumam uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Koncerttūres atklāšanas koncerts kā ierasti notiek grupas dzimtajā pilsētā Jelgavā, Lielupes pļavā pretim Jelgavas pilij. Pēc ilgāka pārtaukuma «Prāta vētra» piestās arī Latgalē, kur daudziem spilgtā atmiņā palicis sirsnīgais koncerts Preiļos pirms gandrīz 10 gadiem. Šoreiz koncerts notiks Daugavpilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Apturēta apdrošinātāja Balva darbība; licences saglabātas

Ieva Mārtiņa, Žanete Hāka, 16.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas uz laiku apturēta visu apdrošināšanas akciju sabiedrības Balva izsniegto licenču darbība līdz trūkumu novēršanai. Šādu lēmumu pieņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apdrošināto personu interešu aizsardzībai.

Tas nozīmē, ka Balva turpina pildīt visus noslēgtos līgumus ar esošajiem klientiem, taču tai ir aizliegts noslēgt jaunus apdrošināšanas līgumus, Db.lv informēja FKTK pārstāve Laima Auza.

Darbības apturēšana paredz aizliegumu Balvai arī palielināt apdrošināšanas summas un pagarināt apdrošināšanas līgumus. Šāds lēmums pieņemts, jo Balvā konstatēti vairāki likumā noteikto prasību pārkāpumi. Tiklīdz Balva būs novērsusi identificētos trūkumus, tā FKTK par to pārliecināsies un lems par uzlikto ierobežojumu atcelšanu. Minētie procesi notiks ciešā FKTK uzraudzībā. Likumā noteikts, ka apdrošināšanas sabiedrībai identificētie trūkumi jānovērš sešu mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kristīne Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves

Kristīne Opolais, kura šajā sezonā veiksmīgi debitējusi pazīstamos pasaules opernamos, iespēju robežās neatsaka dalību arī koncertos un izrādēs Latvijā. Atsaucoties Siguldas opermūzikas svētku rīkotāja Daiņa Kalna aicinājumam, 18. jūlijā pēc vairākiem gadiem K. Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves.

Latvijā viesosies norvēģu koris

Rīgā, Vamierā un Dubultos ar garīgās mūzikas programmu no 30.jūnija līdz 3.jūlijam ciemosies jauktais koris no Norvēģijas Volda Vokal, informēja kultūras projektu koordinatore Ginta Tropa.

Upe tuviem un tāliem izdod Sibīrijas Latviešu dziesmas

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mikrofona ieraksti: UniCredit Bank dēļ uzņēmumam radīti neadekvāti zaudējumi

LETA, 25.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas ierakstu kompānija SIA Mikrofona ieraksti 2011.gadu noslēgusi ar 239,9 tūkst. latu lieliem zaudējumiem, ko uzņēmums skaidro ar kreditējošās bankas UniCredit Bank uzspiesto ēkas vērtības samazināšanu, liecina Mikrofona ierakstu vadības ziņojums.

Vadības ziņojumā Mikrofona ierakstu valdes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Elita Mīlgrāve norāda, ka Unicredit Bank darbība radījusi neadekvātus zaudējumus, kas neatspoguļo patieso firmas darbības rezultātu. Reāli saimnieciskās darbības rezultāts esot nesis peļņu, bet uzņēmuma īpašuma pārvērtēšana to pilnībā dzēsusi.

AS UniCredit Bank mārketinga un komunikāciju nodaļas vadītāja Dace Straume aģentūrai gan skaidro, ka bankai regulāri jāpārvērtē izsniegto kredītu nodrošinājums, lai zinātu tā aktuālo vērtību.

«Ņemot vērā UniCredit Bank un uzņēmuma veiksmīgo sadarbību, konkrētajā gadījumā pārvērtēšana tikai veikta pēc četriem gadiem, kas objektīvi izskaidro atšķirīgo vērtību. Jāpiebilst, ka ar nodrošinājuma pārvērtēšanu saistītie zaudējumi nekādā veidā neietekmē šī brīža kompānijas maksātspēju un naudas plūsmu,» norādīja Straume.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvas 2020 pretendenti nominācijā Teritorijas labiekārtojums

Zane Atlāce-Bistere, 26.02.2021

Salacgrīvas kultūras nama teritorijas labiekārtošana, Ostas iela 3, Salacgrīva. Pasūtītājs Salacgrīvas novada dome, projekts Zaļais ezis, būvnieks SANART, būvuzraugs LATME Company.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Teritorijas labiekārtojums" pieteiktie objekti.

  • Nominācijas "Restaurācija" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna dzīvojamā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Koka būve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Ražotne" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna sabiedriskā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Fasāžu atjaunošana" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Pārbūve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Inženierbūve - jaunbūve" pretendentus skaties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru